Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.10.2007., Nr. 168 (3744) https://www.vestnesis.lv/ta/id/164854

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc tiesnešu zvēresta nodošanas, pieņemot jaunos Latvijas tiesnešus

Vēl šajā numurā

18.10.2007., Nr. 168 (3744)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra sēdē

 

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

16.oktobrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Grozījumi paredz, ka karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņa atrašanās tajā ir ilgāka par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 15 kalendāra dienas, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu.

Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju vai dienesta vietu ārvalstī un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu, kā arī, atrodoties ceļā, izdevumi par viesnīcu (naktsmītni), ja tādi radušies.

Grozījumi tāpat paredz, ka pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas pastāvīgajā dienesta vietā karavīram piešķir 20 kalendāra dienas ilgu apmaksātu papildatvaļinājumu un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Papildatvaļinājumu piešķir ne vēlāk kā mēneša laikā pēc atgriešanās no starptautiskās operācijas. Laikā, kurā piešķirams papildatvaļinājums, neieskaita laiku, kas tiek pavadīts, ārstējoties no starptautiskās operācijas laikā gūtajiem ievainojumiem vai slimības, kā arī rehabilitācijas periodu.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru

Ministru kabinets (MK) akceptējis Ekonomikas ministrijas padotībā esošās valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” reorganizāciju un nosaukuma maiņu, izveidojot “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru”, kuras mērķis būs īstenot valsts politiku būvniecības, enerģētikas un mājokļu nozarēs. 16.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja MK noteikumu projektu “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras nolikums”.

Aģentūras pārveidošana ir nozīmīgs solis būvniecības un enerģētikas nozaru tālākai attīstībai, jo veiksmīgu būvniecības un enerģētikas politikas realizāciju kavē tas, ka ir virkne funkciju, kuras līdz šim netiek realizētas, un funkcijas, kuru veikšanu, ievērojot labas pārvaldes principus, nav lietderīgi uzdot ministrijai.

Jāuzsver, ka Ekonomikas ministrijas kapacitāte arī nav pietiekama visu šo funkciju īstenošanai.

Paredzēts, ka uz valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” bāzes izveidotā valsts aģentūra “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra” nodrošinās šādu funkciju izpildi:

• vadīs un īstenos valsts atbalsta programmas būvniecības, enerģētikas un mājokļu jomā, kā arī ēku un būvju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus;

• vadīs un īstenos valsts un starptautiskus sadarbības projektus, ieviesīs citus atbalsta instrumentus, kā arī piedalīsies starptautiskos pētījumu projektos un pētniecības programmās kompetences jomās;

• nodrošinās būvniecības, enerģētikas un mājokļu monitoringu;

• savas kompetences jomā veiks struktūrfondu ieviešanu;

• nodrošinās valsts līdzdalību ogļūdeņražu ieguves projektos;

• nodrošinās naftas produktu rezervju valsts daļas izveidi un uzturēšanu;

• nodos pašvaldībām neprivatizētās valsts dzīvojamā mājas vai to daļas;

• pabeigs valsts dzīvojamo māju privatizāciju saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”;

• metodiski vadīs ēku un būvju apsaimniekošanas procesu, analizēs enerģijas patēriņu tajās;

• metodiski vadīs un sniegs palīdzību siltumapgādes attīstības plānu sagatavošanā pašvaldībām un siltumapgādes komersantiem.

Papildus ir virkne funkciju, kuru veikšanu, ievērojot labas pārvaldes principus, nav lietderīgi uzdot ministrijai, piemēram, informācijas bāzes uzturēšana par enerģētiku, būvniecības informācijas sistēmas uzturēšana un būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos paredzēto reģistru uzturēšana, energoresursu bilanču gatavošana un analīze, analītisko sadaļu gatavošana dažādiem ziņojumiem par enerģētikas jautājumiem, lietotāju un energoapgādes komersantu konsultēšana energoefektivitātes projektu jautājumos, līdzdalības koordinēšana ES “Inteligent Energy” programmā u.tml.

Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra” veic nepieciešamos priekšdarbus jauno funkciju izpildes sākšanai. Paredzēts, ka papildu valsts budžeta līdzekļi aģentūras pārveidošanai nav nepieciešami. Noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda piešķirtā finansējuma izlietojumu

Latvija no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda piešķirtā finansējuma 2005.gada janvāra vētras seku likvidācijai ir izlietojusi 9,37 miljonus eiro (6,59 miljonus latu). Finanšu ministrijas izstrādāto galaziņojumu Eiropas Komisijai par līdzekļu izlietojumu Ministru kabinets apstiprināja valdības sēdē 16.oktobrī.

Eiropas Komisija pērn pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF), lai likvidētu 2005.gada 8.janvāra vētras sekas Latvijā. No Eiropas Savienības Solidaritātes fonda Latvijas budžetā 2006.gada 2.maijā tika pārskaitīti 9 487 180 eiro (6 604 025 lati), kas bija jāizlieto viena gada laikā no piešķiršanas dienas. Piešķirtie līdzekļi tika sadalīti proporcionāli ministriju iesniegtajiem pieprasījumiem:

• Satiksmes ministrijai –

2 199 396,71 eiro;

• Ekonomikas ministrijai –

955 322,51 eiro;

• Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrijai – 754 202,10 eiro;

• Vides ministrijai – 774 315,05 eiro;

• Zemkopības ministrijai –

4 803 943,63 eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām Latvijai ir jāsagatavo un jānosūta noslēguma ziņojums par ESSF piešķirtā finansējuma izlietojumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas.

Eiropas Savienības Solidaritātes fonda piešķirtais finansējums Latvijā tika izlietots ēku, siltumapgādes un ūdensapgādes sistēmu, kultūras pieminekļu labošanas darbiem, Baltijas jūras pludmales sakopšanas un nostiprināšanas darbiem, ceļu remonta darbiem un ostu akvatoriju attīrīšanas darbiem no smilšu sanesumiem.

No ESSF piešķirtajiem līdzekļiem Latvijā netika izlietoti 114 458,35 eiro. Finanšu ministrija šo pārpalikumu, kurš nebija izlietots projektu īstenošanas darbiem vai nebija novirzīts citu projektu izmaksu segšanai, atmaksās Eiropas Komisijai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

LM: Par dzimumu līdztiesības īstenošanas programmu 2007.–2010.gadam

Lai veicinātu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, valdība 16.oktobrī ir apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto programmu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam.

 

“Nozīmīgs solis, lai jaunie vecāki varētu saskaņot darba un ģimenes dzīvi, būs jaunais vecāku pabalsts, ko ieviesīsim no nākamā gada. Līdz ar to mēs atceļam “griestus” pabalstam, ko māte vai tēvs saņem, līdz mazulis sasniedz gada vecumu. Tas ļaus ģimenei saglabāt ierastos ienākumus. Tomēr vienlaikus mums jādomā arī par citiem atbalsta pasākumiem, tādēļ programma paredz virkni pasākumu ārpusmājas aprūpes attīstībai,” norāda labklājības ministre Dagnija Staķe.

Izpēte liecina, ka bērnu, invalīdu un vecu cilvēku aprūpe Latvijā pārsvarā gulstas uz sieviešu pleciem, jaunās ārpusmājas aprūpes iespējas dos šīm sievietēm lielākas iespējas iesaistīties darba tirgū. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā Latvijas ekonomiskajā situācijā, kur darbs ir galvenais cilvēka labklājības nodrošināšanas veids, kā arī nepieciešama visa pieejamā darbaspēka iesaistīšanās ekonomikā.

Programma nākamo divu gadu laikā paredz gandrīz 13 miljonus latu izmantot, lai mazinātu rindas uz bērnudārziem. Ar Eiropas fondu atbalstu plānots uzcelt vai rekonstruēt 26 pirmsskolas izglītības iestādes un renovēt 34 bērnudārzus.

Tāpat pašvaldībās plānots izveidot 13 jaunus alternatīvās aprūpes centrus, lai vecākiem cilvēkiem un invalīdiem kļūtu pieejamāka ārpusmājas aprūpe. Centru izveidei paredzēti 1,5 miljoni latu.

Programmas ietvaros paredzēts piedāvāt aktīvos nodarbinātības pasākumus, lai palīdzētu iekļauties darba tirgū cilvēkiem, kuriem ikdienā jāaprūpē kāds ģimenes loceklis. Tāpat paredzētas tālmācības programmas motivācijas paaugstināšanai un profesionālajai apmācībai bezdarbniekiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma. Paredzēts arī projekts, kas profesionālās apmācības laikā piedāvātu bērnu aprūpi mācību vietā.

