Par Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmi

Pirmdien, 15.oktobrī, Luksemburgā Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks (attēlā pa kreisi) piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmē, kuras ietvaros aktuālos ārlietu jautājumus apsprieda arī ar savu Itālijas kolēģi Masimo d’Alemu Foto: EPA/A.F.I.

15.oktobrī Luksemburgā ārlietu ministrs Artis Pabriks piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) sanāksmē.

Rīta pusē ES valstu ārlietu ministri tikās starpvaldību konferencē par ES reformu līguma projektu. Ārlietu ministrs A.Pabriks, piedaloties viedokļu apmaiņā, atzinīgi novērtēja sagatavoto Reformu līguma projektu un pauda pārliecību, ka vienošanās par līgumu tiks panākta jau šonedēļ ES valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Lisabonā.

Ārējo attiecību sanāksmē ministri pārrunāja nākamā ES–Krievijas samita sagatavošanu, kas notiks Mafrā (Portugālē) šā gada 26.oktobrī. A.Pabriks informēja kolēģus par garajām kravas automašīnu rindām pie Krievijas robežas un norādīja, ka būtu svarīgi ES–Krievijas samitā pārrunāt jautājumu par robežpunktu caurlaidību uz ES–Krievijas robežas. Viņš atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas dialogu ar Krieviju enerģētikas jomā. Ministrs atbalsta Krievijas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, aicinot Krieviju atcelt diskriminējošo dzelzceļu kravu pārvadājumu tarifu politiku un samazināt tās piemērotās eksporta nodevas koksnei.

Saskaņā ar ES–Krievijas Partnerības un sadarbības līgumu ES–Krievijas samiti notiek reizi pusgadā.

ES valstu ārlietu ministri sprieda arī par situāciju Kosovā un iepriekš notikušajām Serbijas un Kosovas pārstāvju sarunām. Padome pauda atbalstu ES pārstāvja, vēstnieka Volfganga Išingera centieniem un aicināja uz konstruktīvu sadarbību sarunās par Kosovas nākotni iesaistītās puses gan Belgradā, gan Prištinā.

Padomes laikā Luksemburgā tika parakstīts ES Stabilizācijas un asociācijas līgums ar Melnkalni. Līguma noslēgšana norāda uz Melnkalnes panākto stabilitāti un progresu reformu jomā, taču reformu temps nedrīkst palēnināties, lai nodrošinātu valsts tālāku tuvināšanos integrācijai Eiroatlantiskajās struktūrās.

Sanāksmē, izvērtējot ES–Uzbekistānas attiecību attīstību pagājušajā gadā, ministri joprojām pauda bažas par cilvēktiesību situāciju šajā valstī un aicināja Uzbekistānas varas iestādes pildīt starptautiskās saistības cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma jomā. Padome vienojās atjaunot ES iepriekš noteikto ieroču embargo. Tajā pašā laikā padome nolēma uz sešiem mēnešiem apturēt iepriekš noteiktos vīzu izsniegšanas ierobežojumus attiecībā uz atsevišķām Uzbekistānas amatpersonām.

Grieķijas ārlietu ministre informēja par postošajiem mežu ugunsgrēkiem Grieķijā šajā vasarā un vērsa kolēģu uzmanību nepieciešamībai tālāk attīstīt ES kopējās spējas efektīvi reaģēt ārkārtas situācijās un jebkāda veida katastrofu gadījumos.

ES valstu ārlietu ministri sanāksmē vēl pievērsās Tuvo Austrumu miera procesam, Irānas kodoljautājumam, ES militārās operācijas Čadā un Centrālāfrikas Republikā sagatavošanai, aktuālajai situācijai Birmā/ Mjanmā, Zimbabvē, kā arī pārrunāja turpmāko ES un Lībijas attiecību veidošanu.