Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par savas prezidentūras pirmajām 100 dienām masu mediju pārstāvjiem preses konferencē 15.oktobrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.2007., Nr. 166 (3742) https://www.vestnesis.lv/ta/id/164754

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Čehijas vēstnieku un Latvijas vēstnieku Marokā

Vēl šajā numurā

16.10.2007., Nr. 166 (3742)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par savas prezidentūras pirmajām 100 dienām masu mediju pārstāvjiem preses konferencē 15.oktobrī

 

100DIENAS.JPG (18105 bytes)
Ar Valsts prezidenta zvēresta nodošanu Saeimā un inaugurācijas ceremoniju Jelgavas pilī 2007.gada 8.jūlijā pie sava amata pienākumu pildīšanas stājās Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vakar, 15.oktobrī, Valsts prezidents masu medijus informēja par savas prezidentūras laikā (100 dienās) darīto, kā arī atbildēja uz žurnālistu jautājumiem
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

“Šīsdienas notikums ir 100 dienas Valsts prezidenta amatā. Jūs visi esat saņēmuši detalizētu izklāstu (skat. nākamo tekstu blakus), kas ir darīts šajās 100 dienās, un es nekavēšos pie tā – to jūs paši analizēsit un vērtēsit. Es tikai gribu pateikt dažus uzstādījumus, ko esmu ieplānojis nākotnei.

Pirmkārt, kā jau esmu teicis, mana prioritāte ir vienotība sabiedrībā. Tas ir grūts uzdevums, kas nav izdarāms ne vienā, ne simts dienās un varbūt nav izdarāms arī četros gados. Bet svarīga ir vīzija, kā tas būtu darāms.

Ir ļoti svarīgi, kā mēs apzīmējam lietas. Es jau minēju, ka nemīlu vārdu “integrācija”. Es teiktu – “sabiedrības saliedēšana”. Es arī nemīlu vārdu “iecietība” – es tā vietā lietotu vārdu “sapratne” vai “izpratne”. Sabiedrībai ļoti daudz nozīmē, kādus vārdus lietojam. Un īpaši es gribētu lietot vārdu “atbildība”, kas bieži pazūd no mūsu vērtībām. Atbildība visos līmeņos. Un atbildība izpaužas, ne vien darot praktiskus darbus, bet arī skaidrojot un argumentējot šos darbus sabiedrībai. Arī jums, presei, jūsu lasītājiem, skatītājiem. Tā, lai cilvēkos būtu izpratne par to, kas notiek valstī. Lai būtu uzticība valstij, valdībai, valsts institūcijām. Un tas ir jādara pilnīgi visos līmeņos.

Protams, prezidentam ir noteikti instrumenti, kā ietekmēt šos procesus. Prezidents var runāt ar jums, var tikties ar iedzīvotājiem, runāt ar valsts institūcijām. Un viņš var mudināt strādāt labāk, censties saklausīt viedokļus un paust tālāk. Bet pavisam konkrēti instrumenti ir prezidenta komisijas. Un mēs pilnīgi skaidri varam pateikt, ka valsts valoda tiks kopta Valodas komisijā, Latvijas vēsture tiks pētīta Vēstures komisijā. Mums ir ne tikai demokrātiska valsts, Latvija ir nacionāla valsts ar savu vēsturi. Daudz grūtāks uzdevums ir Stratēģiskās analīzes komisijai, kurai jānosaka prioritātes.

Kas tad būs tas, ko mēs gribam uzzināt par sevi šajos četros gados?

Pirmkārt, ir izveidota Konstitucionālā komisija ar domu saņemt ekspertu vērtējumu gan par izmaiņām Satversmē, gan varbūt arī par citiem likumdošanas aktiem, pirms tie tiek pieņemti. Otra tēma būtu ekonomiskā stratēģija. Jo ir jāsaprot, kurp mēs ejam, kur ir Latvijas vieta pasaulē. Un trešā tēma būs izglītība, ko esmu izsludinājis par savu prioritāti. Jo tikai izglītots cilvēks var ko dot savai valstij un būt lepns par to. Var piepildīt savas vēlmes kļūt par laimīgu cilvēku laimīgā valstī. Mēs zinām, ka mums ir daudz labu skolotāju, daudz labu skolu, daudz labu skolu programmu. Mums trūkst tikai viena – visu to salikt kopā vienā sistēmā. Mums pat netrūkst naudas, taču mums tā ir jātērē saprātīgi, lai audzinātu nākotnes cilvēku.

