• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par skolotāju algām un izglītības kvalitāti (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.1999., Nr. 337/340 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16379

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atmiņu stāsti

Vēl šajā numurā

14.10.1999., Nr. 337/340

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par skolotāju algām un izglītības kvalitāti

Zigfrīds Grinpauks, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums  no 1.lpp.

- Lai nodrošinātu Izglītības likuma izpildi un uzsāktu skolotāju darba samaksas reformu paredzētajā laikā, Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāti pieci pedagogu darba samaksas palielināšanas modeļi. Kāda ir šo modeļu pamatdoma un kāpēc paredzēta tāda variantu dažādība?

- Pirms runāt par šiem modeļiem, atgādināšu, ka IZM, sākot gatavot pedagogu algu palielināšanas programmu, lai nodrošinātu Izglītības likuma 53.panta izpildi, bija rēķinājusies ar nepilnu 29 miljonu latu lielu finansējumu. Tā ir summa, kas nepieciešama likuma normas izpildes nodrošināšanai pilnā apjomā un paredzētajā laikā. Diemžēl valdība šādu summu nākamā gada valsts budžeta projektā nevarēja atrast, tāpēc Ministru kabineta sēdē vienlaikus ar iespējamā finansējuma apjoma noteikšanu tika lemts arī par Izglītības likuma grozījumiem, kas atliktu 53.pantā noteiktās normas stāšanos spēkā pilnā apjomā līdz 2002.gada 1.janvārim. Tātad pedagogam ar zemāko noteikto profesionālo kvalifikāciju minimālā garantētā darba samaksa par vienu slodzi pieaugtu līdz divām minimālajām mēnešalgām divu gadu laikā.

Protams, šobrīd vēl nav noteikts, kādas ir prasības pedagogam atbilstošajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai - augstākā pedagoģiskā vai vienkārši augstākā izglītība, vidējā pedagoģiskā izglītība vai vēl kāda cita izglītības pakāpe. Atkarībā no zemākās pedagoģiskās kvalifikācijas formulējuma var mainīties to skolotāju skaits, kam pienāktos likumā noteiktā minimālā darba samaksa divu minimālo algu apmērā. Līdz ar to var mainīties arī kopējā skolotāju algu reformai nepieciešamā summa. Šobrīd aprēķinātie 29 miljoni iegūti, par pedagogam atbilstošu kvalifikāciju uzskatot arī vidējo pedagoģisko un vidējo speciālo izglītību profesionālās izglītības programmās speciālajos priekšmetos. Bez pedagogiem ar šīm izglītības pakāpēm izglītības sistēma šobrīd nespēj funkcionēt, īpaši arodizglītība, tāpēc mēs nedrīkstam celt latiņu pārāk augstu. Formāli jau būtu iespējams noteikt, ka vienīgā skolotāja kvalifikācijai atbilstošā ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Tad kopējā algu palielināšanai nepieciešamā summa būtu aptuveni 12 miljoni latu un šobrīd budžeta projektā paredzētā summa - 6,24 miljoni - būtu puse no nepieciešamā. Un ja vēl ņem vērā Saeimas frakciju pausto solidāro atbalstu balsojumā par budžetu iespējami palielināt pedagogu darba samaksas reformai nepieciešamo finansējumu, tad demagoģiski varētu apgalvot, ka Izglītības likuma normu tiešām būs iespējams pildīt no nākamā gada 1.janvāra, turklāt vēl pilnā apjomā.

Augstākās pedagoģiskās izglītības noteikšana par zemāko pedagogam atbilstošo kvalifikāciju, vienlaikus palielinot augstākās profesionālās pakāpes iegūšanai nepieciešamo skolā nostrādāto gadu skaitu no desmit līdz, piemēram, divdesmit gadiem, arī būtu formāls risinājums gadījumā, ja Saeima nepiekritīs Izglītības likuma grozījumiem par pakāpenisku algu palielinājumu līdz 2002.gadam. Bet tas ir tikai teorētisks politisks risinājums.

