Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesis prof. Miroslavs Vižikovskis intervijā “JV” galvenajai redaktorei Dinai Gailītei un tieslietu redaktoram Jānim Plepam “Konflikts starp tiesu un politiķiem ir demokrātiskas valsts pamatos” 

M.Vižikovskis par Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnesi apstiprināts 2001.gadā. Līdzās tiesneša pienākumu pildīšanai M.Vižikovskis ir arī Varšavas universitātes profesors. Konstitucionālās tiesas tiesnesis lielā mērā personificē attiecīgās valsts tiesisko sistēmu un konstitucionālās vērtības. Tāpat kā valsts iekšienē Konstitucionālās tiesas tiesneši ir “konstitūcijas mute”, cilvēki, kuri lemj, kas ir konstitūcija, ārvalstīs šie tiesneši veido priekšstatu par valsti, kuru tie pārstāv. Intervijas gaitā M.Vižikovskis ne mirkli neļāva aizmirst, kuru valsti viņš pārstāv un kādas ir šīs valsts pamatvērtības. Polijas senā vēsture un nerimstošā vēlme izcīnīt un nosargāt savu valstiskumu, tāpat kā dziļās demokrātijas un personas brīvības saknes kopš šļahtas brīvību un pirmās rakstītās konstitūcijas Eiropā – 1791.gada 3.maija “Ustawa rządowa” – laikiem bija jaušamas tiesneša personībā.

Intervijā tiesnesis plaši stāstīja par varas dalīšanas problēmām šodienas Polijā un Konstitucionālā tribunāla pienākumu nodrošināt Polijas Konstitūcijā noteikto pamatvērtību īstenošanu. Lai arī varbūt Polijā notiekošie politiskie procesi varētu apdraudēt demokrātiskas tiesiskas valsts vērtības, tomēr radās iespaids – valstij, kuras Konstitucionālajā tiesā par tiesnešiem strādā šādi juristi, nedraud Konstitūcijas devalvācija politiķu īstermiņa interešu apmierināšanai.

• Artūrs Zvejsalnieks. “Vai nepieciešama tiesas sankcija, saņemot telefonu sarunu izdrukas” 

2007.gada 24.maijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko sakaru likumā (turpmāk ESL). Ar šiem grozījumiem ESL tika pielāgots Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai Nr.2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu.

ESL tika iekļautas normas, kas noteica, kādi dati elektronisko sakaru komersantiem ir jāsaglabā, cik ilgi un kādām iestādēm šie dati var tikt izsniegti to funkciju veikšanai. Likumā tika definēti jēdzieni, atrašanās vietas dati, noslodzes dati, saglabājamie dati. Likumā tika iekļauti 1. un 2.pielikums, kurā uzskaitīti dati, kuri elektronisko sakaru komersantiem jāsaglabā. 19.panta 1.daļas 11.punkts paredz, ka šādi dati jāsaglabā 18 mēnešus. Mainījās arī to likuma pantu redakcija, kas noteica kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz šos datus tiesībaizsardzības iestādēm.

Līdz ar likuma spēkā stāšanos elektronisko sakaru komersanti pārstāja sniegt tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, kas pieprasīta operatīvās darbības veikšanai un izmeklēšanai kriminālprocesos. Šādu savu rīcību elektronisko sakaru komersanti pamato ar Tieslietu ministrijas un tiesībsarga paustajiem viedokļiem.

• Jānis Bērziņš. “Maksātnespējas procesa krimināltiesiskie aspekti” (II) 

Saskaņā ar Augstākās tiesas senāta izteiktajām atziņām par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu personu var sodīt atkārtoti, ja pēc soda izciešanas ir atjaunojusies maksātspēja – radies stāvoklis, kurā parādnieks spēj nokārtot savas parādsaistības, bet tas tās nenokārto, finansiālos un mantiskos resursus izlieto citiem mērķiem, atkārtoti novedot sevi faktiskās maksātnespējas stāvoklī, tad parādniekam no jauna rodas pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespēju.

Sarežģītākas ir situācijas, kas attiecas uz “bilances” maksātnespējas gadījumiem, kuras nereti ietekmē kredītsaistības, kas ir nodibinātas, lai uzsāktu vai attīstītu uzņēmējdarbību. Normālai proporcijai starp pašu kapitālu un piesaistītajiem līdzekļiem vajadzētu būt 50 pret 50. Tomēr Latvijā daļai uzņēmumu pašu kapitāls sastāda tikai dažus procentus. Saskaņā ar minēto ir iespējamas situācijas, kad šāda maksātnespējas pazīme var pastāvēt, jau uzsākot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību. Praksē ir pierādīts, ka šāda stāvokļa esamība ne vienmēr rada smagu kreditoru, parādnieka vai tautsaimniecības interešu aizskārumu.

“Jurista Vārda” redakcija