Protams, es arī nevaru aiziet no savas iepriekšējās profesijas, un medicīna vienmēr paliks manā redzeslokā. Un šeit mums ir priekšā diezgan grūtas problēmas. Pat daudz grūtākas, nekā mēs paši to apzināmies. Nav dialoga starp Veselības ministriju un sabiedriskajām organizācijām, un tas mani uztrauc. Jo tas nozīmē, ka netiks pieņemti radikāli lēmumi, nebūs politiskas gribas, jo ķildīgā atmosfērā neko lielu nevar izdarīt.

Ja runājam par ārpolitiku, tad, protams, pirmais vārds ir “pēctecība”. Bet tas nenozīmē, ka mums jau viss ir gatavs un ka ārpolitikā nekas vairs nav jādara. Situācija visu laiku mainās, un mums ir jāsaprot, kur mēs dzīvojam, kur ir mūsu ģeogrāfiskā vieta, kādi ir mūsu kaimiņi, kādi – mūsu sabiedrotie: tuvākie, tālākie, stratēģiskie.

Visas šīs attiecības ir jākopj. Un par pirmo 100 dienu pieredzi es varu teikt, ka ārpolitikai pievēršos ļoti rūpīgi un ar skatu nākotnē. Jo tur, pasaules kontekstā, ir arī Latvijas nākotne.

Bet visbūtiskākais, ko es gribu pateikt, – es vēlos runāt par lietām drosmīgi un atklāti. Un arī rīkoties drosmīgi un atklāti. Un arī šīsdienas preses konferences vieta ir zināma veida uzdrīkstēšanās. Redziet, mūs no visām pusēm aplenc drošības dienesta lentes, jo pieiet tuvāk sienām ir bīstami, bet tajā pašā laikā, domāju, arī jums visiem ir jāuzdrīkstas. Jo vieglāk jau būtu aizslēgt durvis un aizmirst par šo skaisto telpu, kas ir mūsu valsts un arī nācijas simbols. Bet, domāju, labāk tomēr ir ienākt šeit, redzēt šīs grūtības un risināt šīs problēmas. Uz to es gribu rosināt arī katru no jums, mediju pārstāvjiem. Runāt ar katru Latvijas iedzīvotāju. Jo es gribu, lai arī katrs Latvijas iedzīvotājs uzdrīkstas būt drosmīgs. Uzdrīkstas būt savas valsts pilntiesīgs pilsonis.

Ja runājam par politisko situāciju valstī, tad mums jāsaprot, ka pilsoņiem ir jāstiprina politiskās partijas un pilsoniskā sabiedrība, jo nevalstiskās organizācijas vienas pašas nevarēs vadīt valsti uz drošu nākotni.

Gribu jums visiem novēlēt drosmi, uzdrīkstēšanos un arī veiksmi savu mērķu īstenošanā. Un es esmu atvērts jūsu jautājumiem.”

 

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Kā jūs psiholoģiski izjutāt šīs pirmās 100 dienas prezidenta amatā? Jūs daudz smaidījāt, bet vai jutāties tikpat komfortabli? Vai jums šajā pilnīgi jaunajā situācijā nācās ko mainīt savā vērtību sistēmā?

V.Zatlers: Cilvēki parasti savā vērtību sistēmā izmaiņas neizdara. Kādas tās viņiem bērnībā, pusaudžu gados skolā un beidzot augstskolā ir iedotas, tādas tās saglabājas visu atlikušo mūžu. Un par prezidenta amatu es teiktu tā: jebkurš darbs ir grūts, bet es jau visu mūžu esmu strādājis grūtu darbu.

Jautājums: Kā šajās 100 dienās ir mainījušies jūsu priekšstati par procesiem valstī? Pirms šīm 100 dienām jūs taču bijāt tāds pats kā mēs visi. Vai ir lietas, uz kurām prezidenta postenis licis paraudzīties citādi?

V.Zatlers: Domāju – labākā atziņa, ko esmu guvis: arī no šā posteņa es valsti varu redzēt gluži tāpat, kā jūs no tautas redzespunkta: tikai saprotot un skaidrojot, ko darīt, lai tautai klātos labāk. Ir būtiski nepazaudēt šo skatpunktu un stāvēt uz zemes ar abām kājām.

Jautājums: Par pacientu naudām: stājoties amatā, jūs teicāt, ka šis jautājums jāsakārto. Kā esat apmierināts ar šajās 100 dienās paveikto?