Ko piedāvā Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie pedagogu darba samaksas palielināšanas modeļi? Pirmais modelis paredz piešķirtos 6,24 miljonus latu (kas procentuālā izteiksmē ir 5,3 procentus liels palielinājums, salīdzinājumā ar šī gada pedagogu darba algu fondu - aptuveni 83 miljoniem latu) sākt izmaksāt skolotājiem jau ar nākamā gada 1.janvāri, neveicot nekādas izmaiņas izglītības sistēmas iekšienē, piemēram, optimizāciju, sistēmas sakārtošanu, neefektīvas līdzekļu izmantošanas novēršanu, kuras rezultātā iegūtos līdzekļus varētu novirzīt algu fondā. Neliela atkāpe - no darba samaksas reformai piešķirtajiem 6,24 miljoniem latu vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem pienākas 4,44 miljoni latu, 1,8 miljoni latu pienākas augstskolu mācību spēkiem.

Pirmajā algu palielināšanas variantā parādīta mehāniska piešķirto līdzekļu sadale, kā rezultātā skolotāju vidējā alga palielinātos aptuveni par pieciem latiem - no 89 latiem 1999.gadā līdz 94 latiem 2000.gadā, minimālā garantētā pamatalga, ko saņemtu skolotāji ar augstāko profesionālo kvalifikāciju par vienu likmi - 21 stundu nedēļā - palielinātos no 77 latiem 1999.gadā līdz 81 latam 2000.gadā (šeit un turpmāk skaitļiem var sekot tabulā - "LV"). Saglabātos šobrīd valstī esošā skolotāju pārslodze, ko uzrāda arī statistika - viens skolotājs vidēji strādā nevis vienu, bet aptuveni par trešdaļu lielāku slodzi, tas ir aptuveni divdesmit astoņas stundas nedēļā paredzētās divdesmit vienas vietā.

Otrais pedagogu darba samaksas palielināšanas modelis paredz papildu valsts piešķirtajam finansējuma palielinājumam, kas, kā jau minēts, ir aptuveni pieci procenti, tikpat lielu summu iegūt no izglītības sistēmas sakārtošanas, iekšējo resursu pārstrukturizēšanas - novirzīšanas algu palielināšanai. Arī šis modelis paredz palielināt pedagogu algas jau no nākamā gada 1.janvāra, bet ņemot vērā iekšējo resursu pārdali, vidējās algas pieaugums būtu apmēram desmit lati. Maksimālā valsts garantētā pamatalga palielinātos par astoņiem latiem un nedaudz samazinātos arī skolotāju pārslodze, kas galvenokārt tiktu panākts uz netarificēto stundu skaita samazinājuma rēķina.

Trešā algu palielināšanas varianta būtiskākā iezīme ir tā, ka skolotāju darba samaksas reforma tiek sākta no nākamā gada 1.septembra, kā tas paredzēts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, piešķirto naudu sadalot pa atlikušajiem četriem gada mēnešiem. Kā zināmu plusu var minēt apstākli, ka no iedalītajiem 6,24 miljoniem latu vispārējās un profesionālās izglītības pedagogiem paliek ne vairs 4,44, bet 5,64 miljoni latu, jo augstskolu akadēmiskajam personālam paredzētā summa arī tiktu proporcionāli samazināta trīs reizes - četri atlikušie gada mēneši ir trešā daļa no gada. Tā rezultātā skolotāju vidējā alga 2000.gada pēdējos četros mēnešos palielinās par 18 latiem salīdzinājumā ar šo gadu - tā sasniedz 107 latu robežu. Šis algu palielināšanas modelis ļauj zināmā mērā arī sasniegt likumā noteikto divu minimālo mēnešalgu robežu: skolotājiem ar augstāko profesionālo kvalifikāciju - atbilstoša izglītība plus desmit gadus ilgs darba stāžs - alga par vienu slodzi būtu 100 lati. Jāatzīmē, ka no visiem Latvijas skolotājiem augstākajiem profesionālajiem kritērijiem atbilst aptuveni 70 procenti, tātad lielum lielais vairums pedagogu saņemtu simts latu lielu pamatalgu par vienu likmi. Skolotāja slodze, pareizāk sakot, pārslodze šajā gadījumā paliktu nemainīga, jo šis modelis neparedz izglītības sistēmas sakārtošanu.

Ja izvirzām pedagogu algu palielināšanu par augstāko prioritāti, un tādēļ nedaudz ierobežojam citu izglītības programmu un vajadzību realizāciju, tad ir iespējams paredzēt pat 10 līdz 15 procentu lielu naudas līdzekļu pieaugumu uz sistēmas resursu pārdales un mācību procesa intensifikācijas rēķina, un no tā neviens nebūs īpaši cietis, nekas būtisks izglītības sistēmā nemainīsies.

