Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1993.gada 2.marta sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2007., Nr. 144 https://www.vestnesis.lv/ta/id/162745

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

1993.gada 2.marta sēdes stenogramma
Vakara sēdē

Vēl šajā numurā

06.09.2007., Nr. 144

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1993.gada 2.marta sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, pulkstenis ir 10.00! Sākas plenārsēde. Par darba kārtību. Ievērosim mūsu pieņemtās tradīcijas - tātad par svītrojumiem, papildinājumiem un pēc tam – par grozījumiem izskatīšanas laikā.

Lūdzu, vai ir kādi svītrojumi? Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Sakarā ar Andra Felsa slimību un to, ka Rīgas dome ir iesūtījusi jaunus priekšlikumus jautājumā par tirgu, es lūdzu šo jautājumu pārcelt uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Tātad tas nav arī balsojams. Pārcelsim uz nākamās nedēļas darba kārtību. Lūdzu, vai ir vēl kādi svītrojumi? Svītrojumu nav. Paldies.

Vai ir kādi papildinājumi darba kārtībā? Endziņa kungs, vai jums būs priekšlikums par svītrojumu vai par papildinājumu? Ja par svītrojumu, tad jūs esat pirmais. Lūdzu.

A.Endziņš: Es ierosinu svītrot no darba kārtības otro darba kārtības punktu, jo nav iedota Pilsonības un imigrācijas departamenta atsauksme.

Priekšsēdētājs: Jūs tad vienkārši tiekat mazliet diskriminēts, Endziņa kungs, jo jūs tikai tagad to saņemat, bet visiem pārējiem jau dala. Paldies, Endziņa kungs vairs nepastāv uz savu prasību.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Pareizāk sakot, man ir precizējums. Kā jūs atceraties, cienījamais sēdes vadītāj, pagājušajā nedēļā es lūdzu iekļaut darba kārtībā ne tikai galvenā valsts kontroliera pārskatu par Valsts kontroles darbu, ko jūs redzat otrās lappuses beigās, bet arī pēc tam noklausīties ģenerālprokurora tiesisko izvērtējumu šim Valsts kontroles darbam. Tādēļ es lūdzu Daudiša kungu ņemt to vērā, jo uz balsojumu tika likts mans ierosinājums - lūgt arī ģenerālprokuroru ierasties uz pulksten 15.00, lai pēc valsts kontroliera pārskata arī viņš sniegtu savu izvērtējumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā mani informēja, arī ģenerālprokurors ir uzaicināts, vienīgi tehniskas kļūmes dēļ tas netika atspoguļots šeit. Tātad būs gan galvenā valsts kontroliera atskaite, gan arī ģenerālprokurora atzinums, jo mēs nolēmām iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Tātad būs pilna procedūra - ar jautājumiem, debatēm un, iespējams, ar dokumenta pieņemšanu. Paldies.

Vai ir vēl kādi papildinājumi? Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, jūs atceraties, ka mēs šeit nobalsojām un arī Godmaņa kungs apņēmās, ka viņš trīs nedēļu laikā sagatavos valdības priekšlikumu, kā savilkt kopā mūsu zemās algas ar lielajām īres un apkures maksām un kā rīkoties ar bankas procentu šajos apstākļos. Jūs ļoti labi atceraties, ka viņš to solīja izdarīt trīs nedēļu laikā. Tad bija solījums, ka to izdarīs kopā ar Apvienoto budžeta komisiju. Ne viens, ne otrs solījums nav izpildīts. Ņemot vērā to, ka visnotaļ cienījamā opozīcija “Līdztiesība” te ir ietvērusi 11.jautājumu - valdības informāciju par kaut ko, tad varbūt valdība būs tik cienīga un informēs, vai tā ir kaut ko sagatavojusi vai nav un vai vispār tai ir kaut kādas idejas, kā mēs izkļūsim no kādas 120.vietas pasaulē algu līmeņa ziņā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs, vai jūs ierosināt iekļaut šīsnedēļas darba kārtībā kādu valdības informāciju?

J.Bojārs: Jā! Jebkurā valdībai ērtā laikā. Burtiski šorīt atbrauca mans pasniedzējs, kas stažējās Austrijā. Viņš pateica: “Atvainojiet, viena no dārgākajām pilsētām pasaulē ir Vīne, bet es nupat konstatēju, ka Rīgā cenas ir augstākas. Rīgā cenas, pārrēķinot valūtā un arī paskatoties valūtas veikalos, ir lielākas. Mums ir dārgāks dzīves līmenis nekā Vīnē.” Atvainojiet, turklāt pastāvot algām, kas ir aptuveni simtreiz zemākas.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs ierosina iekļaut darba kārtībā valdības informāciju par pasākumiem, kas vērsti uz algu un cenu līmeņa sakārtošanu.

J.Bojārs: Mēs nobalsojām, lai nebūtu fantāzijas...

Priekšsēdētājs: Mums būs vēlreiz jābalso, ka mēs to iekļaujam tieši šīsnedēļas darba kārtībā. Paldies. Vai ir vēl kādi papildinājumi? Papildinājumu nav.

Vai ir kādi lūgumi par izskatīšanas laika pārcelšanu? Un pēc tam balsosim atsevišķi, bet beidzot - par visu kopā. Lūdzu, deputāt Ēlert!

I.Ēlerts: Man ir lūgums cienījamajiem deputātiem ātrāk izskatīt 9.darba kārtības punktu. Tas ir lēmuma projekts “Par likuma “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību”, lai likums varētu stāties spēkā normālā kartībā, jo citādi, ja mēs šo likumu laikus nepieņemsim, ir iespējama patvaļīga dzīvokļu privatizācija un tamlīdzīgas nebūšanas. Es ierosinātu to izskatīt darba kārtībā kā otro jautājumu. Es ceru, ka tas neaizņems pārāk daudz laika, jo mēs ar Šļakotas kungu jau panācām vienošanos, kā tās lietas būtu kārtojamas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums to izskatīt agrāk - kā 2.punktu. Ēlerta kungs ierosina pārcelt 9.punktu kā 2.punktu. Vai ir kādi iebildumi? Tomēr katrā ziņā balsosim, lai vēlāk nebūtu nekādu pretenziju.

Tātad mums būs divi balsojumi, pirms apstiprināsim mūsu darba galīgo kārtību. Pirmais ir Bojāra kunga ierosinājums - noklausīties šonedēļ valdības informāciju par algu un cenu līmeņa sabalansēšanu. Otrais ir Ēlerta kunga priekšlikums pārcelt 9.darba kārtības jautājumu šodien kā 2.punktu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Bojāra kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. 56 - par, 4 - pret, 16 - atturas. Šī valdības informācija tiek iekļauta šīsnedēļas darba kārtībā. Tāpēc lūgsim mūsu sekretariātu informēt valdību par to, ka tai būs jāatskaitās. Paldies.

Nākamais balsojums ir par Ēlerta kunga ierosinājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par - 49, pret - 5, atturas - 25. Ir vairākums, un šis 9.jautājums tiek pārcelts kā otrais darba kārtības punkts. Paldies.

Ja vairāk labojumu un ierosinājumu nav, tad balsosim par mūsu šīsnedēļas darba kārtību kopumā. Lūdzu rezultātu. Par - 68, pret - 1, atturas - 8. Darba kārtība ir apstiprināta.

Pirmais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par dažu Latvijas Republikas rajonu tiesu tiesnešu ievēlēšanu”.

Lūdzu, Guļāna kungs!

A.Guļāns, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar tiesnešu kandidātiem, kuri pretendē uz ievēlēšanu Ogres rajona tautas tiesā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tautas tiesā un Aizkraukles rajona tautas tiesā.

Tātad pašreiz Ogres rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība un Latvijas Republikas Tieslietu ministrija un Latvijas Republikas Augstākā tiesa rekomendē par Ogres rajona tautas tiesas tiesnesi ievēlēt Irēnu Cupiku. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai šajā amatā. Jūsu rīcībā ir Irēnu Cupiku raksturojoši dokumenti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cupikas kundze, tribīnē! Deputātiem ir iespējams uzdot jautājumus. Lūdzu, godājamie deputāti, kādi jums būtu jautājumi tiesneša amata pretendentei? Jautājumu nav. Paldies.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Visas četras tiesnešu kandidatūras tika izskatītas kopīgā Likumdošanas jautājumu un Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē un vienbalsīgi tika atbalstītas, kā arī tiek rekomendētas plenārsēdei ievēlēšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par kandidāti? Nē. Paldies. Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi! Varbūt sekretariāts varētu zvanīt, jo es redzēju, ka daži politiski aktīvi deputāti izgāja no zāles.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Irēnas Cupikas ievēlēšanu par Ogres rajona tautas tiesnesi. Lūdzu rezultātu. Par - 94, pret - nav, atturas - 6. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Cupikas kundzi ar ievēlēšanu!

Lūdzu, Guļāna kungs, turpiniet!

A.Guļāns: Arī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Ievēlēšanai šajā amatā tiek rekomendēta Inta Jēkabsone. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai šajā amatā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Jēkabsones kundze, tribīnē! Deputātiem ir iespējas pretendentei uzdot jautājumus. Lūdzu, godājamie deputāti, vai jums ir jautājumi tiesneša amata pretendentei? Jautājumu nav. Paldies, Jēkabsones kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Jēkabsones kundzes ievēlēšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 93, pret - 1, atturas - 4. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Jēkabsones kundzi ar ievēlēšanu!

Lūdzu turpināsim!

A.Guļāns: Aizkraukles rajona tiesā ir vakanta tiesneša štata vienība. Uz šo vietu ievēlēšanai tiek rekomendēta Inta Lauka. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija viņu rekomendē ievēlēšanai šajā amatā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Laukas kundze, tribīnē! Vai ir jautājumi kandidātei, godājamie kolēģi? Jautājumu nav. Paldies, Laukas kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Neviens. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Laukas kundzes ievēlēšanu. Lūdzu rezultātu. 95 - par, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Laukas kundzi ar ievēlēšanu!

Lūdzu, turpināsim!

A.Guļāns: Vēl viena brīva štata vienība ir Ogres rajona tiesā, un uz šo vietu ievēlēšanai tiek rekomendēta Maija Vētra. Viņa ir nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu, un arī Latvijas Republikas Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija rekomendē viņu ievēlēšanai šajā amatā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vētras kundze, tribīnē! Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Vētras kundze! Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Neviens nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Vētras kundzes ievēlēšanu Ogres rajona tautas tiesneša amatā. Lūdzu rezultātu. Par - 95, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Vētras kundzi ar ievēlēšanu! Paldies, Guļāna kungs!

Godājamie kolēģi, mums ir formāli jānobalso par lēmumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu (212.dokumentu) kopumā. Lūdzu rezultātu. 91 - par, 1 - pret, 3 - atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums saskaņā ar mūsu balsojumu ir bijušais 9., bet tagad 2.punkts.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Runa ir par 216.dokumentu, kurā ir Augstākās padomes lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts un pašvaldības uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu” spēkā stāšanās kārtību”. Šļakotas kunga priekšlikumi ir lasāmi lapas otrajā pusē. Kā parasti teksts, kas ir nācis no jauna klāt kopš tā brīža, kad par lēmumu netika nobalsots pagājušajā nedēļā balsošanas laikā, ir nodrukāts kursīvā. No jauna klāt ir nācis 8.punkts, bet 9.punktā ir iesprausts viens palīgteikums. Šļakotas kungs, iesniedzot savus priekšlikumus, uztraucās par faktu, ka ir daži uzņēmumi, par kuriem jau ir sagatavots viss, kas ir vajadzīgs izpirkumam, bet šie nomas līgumi neatbilst Latvijas Republikas Civillikumam, kurš, protams, arī ir esošais likums. Sarunā ar Šļakotas kungu noskaidrojās, ka te ir runa par izpirkumu, kas iespējams bez apstiprināta privatizācijas projekta. Kaut arī likums paredz tādu situāciju attiecībā uz līgumiem, kuri ir noslēdzami no jauna, taču likums neparedz iepriekš noslēgto līgumu izbeigšanas ierobežojumu kā šā izpirkuma neizdarīšanu, tādēļ lēmums tika papildināts ar 8.punktu. Es tikai atgādināšu, ka te būtībā ir normas, kuras ierobežo.

Ļoti svarīgs ir 3.punkts, kas nosaka, ka dzīvojamo māju noma ar izpirkumu ir iespējama tikai tad, kad būs likums par dzīvokļu privatizāciju, lai nenotiktu valsts uzņēmumu īpašumā esošo māju nelikumīga privatizācija, un tas būtu galvenais.

Pārējais ir par to, kādā kārtībā šis likums stājas spēkā. Es būtu gatavs atbildēt uz jautājumiem un uzklausīt jūsu domas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti, jums ir iespēja uzdot jautājumus! Es ceru, ka tie attieksies uz šiem papildinājumiem, jo pats lēmums tika izdiskutēts jau iepriekšējā reizē. Lūdzu, vai ir kādi jautājumi Ēlerta kungam? Jautājumu nav. Paldies, Ēlerta kungs! Vai kāds no deputātiem grib uzstāties debatēs? Neviens nevēlas. Tad mums ir jābalso. Lūdzu sekretariātu zvanīt!

Šļakotas kungs vēlas izteikties par motīviem, kā es saprotu. Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es domāju, ka Ēlerta kungs ir izdarījis visu iespējamo, lai iesniegumus un priekšlikumus ņemtu vērā un ietvertu tos likumprojektā. Aicinu balsot par šo lēmuma projektu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Pagaidīsim mirkli, kamēr deputāti ierodas zālē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu – 216.dokumentu. Lūdzu, godājamie deputāti, kuri ierodas zālē, arī jums vēl ir iespēja izpildīt savu pienākumu un nobalsot! Lūdzu rezultātu. Par – 77, pret – 1, atturas – 5. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kartības jautājums ir par izmaiņām Centrālajā vēlēšanu komisijā. Tas ir 194.dokuments. Lūdzu, Eglāja kungs! Taču, pirms mēs uzsākam šā jautājuma izskatīšanu, man sekretariāts ir nodevis Boļševicas kundzes iesniegumu Latvijas Republikas Augstākajai padomei par Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta 233.dokumentu: “Tā kā tekstā ir minēts mans vārds “Ausma”, bet es esmu “Austra”, skaitu, ka dokuments ir nelikumīgs, jo tajā ir minēta pavisam cita persona.” Lūdzu godājamos kolēģus ņemt to vērā, iepazīstoties ar dokumentiem!