V.Zatlers: Pilnīgi neapmierināts! Ne ar sevi, ne ar Veselības ministrijas paveikto. Komisijas darbs noplaka dažu nedēļu laikā, nedodot nekādu taustāmu rezultātu. Un liekas arī, ka visi pūlas to aizmirst. Bet mēs rīkosim vēl vienu konferenci (viena jau bija ar nevalstiskajām organizācijām), lai šos jautājumus joprojām aktualizētu un lai beigu beigās arī Veselības ministrija un valdība šo jautājumu atrisinātu.

Jautājums: Ko jūs domājat par ASV vēstnieces paustajām bažām par tiesiskuma likteni Latvijā?

V.Zatlers: Es domāju, ka jebkuras bažas, kas skar problēmas Latvijā, ir Latvijas valsts, Latvijas valdības un Latvijas tautas kompetencē. Un, lai arī cik labi būtu šie nodomi, problēmas ir jāatrisina Latvijas valstij, Latvijas valdībai un Latvijas pilsoņiem, nevis kādam no ārpuses.

Jautājums: Vai to varētu uzskatīt par nediplomātisku žestu vai pat spiedienu?

V.Zatlers: Domāju – šajā gadījumā tā ir akadēmiska runa universitātē, kur tiek skartas problēmas globāli un vispārināti, nevis konkrēti minot Latvijas valsti.

Jautājums: Jūs teicāt, ka gribat runāt drosmīgi un atklāti. Par kādiem jautājumiem? Es runāju ar vairākiem ekspertiem, kuri teica, ka tuvākajā laikā no jums nebūs iespējams sagaidīt kādus riskantus soļus.

V.Zatlers: Pajautājiet tiem ekspertiem arī, kuras būs tās riskantās situācijas! Es teikšu, ka politiskajiem ekspertiem ir iespēja būt politisko fantāziju varā. Tās ir viņu tiesības, un to viņi arī dara. Un vēl viņi pūlas prognozēt, kas pie mums var notikt. Man, esot konkrētā amatā, ar konkrētiem uzdevumiem, jābūt politiski ļoti pragmātiskam. Mēs nedrīkstam ļauties politiskām fantāzijām. Mums jāredz lietas tādas, kādas tās ir.

Jautājums: Pagājušajā nedēļā valdības iesniegtais budžeta projekts izraisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Kā jūs domājat, vai skolotāju algu iesaldēšana palīdzēs cīnīties pret inflāciju vai varbūt valdībai vispirms bija jāsamazina valsts institūciju tēriņi?

V.Zatlers: Valdība ir pieļāvusi vairākas kļūdas, skaidrojot savu inflācijas apkarošanas plānu. Valdība atļāva nokritizēt atsevišķi katru no plāna punktiem. Taču ikviens eksperts jums pierādīs, ka jebkurš plāna punkts atsevišķi nedarbojas. Pretinflācijas plāns darbojas tikai tad, ja tiek īstenoti visi punkti. Un tas arī precīzi jāievēro – tikai tad mums veiksies. Otrs, ko valdība izdarīja, – tā radīja ilūziju, ka inflācija beigsies pēc dažiem mēnešiem, tikai vēlāk pasakot, ka inflācija mūs skars vēl vismaz pusgadu un kopējais pretinflācijas plāns ir uz vairākiem gadiem. Es domāju, mums pašiem šobrīd jāsaprot, ka ir patēriņa bums un darbaspēka deficīts, ka ir konkurences trūkums dažādos pakalpojumos un arī preču tirgū. Tas viss mums nenāk par labu. Tas viss veicina inflāciju. Domāju – šis ir kompromisa budžets, jo faktiski algas jau netika iesaldētas. Inflācijas līmeņa 10 procentu palielinājums algām tomēr palika. Vien nebija šis solītais 30 un 40 procentu pieaugums. Uzskatu, ka mums visiem – sākot ar mani un beidzot ar katru vienkāršu pilsoni – jāiemācās solīt to, ko var izpildīt.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā

 

Latvijas Republikas Valsts prezidenta Valda Zatlera pirmās 100 dienas

 

Vakar apritēja 100 dienas, kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus:

• reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

• pildot Latvijas valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

• pirmo 100 dienu laikā Valsts prezidents ir izsludinājis 15 likumus;

• izskatījis 23 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, apžēlojot četras personas.

Pirmajās 100 darba dienās Valsts prezidents ir personīgi iepazinies ar Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu, drošības dienestu un tiesu darbu, kā arī personīgi ticies ar atbildīgo dienestu vadītājiem.