- Vai jūs varētu nosaukt kādu pavisam vienkāršu piemēru šādai nesāpīgai optimizācijai?

- Piemēram, fakultatīvo stundu atdalīšana no pamata mācību plāna, kur tās iekļautas līdz šim, un to pārcelšana uz interešu izglītības programmu. Līdz ar to par šīm stundām tiks maksāts no interešu izglītības finansēšanas avotiem, izmantojot interešu izglītības finansēšanas mehānismus - par to papildus var maksāt arī pašvaldība, valsts caur citām valdības programmām...

- ... un galu galā arī skolēnu vecāki, jo Izglītības likums pieļauj, ka interešu izglītība ir tā izglītības nozare, par kuru var prasīt mācību maksu.

- Jā, arī skolēnu vecāki, tā ir taisnība. Bet tādējādi tiek pārcirsts neatrisināmais Gordija mezgls - mācību plānā nenodalāmi sapītais obligātais un fakultatīvais jeb interešu izglītības saturs, kas veido nenormālo skolēna pārslodzi. Protams, var jau kā pretargumentu izmantot faktu, ka skolēns tā kā tā vēl papildus skolai apmeklēs sporta nodarbības, mūzikas skolu un privātstundas, bet tā jau ir vecāku, ne skolas atbildība. Lai vecāki kopā ar ģimenes ārstu un pašu bērnu izlemj par nepieciešamo papildu slodzi, bet skolā ir jāievēro likumā noteiktais skolēna stundu skaits vienā nedēļā. Un šobrīd ar fakultatīvo stundu iekļaušanu obligātajā mācību plānā skola pārkāpj likumu. Nedrīkst visai klasei obligāto stundu sarakstā paredzēt lieku, piemēram, angļu valodas stundu, tikai tāpēc, ka skola vai skolēnu vecāki to vēlas un ir tā izdomājuši.

- Bet atgriezīsimies pie skolotāju algu palielināšanas modeļiem.

- Jā, tātad trešais variants paredz nozīmīgu algu palielinājumu uz astoņos mēnešos izveidoto uzkrājumu rēķina.

Pārējie divi darba samaksas modeļi ir modifikācijas par trešo variantu, kas paredz attiecīgi lielāku, pamatīgāku iekšējo resursu pārdali un izlietojuma mērķa maiņu. Viens no tiem paredz 10 procentus lielu līdzekļu novirzīšanu algu palielināšanai. Sešpadsmit līdz divdesmit piecu procentu ieguvums no rezervēm paredz arī dažu labu ne tik patīkamu pārmaiņu izglītības sistēmā: no skolas administrācijas samazināšanas līdz minimālā skolēnu skaita noteikšanai klasē, kas lauku skolās nozīmētu apvienoto klašu skaita palielināšanos.

- Un tomēr lauku skolas baidās no tā, ka, arī apvienojot divas klases, neizdosies sasniegt minimālo skolēnu skaitu, no kura klase vispār tiek finansēta.

- Tad nāksies vienot kopā ne tikai pirmo un otro klasi, bet pirmo līdz ceturto klasi. Tas nav nekas jauns, un daudzas valstis jau strādā pēc šādiem modeļiem, piemēram, Zviedrija un Šveice. Un atcerieties kaut vai Latvijas pirmās brīvvalsts laikus, kaut to pieminēšana varbūt nav labākais piemērs tieši šai situācijai.

- Un tomēr - vai esam gatavi tik radikāliem soļiem, turklāt jau no nākamā gada 1.septembra? Latvijā uz šo brīdi nevienā augstskolā netiek gatavoti pedagogi darbam apvienotajās klasēs...

- Jā, mēs neesam tam gatavi un tā ir problēma. Uz šo izglītības sistēmas modeli ir jāiet pakāpeniski. Un nav tā, ka nekas netiktu darīts, piemēram, skolotāju tālākizglītībā par vienu no nākamā gada prioritātēm ir noteikta pedagogu sagatavošana darbam apvienotajās klasēs. Bet no konkrētās situācijas mēs nekur neizbēgsim, apvienotās klases būs nepieciešamas, gribam mēs to vai nē, jo laukos dzimstības rādītāji ir tādi, kādi tie ir, un tuvākajos gados nemainīsies, tas jau ir objektīvi noteikts un analizēts. Protams, pastāv arī daudz lētākais variants - vest bērnus uz tuvāko kaimiņu skolu, bet arī tam ir savi mīnusi, piemēram, saīsinās laiks, ko bērns pavada mājās un ģimenē.