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Saskaņā ar mūsu pagājušās nedēļas plenārsēdes pēdējo lēmumu mēs rūpīgi iepazināmies ar plenārsēdes stenogrammu. Šis jautājums bija jāiekļauj plenārsēdē izskatīšanas turpināšanai nākamajā plenārsēdē, kura seko dienai, kad ir saņemta izziņa no Pļavnieka kunga. Jums laikam to tikko izdalīja, bet diemžēl mapītēs no rīta tās vēl nebija. Es ceru, ka jūs esat ar to iepazinušies. Mēs arī iepazināmies, un mūsu atzinums ir šāds.

Šeit jums ir izdalīts jaunais 228.dokuments, kur uz vienas lapiņas ir šis mans un Lazdas kunga lēmuma projekts. Te ir arī Plotnieka kunga priekšlikums, kas ir ņemts no viņa runas (pēc stenogrammas).

Jāteic, ka mūsu darbs bija stipri auglīgs, jo mēs ar Lazdas kungu atzinām, ka Bojāra kunga ideja par to, kā atrisināt Boļševicas kundzes jautājumu, ir ievērojami labāka nekā mūsu iepriekš ierosinātā. Šeit visi šie dokumenti ir, bet mēs apspriedām arī iepriekšējo dokumentu, lai viss te būtu redzams. Tā ka šeit ir visi materiāli.

Apsprieduši šos materiālus, mēs ierosinām šādu variantu: preambulu atstāt, kāda tā ir, bet 1.punkta vietā – skatieties kreisajā pusē! – likt Bojāra kunga priekšlikumu. Tas ir 1.punkts: “Apturēt A.Boļševicas darbību Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz viņas iespējamai reģistrācijai par Latvijas Republikas pilsoni.” Šādā gadījumā, protams, 2.punkts ir svītrojams, jo šeit neko vairs aicināt nevajag. Līdz ar to 3.punkts kļūst par 2.punktu. Mēs rūpīgi izvērtējām visus priekšlikumus, bet vairāk būtisku priekšlikumu neesam saņēmuši.

Tagad par Plotnieka kunga priekšlikumu. Plotnieka kunga priekšlikums, kā jūs redzat, ir šāds – izveidot parlamenta komisiju, lai noskaidrotu apstākļus, kāpēc Ministru padome nav nodrošinājusi... Mēs uzskatām, ka šis ierosinājums neattiecas uz risināmo problēmu, jo mūsu problēma ir tāda Centrālās vēlēšanu komisijas problēma, ka Boļševicas kundze, kuru mēs ievēlējām par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli, diemžēl nav vēlētāja, kā tas tiek prasīts likumā. Mēs kopīgi esam atraduši, es domāju, “vismīkstāko” formu, ka apturēt. Līdz ar to Boļševicas kundze, protams, var strādāt un palīdzēt Centrālajai vēlēšanu komisijai, taču diemžēl piedalīties balsošanā, ja būs apturēta viņas piedalīšanās, viņa nevarēs. Turpmāk problēmu nebūs, ja viņa tiks reģistrēta par Latvijas Republikas pilsoni, un es esmu pārliecināts, ka ar laiku viņa tiks reģistrēta. Tad viņa būs Centrālās vēlēšanu komisijas locekle, protams, ja Saeima pieņems lēmumu par Vēlēšanu komisijas pilnvarām, ka vajag izveidot jaunu Vēlēšanu komisiju, bet tas būs vēlāk. Tā ka, man liekas, mēs kopīgi esam atraduši šo optimālo risinājumu. Ja kādam ir kas labāks, lūdzu, izsakieties un ierosiniet! Es iesaku atbalstīt šādu manu un Lazdas kunga priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, kādi ir jautājumi? Plotnieka kungs jautās pirmais.

A.Plotnieks: Godājamais Eglāja kungs! Es saprotu, ka jūs šajā gadījumā esat mēģinājuši rast zināmu juridisku kompromisu, tāpēc pret to daļu, kurā jūs šo kompromisu piedāvājat, man nav nekādu iebildumu. Taču tajā pašā laikā attiecībā uz manu priekšlikumu es jums tomēr gribētu jautāt. Vai jūs esat pārliecināti, ka šī argumentācija ir korekta? Jo viss šis jautājums šodien ir radies tikai tāpēc, ka mēs nekādi nespējam tikt skaidrībā, kas tad īsti ir šis 28.oktobra lēmums. Ja mēs to atzīstam par likumīgu, tad mums bija jāgarantē, lai to realizētu. Mēs nevaram kā kaķis staigāt ap karstu pienu - ka iemērcam ķepu, bet tomēr tā īsti podam netuvināmies... Mums vienreiz ir jātiek skaidrībā. Un šis ir tas jautājums un tā konkrētā situācija, kad tomēr principā vajadzētu atrisināt arī šo, jo citādi veidojas situācija, ka mēs gaidām, kas tad būs. Es sev vēl rezervēju tiesības, ja priekšsēdētājs man tādu iespēju dos, pamatot mana priekšlikuma argumentāciju. Pagaidām es tikai uzdodu jautājumu.

V.Eglājs: Es jautājumu nesapratu, uz ko lai es atbildu. Jūs gribat zināt, vai es atbalstu jūsu priekšlikumu vai neatbalstu?

A.Plotnieks: Eglāja kungs, mans jautājums bija ļoti vienkāršs: vai jūs tomēr varat argumentēt savu pozīciju, ka mums nav jānodarbojas ar 28.oktobra lēmumu jūsu piedāvātā lēmuma sakarībā?

V.Eglājs: Es atbildu. Es tiešām šo lietu varu argumentēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl jautājumi? Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Eglāja kungs! Paskaidrojiet, lūdzu, kā saprast jūsu ierosinājumu par 1.punktu, kad jūs formulējāt kā apturēšanu? Un arī attiecībā uz 2.punktu, kad jūs aicināt izvirzīt jaunu komisijas locekli. Vai tas nozīmētu, ka būs...

V.Eglājs: Jautājumu sapratu. Jūs laikam nebijāt zālē vai neuzmanīgi klausījāties. Es sacīju burtiski šādi, ka šis punkts - Bojāra kunga priekšlikums - tiek likts kā pirmais, bet otrais punkts automātiski izpaliek.

E.Kide: Paldies.

V.Eglājs: Es atvainojos, taču Plotnieka kungam atļaušos izteikt nelielu repliku. Plotnieka kungs nosauca šo risinājumu par kompromisa priekšlikumu. Kompromisa priekšlikums šis nav, jo kompromiss ir tad, kad katrs piekāpjas no savas puses. Mēs nevis piekāpjamies, bet esam pateicīgi Bojāra kungam, ka viņš ir sniedzis labāku ideju, nekā bijām izdomājuši. Un es to neuzskatu par kompromisu. Kompromiss ir savstarpēja piekāpšanās, tā ka nevajag putrot jēdzienus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Par Bojāra kunga priekšlikumu. Es nevaru iedomāties šo juridisko variantu. Tas taču neatbilst komisijas nolikumam par Vēlēšanu komisiju. Ja viņa ir Vēlēšanu komisijas locekle, tad nevar apturēt viņas darbību, bet, ja viņa kaut kāda iemesla dēļ neatbilst šim statusam, tad viņa nevar būt Vēlēšanu komisijas locekle. Tur piedevām ir noteikts skaits, un tātad arī pie balsošanas tas ir svarīgi. Es nesaprotu, kā var būt šāds formulējums. Loceklis vai nu ir, vai viņa nav, bet apturēt viņa darbību...

V.Eglājs: Es atbildu. Protams, ir divi varianti. Ir variants, kas lasāms lappuses kreisajā pusē. Tā ir ideja, ko mēs ar Lazdas kungu jums ierosinām. Un labāku tajā brīdi mēs nezinājām. Taču, pateicoties Bojāra kungam, mēs nonācām pie secinājuma, ka šī apturēšana ir labākā ideja. Ja ir grūtības ar darbības apturēšanu, tad tā ir cita lieta. Protams, deputāti var balsot par vienu priekšlikumu, uz ko es arī aicinu. Ja kāds ir, kas vairāk atbalsta kreisās puses priekšlikumu, ka izslēdz vai atceļ šo lēmumu, viņš par to var balsot. Un arī par šo priekšlikumu, ko mēs ar Lazdas kungu ierakstījām, balstoties uz Bojāra kunga teikto. Mēs gan viņu neierakstījām par līdzautoru, jo mūsu bāze ir lasāma kreisajā pusē. Es domāju, ka visu izšķirsim ar balsošanu. Ja ir vēl kāds trešais variants, tad to mēs vairs nepieņemsim, jo diskusijas ir beigušās. Priekšlikumus varēja iesniegt visu laiku, taču mums tādi netika piedāvāti. Un es domāju, ka šī lieta ir jānokārto, jo ir divi priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Jā, Eglāja kungs, bet jums būs jāatbild uz jautājumiem. Lūdzu, Repšas kungs!

R.Repša: Eglāja kungs, kā jūs, speciālists šajos jautājumos un vispār tajos sarežģījumos, kas pie mums Augstākajā padomē brīžiem rodas, skatāties uz to, ka mēs tomēr visu laiku nonākam strupceļā? Uz to, ka Augtākā padome pieņemtu lēmumu piešķirt Latvijas Republikas pilsonību Austrai Boļševicai, Krievijas latviešu biedrības priekšsēdētājai, varbūt vajadzības gadījuma izdarot arī nelielas izmaiņas šobrīd spēkā esošajā likumdošanā, ja tā aizliedz to darīt?

V.Eglājs: Es uzskatu...

R.Repša: Vai tas būtu iespējams vai nebūtu?

V.Eglājs: Es uzskatu, ka Augstāka padome var visu, tajā ziņā var arī salaist visu grīstē uz līdzenas vietas. Un, ja mēs putrojam apspriežamo jautājumu ar to problēmu, ko risinām, ja mēs neatrisinām vienu problēmu, bet radām sev jaunas problēmas, tad mēs iepiņķerēsimies ļoti tālu. Es uzskatu, ka mums ir jārisina reālas problēmas un nevajag ar savu uzvedību radīt sev jaunas problēmas.

Priekšsēdētājs: Atbilde uz jautājumu ir sniegta. Paldies, Eglāja kungs, par atbildēm!

Mums ir jāsāk debates. Tātad debatēs pagaidām ir pierakstījušies trīs deputāti. Lūdzu, Bojāra kungs! Es tikai aicinātu godājamos deputātus, tādējādi pārsniedzot savas pilnvaras, būt ļoti konkrētiem, jo mēs jau iepriekšējā plenārsēdē plaši un gari izdiskutējām par un pret.

J.Bojārs: Cienījamie deputāti! Man ļoti iepatikās kāda īsa informācija, kas šodien tika izdalīta: “Ceturtdienās no 14.00 - 17.00 konsultē ārsts neiropatologs.” Es ļoti negribētu, lai mēs šeit pieņemtu tādus lēmumus, ka pēc tam no ārpuses kādam būtu jāsaka: viņiem jāiet konsultēties pie neiropatologa...

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, varbūt izbeigsim medicīniskās diskusijas no zāles.

J.Bojārs: Es pirmām kārtām uzskatu šo Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departamenta lēmumu par juridiski nekompetentu un vispār nekorektu. Jo kā gan kāda valsts institūcija var nepildīt mūsu lēmumus? Tas man nav galīgi saprotams. Varbūt Skudras kungs toreiz rīkojās pilnīgi pareizi, kad viņš pieņēma to lēmumu, par kuru iznāca liela tiesāšanās. Tomēr es gribēju ne jau tāpēc uzstāties. Es gribu uzstāties tādēļ, lai mēs tiešām kārtējo reizi nepieņemtu muļķīgu lēmumu. Starp citu, es nekādu priekšlikumu neesmu iesniedzis. Es ierosinu tieši tādu risinājumu. Tas bija viens no variantiem, kurus es izteicu savas runas laikā šeit, Augstākajā padomē, bet nekādu oficiālu iesniegumu es neesmu devis.

Cienījamie kolēģi, ir saņemts ekspertīzes akts no Apvienoto Nāciju Organizācijas par Krievijas latviešu, kuri atgriezušies uz pastāvīgo dzīvi Latvijā, pilsonību. Es gribētu varbūt, lai netiktu izkropļots teksts, to nolasīt angliski un tad latviski. Varbūt tomēr tūlīt latviski, lai gan manā interpretācijā var iznākt...

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, jūs riskējat ar diezgan lielu naudas summu... Ābiķa kunga pašlaik gan nav zālē, bet tas var bēdīgi jums beigties...

J.Bojārs: Nē, es esmu par...

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs palūgsim Bojāra kungu brīvi tulkot, bet deputāti pēc tam varēs iepazīties ar oriģināla tekstu vai arī saņemt oficiālu tulkojumu.

J.Bojārs: Jā, to es mēģināšu darīt pēc iespējas precīzāk. Tas ir dokuments, kuru parakstījis Ibrahīms Fols, un šī atbilde pienāca negaidīti ātri. Es vienkārši negaidīju, ka mūsu pasts strādā tik labi.

Tātad: “Jūs esat lūdzis mūsu komentārus likumprojektam jautājumā par to, vai starpība, kas tiek radīta etniskās izcelsmes latviešiem, var tikt kvalificēta kā diskriminācija, kā par to ir izteikušies daži no Augstākās padomes locekļiem.” Un tagad ir būtiskākais: “Apvienoto Nāciju Organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komisijas pastāvīgā jurisprudence...” (to latviski nevar pareizi iztulkot) “…domas ir bijušas sekojošas, ka starpība, kas tiek balstīta uz saprātīgiem un objektīviem kritērijiem, neveido diskrimināciju starptautiskā Cilvēktiesību pakta 26.panta izpratnē.” Te ir tā... (Vienu teikumu pasaka angliski.) Tas ir tas pats dokuments, kurā ir pateikts, kas ir diskriminācija, tajā skaitā diskriminācija starp nācijām un rasu diskriminācija. Tātad viņi pasaka, ka tā nevar tikt kvalificēta kā diskriminācija šā panta izpratnē. Un vairs nekādu svarīgāku rasu diskriminācijas dokumentu nav. Ir, bet svarīgākais ir šis.