Valsts prezidents darba vizītēs ir apmeklējis dažādus Latvijas novadus un pagastus, ticies ar iedzīvotājiem, uzklausījis viņu aktuālākās problēmas un darba sarunās ar pašvaldību vadītājiem pārrunājis problēmas un izaicinājumus, kas saistīti ar reģionālās reformas īstenošanu.

Uzsverot nepieciešamību sakārtot izglītības un medicīnas aprūpes sistēmu, Valsts prezidents piedalījies vairākos profesionāļu forumos un publiskajās diskusijās par šo sfēru aktuālajiem jautājumiem.

Lai skaidrotu savas prezidentūras prioritātes, mērķus un ceļu, kā tos sasniegt, Valsts prezidents sniedzis intervijas lielākajiem Latvijas un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

 

Ārpolitiskā darbība

100 dienu laikā Valsts prezidents ir devies astoņās darba vizītēs uz ārvalstīm. Kā pirmās darba vizītēs Valsts prezidents ir apmeklējis Baltijas jūras reģiona valstis:

• Igaunija (12.07.), kur tikās ar Igaunijas valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, ministru prezidentu Andrusu Ansipu, ārlietu ministru Urmasu Paetu un parlamenta spīkeri Eni Ergmā;

• Lietuva (13.07.), kur tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, ministru prezidentu Ģediminu Kirkilu un ārlietu ministru Petru Vaitiekūnu un Latvijas tirdzniecības palātas Lietuvā pārstāvjiem;

• Somija (22.08.), kur tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, Baltijas jūras Vides aizsardzības komisiju (HELCOM) un apmeklēja Baltijas centru Helsinkos;

• Zviedrija (19.09.), kur tikās ar Viņa majestāti Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu, premjerministru Fredriku Reinfeltu, Riksdāga spīkeru Pēru Vesterbergu un ārlietu ministru Karlu Biltu.

Akcentējot Latvijas līdzšinējās ārpolitiskās prioritātes – būt uzticamiem, atbildīgiem un aktīviem partneriem un sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO, pirmo 100 prezidentūras dienu laikā V.Zatlers darba vizītē Briselē (17.07.) tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Borrozu un NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu.

Uzsverot šobrīd Eiropas Savienībā aktuālo enerģētikas neatkarības jautājumu, Valsts prezidents vairākkārt ticies ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, kā arī piedalījies Lietuvas prezidenta Valda Adamkus rīkotajā starptautiskajā konferencē par enerģētikas drošību un neatkarību (10.10.).

Savukārt uzsverot, ka Latvija arī turpmāk dos savu ieguldījumu starptautiskās drošības garantēšanai NATO ietvaros, Valsts prezidents darba vizītē apmeklēja Afganistānu (09.09.), kur tikās ar Afganistānas prezidentu Hamidu Karzaju, Afganistānas reģionālo pašvaldību vadītājiem, ārlietu ministru Randžīnu Dadfaru Spantu, kā arī aizsardzības ministru Abdulu Rahimu Vardaku, ISAF (International Security Assistance Force) komandieri ģenerāli Danu Maknīlu, Ziemeļu reģionālās pavēlniecības komandieri brigādes ģenerāli Dīteru Varneki, kā arī iepazinās ar NBS kareivju dienesta apstākļiem Afganistānā.

Pirmo 100 prezidentūras dienu laikā Valsts prezidents teica savu pirmo starptautisko uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā (26.09.), kā arī uzstājās ar runu ANO ģenerālsekretāra rīkotajā pasaules valstu līderu sanāksmē par klimata izmaiņām un piedalījās ASV prezidenta rīkotajā apaļā galda diskusijā par cilvēktiesībām un demokrātiju.

Valsts prezidents ir pasniedzis akreditācijas vēstules 10 Latvijas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem dažādās pasaules valstīs un starptautiskās organizācijās, kā arī akreditējis Latvijā 10 ārvalstu rezidējošos un nerezidējošos vēstniekus.

Iepazīšanās vizītēs pie Valsts prezidenta šajā laikā bijis Latvijā rezidējošais vēstnieku korpusa vecākais, Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Arnolds de Fine Skibsteds, kā arī šobrīd ES prezidējošās valsts Portugāles vēstnieks Žoau Luišs Niza Piņeiru un viņa kolēģi no Francijas Andrē Žans Liburels un Spānijas Emilio Lorenso Serra. Tāpat Valsts prezidentam bija darba tikšanās ar ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju, Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kā arī ar Polijas vēstnieku Latvijā Maceju Klimčaku.