Bet atkal atgriežoties pie tēmas par pedagogu darba samaksu, gribu vēlreiz uzsvērt - ir divi principiāli varianti, kad sākt algu palielināšanu - no 1.janvāra vai no 1.septembra, rēķinoties ar to naudu, kas patlaban ir paredzēta. Skolotāji sliecas vairāk uz ātrāku darba samaksas palielinājuma uzsākšanu, ministrijas darbinieki, domājot arī par 2001.gada budžetu, vairāk atbalsta 1.septembri kā starta datumu, jo tas dod garantiju, ka gada pēdējos četros mēnešos sasniegtais palielinājums, kas ir jau vērā ņemams, saglabājas arī turpmāk - algu samazināt vairs nevar, to neatļauj likums.

- Bet ja tiks pieņemti Izglītības likuma grozījumi, kas paredz pakāpenisku algu palielināšanu līdz 2002.gadam, kas notiks ar šiem izstrādātajiem variantiem?

- Visi izstrādātie modeļi jau paliek spēkā. 20.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāiesniedz Ministru kabinetam skolotāju darba samaksas noteikumu projekts. Šobrīd esam dilemmas priekšā - ko darīt, kādu mehānismu paredzēt, jo pašlaik vēl ir spēkā Izglītības likuma norma, kas paredz palielināt skolotāju darba samaksu līdz divām minimālajām mēnešalgām jau ar nākamā gada 1.janvāri. Nav noteikta arī zemākā skolotāja profesionālās kvalifikācijas pakāpe, jo nezinām, kādu to noteikt, cik mums būs naudas. Viss ir savstarpēji saistīts, līdz ar to nenoteiktības periods turpinās.

- Tomēr nav īsti skaidrs, kā darbosies darba samaksas palielināšanas modeļi Izglītības likuma grozījumu pieņemšanas gadījumā?

- Kopējā nepieciešamā summa ir un paliek sākotnēji minētie 29 miljoni latu. Nākamajā gadā, domājams, tiks piešķirti 6,24 miljoni latu, kas ir aptuveni 5 reizes mazāk. Ja finansējums arī turpmākajos gados tiks palielināts līdzīgā apmērā, lai sasniegtu likumā noteikto, būs nepieciešami vismaz pieci gadi. Ja tas ir jāpadara līdz 2002.gadam, tad starpība ir jādabū klāt divu gadu laikā - katru gadu aptuveni 11 miljoni latu. Uzskatu, ka tā arī ir samērā drosmīga prognoze, ņemot vērā valsts budžeta situāciju vispār, bet valdība ir aprēķinājusi, ka šie divi gadi ir maksimāli īsākais laiks, kad paredzēto algas pielikumu varētu sasniegt.

- Kādu kompromisa risinājumu jūs redzat, ja Izglītības likuma grozījumi tomēr netiek pieņemti un skolotāju algas paredzētajā apjomā ir jāpalielina ar 2000.gada 1.janvāri? Neviens no ministrijas izstrādātajiem modeļiem tādā gadījumā arī to nenodrošina...

- Tādā gadījumā veidojas situācija, kad valstī netiek pildīts likums. Vai nu ir jāgroza likums, vai jāatrod nauda tā pildīšanai. Pretējā gadījumā valsts pati rada priekšnoteikumus tiesiskajam nihilismam, diskreditē pati savu tēlu ne tikai pedagogu un Latvijas tautas, bet arī starptautiskās sabiedrības acīs.

- Mūsu sarunas laikā vairākkārt tika pieminēta papildu līdzekļu iegūšana algām no izglītības sistēmas naudas resursu pārdales. Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie izglītības sistēmas sakārtošanas programmas. Kādi pasākumi tās ietvaros paredzēti bez jau minētā?

- Šīs programmas virsuzdevums ir Izglītības attīstības programmas gatavošana turpmākajiem četriem gadiem. Attīstības programmas pamatā ir Izglītības attīstības stratēģiskā programma, kas tika izveidota 1998.gadā sešu gadu ilgam laika periodam. Savulaik šo stratēģisko programmu Ministru kabinets pieņēma zināšanai bez kādām saistībām. Šobrīd Izglītības likumā noteikts, ka Izglītības attīstības programma ir jāizskata Saeimā. Nav gan skaidrs, kāds statuss tai tiks piešķirts. Ministrijas mērķis un vēlme - ar šīs programmas izskatīšanu Saeimā panākt ilgtermiņa garantijas izglītībai kā valsts prioritātei ar atbilstošu finansiālu segumu, kas nemainītos atkarībā no valdību maiņas. Attīstības programma būtu arī pamats finansējuma piešķiršanai katru nākamo gadu. Līdz gada beigām šī programma tiks sagatavota un nodota apspriešanai pedagogiem un sabiedrībai, pavasarī plānots to iesniegt Ministru kabinetam tālākai virzīšanai uz Saeimu.