Savukārt, lai veicinātu tēvu aktīvāku līdzdalību ģimenes dzīvē, no 2009.gada paredzēts palielināt paternitātes pabalsta apjomu.

Tāpat Programmā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.–2010.gadam uzmanība pievērsta arī tādiem jautājumiem kā problēmām, kas saistītas ar vardarbību ģimenē, ar veselību saistīto dzīvesveidu paradumu apzināšanu, kā arī sabiedrības izglītošanu un informēšanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

Dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par dabas lieguma “Virguļicas meži” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību

16.oktobrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Virguļicas meži” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Dabas liegums “Virguļicas meži” izveidots 2004.gada 8.aprīlī, lai nodrošinātu retu un aizsargājamu biotopu aizsardzību, bioloģiski vērtīgo mežaudžu netraucētu attīstību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Dabas liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”.

Noteikumu projekts paredz dabas lieguma teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas: regulējamā režīma, dabas lieguma un neitrālā zona. Regulējamā režīma un dabas lieguma zonas atrodas valsts īpašumā, neitrālā zona – privātīpašumā. Zonas izveidotas, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību, veicinātu bioloģiski vērtīgu un aizsargājamām sugām piemērotu biotopu veidošanos, saglabājot bioloģisko daudzveidību.

Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Madonas reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĪUMEPL: Par valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem un priekšlikumiem to attīstībai

Ministru kabineta sēdē 16.oktobrī tika skatīts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais informatīvais ziņojums “Par īstenotajiem valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem un par priekšlikumiem valsts informācijas sistēmu attīstībai”.

Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 24.janvāra noteikumu Nr.71 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība” 10.punktu.

Ziņojumā ir apkopota valsts informācijas sistēmu (VIS) pārziņu sniegtā informācija par 33 dažādu nozaru valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem, kuru īstenošanai ir piešķirti finanšu līdzekļi (neatkarīgi no to finansēšanas avotiem), norādīts kopējais finansējuma apmērs un tā sadalījums pa nozarēm, kā arī norādītas galvenās problēmas.

Sekretariāts norāda, ka nepieciešama atšķirīga pieeja VIS attīstībai un uzturēšanai atkarībā no to nozīmīguma un lietošanas apjoma, jo starpnozaru VIS ir daudz augstākas veiktspējas, pieejamības un drošības prasības, nekā sistēmām, kuras tiek lietotas vienas nozares vai pat vienas iestādes vajadzībām.

Otra problēma, kā ziņojumā norāda sekretariāts, ir projektu īstenošanas uzraudzība. MK 2006.gada 24.janvāra noteikumi Nr.71 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība” neparedz projektu izvērtēšanu pirms finansējuma piešķiršanas, tāpēc pirms finansējuma piešķiršanas tiek vērtēta tikai daļa no informācijas sistēmu attīstības projektiem. Savukārt visu projektu īstenošanas uzraudzība nav lietderīga no efektīvas resursu izmantošanas viedokļa.

Treškārt, atsevišķām informācijas sistēmām nav pieprasīti vai nav piešķirti to uzturēšanai nepieciešamie valsts budžeta līdzekļi pēc projektu īstenošanas, nereti jauniem investīciju projektiem piešķirto finansējumu izmanto ekspluatācijā nodoto sistēmu uzturēšanai.

Lai risinātu ziņojumā norādītās problēmas, sekretariāts ierosina izstrādāt koncepciju par informācijas sistēmu turpmāko attīstību un uzturēšanu.

Koncepcijā jāietver informācijas sistēmu dalījums grupās pēc to nozīmīguma, diferencējot kopējas prasības sistēmu attīstībai un uzturēšanai katrai sistēmu grupai, jānosaka IS attīstības projektu uzraudzības un uzsākšanas kārtība, kā arī jāizstrādā mehānisms, kas nodrošina Valsts informācijas sistēmu likuma prasības par VIS uzturēšanu izpildi.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai sekretariāta sagatavoto informatīvo ziņojumu un uzdeva izstrādāt koncepciju par turpmāko valsts informācijas sistēmu attīstību un uzturēšanas nodrošināšanu.

Koncepcija līdz 2008.gada 1.novembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!