Rīgas pilī Valsts prezidents savu 100 prezidentūras dienu laikā ticies ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeijeru, Somijas ministru prezidentu Mati Vanhanenu, Norvēģijas aizsardzības ministri Anni Grēti Strēmu-Eriksenu un Čehijas Senāta priekšsēdētāju Pšemislu Sobotku.

 

Darbs tiesiskas un demokrātiskas valsts stiprināšanas jomā

Uzsverot nepieciešamību stiprināt sabiedrības uzticību tiesai un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī cilvēktiesību ievērošanas jautājuma aktualitāti, Valsts prezidents ticies ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, tiesībsargu Romānu Apsīti un tieslietu ministru Gaidi Bērziņu.

Valsts prezidents personīgi iepazinies ar Satversmes tiesas un Tiesībsarga biroja (08.08.) darbu, ar darba apstākļiem Ģenerālprokuratūrā, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūrā, Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā (14.08.), Augstākajā tiesā un Rīgas apgabaltiesā (21.08.). Valsts prezidents ticies arī ar prokuroriem, tiesnešiem, kā arī citiem šo iestāžu darbiniekiem un pārrunājis tieslietu nozares aktualitātes.

Valsts prezidents savās 100 prezidentūras dienās ir pievērsis uzmanību cilvēktiesību jautājumiem izmeklēšanas iestāžu izolatoros, lūdzot tiesībsargu Romānu Apsīti un ģenerālprokuroru Jāni Maizīti informēt par pārbaudes rezultātiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem.

Laikā no 2007.gada 8.jūlija līdz 10.oktobrim Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestā saņemti Valsts prezidentam adresēti 107 apžēlošanas lūgumi.

Ievērojot Apžēlošanas likuma noteikumus, Valsts prezidenta Apžēlošanas dienestā ievestas 59 apžēlošanas lietas, Valsts prezidents izskatījis 23 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis četras personas (trīs cilvēki apžēloti daļēji, atbrīvojot no pamatsoda izciešanas, bet viens cilvēks apžēlots, pilnīgi atbrīvojot no pamatsoda izciešanas).

Savukārt šā gada 2.augustā Valsts prezidents pieņēma piecu tiesnešu zvērestus, uzsverot neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesas nozīmi demokrātijas principu nodrošināšanā.

Pildot Satversmē nostiprināto likumu izsludināšanas funkciju, Valsts prezidents ir izsludinājis 15 Saeimas pieņemtos likumus.

Novērtējot tieslietu nozares attīstību kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Valsts prezidents uzsvēris, ka uzmanības centrā arvien jābūt likuma varas nostiprināšanai.

 

Darbs Latvijas pilsētās un novados

Lai personīgi novērtētu Latvijas iedzīvotāju aktuālākās problēmas, tiktos ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem un reģionālo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, V.Zatlers apmeklējis 17 Latvijas pagastus un pilsētas.

Uzsverot pragmatiskas sadarbības nepieciešamību, Valsts prezidents savas prezidentūras pirmajās 100 darba dienās apmeklēja Rīgas domi, tikās ar galvaspilsētas mēru un, atklājot rudens darba sesiju, uzrunāja Rīgas domes deputātus (28.08.). Arī savā turpmākajā darbā Valsts prezidents plānojis regulāri tikties ar Rīgas domes vadību.

Valsts prezidents viesojās Ainažos (12.07.), Valles, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Staburaga un Seces pagastā, Aizkrauklē (28.07.), Ludzas un Krāslavas rajonā (04.–05.08.), Siguldā (10.08.), Cēsīs (18.08.), kā arī Annenieku pagastā, Skrundā, Durbes novadā un Liepājā (24.–25.08.).

Apmeklējumu laikā V.Zatlers viesojies arī vairākās izglītības iestādēs. (Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas 1.medicīnas koledža, Bērzupes speciālā internātskola, Skrundas arodvidusskola, Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskola). Valsts prezidents piedalījies Rīgas Tehniskās universitātes 145 gadu svinībās.

Lai personīgi atbildētu uz dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju aktuālākajiem jautājumiem, Valsts prezidents tikās ar Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem un redaktoriem (29.08.).