“Es ceru, ka gadījumā, ja jūs radīsit tādus pozitīvus apstākļus, lai garantētu pilsonību...” Turklāt viņš ļoti labi raksta: nevis “piešķirt”, bet “ga­rantēt” pilsonību etniskajiem latviešiem, kuri atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Viņš garantē, ka viņa komisijā - un tā ir Cilvēktiesību komisija - šāda atgriešanās netiks uzskatīta par... ka te nebūs pretrunas ar starptautisko Cilvēktiesību paktu, kurš, kā jūs zināt, Latvijā ir stājies spēkā 1992.gada 14.jūnijā. Te ir preferenciāla attieksme jeb zināmu priekšrocību došana, un tā ir ļoti laba pozitīva juridiska frāze - tas ir tā, ka jūs nevienam neko neatņemat. Ja jūs atņemat, tad tas tiek uzskatīts par negatīvu momentu, bet, ja jūs pozitīvi kādam kaut ko dodat apstiprinošā akcijā, tad tas netiek uzskatīts par diskriminatīvu aktu. Tātad šādas pozitīvas akcijas nevar uzskatīt par tādām, kas ir pretrunā ar starptautisko Cilvēktiesību paktu.

Jūs droši vien arī zināt, ka citās valstīs ir pieņemti likumi, saskaņā ar kuriem - es vēlreiz atgādināšu - tiek atzīta pilsonība. Nevis piešķirta, bet tiek atzīta pilsonība! Es vēlreiz pārbaudīju visu Eiropu un redzēju, ka tas notiek reģistrācijas kārtībā. Te neko nenaturalizē, taču viņš iesniedz deklarāciju, un viņam tiek atzīta pilsonība, balstoties uz etnisko izcelsmi. Tas ir attiecībā uz personām, kuras atgriežas no ārzemēm uz pastāvīgo dzīvi mājās, neskatoties uz to, ka personas, kuras nepieder šai kategorijai, var uzskatīt šādu pieeju par... Redziet, tas nav diskriminatīvi... Viņi raksta par to, ko nozīmē neizdevīgums sev. Tātad tiem, kuri nav latvieši, tas viņiem nav sevišķi izdevīgi. Es tomēr nedomāju, ka instances, kur tika pieņemti šādi likumi... ka tie jebkad varētu būt pretrunā ar esošajām starptautiskajām tiesībām kopumā. Cienījamie kolēģi, tāpēc es vēlreiz gribētu, lai mēs, pieņemot savus lēmumus, tomēr saskaņotu tos ar šāda visaugstākā līmeņa Apvienoto Nāciju ekspertīzi cilvēka tiesību jautājumos.

Kāds būtu mans priekšlikums? Mans priekšlikums, neskatoties uz visu manu sirsnīgo attieksmi pret Eglāja kungu, jo uzskatu viņu par godīgu cilvēku... Viņš tomēr ir šausmīgs burta kalps, arī tā ir zināma patiesība. Tātad viņš uzskata - ja likumā tā ir ierakstīts, tad tā ir jādara, un tas arī ir pareizi. Taču, ja mēs pieņēmām lēmumu, lūk, par šo 1914.gada latviešu bēgļu atgriešanos un par viņu kā Latvijas Republikas pilsoņu reģistrāciju, tad šis lēmums arī bija jāpilda. Šis lēmums bija jāpilda visupirms!

Es vēl gribu teikt, ka šīsnedēļas laikā mums būs vēl otrs ekspertīzes akts, jo patlaban, kā jūs zināt, manā institūtā lekcijas lasa van Kritkens no Apvienoto Nāciju Organizācijas. Viņš ir departamenta ģenerālkomisārs bēgļu jautājumos (šis ir departaments, kas strādā Zviedrijā), un viņš ir apsolījis dot arī savu ekspertīzes slēdzienu. Es ierosinu vēl uz kādu laiku atlikt šā lēmuma izskatīšanu. Ja mēs par to nobalsosim šādā veidā, tad mēs varam izskatīties diezgan dumji šīs Apvienoto Nāciju institūcijas priekšā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mēs atkal esam atgriezušies pie šā jautājuma, kas skar Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu konkrēti Boļševicas kundzes personā. Man ir šāds jautājums: kāpēc mēs šodien atkal skatām jautājumu par Boļševicas kundzi, bet neskatām jautājumu par Pilsonības un imigrācijas departamenta darbu? Es gribētu turpināt domu, ko šeit teica Bojāra kungs. Bojāra kungs sacīja, ka, lūk, mūsu cienījamais Eglāja kungs ir visnotaļ godīgs un ļoti principiāls cilvēks. Tad man ir jautājums: kur ir šis godīgums, kur ir šī principialitāte attiecībā uz to lēmumu, kuru ir pieņēmusi Augstākā padome? Kāpēc mēs neprasām šā lēmuma izpildi, bet tā vietā pieņemam, lūk, šādus papīreļus? Tik tiešām, es tos citādi nevaru nosaukt. Tur ir ielikta apmēram tāda motivācija - atsauce uz Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu: “Par Latvijas Republikas pilsoņa tiesību atzīšanas nosacījumiem personām, kuras pirms 1914.gada 1.augusta dzīvojušas Latvijas robežās, un viņu pēcnācējiem”. To mēs uzskatām par nepamatotu, jo sakarā ar to, ka Latvijas Republikas Augstākā padome nebija apstiprinājusi šā lēmuma piemērošanas kārtību, departaments nebija tiesīgs uzsākt pilsoņu reģistrāciju, pamatojoties uz iepriekšminēto lēmumu.

Paskatīsimies, kādu rezolūciju ir uzlicis Kaņepājs, kurš ir Centra rajona Iedzīvotāju reģistra priekšnieks: “Pagaidām nevar reģistrēt kā Latvijas pilsoņus sakarā ar pretrunām starp Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmumu un 1919.gada 23.augusta Pavalstniecības likumu, kā arī sakarā ar instrukciju trūkumu departamentā.” Tātad, ja departaments rīkosies, kā tam ienāks prātā... Mēs jau tagad darbojamies pie šīm sekām.

Un tad man ir tāds jautājums: vai mēs vispār esam Augstākā padome? Vai mēs esam par tiesisku valsti, vai mēs esam par to, lai tie akti, kurus mēs pieņemam, tiktu realizēti? Varbūt ir tā, ka var darīt, kā kuram ienāk prātā? Acīmredzot likumdevējam tā rīkoties neklājas.

Ja mēs tik tiešām gribam būt godīgi, tad man šinī gadījumā ir vēl viens cits jautājums mūsu cienījamajam priekšsēdētājam Krastiņa kungam. Es nezinu, vai tā ir taisnība - es šinī gadījumā atkārtoju tikai baumas -, ka cienījamais Krastiņa kungs esot reģistrēts kā pilsonis un ka viņam esot Latvijas pilsoņa pase. Vai tā ir taisnība vai nav? Tādā gadījumā, ja tas tiešām ir tā, tad man ir jautājums: kāda ir starpība starp Krastiņa kungu un Boļševicas kundzi, kā arī starp citiem, kuri arī pretendē, kuriem arī ir šī pārrautā ķēdīte kā tāda? Varbūt attiecībā uz Krastiņa kungu ir taisīts izņēmums? Es to nezinu... Varbūt viņš pats var paskaidrot šo jautājumu? Bet mēs tagad gribam viennozīmīgi, lūk, šādā veidā pieņemt lēmumu. Man liekas, ka mums ir ļoti nopietni jāpadomā par to.

Manuprāt, mums patlaban vajag izskatīt nevis Boļševicas kundzes jautājumu, bet gan ļoti nopietni ir jāizskata jautājums par Pilsonības un imigrācijas departamentu, kurš var rīkoties, kā tam ienāk prātā. Acīmredzot, ja mēs realizēsim savus lēmumus un, vēl jo vairāk, tagad izskatīsim otrajā lasījumā, es ceru, arī trešajā lasījumā jautājumu par Latvijas pilsonības atzīšanu tiem latviešiem, kuri ir atgriezušies vai atgriežas Latvijā... Jo te nav nekādu šķēršļu šinī jomā, tāpēc runāt par kaut kāda loka paplašināšanu ir absurds. Man liekas, ka mums visiem par to ir ļoti jāpadomā. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Uz Endziņa kunga jautājumu par ķēdīšu raušanu es atbildēšu viņam pašam... Laikam tā ir viņa problēma, nevis mana. Paldies.

Tātad nākamais uzstāsies Plotnieka kungs, bet Cilinska kungs savu sakāmo pateiks repliku laikā. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mums ir atlikuši pāris mēnešu, bet mēs šo laiku cītīgi izmantojam, lai bezgalīgi diskutētu per tiesību normu piemērošanas aktiem tā vietā, lai principiāli atrisinātu vienu vai otru jautājumu, pieņemot likumus. Šis konkrētais jautājums ir spilgts piemērs tam. Ja mēs visu laiku, kuru esam patērējuši, tikai ķildojoties par Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu un Boļševicas kundzes likteni, būtu veltījuši jautājumam par pilsonības reglamentāciju vispār, tad varbūt šajā putrā, kuru esam vārījuši, berot kopā rozīnes un siļķes astes vienā katlā, beigu beigās mēs varbūt būtu tikuši pie kaut kādas elementāras skaidrības.

Tātad kas šodien, manuprāt, ir pats būtiskākais? Šodien pats būtiskākais ir tas, ka parlaments neinteresējas par savu pieņemto aktu likteni, bet tā vietā sāk nodarboties ar normas attiecināšanu uz vienu vai otru cilvēku. Neatkarīgi no tā, cik šis cilvēks ir cienījams un cik daudz mēs gribam par viņu runāt, tomēr galu galā mums ir jārunā par savu likumu un lēmumu likteni.

Šajā sakarībā es vēlreiz atgriežos pie tā papildinājuma, kuru es pagājušajā reizē piedāvāju: ja jau mēs gribam ar šiem jautājumiem nodarboties, tad izveidosim, pirmkārt, parlamenta komisiju, lai noskaidrotu apstākļus, kāpēc Ministru padome nav nodrošinājusi Augstākās padomes 1992.gada 28.oktobra lēmuma realizāciju. Es savam visnotaļ godājamajam kolēģim Eglāja kungam jautāju, kādi viņam ir argumenti pret šā punktiņa iekļaušanu. Viņš teica, ka viņam ir argumenti, bet es nesadzirdēju nevienu no tiem. Es domāju, ka šajā sakarībā mēs varētu runāt par labu tam, ka šis jautājums tomēr ir jāizlemj, jo es vēlreiz gribētu atgādināt, ka mēs 28.oktobrī pieņēmām lēmumu, taču šis lēmums netika realizēts. Endziņa kungs citēja departamenta atbildi, arī es uzsvēru tieši šo daļu. Jūs saprotiet - tā ir unikāla situācija, ja parlaments atstāj šo departamenta atbildi bez jebkādas ievērības! Tad parlaments ir radījis juridisku precedentu šā departamenta pasludināšanai par Konstitucionālo tiesu Latvijā. Līdz ar to mums ir jauna Konstitucionālā tiesa, un tas ir Latvijas Republikas Pilsonības un imigrācijas departaments, jo tas ir tiesīgs vērtēt mūsu likumu vai lēmumu atbilstību 1919.gada un tam sekojošo gadu likumiem un arī Satversmei. Un parlaments, saņēmis pļauku, pazemīgi, tā sakot, nosēžas savā vietā un klusē. Ja mēs neko nespējam šajā sakarībā pateikt, tad man jāsaka, ka tas ir kauns.

Otrkārt. Šajā sakarībā mums acīmredzot ir jākaunas par pašu pieņemto likumu “Par tiesu varu”, jo šis likums ir stājies spēkā, un Konstitucionālās tiesas funkcijas neatkarīgi no tā, vai man un jums tas patīk, mēs kopīgi esam nodevuši Augstākajai tiesai. Parādiet tad man, lūdzu, Augstākās tiesas atzinumu, ka mūsu lēmums ir antikonstitucionāls, lai mūsu visnotaļ cienījamā frakcija “Satversme” iesniedz argumentus, un tad varbūt mēs varētu lemt par to.

Jūs taču zināt: es no šīs tribīnes esmu dzirdējis šaubas par lēmumu, esmu dzirdējis par atvieglojumu, ka beidzot ir pienācis 1.janvāris, bet neesmu dzirdējis aicinājumu: atzīsim to par antikonstitucionālu! Kāpēc? Tāpēc ka to nevar izdarīt. Mani neinteresē, vai to dēvē par politisku uzvaru vai par politisku sakāvi, taču es mēģinu ļoti objektīvi pieiet šim jautājumam bez jebkādām emocijām. Mēs paši, šo jautājumu vienreiz izlemjot, tagad gribam to nodot, varētu teikt, aizmirstībai, iegremdējot kādā vēstures purvā. Man jāsaka, ka to darīt nevar, bet, ja mēs to darīsim, tad tas ir kauns, tāpēc es kategoriski iestājos par to, lai par šo priekšlikumu, kuru es iesniedzu, mēs nobalsotu un lai mēs šeit, plenārsēdē, uzņemtos atbildību par to. Lai mēs izlemtu 28.oktobra lēmuma likteni.

Trešais moments ir attiecībā uz Boļševicas kundzi. Es vēlreiz gribu jums ko atgādināt. Sakiet, lūdzu, uz kāda pamata tad mēs tagad vai nu apturēsim viņas līdzdalību, vai atzīsim, ka viņa kā locekle tagad nav ņemama vērā vai kā tamlīdzīgi? Uz kāda pamata? Vai uz šā Pilsonības un imigrācijas departamenta atbildes pamata? Taču šis Pilsonības un imigrācijas departamenta papīrs noraida mūsu lēmumu. Tātad mēs Boļševicas kundzi atzīstam vai nu par neesošu locekli, vai par tādu, kura uz laiku nav tiesīga darboties, pamatojoties uz dokumentu, kas noliedz mūsu darbību. Tad ko mēs gatavojamies lemt? Vai savas rīcības nespējību? Savu tiesību nespēju? Nevar tādus lēmumus pieņemt! Es ļoti lūdzu, lai mēs šodien vispār izlemtu jautājumu par Vēlēšanu komisijas sastāvu un nobalsotu par īpašas komisijas izveidi. Lai šī komisija mums sniegtu skaidru atbildi, kas ir noticis ar mūsu 28.oktobra lēmumu, un pēc tam varētu izlemt jautājumu par pašu principu. Un tikai tad var spriest par Centrālās vēlēšanu komisijas sastāvu. Citādi, godājamie kolēģi, es vairs nerunāju par tiesisku valsti. Es baidos, vai mums drīz nebūs jālieto termins “antitiesiska valsts”. Nedarīsim to! Neieiesim vēsturē ar šādu pozīciju!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk deputātu nav pieteikušies debatēs. Taču debatēs ir pieteicies Latviešu biedrības biedrs Ķurbja kungs. Pēc mūsu tradīcijas mēs parasti balsojam, vai dot vārdu kādas sabiedriskās organizācijas pārstāvim vai tamlīdzīgi, ja vien viņš nav kādas komisijas loceklis.