Ja runājam par sistēmas sakārtošanas programmas pārējiem uzdevumiem, tad jāatgādina, ka izglītības sistēmas sakārtošana un pārmaiņas tajā ir ļoti cieši saistītas ar piešķirto finansējumu. Ar to saistīta arī skolotāju darba samaksas reforma, kuras galvenais mērķis - būtiski palielinot skolotāja algu, vienlaikus samazināt viņa pārslodzi, panākt optimālus darba apstākļus. Panākt to, lai skolotājs par vienu slodzi saņemtu būtiski palielinātu samaksu salīdzinājumā ar to, ko viņš šobrīd saņem, strādājot par trešdaļu vairāk. Nav nemaz jāstāsta, kā mainās darbs skolā, ja skolotājs ir apmierināts ar savu dzīvi, nav pārstrādājies, var pienācīgi sagatavoties stundām, ja viņam atliek laiks un ir vēlēšanās nemitīgi turpināt savu izglītošanos... Algu reformas būtība ir atgriezt skolotājam pašapziņu, kas pati par sevi jau rada priekšnoteikumus kvalitatīvam darbam, kura rezultāts ir konkurētspējīga izglītība. Un samazinot skolotāja slodzi, samazinās arī skolēna slodze, palielinās pozitīvā attieksme pret skolu un izpratne par izglītības lomu savā dzīvē.

Paralēli visam tiek plānoti arī citi pasākumi, piemēram, mācību gada pagarināšana, mācību un atpūtas perioda sabalansēšana, jo pašlaik mums ir visīsākais mācību gads Eiropā. Jāsakārto arī skolotāja darba laiks kā tāds, jo pašlaik daudziem ir priekšstats, ka skolotāji ir nepilnu darba laiku strādājošie. Netiek ņemts vērā, ka skolotājiem stundām ir jāgatavojas, ka viņiem ir jāpiedalās dažādos skolas pasākumos, sanāksmēs, jālabo burtnīcas un jāveic vēl daudzi citi darbi. Ar laiku ir plānots panākt skolotājam pilnu laiku strādājošā statusu, kas, protams, izslēgs jebkuru iespēju strādāt divas vai vairākas slodzes.

Liela nozīme piešķirama arī vidusskolu tīkla optimizācijai, lai panāktu mazo, neefektīvo vidusskolu pakāpenisku izzušanu, finansu un pedagogu resursu koncentrāciju, kvalitātes līmeņa celšanos. Kas notiek šobrīd laukos - tādu priekšmetu nemāca, citam atkal nav atbilstošas materiālās bāzes, nav datorklases, informācijas ieguves iespēju. Rezultātā šādās skolās iegūtā izglītība nav konkurētspējīga.

Ir vēl daudz citu pasākumu, kas būtu veicami uz tā pašapziņas un atbildības celšanās viļņa, ko skolotājiem izraisītu pienācīga darba samaksa. Daudzas lietas varētu savest kārtībā, kas pēc tam radītu arī ekonomisku efektu, bet tas jau ir atsevišķas sarunas vērts temats.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Pedagogu darba samaksas modeļi 2000.gadam

Mo- Vidējā Vidējā Minimālā Minimālā Vidējā
deļi alga alga garantētā garantētā likme 1
1999.g. 2000.g. pamatalga pamatalga pedagogam
par likmi par likmi
1999.g. 2000.g.
1. Ar 01.01.2000. 89 94 (+5) 77 81 (+4) 1,3
2. Ar 01.01.2000. 89 99 (+10) 77 85 (+8) 1,24
+5% ekonomija
3. Ar 01.09.2000. 89 107 (+18) 77 100 +(23) 1,3
4. Ar 01.09.2000. 89 119 (+30) 77 1,17
+10% ekonomija
5. Ar 01.09.2000. 89 134 (+45) 77 1,06
16%-25% ekonomija

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!