Latvijas pilsētu un novadu apmeklējumu laikā gan pašvaldību vadītāji, gan iedzīvotāji visbiežāk aicināja Valsts prezidentu izvērtēt reģionālās reformas gaitu un ietekmi uz Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tāpēc Ministru kabineta sēdē (04.09.), kurā tika pieņemts lēmums par jaunās Latvijas administratīvi teritoriālās kartes apstiprināšanu, Valsts prezidents uzrunā deva savu novērtējumu līdzšinējai reformas gaitai un uzsvēra aktuālākos nākotnes uzdevumus.

 

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām

Uzsverot sabiedrības līdzdalības nozīmību politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos, V.Zatlers pirmo 100 darba dienu laikā ticies ar dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un piedalījies divās nevalstisko organizāciju rīkotās konferencēs.

Valsts prezidents ticies ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem (04.09.), Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Mediķu arodbiedrības vadītājiem (19.07.), sabiedriskās politikas centra “Providus” vadītājiem (23.08.), ar sabiedrības par atklātību “Delna” pārstāvjiem (28.08.), kā arī ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) vadītāju Jāni Kukaini (30.07.).

Pateicoties emigrācijā dzīvojošo latviešu nenovērtējamajam ieguldījumam Latvijas neatkarības atjaunošanā un uzsverot nepieciešamību arī turpmāk rūpēties par latviešu valodas un tradīciju saglabāšanu ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem, Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu PBLA valdes sēdes svinīgajā atklāšanā Rīgā (04.09.), bet esot vizītēs ārvalstīs (Somijā, Zviedrijā, ASV) tikās ar šajās valstīs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.

V.Zatlers ir piedalījies sabiedriskās politikas centra “Providus” rīkotajā forumā “Naudas aprite veselības aprūpē”, kurā viņš teica uzrunu (23.08.). Savā uzrunā Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka veselības aprūpē trūkst skaidras, viegli saprotamas un pārredzamas sistēmas, un norādīja: lai šādu sistēmu radītu, ir jāizrāda stingra politiskā griba.

Uzsverot preses un citu plašsaziņas līdzekļu pienākumu un atbildību demokrātiskas valsts procesos, Valsts prezidents teica uzrunu PBLA un Latvijas Universitātes rīkotajā konferencē “Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā” (08.09.).

Valsts prezidents ir pieņēmis arī sabiedrības par atklātību “Delna” uzaicinājumu virzīt diskusiju par labu pārvaldību medicīnas aprūpē. Novembra sākumā “Delna” sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju plāno rīkot forumu par šo jautājumu.

100 darba dienu laikā Valsts prezidents piedalījās arī politiski represēto salidojumā Ikšķilē (04.08.).

Pateicoties par ieguldījumu sabiedrības līdzdalības veicināšanā, demokrātijas principu nostiprināšanā un izglītībā, Valsts prezidents ar apsveikuma runu piedalījās Sorosa fonda Latvijā 15.gadu jubilejas pasākumā (13.09.).

Valsts prezidents ticies arī ar Latvijas lielāko reliģisko konfesiju vadītājiem un piedalījies Vissvētākās jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā.

 

Darbs ar izpildvaras pārstāvjiem

Sākot savu darbu Valsts prezidenta amatā, 10.jūlijā V.Zatlers uzstājās ar uzrunu Ministru kabinetā, kurā aicināja valdību vienmēr argumentēti skaidrot savu rīcību sabiedrībai aktuālos jautājumos un pirms būtisku jautājumu izlemšanas tos nopietni izdebatēt. Valsts prezidents ar uzrunu piedalījās arī Ministru kabineta sēdē (04.09.), kurā tika pieņemts lēmums par jaunās Latvijas administratīvi teritoriālās kartes apstiprināšanu.

Pirmajās 100 savas prezidentūras darba dienās Valsts prezidents regulāri ticies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (9 reizes) un viņa vadītās valdības ministriem.

Arī savā turpmākajā darbā Valsts prezidents plānojis regulāri tikties ar Ministru prezidentu, ministriem un citiem izpildvaras pārstāvjiem.

 

Darbs ar komisijām un Ordeņu kapitulu

Valsts prezidents V.Zatlers turpina jau iepriekšējo Valsts prezidentu iesākto darbu ar konsultatīvajām un pētniecības Valsts prezidenta komisijām. Šobrīd katra ar saviem mērķiem un uzdevumiem Valsts prezidenta institūcijas ietvaros darbojas četras šādas komisijas: Latvijas Vēsturnieku komisija, Valsts valodas komisija, Stratēģiskās analīzes komisija un Valsts heraldikas komisija. Pirmo 100 darba dienu laikā Valsts prezidents personīgi ticies ar visiem Valsts prezidenta komisiju vadītājiem un apspriedis komisiju darba prioritātes un plānus nākamajiem četriem gadiem.