Godājamie kolēģi, tāds pieteikums mums ir, un es domāju, mēs nobalsosim, vai dosim vārdu Ķurbja kungam vai ne. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka debatēs tiek dots vārds Ķurbja kungam. Lūdzu rezultātu. Par - 55, pret - 12, atturas - 7.

Lūdzu, Ķurbja kungs, jums ir tiesības izmantot 10 minūtes debatēm.

A.Ķurbis, Rīgas Latviešu biedrības biedrs: Labdien, cienījamie kungi un dāmas! Man nebūs vajadzīgas 10 minūtes, tāpēc gribēju jums vispirms pastāstīt, kamdēļ es gribu šeit uzstāties. Un, otrkārt, par to, kas es esmu par cilvēku un kamdēļ es uzstādu šādas prasības.

Es esmu latviešu strēlnieka mazdēls, latviešu virsnieka, kurš mira Amerikā, dēls. Viņš bija viens no septiņiem virsniekiem, kurš iedibināja rotu Kaksila kalnos. Māte mani 1949.gadā bija spiesta atstāt, kā šodien teiktu, okupantiem, kuri mani bez vecākiem izsūtīja uz Sibīriju, un līdz 1958.gadam es augu Sibīrijā lēģeros. Dzīvs es paliku vienkārši tāpēc, ka bija daudz cilvēku, kuri rūpējās par pamestiem un šādā veidā iznīcībai pakļautiem bērniem. Šo cilvēku pulkā bija arī tie Krievijas latvieši, kuru liktenis šodien šeit tiek apspriests.

Pēc atgriešanās mājās 1959.gadā man bija liegtas tiesības dzīvot Rīgā pie mātes. Man bija jāpierakstās citā vietā. Bija liegts mācīties arī augstskolā, tomēr es nelegāli pabeidzu Maskavā Tautsaimniecības institūtu ar ļoti skaistu starptautisku diplomu. Tomēr strādāt es nevarēju, jo kā bijušais represētais, kā cilvēks, kuram tēvs ir bijis Latvijas armijas virsnieks un atrodas ārzemēs, es faktiski tiku represēts 46 gadus. Šodien es lasu šajā departamenta tiešām skaistajā dokumentā, ka par Austru Boļševicu, kura ir latviete, jūs nevarat izspriest, vai viņa ir latviete vai nav latviete, lai gan viņai tēvs un māte ir ielikuši šos pamatus tāpat kā man. Arī mans tēvs Amerikā ielika pamatus diviem latviešiem, kuri neprot latviešu valodu. Piedodiet, viņi šo departamentu ignorēs - viņi nerepatriēsies, kamēr Latvijā nebūs attiecīga likuma, ka viņi varēs kā latvieši bez komplikācijām atgriezties mājās.

Otra puse. Mana ģimene tiešām patlaban vēl dzīvo Sibīrijā un es caur Sarkano Krustu viņus meklēju rokā. Es nevaru savu daļu no viņiem atrast, bet viņi arī nerepatriēsies, kamēr Latvijā būs tāds stāvoklis - kamēr šādā veidā lems, vai viņš ir latvietis vai viņš nav latvietis, vai viņam būs tiesības šeit balsot vai ne. Tas ir kauns pa visu Eiropu, pa visu pasauli, ja pat Bojāra kungam ir jāgriežas Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai izšķirtu vienas ļoti simpātiskas, ļoti darbīgas un ļoti godīgas sievietes likteni. Šeit rodas otrs jautājums: vai tik tiešām Boļševicas kundze, strādādama šajā Vēlēšanu komisijā, nestāv kādai kompānijai šķērsām ceļā? Te, lūk, ir jautājums! Ja Boļševicas kundzes atstādināšana no Vēlēšanu komisijas var izsaukt tādas sekas, ka šo Vēlēšanu komisiju tādā pašā veidā var pasludināt par nelikumīgu, tāpat kā departaments pasludināja... Ja Pilsonības un imigrācijas departaments ir tiesīgs pasludināt Augstākās padomes likumu par spēkā neesošu ar savām variācijām, tad citas sabiedriski politiskās organizācijas tāpat var pasludināt arī šo Vēlēšanu komisiju par spēkā neesošu.

Es gribu lūgt atgriezties atpakaļ pie veselā saprāta. Šeit es redzu daudzus kungus ar sirmām galvām, ar dzīves pieredzi. Nedariet sev tādu kaunu! Krievijas latvieši - tie šodien nav 5.kolonna, kā to aizkulisēs daudzi deklarē. Tā ir “dzeltenās” presītes, ielu un bulvāru preses, līmenī izpūsta politiska “pīle”, lai šeit būtu ar ko nodarboties, lai Augstākajai padomei atņemtu laiku, kad tai jārisina patiešām nozīmīgi jautājumi. Atgriezieties pie veselā saprāta! Lemiet vajadzīgus jautājumus! Tie nav tie cilvēki, kuri ir palikuši Krievijā, - viņi nav 5.kolonna.

Man ir tieša saikne ar Latviešu institūtu Amerikā, ar viņu direktoru Arvīdu Bļodnieku, kurš ir pārmantojis no Edgara Andersona visu rīcību un visu darbības sfēru. Man ir saikne ar daudziem no Latvijas emigrējušiem latviešiem (es nesaukšu viņus uzvārdā), var teikt, arī ar Franka kungu. Pats esmu bijis šā institūta korespondents, palīdzējis vākt materiālus un tā tālāk. Es speciāli rakstīju Latviešu institūtam Amerikas Savienotajās Valstīs par šo tēmu, par Boļševicu, par to, kas notiek ar Krievijas latviešiem, par repatriācijas problēmām, par to, kā varētu risināt repatriācijas jautājumus vispār. Par sabiedriskajām organizācijām, baznīcām, fondiem un tā tālāk. Arī par privātpersonām. Un latviešu institūcijas izsaka bažas: “Tiešām,” viņi saka, “jā, bija savā laikā vosi, pelšes un citi, kas nāca no tiem 70 tūkstošiem nenošauto sarkano latviešu strēlnieku... “ Taču nevajag aizmirst, ka šodien latviešiem Krievijā vairs nav tā elitārā situācija, kāda tā bija pirms kara - līdz 1937.gadam. Tā inteliģence ir iznīcināta. Šie cilvēki nav 5.kolonna. Ja jūs baidāties no 5.kolonnas, tad 5.kolonna noteikti un garantēti šodien ir te iekšā un risina, lūk, šo jautājumu, lai Boļševicas kundze būtu kā zibens novedējs, lai varētu šo problēmu risināt citādi.

Es jūs vēlreiz aicinu: atgriezieties pie veselā saprāta un nedariet sev kaunu! Jo kauns ir rakstīt pa visu pasauli un stāstīt, kādas netīras un neglītas lietas šeit notiek, un vienīgi tādēļ, lai daži mazspēcīgu politisku partiju līderi iekļūtu vēlēšanās un veidotu 5.Saeimu. Šie cilvēki neradīs Latvijā godīgu atmosfēru, neradīs Latvijai godīgu politiku, nerisinās lauksaimniecības, kultūras un citas problēmas.

Priekšsēdētājs: Debates ir pabeigtas. Vēl replikai ir pierakstījies Cilinska kungs.

Lūdzu, Cilinska kungs! Atgādināšu jums, ka replika ir vienu minūti.

E.Cilinskis: No Endziņa kunga izteikuma varēja saprast, ka viņa rīcībā ir fakti, ka Pilsonības un imigrācijas departamentā atsevišķi cilvēki, kuri nav pilsoņi, tiek reģistrēti kā pilsoņi. Ja Endziņa kunga rīcībā tādi fakti patiešām ir, tad es būtu ļoti priecīgs, ja viņš šos faktus iesniegtu vai nu departamentam, vai arī komisijai, kura šo departamenta darbu uzrauga. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl replikas? Lūdzu, Mucenieka kungs!

V.Mucenieks: Arī replika. Šeit nezin kāpēc atkal mēģināja saistīt kopā tādas lietas, kuras mums nav saistāmas. Mums ir tautība, ticība un pavalstniecība. Šobrīd nevienam netiek atņemta latviešu tautība. Un mana vecāmāte, būdama ar visai pieticīgu izglītību, šos jēdzienus prata atšķirt. Tāpēc mani ļoti izbrīna, ka juristi šobrīd smalki tos putro kopā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, vai jums arī ir replika?

J.Bojārs: Jā. Mucenieka kungs, es šajā gadījumā neko neputroju.

Cienījamie kolēģi, es tikai gribēju atbildēt uz Cilinska kunga teikto. Šos datus, protams, vajag pārbaudīt, bet oficiālā cena, ko maksājot kaukāziešu izcelsmes personas par Latvijas pasi, esot no 500 līdz 600 dolāru, tāpēc es vēlreiz lūgtu nopietni kādam to vienreiz pārbaudīt. Es ļoti labprāt vienu tādu redzētu, bet šīs ziņas es esmu saņēmis no ļoti daudzām pusēm, ka šīs pases tiek pirktas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Debates ir pabeigtas. Arī replikas ir izteiktas. Pēc būtības Eglāja kungam būtu jādod galavārds. Nē, Kides kungs vēl grib pateikt repliku. Lūdzu.

E.Kide: Es par balsošanas motīviem. Man šķiet, ka tad, ja mēs balsosim par šo lēmumu, mēs faktiski balsosim par precedentu, kas saistīts ar mūsu lēmumu nepildīšanu. Mums jau ir iegājies stereotips - dažādos valsts institūciju līmeņos nepildīt ne savus lēmumus, ne Augstākās padomes likumus un lēmumus. Man šķiet, ka šis būs vēl viens no precedentiem. Tādēļ es ierosinu atgriezties pie Plotnieka kunga ierosinājuma - izskatīt jautājumu, kāpēc netiek pildīti mūsu lēmumi, un tad saistībā ar šo izskatīt arī mūsu apspriežamo jautājumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs, vai jūs gribat izmantot iespēju un teikt galavārdu? Lūdzu.

V.Eglājs: Es vienīgi gribu aicināt vienoties, ko darīt tālāk. Un, ja nevienam nekā nav ko teikt, tad vajag sākt balsot par priekšlikumiem, kuri te izskanējuši. Un tas arī ir viss, jo...

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Eglāja kungs aicina balsot pa punktiem. Kā es dzirdēju no viņa uzstāšanās, viņš atbalsta to formulējumu, kas ir minēts kā deputāta Bojāra ierosinājums, bet nu Bojārs atzina, ka to neesot... Viņš nepiesakās par autoru, bet saka, ka tas esot bijis viens no variantiem, ko viņš pagājušajā reizē esot izteicis debašu laikā. Turpretī Eglāja kungs, kā es sapratu, aicināja balsot par šo formulējumu. Eglāja kungs apstiprinoši māj ar galvu, ka tas tā ir. Tātad mēs balsosim pa punktiem. 2.punktu pats Eglāja kungs jau aicināja svītrot.

Vispirms mēs balsosim par to formulējumu, kas ir izteikts lapaspuses labajā pusē, lai gan tas ir minēts kā Bojāra kunga, bet īstenībā tas nav Bojāra kunga paziņojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo 1.punktu tajā redakcijā, kas ir lasāma lapaspuses labajā pusē apakšā. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 22, atturas - 28. Šis 1.punkts nav akceptēts. 2.punkts tika svītrots, taču deputāts Plotnieks pieprasīja nobalsot par viņa formulējumu kā 3.punktu.

Plotnieka kungs, varbūt jūs tomēr precizēsit? Vai jūs vēlaties nobalsot par šo jūsu formulējumu lapaspuses labajā pusē kā punktu šajā lēmumā? Un, ja jūs tam piekrītat, tad kuru pēc kārtas?

A.Plotnieks: Godātais priekšsēdētāj! Es, pirmkārt, ierosinātu šā lēmuma vietā pieņemt atsevišķu lēmumu ar šo manu priekšlikumu. Ja mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt, tad es ierosinu to iekļaut šajā lēmumā kā atsevišķu punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Attiecībā uz atsevišķu lēmumu pieņemšanu mums pastāv zināma kārtība, kādā tiek iesniegti dokumenti un lēmumi. Tātad jums, Plotnieka kungs, kā iniciatoram ir jāsastāda šis lēmums, tas jāuzraksta un jāiesniedz noteiktajā kārtībā Augstākajai padomei izskatīšanai, iekļaujot to darba kārtībā. Tas nav izdarīts. Tādējādi mēs nekādu jaunu lēmumu pieņemt nevaram. Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es domāju, ka Plotnieka kungs ir izdarījis to, kas ir jāizdara deputātam, - tātad procedūrā noteiktajā kārtībā ir iesniedzis savu priekšlikumu, tāpēc es aicinātu par šo priekšlikumu balsot. Jo šajā gadījumā mēs saduramies ar klaju ierēdņu patvaļu. Faktiski mūsu valstī šobrīd veidojas tāda situācija, ka vairs nevalda vis Augstākās padomes izdots likums, bet gan ierēdņa griba. Kā viņš ir uzskatījis par pareizu - tā viņš šobrīd rīkojas. Tāpēc šis jautājums būtu jāizvērtē Augstākās padomes izveidotajai komisijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

V.Eglājs: Par 1.punktu bija divi priekšlikumi: viens, kas lasāms lapaspuses kreisajā pusē, bet otrs, kas ir nodrukāts labajā. Uzstājoties jautājumos, es dzirdēju, ka vieni atbalstīja kreisās puses, tas ir, sākotnējo variantu, bet otri atbalstīja labās puses variantu, par kuru balsoja. Un, ja ir divi alternatīvi priekšlikumi, tad ir jābalso par katru atsevišķi. Un tad tiek pieņemts tas, kurš ir saņēmis vairāk balsu. Tā vismaz mēs līdz šim esam darījuši.

