Par Baltijas valstu tālāku pētniecisko sadarbību zinātnē

Latvijas Zinātņu akadēmija 2007.gada 9. un 10.oktobrī aicināja tradicionālos sadarbības partnerus – Igaunijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju, kā arī Somijas un Zviedrijas zinātņu akadēmiju pārstāvjus – uz XI Baltijas intelektuālās sadarbības konferenci.

Šīm Baltijas valstu inteliģences sanāksmēm ir sava vēsture, pārvarot laika un vēsturisko apstākļu diktētas pārbaudes. Savulaik, 1935.gadā, šādas sanāksmes aktuālu reģiona problēmu risināšanai rosināja Tautu Savienības Intelektuālās sadarbības institūts Parīzē – analoga organizācija UNESCO. Tajās piedalījās Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija, epizodiski arī Zviedrija un Dānija. Pirmā Baltijas intelektuālās sadarbības konference notika Kauņā (1935), otrā – Tartu (1936), trešā – Helsinkos (1937), ceturtā – Rīgā (1938), piektā – Kauņā (1939). Konferencēs piedalījās universitāšu mācībspēki, zinātnieki, kultūras un sabiedriskie darbinieki, ministri, vēstnieki, politiķi.

• Šajās zinātniskajās konferencēs tika aplūkotas aktuālas, ar zinātni, izglītību, kultūru un politiku saistītas tēmas: zinātniskā sadarbība, augstskolu mācību grāmatu kvalitāte, zinātnieku un studentu sadarbība, saziņas valoda Baltijas valstīs (angļu vai franču?), literatūras un mūzikas apskati, kopīgu žurnālu izdošana, Baltijas institūts un tā darbība, zinātņu akadēmiju dibināšana katrā Baltijas valstī, žurnāla “Revue Baltique” izdošana (1940). Referēja un diskusijās uzstājās ievērojamas tālaika personības: M.Rēmers, J.Baltrušaitis, A.Pīps, L.Pūseps, L.Adamovičs, J.Auškāps, F.Balodis, E.Blese, A.Švābe u.c.

Sestā konference sākās Tallinā 1940.gada 15.jūnijā, apspriežot ilgtspējīgas ekonomikas attīstību Otrā pasaules kara apstākļos, kultūras apmaiņas, likumdošanas unifikācijas, nodarbinātības jautājumus. “Baltijas nedēļas” ietvaros bija paredzētas farmaceitu, mežsaimniecības speciālistu, pašvaldību darbinieku un ugunsdzēsēju sanāksmes. Taču konferences otrajā dienā – 16.jūnijā – sanāksmes nācās pārtraukt, jo Tallinā ienāca Sarkanās armijas karaspēks. Iestājās pārtraukums uz ilgiem gadiem.

Septītā Baltijas intelektuālās sadarbības konference, kura tika sarīkota 1999.gada 17. un 18.septembrī Rīgā, turpināja tradicionālās Baltijas valstu inteliģences sanāksmes. Pēc tam astotā konference notika Tallinā (2001), devītā – Viļņā (2003) un desmitā – Helsinkos (2005). Šīgada XI konferences tēma – “Baltijas valstu nacionālās attīstības stratēģijas akadēmiskā skatījumā”. Konferenci vadīja Latvijas ZA prezidents Juris Ekmanis, Lietuvas ZA prezidents Zenons R.Rudziks un Igaunijas ZA prezidents Rihards Villems

• LZA prezidents Juris Ekmanis, sveicot konferences dalībniekus un viesus, uzsvēra šā starptautiskā pasākuma nozīmi un vēsturisko pēctecību, kuras atjaunošanas iniciatīva pieder akadēmiķim J.Stradiņam.

Par sevišķi intensīvu ieguldījumu Baltijas zinātņu akadēmiju sadarbībā pieci zinātnieki saņēma apbalvojumu – LZA goda locekļa tēlnieka Jāņa Strupuļa sudrabā veidotu medaļu ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zinātņu akadēmiju ģerboņu atveidiem. Tās pasniedza: Ūlafam G.Tandbergam (Zviedrija), Mati Sārnisto (Somija), Raimo Pullatam (Igaunija), Andrejam Siliņam (Latvija), Zenonam R.Rudzikam (Lietuva). Laureāti izjustos pateicības vārdos atzina, ka kopīgā vēsturiskā pieredze un atrašanās tuvu kaimiņos var veicināt un veicinās vēl ciešāku zinātnieku sadarbību, uz kuru arī bijuši vērsti apbalvoto pūliņi. Var atzīmēt Ū.G.Tandberga nopelnus, kurš, būdams Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs, īstenojot “palīdzību trešajām valstīm”, pacēla Baltijas reģiona zinātņu akadēmiju sadarbības ideju 90.gadu sākumā – tad, kad Baltijas valstu neatkarība vēl nebija de facto. Savukārt Raimo Pullats latviešu valodā pateicās Johanam Kristofam Brocem, kas “vienoja latviešus un igauņus”, ar to domādams kopīgi ar Latvijas Akadēmisko bibliotēku sagatavoto un izdoto unikālo J.K.Broces (1742–1823) Igaunijai veltīto zīmējumu un komentāru sējumu “Estonica”.

• Konference turpinājās Turaidas muzejrezervātā ar zinātnieku diskusiju un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmiju zinātniskās sadarbības vienošanās protokola parakstīšanu, rezolūciju par enerģētiku, par humanitāro zinātņu attīstību, par kopīgiem pētījumiem pieņemšanu. Atliek piebilst, ka aicinājums ar pienācīgu vērību izturēties pret humanitāro zinātņu attīstību Latvijā īstenojas prioritārajā valsts pētījumu programmā “Letonika”, kuras publikācijas konferences dalībnieki varēja aplūkot nelielā izstādē. Bet par jau realizētu kopīga darba piemēru, konferenci atklājot, minēja akadēmiķis Jānis Stradiņš. Tas ir pētījums, ko veikuši Jānis Kristapsons, Helle Martinsons un Ina Dagīte, “Baltic R&D Systems in Transition. Expierences and Future Prospects”.

Nav šaubu, ka sekos turpinājums – pētījumi, konferences, zinātnieku tikšanās. Ar labiem rezultātiem, ar atbalsi sabiedrībā un lēmējinstancēs.

Ilga Tālberga

LZA zinātniskais sekretariāts