Nolemts, ka Stratēģiskās analīzes komisijas ekonomikas eksperti tuvākajā laikā sniegs Valsts prezidentam savu redzējumu par Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības jautājumiem un prioritārajām nozarēm tuvākajiem 25–30 gadiem, kā arī izstrādās kritērijus Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības un dzīves kvalitātes izpētei Latvijā. Tāpat nolemts, ka līdztekus demokrātijas un globālās politikas pētniecības projektiem, Stratēģiskās analīzes komisijas izglītības jomas eksperti sniegs Valsts prezidentam savu redzējumu par kvalitatīviem ilgtermiņa un īstermiņa uzlabojumiem izglītības sistēmā.

Valsts prezidents un Valsts heraldikas komisijas vadītājs Laimonis Šēnbergs vienojās, ka komisija sagatavos izdošanai 2008.gadā grāmatu “Ģerboņi Latvijā”, kura būs valsti un Valsts heraldikas komisijas 20 gadu darba rezultātu reprezentējošs sešu krāsu izdevums. Tāpat ir nolemts, ka sadarbībā ar Ordeņu kapitulu izstrādājami grozījumi un papildinājumi Valsts apbalvojumu likumā. Valsts prezidenta vēsturnieku komisijas vadītājs Antonijs Zunda informējis Valsts prezidentu, ka jau šā gada novembrī tiks rīkota plaša starptautiska konference “Baltijas valstis Otrā pasaules kara laikā”, kurā piedalīsies pētnieki no septiņām valstīm. Tāpat novembrī tiks prezentēts arī Vēsturnieku komisijas rakstu 21.sējuma “Latvijas vēsture divdesmitā gadsimta 40.–90.gados”, kurā apkopoti jaunākie komisijas pētījumi, izdevums. Šogad tiks sasaukta arī Vēsturnieku komisijas apvienotā sēde, kurā piedalīsies komisijas locekļi no Vācijas, ASV, Zviedrijas, Izraēlas u.c. un kurā notiks diskusijas par pētniecības darba virzieniem nākamajiem trīs gadiem. Savukārt Valsts prezidenta Valodas komisija šobrīd strādā pie Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas asamblejas (European Federation of National Institutions for Language) organizēšanas, kas notiks 12. un 13.novembrī Rīgā un kuras dalībniekus uzrunās arī V.Zatlers. Šāgada asamblejas tēma ir “ES un tās dalībvalstu politika”.

Līdztekus jau esošajām komisijām Valsts prezidents, tiekoties ar atzītajiem tiesību zinātniekiem – Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli –, nolēma izveidot jaunu Valsts prezidenta institūcijas sastāvā esošu komisiju – Konstitucionālo komisiju (17.08.).

Jaunizveidojamās Konstitucionālās komisijas uzdevums būs konsultatīva atzinuma formā izstrādāt zinātnisku, objektīvu un neitrālu analīzi par aktuāliem un būtiskiem tiesību jautājumiem. Savā darbībā Konstitucionālās komisijas eksperti apkopos un analizēs Satversmes grozījumu projektus, sniegs zinātniskus atzinumus par atsevišķu Satversmes tiesību normu interpretāciju un citiem aktuāliem konstitucionālas dabas jautājumiem. Komisijā Egila Levita vadībā ir aicināti piedalīties augsti kvalificēti un sabiedrībā atzinīgi vērtēti juristi – Ineta Ziemele, Daiga Iļjanova, Gunārs Kusiņš, Mārtiņš Mits un Lauris Liepa. Pirmā Konstitucionālās komisijas sēde tiks sasaukta 2007.gada decembrī.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar likumu Ordeņu kapitula personālsastāvu Valsts prezidents ieceļ uz savu pilnvaru laiku, Valsts prezidents Valdis Zatlers par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Andri Vilku. Savukārt dalībai Ordeņu kapitulā Valsts prezidents ir uzaicinājis šādas persona: Latvijas Institūta direktoru, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Ojāru Ēriku Kalniņu, SIA “Latvijas Mobilais telefons” prezidentu, Dr.eoc. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Juri Bindi, viceadmirāli, Viestura ordeņa Lielkrusta komandieri Gaidi Andreju Zeibotu, sabiedriskās organizācijas “Latvijas Transatlantiskā organizācija” valdes priekšsēdētāju, Viestura ordeņa virsnieku Tomu Baumani, Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Portugāles Republikā, Atzinības krusta lielvirsnieku Arti Bērtuli, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāju, profesori, Dr.habil.med., Atzinības krusta virsnieci Daci Gardovsku. Jaunais Ordeņu kapituls uz savu pirmo sēdi sanāca 2007.gada 14.septembrī.