Priekšsēdētājs: Jā, Eglāja kungs, mēs tā arī būtu darījuši, ja vien jūs, uzstājoties un ziņojot par šo lēmuma projektu, mums neteiktu, ka jūs atbalstāt šo Bojāra kunga formulēto punktu un nebūtu lūdzis par to balsot. Jūs to apstiprinājāt vēlreiz, pie tam lūdzāt svītrot 2.punktu. Ja jūs to nebūtu teicis, mēs būtu balsojuši par abiem variantiem. Kā es saprotu, jūs pašlaik aicināt balsot par 1.punkta formulējumu tādu, kāds tas ir jūsu un Lazdas kunga iesniegtajā dokumentā. Vai es pareizi jūs esmu sapratis? Paldies.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, te tomēr ir drusku nepareizi uzrakstīts. Te ir rakstīts, ka es kaut ko esmu iesniedzis. Es neko neesmu iesniedzis. Krastiņa kungs to zina. Tātad šo pēdējo variantu vispār nevar likt uz balsošanu, te ir mans paraksts, paraksts, kas patiesībā ir falsificēts. Te ir kaut kāda būtiska kļūda. Par to nevar nobalsot, jo es neesmu neko iesniedzis.

Priekšsēdētājs: Paldies, Bojāra kungs, bet mēs jau balsojām un noraidījām šo, kā tagad izradās – anonīmo, priekšlikumu.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātais priekšsēdētāj! Es šajā sakarībā gribētu izteikt savu viedokli par procedūru. Es domāju, ka tad, ja mēs secīgi nobalsotu par visām tām normiņām, kuras mums šeit tiek piedāvātas gan labajā, gan kreisajā pusītē, un saglabātu tās, kuras ir saņēmušas nepieciešamo balsu vairākumu, mēs nonāktu pie kaut kāda lēmuma. Šajā sakarībā es lūdzu jūs tomēr likt uz balsošanu arī Eglāja kunga piedāvāto punktu. Paskatīsimies, cik balsu tam ir. Es lūdzu likt uz balsošanu arī manu piedāvājumu. Paskatīsimies, cik tam būs balsu. Un tad lemsim, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā pats Eglāja kungs lūdza nobalsot par šo komisijas variantu un ir ievietots atsevišķi arī šis Plotnieka kunga ierosinājums kā papildu punkts šajā lēmumā, tad mēs varam balsot.

Lūdzu, Eglāja kungs, izsakieties kā pirmautors.

V.Eglājs: Es atkārtošu - es jau pašā sākumā ierosināju skatīt pa punktiem. Un, ja 1.punktam ir divi varianti, tad nobalsot vajag par abiem. Plotnieka kunga priekšlikums acīmredzami ir jauns punkts, kā sēdes vadītājs to atzīmēja. Taču tikt cauri ar 1.punktu un tad skatīt tālāk... Plotnieka kunga priekšlikums ir izveidot komisiju, bet es to neesmu iesniedzis. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Es gan domāju, ka svarīgi ir vispirms balsot par Plotnieka kunga variantu, jo tas var būtiski izmainīt tālāko balsojumu. Un tā tiešām ir principiāla lieta par mūsu Augstākās padomes tiesiskumu un vispār to, kā mēs izturamies pret saviem pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc es tomēr ierosinu vispirms balsot par Plotnieka kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kalnbērza kungs!

V.Kalnbērzs: Arī es gribu lūgt vispirms balsot par Plotnieka kunga variantu. Vēl es gribu izteikt tādu domu, ka tomēr tā arī nesapratu, kāpēc tas varēja tā notikt. Es septembrī un vēlāk atstāju divus iesniegumus mūsu priekšsēdētājam Gorbunova kungam, un principā visi šie iesniegumi bija pamatoti. Tie balstījās uz mūsu pieņemto lēmumu. Taču vēl līdz šim laikam es neesmu saņēmis nevienu atbildi. Un praktiski lieta nonāk tiesā, lai gan es it kā neesmu saņēmis atteikumu. Tātad mans jautājums nav izlemts. Man liekas, ka ir jālemj principiāli un vispirms jābalso par Plotnieka kunga variantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais sēdes vadītāj! Mēs taču izskatām lēmumu, kurš ir iekļauts darba kārtībā, tas ir 228.dokuments. Manā izpratnē, pareizāk būtu balsot par šo lēmuma projektu, sākot ar 1.punktu, bet Plotnieka kunga iesniegtais ierosinājums, manuprāt, ir nevajadzīgs tāpēc, ka mums jau ir šāda deputātu izveidota komisija. Tā varētu izskatīt, turklāt tās pienākumos ir šādi uzdevumi - izskatīt Pilsonības un imigrācijas departamenta darbību. Šo komisiju vada Einārs Cilinskis. Taču, ja gadījumā mēs, parlaments, nespētu vienoties par 1.punkta redakciju, tad padomāsim, kas notiks. Jebkurš cilvēks varēs apstrīdēt mūsu izveidotās Vēlēšanu komisijas likumību, jo tajā darbojas nepilsonis. Varbūt tādā gadījumā visa gatavošanās Saeimas vēlēšanām būs lieka? Tādēļ es aicinu deputātus balsot par šo 1.punktu oficiāli sagatavotajā lēmuma projektā.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs vēlreiz vēlas izteikties, un pēc tam mēs izdarīsim secinājumu.

A.Plotnieks: Es, godātie kolēģi, gribu izteikt savu izbrīnu par tikko izdzirdēto repliku. Ja mūs šajā sakarība nosūta uz visnotaļ godājamā un cienījamā kolēģa Cilinska vadīto komisiju, kura ir parādījusi pilnīgu nevarību attiecībā uz reģistrācijas departamentu... Latviešu pasakās ir tāds jauks teiciens: “Kurš pēc kura stabules danco?” Es nelietošu šajā sakarībā šo teicienu, bet gribētu teikt, ka šī komisija neko nevar izdarīt. Tātad, ja jau parlaments ir gatavs parakstīties, ka tas ir galīgi nevarīgs, tad varbūt tiešām parakstīsimies?

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad precizēsim: mums laikam būs nepieciešami vairāki balsojumi par procedūru. Pirmkārt, lai gan tas varbūt nav mans pienākums, es gribētu vaicāt godājamajam Plotnieka kungam, pirms mēs vispār šo jautājumu sākam apspriest, kāds parlaments te ir domāts? Jo, kā es saprotu, parlaments Latvijā sāks darboties 5. vai 6.jūlijā... Mums nav neviena dokumenta, kurā Augstākā padome būtu nosaukta par parlamentu. Varbūt te varētu redakcionāli labot un tomēr noteikt, kas tā ir par komisiju. Citādi būs tāpat kā Krisberga kungam ar valdību.

A.Plotnieks: Godātais priekšsēdētāj, es visnotaļ pieņemu jūsu piedāvāto papildinājumu. Es šo terminu šeit lietoju tāpēc, ka jebkurš parlaments, neatkarīgi no tā, kā tas saucas, ir un paliek parlaments. Taču es jums piekrītu, ka tā būtu precīzāka redakcija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mēs “parlamentu” labojam uz “Augstāko padomi”.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī man būtu jautājums Plotnieka kungam: kā saskan preambula, kurā skaidri tiek norādīts, ka ievēlētā Centrālā vēlēšanu komisijas locekle Boļševicas kundze neatbilst likuma prasībām... Tātad šis lēmums to nosaka. Taču vienīgais, kas būtu jānoskaidro, ir tas, kāpēc nav nodrošināta lēmuma realizācija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka nevilcināsim laiku! Bez tam Plotnieka kungs nevar atbildēt uz jautājumiem, jo viņš nav ziņotājs šajā lietā, bet gan tikai viens no debatētājiem. Mūsu procedūra to neparedz.

Situācija ir tāda: Eglāja kungs sākumā piedāvāja balsot par to variantu, kas ir nodrukāts labajā pusē apakšā un svītrot 2.punktu. Kā es sapratu, tagad Eglāja kunga aicina balsot par viņa komisijas variantu atbilstoši punktiem, bet Plotnieka kungs aicina balsot par viņa iesniegto punktu. Tas ir pavairots un izdalīts, un to Eglāja kungs un Lazdas kungs ir akceptējuši, ka šie papildinājumi ir izdalīti.

Tātad, es domāju, mēs balsosim pēc kārtas. Ja ir kādas citas domas, lūdzu izteikties par tām. Tātad par papildinājumu, kas ir labajā pusē, mēs jau nobalsojām un to noraidījām. Tādējādi atliek balsot par preambulu, par 1.punktu, kāds tas ir lasāms lapaspuses kreisajā pusē, kā arī par 2. un 3.punktu un Plotnieka kunga ieteikto papildinājumu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Jūs, kolēģi, pievērsiet, lūdzu, uzmanību šai preambulai! Tā vispār nav latviski uzrakstīta. Jūs paskatieties! “Boļševica neatbilst Latvijas likuma “Par 5.Saeimas vēlēšanām” prasībām.” Paklausieties taču! Par ko tad jūs taisāties balsot? Ka viņa neatbilst... ka viņu nevar ievēlēt par deputāti. Dievs vien zina, ko te varēja uzrakstīt, bet ir jābūt, ka viņa neatbilst likuma prasībām... Atvainojiet, krieviski tas saucas “ahiņeja”. Tas ir pirmais. Es atvainojos par likuma pārkāpumu, bet autora nav zālē.

Un otrais. Es vēlreiz gribu atgādināt, ka nekāda otrā varianta nav un nevar būt, jo es neko šajā Augstākajā padomē, kā te ir rakstīts melns uz balta, neesmu iesniedzis. Tātad balsot par šo jautājumu nevar, jo es neko neesmu iesniedzis. Paldies par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es vēlreiz atvainojos: mēs jau nobalsojām un noraidījām, bet stenogrammai mēs vēlreiz varam uzsvērt, ka jūs kategoriski noliedzat attiecībā uz to papildinājumu savu autorību. Tā tas arī paliks vēsturē.

Lūdzu, Gulbja kungs!

J.Gulbis: Tā kā mēs veiksmīgi diezgan ilgstošu laiku jau esam nostrādājuši bez reglamenta, tad es tomēr ierosinu zālei izšķirties par to, par ko mēs vispirms balsosim. Tātad es ierosinu likt uz balsošanu to, vai mēs vispirms balsosim par Plotnieka priekšlikumu vai ne. Lai zāle izšķir to ar balsojumu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Gulbja kungs ierosināja procedūras balsojumu, tā ka man nav tiesību viņam to atteikt.

Lūdzu, Freimaņa kungs, vai jums būs cits variants?

J.Freimanis: Cienītie kolēģi, es nepavisam nenoliedzu, ka godājamā Plotnieka kunga ierosinājums ir lietišķs, tāpēc tas ir jāizskata, taču procedūra prasa, lai mēs turētos pie iesniegtā pamatdokumenta. Tātad mums ir jānobalso par šo jautājumu pa punktiem. Vispirms mums ir jānobalso par 1.punktu, bet tad mēs varam balsot par to, kas ienācis pēc tam. Mēs nevaram ar vienu pēc tam ienākušu priekšlikumu visu darbu apgriezt ar kājām gaisā.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs izšķirsim balsojot. Gulbja kungs ierosināja, ka vispirms būtu jābalso par Plotnieka kunga papildinājumu, turpretī Freimaņa kungs ierosināja, ka ir jāsāk balsot ar 1.punktu, kāds tas ir 228.lēmuma projektā. Es vēl gribētu papildināt, ka sāksim ar preambulu, ja jau mēs par visu balsosim pa punktiem.

Tātad pirmais būs procedūras balsojums par to, lai par punktiem tiktu balsots ienākšanas kārtībā, lai Plotnieka kunga priekšlikums netiktu balsots pirmais, jo Freimaņa kungam bija priekšlikums, ka mēs sāksim balsot tādā kārtībā, kādā tie ir doti 228.dokumentā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai vispirms tiktu balsots par Plotnieka kunga papildinājumu. Lūdzu rezultātu. Par - 49, pret - 16, atturas - 9. Paldies.

Otrs balsojums būs par Freimaņa kunga ierosinājumu, lai par šo dokumentu tiktu balsots tādā secībā, kādā tas ir atspoguļots 228.dokumentā. Lūdzu rezultātu. Par - 22, pret - 34, atturas - 13. Paldies. Līdz ar to balsu vairākumu ir ieguvis ierosinājums, ka vispirms ir jābalso par Plotnieka kunga papildinājums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā papildinājuma akceptēšanu kā atsevišķu punktu šajā lēmumā. Lūdzu rezultātu. Par - 48, pret - 15, atturas - 12. Tātad Plotnieka kunga papildinājums ir akceptēts kā atsevišķs punkts šajā lēmumā. Godājamie kolēģi, ja mēs šo lēmumu pieņemsim, tad jums būs jāizlemj, kurš tas būs pēc kārtas. Paldies.

Tātad nākamais balsojums, kaut gan tas, protams, nav loģiski, bet jūs paši tā nolēmāt, būtu par preambulu šajā lēmumā. Mēs balsosim pa punktiem, Bojāra kungs! Vispirms balsosim par preambulu. Tātad mēs tagad skatīsim šādā secībā, bet pēc tam izlemsim, kādā kārtībā sakārtot šos apakšpunktus.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā 228.dokumenta preambulas akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. Par - 22, pret - 37, atturas - 20. Preambula nav pieņemta.

Nākamais balsojums būs par 228.dokumenta 1.punktu. Lūdzu rezultātu. Par - 25, pret - 41, atturas - 10. 1.punkts nav akceptēts.

Balsosim par 228.dokumenta 2.punktu. Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 42, atturas - 15. Godājamie kolēģi, es uzskatu, ka par 3.punktu mēs nevaram balsot... (Zālē dažādi izsaucieni.)

Paldies, godājamie kolēģi! Ar savām plenārsēdes vadītāja tiesībām šo lēmuma projektu, kurš tagad sastāv tikai no virsraksta un no Plotnieka kunga ierosinātā papildinājuma, kas ir akceptēts, es gribētu nodot Juridiskajai pārvaldei, lai uzzinātu par tā atbilstību prasībām, kādas tiek izvirzītas Augstākās padomes lēmumiem. Un tikai pēc tam varētu ierosināt par to balsot vai nebalsot.

Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Par procedūru. Godājamie kolēģi, tā kā mēs vienā jautājumā tomēr esam vienojušies, man būtu priekšlikums tagad sagatavot šo lēmuma projektu atbilstoši tam, par ko mēs esam šodien vienojušies, bet nākamajā nedēļā otrdien... Es esmu gatavs arī šodien to izdarīt līdz pulksten 13.00 (laika gan ir ļoti maz), lai balsošanas laikā to varētu likt uz balsošanu. Un viss.

Priekšsēdētājs: Plotnieka kungs, mēs nekādi uz balsošanu to nevaram likt, jo pašlaik visiem ir acīm redzams, ka šis lēmuma projekts ir mainījies pēc sava satura un būtības. Tas nav apspriests un izdebatēts, tāpēc par to balsot nevar. Tā ka es pastāvu... Es nododu šo lēmuma projektu tādā formā, kas izriet no mūsu šodienas balsojumiem, Juridiskajai pārvaldei, lai tā dod savu atzinumu, bet jums, Plotnieka kungs, protams, ir tiesības piedalīties tur darbā un sagatavot šo lēmuma projektu tādā formā, kādā to ir iespējams pieņemt.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, kāpēc to visu pārvērst par farsu! Nodot tagad Juridiskajai pārvaldei... It kā Juridiskajai pārvaldei nebūtu ko darīt! Man liekas, ka jums un visiem klātesošajiem ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir absurds. Acīmredzot mēs šādu lēmumu tagad pieņemt nevaram un līdz ar to tas ir jāņem nost vai arī tad jāliek uz balsošanu un jānobalso līdz galam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad es ar savām plenārsēdes vadītāja tiesībām šo lēmumu nododu Juridiskajai pārvaldei. Es gan nezinu, vai tai ir ko darīt vai nav, taču es ceru, ka ir, un tas būs vēl viens darbs, kas tai būs jāizdara. Tātad vajadzēs dot atzinumu par šā lēmuma atbilstību tai formai, kāda ir Augstākās padomes lēmumiem, un tikai pēc tam to var virzīt uz balsošanu.

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 12.00, tāpēc laiks ieņemt vietas un turpināt darbu plenārsēdē. Varbūt sekretariāts vēl varētu pazvanīt, jo zālē ir pārsteidzoši maz deputātu. Atgādinu, ka pulksten 13.00 sākas balsošanas laiks. Godājamie kolēģi, ir jau viena minūte pāri divpadsmitiem! Mums ir jāsāk darbs plenārsēdē.

Nākamais pēc mūsu šīsdienas darba kārtības numerācijas ir likumprojekts “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Trešais lasījums. Te ir rakstīts, ka atbildīgā ir Apkārtējās vides aizsardzības komisija. Nav ziņotāja? Paldies. Līdz ar to mēs novirzām šo jautājumu ... Nē, ir! Es atvainojos, Čepānes kundze!

Godājamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Čepānes kundze mums ziņos trešajā lasījumā par šo likumprojektu.

I.Čepāne: Godātie kolēģi, godātais Krastiņa kungs, es ļoti atvainojos par aizkavēšanos! Lūdzu, paņemiet 221.dokumentu! Likumprojektam “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kā jūs redzat, ir pievienots arī lēmums par šā likumprojekta stāšanos spēkā. Es domāju, pirms mēs apspriežam šo lēmumu, mums vajadzētu nobalsot, lai arī šo lēmumu iekļauj darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, nobalsosim par to, kamēr vēl deputāti ir gatavi darbam. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma par minētā likuma spēkā stāšanās kārtību iekļaušanu mūsu šīsdienas plenārsēdes darba kārtībā. Tas ir formāls balsojums, jo tā mums nebija darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - nav, atturas - 1. Tātad lēmums ir iekļauts mūsu šodienas darba kārtībā. Lūdzu.

I.Čepāne: Kolēģi, vispirms par pašu likumprojektu. Jūs jau ievērojāt, ka pašās beigās ir pievienoti atsevišķi priekšlikumi, kuri ir saņemti no Ministru padomes institūcijām un kurus mēs pēc iespējas esam ievērojuši. No deputātu puses, proti, no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas, tika iesniegts papildinājums 34.panta otrajai daļai. Tur ir runa par šo ierobežojumu, kas attiecas uz aizsargājamās dabas teritorijas tiesisko reglamentāciju. Šeit es gribētu tikai piebilst, ka arī Seiles kundze, kas bija šā priekšlikuma autore, piekrīt, ka 34.panta otrajā daļā varētu izdarīt redakcionāla rakstura izmaiņas, proti, šos abus teikumus varētu apvienot, jo šo abu teikumu sākumi ir neveikli. Es varētu arī nolasīt, kā pašlaik skan 34.panta otrā daļa. Proti: izdara ierakstu lēmumā “Par zemes piešķiršanu īpašumā”, nostiprinot šos noteikumus ar ierakstu attiecīgajā Zemesgrāmatu nodaļā. Vairāk priekšlikumu no deputātu puses uz trešo lasījumu nav. Mums pagājušajā reizē bija ļoti veiksmīga prakse, ka tos priekšlikumus, kurus nav iesnieguši deputāti, mēs atstājam komisijas kompetencē un plenārsēdē neizskatām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Pēc būtības mums trešajā lasījumā likumprojekts ir jāizskata pa pantiem, taču, ņemot vērā to, ka nav šādu priekšlikumu un ka ir bijis viens, kas ir apmierināts, un ir izdarītas nepieciešamās korekcijas, varbūt iesim tādu ceļu, ka deputāti uzstāsies tikai par tiem priekšlikumiem, kas viņiem ir par atsevišķiem pantiem, nenosaucot visus pantus pēc kārtas.

Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi redakcionālas dabas labojumi likumprojektā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” trešajā lasījumā? Ir.

Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Man būtu lūgums 18.pantā un laikam arī 21.pantā vārda “plāna” vietā lietot “projekts”, jo vismaz pēc tā satura, kas šajā pantā ir teikts, es jūtu, ka tas ir “projekts”, nevis “plāns”. Manā izpratnē “plāns” asociējas ar rakstisku dokumentu. Bet projekts ir arī dokuments, kas satur grafiskās daļas - zonas, zonējumu, tāpēc es gribētu “plāna” vietā ieteikt lietot vārdu “projekts”, kas, manā izpratnē, ir juridiski plašāks un tiesiskāks dokuments.

I.Čepāne: Godājamais Alkšņa kungs, šeit šos jautājumus mēs izskatījām, konsultējoties ar speciālistiem. Te nav runas par vienu vai otru jēdzienu tiesisko formulējumu, tāpēc speciālisti ieteica, ka te būtu jāatstāj šis vārds “plāni”, nevis “projekti”. Es šajā gadījumā nepiekrītu jūsu priekšlikumam, jo mūsu komisijā tieši par to bija runa. Arī Mellumas kundze, bioloģijas zinātņu doktore, kas ir viena no kompetentākajām šajā jomā un faktiski ir visu aizsargājamo teritoriju izveidošanas priekšlikumu autore, uzskata, ka šeit būtu jābūt “plāniem”.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, vai jūs pastāvat uz balsojumu?

L.Alksnis: Es pastāvētu, jo, pēc manām zināšanām, visām dabas un citām aizsargājamām teritorijām tiek izstrādāti projekti, lai tiešām noteiktu šo juridisko statusu, un tikai uz šādu projektu pamata, kas tiek apstiprināts, šīm aizsargājamajām teritorijām var pieņemt šādu statusu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par šo jautājumu, lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Šeit ir tā, ka teritorijas dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu lietošanas, reģionālās attīstības un citas intereses. Kolēģi, tas nav grafisks plāns, ko jūs gribētu nosaukt par projektu. Tas ir vides aizsardzības, šā aizsargājamā objekta visas kopīgās darbības plāns, tāpēc to nevar aizvietot ar vārdu “projekts”, jo “projekts”, kā jūs tiešām ļoti precīzi teicāt, ir grafiskas dabas. Tāpēc es domāju, ka mums nekādā gadījumā tur nevajadzētu neko mainīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es atvainojos, man ir sakāms par 34.pantu.

Priekšsēdētājs: Vienu mirklīti, varbūt vispirms izlemsim par šo! Vai Alkšņa kungs joprojām pastāv uz balsošanu? Nē, nepastāv. Paldies. Jautājums izpaliek.

Lūdzu, Freimaņa kungs, par 34.pantu!

J.Freimanis: Godājamā Čepānes kundze! Es gribētu par 34.pantu jautāt tikai sakarā ar to, ka šodien mums ir šis lēmums. Jo, redzat, 34.pantā ir rakstīts: “Aizsargājamās teritorijās var tikt atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem” un tā tālāk. Ļoti labs un pareizs pants. Turpretī tagad šinī lēmumā ir pateikts melns uz balta: “Noteikt, ka zemes privatizācijas laikā nevar atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, ja tā nav ietverta ...”, un tālāk seko kaut kāds lēmums. Sakiet, vai šie divi punkti nav pretrunā viens ar otru?

I.Čepāne: Freimaņa kungs, jūsu aizdomas ir pilnīgi nepamatotas. Šie punkti nav pretrunā, un mēs pēc iespējas ievērojām šo likumisko tiesību īpašības, jo ir īpašs Augstākās padomes Prezidija lēmums, ar kuru izņēmuma kārtā attiecībā uz zemi, kurai netika atjaunotas lietošanas un pēc tam īpašuma tiesības... Šeit vispār, ja mēs esam pieskārušies lēmuma projektam, es ierosinātu svītrot trīs vārdus - “zemes privatizācijas laikā”. Taču šeit mēs tātad nepaplašināsim šo sarakstu. Šeit ir noteiktas tikai ļoti minimālas teritorijas, kur netiks atjaunotas īpašuma tiesības, un tas nebūt nav pretrunā ar šo 34.pantu. Jo atsevišķās īpaši aizsargājamās teritorijās, kas Latvijā sastāda apmēram piecus procentus, bijušajiem īpašniekiem ir atjaunotas gan lietošanas tiesības, gan arī īpašuma tiesības, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā. Nedomājiet, ka principā tas ir izņemts no šīs privatizācijas gaitas. Nē, tur ir tikai neliela daļiņa - 10 atsevišķas zemnieku saimniecības, kas netiks atjaunotas, un tās ir iekšā šajā sarakstā. Mēs pārējiem šīs tiesības atjaunojam un zemi dodam gan lietošanā, gan īpašumā.

J.Freimanis: Čepānes kundze, varbūt tad man būtu šāds lūgums. Šo jautājumu par 34.pantu, es, protams, noņemu, bet tad, kad jūs runāsit par lēmuma 4.punktu, esiet tik laipna un sīkāk konkretizējiet, kuras ir tās lietas, kuras nedrīkst. Ja? To, ko jūs nupat teicāt, to pastāstiet sīkāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par likumprojektu, par kādu no tā pantiem ir vēl kādas redakcionālas dabas piezīmes? Nav. Paldies. Čepānes kundze, kādi būtu jūsu apsvērumi par likumprojekta balsošanas laiku?

I.Čepāne: Es domāju, mēs par to varētu balsot šodien pēc pulksten 13.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par šo likumprojektu balsosim šodien balsošanas laikā no 13.00 līdz 13.30.

Tagad par lēmuma projektu. Lūdzu.

I.Čepāne: Godājamie kolēģi! Pašlaik sakarā ar Freimaņa kunga jautājumu man ir radušās nelielas problēmas, runājot par šo lēmumu. Kā es sapratu, viņš grib redzēt šo Augstākās padomes Prezidija lēmumu, kurā ir iekļautas šīs aizsargājamās dabas teritoriju daļas un attiecībā uz kurām netiek atjaunotas zemes lietošanas un īpašuma tiesības. Pretējā gadījumā es jums sīkāk tās nevaru nosaukt, arī atsevišķus piemērus ne. Tur ir apmēram pusotra lappuse ar šādām teritorijām gan laukos, gan arī uz pilsētu zemes.

J.Freimanis: Čepānes kundze! Es nepastāvu, lai būtu dokuments, bet varbūt jūs varat paraksturot, tieši uz kādām konkrētām teritorijām šis ziņojumā minētais dokuments attiecas. Ar to arī pietiktu.

I.Čepāne: Paldies. Es skatos, ka nāk Emša kungs, un viņam ir zināmi konkrēti visi šie objekti ar visām to īpatnībām. Lūdzu.

I.Emsis: Es gribētu paskaidrot tātad par šo ļoti nelielo ierobežoto sarakstu, ar kuru ir saistīta šī problēma un kurš te ir ietverts. Tie ir īpašas nozīmes dabas objekti, tās ir rezervātu stingrās režīma zonas, bet kopumā rezervātos privatizācija ir pieļaujama un jau ir notikusi. Taču ir atsevišķas zonas, kuras ir svītrotas no privatizējamo teritoriju saraksta, tādas ir arī Gaujas Nacionālajā parkā rezervātu zonā, kur ir šīs visstingrākās aizsardzības zonas un kur līdz šim vispār bija pārtraukta jebkura saimnieciskā darbība. Un tātad ar mērķi, lai viņi šo saimniecisko darbību tur neatjaunotu, tika nosaukti šie objekti. Tie ir ļoti ierobežoti skaita un arī apjoma ziņā. Tātad mēs šeit atbalstām privatizāciju visos gadījumos, kad vien tas nav saskaņojams ar šo īpaši aizsargājamo dabas objektu režīmu, un šeit īpaši liela problēma nav bijusi, bet katrā atsevišķajā gadījumā šīs problēmas tiek izskatītas zemes reformu nodrošinošajās institūcijās, sākot ar zemāko un līdz pat augstākajai, pat līdz Augstākās padomes Zemes reformas komisijai. Katrā ziņā tas tiek skatīts visās šajās institūcijās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par lēmumu, lūdzu!

I.Čepāne: Godātie kolēģi! Par pašu galveno šajā lēmuma projektā jau runāja Emša kungs, proti, tas ir 4.punkts. Un, kamēr jūs varbūt pamatīgāk iepazīsities ar šā lēmuma projekta 4.punktu, es gribētu teikt, ka līdz šim šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tiesisko statusu noteica Ministru padomes 1987.gada 10.aprīļa 107.lēmums. Protams, šis Ministru padomes lēmums daļēji ir pretrunā ar tikko izskatīto likumprojektu, un tieši tādēļ šeit 2. un 3.punktā mēs gribam sakārtot šo likumdošanu. Tādēļ gan Ministru padomei, gan arī Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejai tiek uzdots sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem šajā Ministru padomes lēmumā. Bez tam jāņem vērā, ka paralēli (ja mēs pieņemsim šo likumu trešajā lasījumā) darbosies arī atsevišķas normas, kas ir paredzētas Ministru padomes 1987.gada lēmumā, piemēram, attiecībā uz tādiem objektiem kā dendroloģiskie parki, stādījumi, par ko atsevišķos preses izdevumos tika sacelts troksnis, ka tie nav īpaši aizsargājamas teritorijas.