 

Aktivitātes ekonomikā

Atbalstot zināšanās balstītu ekonomiku un inovācijas, Valsts prezidents ir piedalījies starptautiskajā konferencē “Baltic Dinamics”.

Valsts prezidents ir iepazinies ar Latvijas lauksaimniecības aktualitātēm, tiekoties ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un Mārketinga padomes pārstāvjiem, apmeklējot izstādi “Riga Food 2007”, kā arī iepazinies ar lauku saimniecībām un lauksaimniecisko ražošanu reģionālo vizīšu laikā.

Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) ietvaros Valsts prezidents ticies ar ekonomikas ekspertiem, diskutējis par īstermiņa un ilgtermiņa iespējām inflācijas līmeņa samazināšanai valstī un par nepieciešamību pēc ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāniem, noskaidrojot svarīgākos nākotnes uzdevumus tautsaimniecībā.

 

Citas aktivitātes

Pirmo 100 darba dienu laikā Valsts prezidents ar labo startu (trešo vietu Eiropas čempionāta finālturnīrā Madridē, ko izcīnīja 12.augustā) apsveica un uzņēma Rīgas pilī Latvijas U-18 jauniešu basketbola izlasi, piedalījās svinīgajā Latvijas visu laiku labāko basketbolistu Uļjanas Semjonovas un Valda Valtera godināšanas ceremonijā un Latvijas–Lietuvas vīriešu basketbola izlašu draudzības spēlē (04.08.). Tāpat Valsts prezidents klātienē Itālijā apsveica Latvijas sieviešu izlases spēlētājas ar visu laiku labāko Latvijas basketbola izlašu sasniegumu, startējot Eiropas čempionātā. Valsts prezidents ticies arī ar Amerikas Latviešu apvienības programmas “Sveika, Latvija” dalībniekiem – bērniem no ASV un Latvijas skolām (21.08. un 26.07.), kā arī uzrunājis studentus Aristoteļa svētkos.

 

Saņemtais pasts

Valsts prezidenta kancelejas lietvedībā reģistrēti 2316 saņemtie dokumenti, kas adresēti gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Valsts prezidentam. Saņemti gan apsveikumi, gan arī fizisko un juridisko personu sūdzības, priekšlikumi un ieteikumi, apžēlošanas lūgumi un ierosinājumi par valsts apbalvojumu piešķiršanu. Visbiežāk skartie jautājumi ir pensijas (aicinājumi un lūgumi palielināt), sociālās palīdzības lūgumi no maznodrošinātajiem un ģimenēm, dažāda veida palīdzības lūgumi par medicīnas jautājumiem (jūlijā un augustā tika saņemti lūgumi no bijušajiem pacientiem turpināt risināt viņu veselības problēmas), problēmas izglītības sistēmā (arī sūdzības par iespējamajiem pārkāpumiem skolu administrācijas darbā), tāpat saņemti lūgumi par materiālās palīdzības nodrošināšanu (par dzīvokļiem, denacionalizētajiem namiem), zemes īpašumtiesību sakārtošanas lūgumi. Saņemti arī dokumenti, kuros izteikta neapmierinātība ar dažādu valsts institūciju darbību. No Latvijas izglītības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un foto kolekcionāriem no visas pasaules saņemti lūgumi nosūtīt Valsts prezidenta foto. Apjomīgākā vēstule, ko līdz šim saņēmis Valsts prezidents V.Zatlers, ir nodibinājuma “Fonds ģimenei” manifests, ko parakstījuši 17 716 Latvijas iedzīvotāji.

Valsts prezidents saņēmis 178 ielūgumus uz dažādiem kultūras pasākumiem, koncertiem, konferencēm, teātra izrādēm.

Saņemtie dokumenti, kas skar jautājumus ārpus Satversmē noteiktā Valsts prezidenta funkciju loka, ir pārsūtīti atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām pēc piekritības.

Valsts prezidenta kanceleja nosūtījusi arī 194 Valsts prezidenta iniciatīvas vēstules, kurās V.Zatlers lūdzis situācijas skaidrojumus un informāciju par dažādām savā redzeslokā nonākušajām aktualitātēm.

 

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!