Runājot par 4.punktu, mums vispirms ir jāievēro tas, ka mūsu Augstākā padome ir pieņēmusi vairākus likumus, proti, arī likumu “Par zemes reformu lauku apvidos”, kur ir paredzēts, ka šīs īpaši aizsargājamās teritorijas īpašumā tiks nodotas ar īpašiem noteikumiem. Tāds ir arī likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, nolikums “Par zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu”, kā arī likums “Par zemes reformu Latvijas pilsētās”. Tur visur šie ierobežojumi ir ietverti, bet pašās beigās ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu tika noteikta arī šo atsevišķo normu piemērošanas kārtība - ka šīs teritorijas ar Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 16.aprīļa lēmumu ir iekļautas speciālajā sarakstā, tātad nav privatizējamas.

Būtību jau paskaidroja Emša kungs, ka tās tiešām ir nelielas teritorijas, jo pretējā gadījumā mēs nekad šo likumprojektu nevarētu pieņemt. Lauksaimnieki, konkrēti Kinnas kungs, nekad tam nepiekristu. Mēs ar Kinnas kungu un Seiles kundzi esam izrunājušies par šīm problēmām un negribam radīt bijušajiem zemes īpašniekiem kaut kādas jaunas problēmas, taisīdami kaut kādus jaunus sarakstus. Tāpēc es domāju, ka šeit šo jautājumu mēs risinām ļoti korekti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi ir jautājumi par šo lēmuma projektu? Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamā Čepānes kundze! Man ir jautājums par lēmuma projekta 4.punktu: vai tas nozīmē, ka tās teritorijas, kuras, piemēram, Slīteres rezervāta bufera zonā ir iedalītas lietošanai, kam ir piekritusi Vides aizsardzības komiteja un arī rezervāta administrācija... Šī zeme reformas pirmajā kārtā tātad tika iedota lietošanā, bet vai to neviens nevarēs dabūt īpašumā ne uz kādiem nosacījumiem?

I.Čepāne: Ja šī zeme būtu ietverta šajā sarakstā, tad tā nekad nebūtu piešķirta lietošanā. Tātad es domāju, ka jūsu bažas ir pilnīgi nepamatotas. Taču, ja zeme ir piešķirta lietošanā un ja tā nav šajā sarakstā, tad tādā gadījumā...

A.Seile: Čepānes kundze! Es ļoti labi zinu šo Prezidija lēmumu, kurā ir ierakstīts, ka Slīteres valsts rezervāts ir šajā sarakstā. Taču šī Slīteres valsts rezervāta bufera zona tādā gadījumā faktiski būtu jāizslēdz no Slīteres valsts rezervāta teritorijas. Un tādējādi te ir viena neliela pretruna - te nevarēs uzlikt nekādus noteikumus, ja izslēgs šo buferu zonu, tas ir, Vaidi, Saunagu, Pitragu, Sīkragu, visus šos ciemus. Ja tos izsvītros no rezervāta teritorijas, tad rezervāts vairs nevarēs uzlikt ierobežojumus. Vai te tomēr nav kādas pretrunas?

I.Čepāne: Es lūgtu Emša kungu atbildēt, jo man pašlaik šā saraksta nav klāt. Viņš ir profesionālis un zina, kā šis jautājums tiek risināts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Es gribu paskaidrot, ka šeit šis Augstākās padomes Prezidija lēmums ir ievērots. Tam klāt nācis šis kartogrāfiskais materiāls. Ietverot sarakstā, teiksim, šo Slīteres valsts rezervātu, šajā kartogrāfiskajā materiālā ir aprādīts, tieši attiecībā uz ko tas ir domāts. Tā tas ir arī daudzās citās daudzfunkcionālās dabas teritorijās. Piemēram, es jau teicu, arī Gaujas Nacionālajā parkā ir ierobežojumi, taču tas nenozīmē, ka visā parkā. Tur ir speciālas atrunas, uz ko šie ierobežojumi tieši attiecas, un bez šā kartogrāfiskā materiāla mēs te nevaram tik vienkārši izlemt. Tas, ka ir ietverts sarakstā, vēl nenozīmē, ka vispār nevar izmantot.

A.Seile: Man tomēr, ja atļauts, ir vēl viens papildjautājums: vai tomēr nevajag pievienot šo piebildi par kartogrāfisko materiālu? Jo lēmumā, uz kuru šeit ir atsauce, ir tikai teksts. Tādā gadījumā visa Kolkas ciema padome būs kājās, ja to nopublicēs.

I.Emsis: Atsauce ir Prezidija lēmumā.

I.Čepāne: Man ir viss - paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi Čepānes kundzei? Nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties debatēs? Nav. Čepānes kundze, kamēr jūs ejat garām mikrofonam... Es sapratu, ka arī par šo lēmumu jūs ierosināt balsot balsošanas laikā.

I.Čepāne: Jā!

Priekšsēdētājs: Nākamais darba kārtības jautājums ir Latvijas Republikas Patentu likumprojekts trešajā lasījumā.

A.Fogelis, darba grupas loceklis: Augsti godātie deputāti, augsti godātais Krastiņa kungs! Pēc otrā lasījuma šā likumprojekta autori galvenokārt bija strādājuši ar valodniekiem un novērsuši visas domstarpības no latviešu literārās valodas viedokļa, un līdz ar to likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam.

Vienīgā problēma, uz kuru es mūsu komisijas vārdā vēlreiz gribētu vērst jūsu uzmanību, ir tā, ka pagājušajā reizē, izskatot jautājumu par to, kādam ir jābūt noilgumam strīdos starp darba devēju un darba ņēmēju, kalpotāju, Augstākās padomes deputāti bija nobalsojuši par desmit gadiem, pamatodamies uz Latvijas Republikas Civillikumu. Vienreiz uz to jau bija norādīts, ka Civillikumā pateikts, ka noilgums ir desmit gadu, ja atsevišķie likumi neparedz ko citu. Mūsu komisijas viedoklis ir tāds, ka es lūgšu Augstāko padomi vēlreiz apspriest šo jautājumu, jo, ja runa ir par izgudrojumiem un ja nav skaidrs, kam izgudrojums piederēs - vai darba devējam (uzņēmumam), kas var pārdot licenci trešajai personai, vai arī darba ņēmējam (kalpotājam), vai tad šo nestabilitāti, šo neskaidrību atstās uz veselu desmit gadu periodu? Tad tur nekas labs nevar iznākt. Manuprāt, tomēr jāatstāj trīs gadi, kas ir pilnīgi pietiekami ilgs laiks, lai abas puses varētu izšķirt savas domstarpības. Un es ļoti lūgtu Augstāko padomi vēlreiz atgriezties pie šā noilguma laika, kas ir paredzēts likumprojekta 5.panta 5.punktā.

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, citu ierosinājumu nav, taču procedūra to neatļauj darīt, jo mēs esam jau nobalsojuši. Tādā gadījumā šis likumprojekts ir jāatgriež otrajā lasījumā, jāatceļ balsojums un jābalso no jauna. Tā ka plenārsēdes balsojums ir pavisam kaut kas cits, un ir arī cita procedūra.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Varbūt mēs varam šo procedūras kūleni atrisināt vienkārši tādā veidā, ka mums tik un tā ir jāskatās pa pantiem?

Attiecībā uz 5.panta 5.apakšpunktu bildīšu vienu vārdiņu. Es tiešām, Krastiņa kungs, esmu pārliecināts, ka mūsu balsojums ir bijis, maigi izsakoties, varbūt pat afektēts. Un ir bijusi neizpratne par Civillikuma precīzo redakciju. Tādēļ Krastiņa kungs, man būtu ierosinājums skatīt pa pantiem, un pie šā 5.punkta 5.apakšpunkta viena vienīga vārdiņa mēs tomēr varētu atgriezties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tik un tā mēs skatīsim pa pantiem, un tad deputāti arī izteiksies par šo problēmu, kad nonāksim pie 5.panta.

Godājamie kolēģi, vai ir kādi labojumi vai redakcionāli papildinājumi no 1. līdz 4. pantam (ieskaitot)? Nav šādu papildinājumu. Tādā gadījumā skatīsim 5.pantu. Jūs dzirdējāt arī Freimaņa kunga ieteikumu. Viņš vēl grib papildināt ar motivāciju. Lūdzu.

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Redziet, runa ir par būtisku specifiku, kāda ir patentu likumdošanai, un jebkurā autorības likumdošanā atšķirībā no pārējiem likumdošanas aktiem ir noilguma jēdziens. Runa ir par to, ka patentu likumdošanā ļoti bieži mēdz būt tā sauktais ķēdīšu princips, ka, teiksim, tiek izdots viens likums, viens patenta vai viens autortiesību aizsargāšanas akts, un no tā ir atkarīgs vēl nākamais, pēc tam - vēl nākamais un tā tālāk. Šī kārtība ļoti bieži bija spēkā arī vecajā Padomju Savienības likumdošanā, un man ir diezgan liela prakse šajā sakarībā. Princips jebkurā gadījumā paliek tāds pats. Gadījumā, ja mēs atstājam lielu šo noilguma termiņu, teiksim, desmit gadus, kaut vai piecus gadus, tādā gadījumā, ja mums šis ķēdīšu princips realizējas un ja zinām, ka tas realizējas apmēram 50 procentos no autortiesību aizsardzības gadījumiem, mēs nonākam pie praktiski nevadāmas un neatrisināmas autortiesību situācijas, kad viena ķēdītes locekļa dēļ mums tiek ļoti ilgi bremzēta autortiesību sakārtošana veselā plašā jautājumu kompleksā. Un tieši tādēļ šajā specifiskajā gadījumā tas nekādā ziņā nebūtu pieļaujams. To pierāda visa mūsu iepriekšējā prakse, kura ir jāizmanto. Un tādēļ, godājamie kolēģi, es saprotu, ka Fogeļa kungs iepriekšējā redakcijā šos trīs gadus ir atstājis... Es ierosinu šo redakciju vai nu pārbalsot, vai arī atstāt tādu, kāda tā šeit ir, vēl jo vairāk tāpēc, ka formālais Civillikuma teksts tieši to pieļauj, ja nav specifisku gadījumu. Šis, lūk, ir tas specifiskais gadījums. Un es godājamos kolēģus ļoti lūgtu leģitimēt šo vārdiņu “trīs gadu laikā”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Freimaņa kungs ierosina šos 5.panta 5.apakšpunktā ietvertos vārdus uzskatīt par redakcionālu grozījumu un pārbalsot to trešā lasījuma stadijā. Vai kāds no godājamajiem deputātiem par šo problēmu vēlas izteikties?

Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Šis balsojums bija pēc mana priekšlikuma. Es esmu arī diskutējis ar šā projekta autoriem, un viņi atbalsta to priekšlikumu, kas tagad tiek izteikts.

Priekšsēdētājs: Par trim gadiem?

A.Endziņš: Jā!

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, šajā sakarībā Freimaņa kungs ir ierosinājis balsojumu un arī godājamais ziņotājs Endziņa kungs to atbalsta. Lai vienkāršotu procedūru, es ierosinu balsot par 5.panta 5.apakšpunktu tādā redakcijā, kādā tas ir jums izdalītajā dokumentā trešajam lasījumam. Par balsošanas motīviem vairs neviens nevēlas izteikties.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.panta 5.apakšpunkta akceptēšanu tādā redakcijā, kāda tā jums pašlaik ir iesniegta. Lūdzu rezultātu. Par - 38, pret - nav, atturas - 8. Tātad šā panta redakcija trešā lasījuma stadijā ir akceptēta. Paldies.

Vai godājamajiem kolēģiem (jo nav iesniegti citi papildinājumi, priekšlikumi vai redakcionālas dabas labojumi) ir vēl kādi papildinājumi par šo likumprojektu kopumā? Līdz 50.pantam (ieskaitot). Nav. Paldies.

Tādējādi mums tāpat kā iepriekšējā likumprojekta gadījumā formāli ir jānobalso, ka mēs iekļaujam šodienas darba kārtībā nekavējošai izskatīšanai lēmumu par Latvijas Republikas Patentu likuma spēkā stāšanās kārtību, jo es redzu, ka mūsu darba kārtībā šis lēmums nav minēts kopā ar likumu. Ja nav iebildumu, lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par - 43, pret - 1, atturas - 1. Ir iekļauts darba kārtībā.

Vai sakarā ar lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību jums būtu kas sakāms? Nav. Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms par šo lēmuma projektu?

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Fogeļa kungs, varbūt jūs būtu tik laipns un mazliet sīkāk paskaidrotu šo 3.pantu? Redziet, mans jautājums ir sakarā ar to, ka Latvijas teritorijā tāpat kā Igaunijā un Lietuvā ir tūkstošiem cilvēku, kuriem ir izsniegts tūkstošiem šo veco autorapliecību. Te ir pateikts, ka izgudrotājam, kuram ir izdota autorapliecība, var būt iespējama kaut kāda tālāka tiesību licencēšana. Sakiet, cik lielā mērā šo tiesību fiksēšana ir automātiska, un kuros gadījumos obligāti visas šīs autorapliecības ir vēlreiz jādublē? Vai šis likums un prakse to paredz?

A.Fogelis: Latvijas Republikas Ministru padomes 28.februāra 72.lēmumā ir paredzēts, ka autorapliecības, kas ir izsniegtas autoriem vai uzņēmumiem, vai uzņēmumiem kopā ar autoriem, var pārreģistrēt par Latvijas patentiem. Sākumā bija dots termiņš līdz pagājušā gada 31.decembrim, tagad tas ir pagarināts līdz šā gada 30.jūnijam. Kurš to vēlas, viņš var iegūt uz vecās autorapliecības pamata Latvijas Republikas patentu, ja tikai nav iestājies noilgums - 20 gadu no prioritātes, tas ir, no iesnieguma par izgudrojumu iesniegšanas dienas. Tie, kuri to nebūs darījuši, var cerēt tikai uz atlīdzību, ja viņu izgudrojumi tiks izmantoti Latvijas Republikas uzņēmumos. Ja kāds grib dabūt lielāku atlīdzību vai aizkavēt bezmaksas izgudrojuma izmantošanu Latvijas Republikas uzņēmumos, tad viņam ir jāgriežas Patentu valdē ar lūgumu pārreģistrēt šo autorapliecību par Latvijas Republikas patentu.

J.Freimanis: Fogeļa kungs, bet vai tas attiecas arī uz jauktajiem ārzemju patentiem, kur, teiksim, no vienas puses, ir Latvijas Republikas fiziskā vai juridiskā persona, bet no otras - ārzemju koautors? Vai uz to arī tas attiecas? Varbūt tad ir cita prakse?

A.Fogelis: Tas pats attiecas, ja ir runa par autorapliecībām. Un attiecas arī uz tām, kurās viens vai vairāki autori ir ārzemju pavalstnieki.

J.Freimanis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi par lēmuma projektu? Nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas uzstāties par šo lēmuma projektu debatēs? Nav tādu. Paldies.

Tātad balsojums par šo lēmuma projektu un likumprojektu būs laikā no pulksten 13.00 līdz 13.30, ja nav citu iebildumu. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par valsts pensijām””.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Pēc otrā lasījuma apspriešanas mums radās jauni papildinājumi un tika nolemts, ka Juridiskajai pārvaldei uz šo lasījumu ir jādod skaidrojums par šiem jēdzieniem. Sakarā ar to, ka uz šodienu bija paredzēts, ka būs šis skaidrojums, bet sakarā ar to, ka starp juristiem ir radušās zināmas domstarpības šo jēdzienu traktējumā, es lūdzu to svītrot no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad šis jautājums tiek noņemts no darba kārtības un atlikts uz laiku, kad būs pieejams šis skaidrojums. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības ministra atbrīvošanu”. To iesniedzis Ministru padomes priekšsēdētājs. Ministru padomes priekšsēdētāja nav. Vai ir kāds valdības loceklis? Tāda arī nav. Tātad arī šis jautājums tiek atlikts uz plenārsēdes darba beigām.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Bankas reorganizāciju, tās struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju””.

Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Godātais priekšsēdētāj, cienītie klātesošie! Šodien mēs jums piedāvājam izskatīt 215.dokumentu. Tas ir lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Bankas reorganizāciju, tās struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju””.

Šis lēmums ir sastādīts sakarā ar to, ka mūsu komisijas sastāvā esošais un priekšsēdētāja posteni ieņemošais Siliņa kungs sakarā ar savu sagatavoto demisiju ir atteicies mūsu komisijā šos pienākumus pildīt. Un šajā sakarībā mēs esam izveidojuši lēmuma projektu, kurā, kā jūs redzat, priekšsēdētāja vietu līdz šim bija aizstājis komisijas priekšsēdētāja vietnieks Edmunds Krastiņš. Šo priekšsēdētāja amatu Edmunds Krastiņš ir pildījis faktiski visu šo laiku, jo Siliņa kungs gan savas slimības, gan arī citu apstākļu dēļ praktiski mūsu darbā nav piedalījies, bet viņa darbu veic viņa pirmais vietnieks Uldis Oša kungs. Tādēļ šajā lēmumā ir paredzēts, ka Edmunda Krastiņa kā šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieka lomu varētu veikt Uldis Oša kungs. Sakarā ar to, lai šīs komisijas sastāvs un valdības piedāvātais locekļu skaits paliktu nemainīgs, mēs pieņēmām valdības piedāvājumu - Ulda Oša kunga vietā komisijā par locekli iecelt Grigoriju Gondelmani. Viņš ir Finansu ministrijas daļas priekšnieks un jau piedalās šīs komisijas darbā kā pilntiesīgs loceklis. Tādēļ man būtu lūgums šo lēmuma projektu tagad izskatīt plenārsēdē un nobalsot par šādām komisijas sastāva izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Karlsona kungam? Nav. Vai kāds deputāts vēlas uzstāties debatēs? Nē.

Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: */Cienījamie deputātu kungi! Es jums atgādinu, ka tad, kad mēs apstiprinājām komisijas sastāvu pirmo reizi, es ierosināju, ka par komisijas priekšsēdētāju jābūt finansu ministra kungam, bet balsošanā jūs mani uzvarējāt. Es ceru, ka jūs atcerēsieties arī to, ka ne vienmēr deputāti ierosina tikai muļķības. Un, ja mēs tad par priekšsēdētāju būtu ievēlējuši Edmundu Krastiņu, tad droši vien būtu zaudējuši no šīs komisijas darba ne tikai dienas, bet arī nedēļas. Tāpēc es ierosinu balsot jau šodien. Kaut gan Edmunds Krastiņš saka, ka mēs neko neesam zaudējuši, izņemot priekšsēdētāju. Es ierosinu nobalsot par šo priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es sapratu, mēs varētu balsot balsošanas laikā no pulksten 13.00 līdz 13.30. Karlsona kungs, vai jūs tam piekrītat? Paldies.

Nākamais darba kārtībā ir jautājums - lēmuma projekts “Par koku ciršanas pārtraukšanu bijušo īpašnieku un viņu mantinieku pieprasītajās zemēs”. Ziņos Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Es saprotu, ka tas būs ziņojums.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamie deputāti, augsti godātais sēdes vadītāj! Šodien mēs izskatām 217.dokumentu. Kāda bija šā dokumenta rašanās vēsture? Kad mēs sākām zemes reformas pirmo kārtu lauku apvidos un piešķīrām zemi lietošanā, izrādās, ka, negaidot visus pieteikumus uz zemi, sākās ļoti ātra mežu izciršana. Parasti to darīja juridiskās personas. Šajā gadījumā, kad spēkā jau ir stājusies zemes reformas otrā kārta, kad jau ir zināms viss bijušo mantinieku loks, kas pretendē uz zemi, uz kuru drīkstēja pieteikties līdz pagājušā gada 31.decembrim, atkal notiek tas pats. Cilvēki vēl cer atdabūt īpašumā savu zemi, bet meži jau tiek izcirsti. Un tā kā zemniekam, kuram ir tik daudz nemaksu par gaļu un pienu, vienīgais ienākumu avots tik tiešām varētu būt kārtīgi sakārtots un sakopts mežs, lai par to varētu saņemt ienākumus, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija uzskatīja par nepieciešamu steidzīgi izstrādāt šo dokumentu un lūgt, lai plenārsēde pieņem šo lēmumu.

Mazliet par tā tekstu. Tātad pirmajā punktā tiek iestrādāts, ka zemes pieprasītājs - bijušais īpašnieks uz 1940.gadu -, ja šī zeme jau pirmajā kārtā nav piešķirta citai fiziskajai personai, var dot rakstisku piekrišanu, lai kāds izstrādā kokus viņa pieprasītajā zemē, uz kuru viņam tika atjaunotas īpašuma tiesības. Šāda norma tika iestrādāta tāpēc, ka cilvēks varbūt ir vecs un pats nespēj mežu izstrādāt, bet viņš labprāt piekrīt saņemt ienākumu daļu. Viņš varbūt piekrīt meža lietošanai, ja kāda sabiedrība izcērt kokus viņa zemē, dodot viņam daļu atlīdzības.

Ir arī atruna, ka gadījumos, ja ir veicami kādi nepieciešami mežu aizsardzības pasākumi, kaut vai, teiksim, ir savairojušies kaitēkļi vai kāds koks pārkritis pāri ceļam un sabojājis elektrības vai telefona līniju, tad tiesības reaģēt un izcirst šos kokus tiek dotas valsts virsmežniecību institūcijām. Šis lēmuma projekts ir saskaņots arī ar Meža ministriju un ir izskatīts Juridiskajā pārvaldē.

Vēlreiz atkārtoju: izlasiet uzmanīgi pēdējo punktu, ka šis noteikums neattiecas uz to zemi, kura jau zemes reformas pirmajā kārtā ir piešķirta kādai citai fiziskajai personai. Ja īpašnieks grib atdabūt šīs īpašuma tiesības, bet viņam vairs nebūs šo tiesību, viņš varēs saņemt par šo zemi tikai kompensāciju. Šādos gadījumos meža ciršanas apturēšana netiek realizēta.

2. un 3. punktā tiek noteikta kārtība, kādā pagasta valdē ir jāiesniedz ziņas par pieprasījumiem, kuri iesniegti līdz pagājušā gada 31.decembrim. Un, tāpat kā iepriekš, ir jāsaskaņo visas ciršanas biļetes šajos mežos.

Pēc ilgām pārrunām Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā tika ierakstīts arī 3.punkts. Jo ir paredzēts, ka zemes īpašuma tiesības tiks atjaunotas, sākot ar aprīļa mēnesi. Tātad tas sāks darboties acīmredzot pēc Zemesgrāmatu likuma pieņemšanas, kad zeme tiks nodota īpašumā. Šādā gadījumā mūsu aizliegums, protams, vairs nebūs spēkā, jo īpašnieks ir pilnīgi tiesīgs rīkoties uz savas zemes, ja viņam ir nostiprinātas zemes gabala īpašuma tiesības. Paldies par uzmanību! Tas man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad jautājumi. Pirmais jautājumu uzdos deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Cienījamā Seiles kundze! Man šis īsais un visnotaļ atbalstāmais lēmums rada divas neskaidrības. Pati pirmā un lielākā ir tāda: vai lēmuma 1.punktā vispār ir vajadzīgs šis pēdējais teikums par lietošanā piešķirto zemi? Un uz ko tad īsti attiecas vietniekvārds “šis”? Tātad vai ir šis noteikums par koku ciršanas aizliegumu? Vai mēs atļausim cirst kokus, kam vien ienāk prātā, vai te ir domāts tas, ka darbus izpilda, teiksim, virsmežniecība? Te ir neskaidra redakcija. Taču es gribētu tomēr uzzināt, kāda ir bijusi jūsu doma un kādēļ šāds teikums radies? Tātad pašu būtību - kas tur apakšā slēpjas?

A.Seile: Būtība ir tāda, ka visiem zemes īpašniekiem bija paziņots termiņš līdz 1991.gada 20.jūnijam pieprasīt zemi lietošanā. Viņi nepieprasīja. Līdz ar to viņu zeme, kura līdz 1940.gadam piederēja likumīgajam īpašniekam vai viņa mantiniekam, tika likumīgi atdota citai fiziskajai personai zemes reformas noteiktajā kārtībā. Šī piebilde ir vajadzīga tāpēc, ka paši šie bijušie īpašnieki otrajā kārtā pieprasa šo zemi un parasti uz iesnieguma raksta tā: “Lūdzu atdot man īpašumā visu manu bijušo zemi.” Pēc mūsu likumiem viņiem ir tiesības saņemt kompensāciju vai zemi citā vietā, ja viņi pirmajā kārtā ir nokavējuši termiņu un nav šo zemi pieprasījuši. Taču viņiem nav tiesību saņemt atpakaļ šo zemi, kura jau pirmās kārtas gaitā ir piešķirta citai fiziskajai personai.

I.Ēlerts: Paldies, Seiles kundze, man kļuva skaidrs, bet diemžēl citiem tas nebūs īsti skaidrs no šā teksta. Tādēļ es sagatavošu rakstisku priekšlikumu. Taču saprotiet, ka es to ātrāk nevarēju izdarīt, jo man bija neskaidrības šajā jautājumā.

A.Seile: Jā, es piekrītu, ka varbūt vārdiņš “šis” pēdējā teikumā, ar kuru šis teikums ir ievadīts... Te būtu jāsaka “šie noteikumi”, tātad visi noteikumi, kuri minēti šajā pirmajā pantā.

I.Ēlerts: Un otrs daudz sīkāks jautājums: kāpēc jūs minat saskaņošanu ar pagasta valdi, ja pagasta valde tikai sniedz ziņas par iesniegtajiem zemes pieprasījumiem? Saskaņošana būtībā notiek ar valsts mežniecībām, izsniedzot šīs ciršanas biļetes. Kāpēc jūs rakstāt par saskaņošanu ar pagasta valdi?

A.Seile: Tāpēc, ka zemes reformas gaitā ir noteikta kārtība, ka attiecībā uz bijušo īpašnieku mežu tas ir jāsaskaņo. Jau pirmajā kārtā pagasta valdei bija jāsaskaņo ciršanas biļetes - var vai nevar izcirst -, jo mežniecība nevar zināt, cik pieprasījumu ir un uz kuru zemi šie pieprasījumi attiecas. It sevišķi, ja ar 1.janvāri ir beigusies īpašumu pieprasīšanas otrā un pēdējā kārta. Taču, ja mēs neierakstām šādu normu, tad sākas strīds starp meža institūcijām un starp pagastu valdēm, ja gadījumā šī izciršana ir sākta. Ciršanas biļetē ir uzrakstīts, kuram pirmajam un kādā kārtībā vajadzēja saskaņot šo ciršanas biļetes izrakstīšanu. Ja šajā punktā minētas būs institūcijas, ka tām kopīgi šis jautājums ir jāatrisina, tad pagastam ir jāparakstās, ka drīkst ciršanas biļetes izrakstīt. Līdz ar to pagasts dod savu piekrišanu, ka nekāda bijušā īpašnieka pieprasījuma par šo zemi nav - tad viss ir kārtībā. Un tad vainīgo atbildīgo personu var saukt pie atbildības.

I.Ēlerts: Cienījamā Seiles kundze! Es ļoti atvainojos, taču no šā lēmuma nav redzams, ka potenciālajam cirtējam ir jāiet gan uz pagasta valdi, gan uz valsts mežniecību. Te ir pateikts tikai par valsts mežniecību. Jūsu lēmums redakcionāli ir drusku nepilnīgs. Es atvainojos, Seiles kundze!

A.Seile: Šajā lēmumā nekas netiek teikts par ciršanas biļešu izrakstīšanas kārtību, jo to nosaka pilnīgi citi noteikumi. Tie ir Meža ministrijas noteikumi par ciršanas biļešu izrakstīšanu. Tie ir visām institūcijām zināmi. Un, ja kādam zemniekam vēl nav zināmi, tad viņam nav citas iespējas, kā vien prasīt mežniecībā ciršanas biļetenus, un tur viņam norādīs šo saskaņošanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdos Freimaņa kungs, jo Šļakotas kungs uzstāsies debatēs. Lūdzu.

J.Freimanis: Seiles kundze, pirmkārt, lūdzu, precizējiet jēdzienu, ko nozīmē “koku izciršana zemē”? Vai tādēļ, ka pie mums ir diferencēta, tā sakot, atļaušana vai neatļaušana, jo krūšu augstumā ir jābūt 12 cm.

Otrkārt: vai šis 1.punkts pastiprina atbildību par to zemes gabaliņu, uz kura ir mežs virsū? Citādi apkārtējie kaimiņi uzzina, ka tas ir bijušajam īpašniekam, un cērt, cik vien var, lai sev parautu to, ko vēl var paraut. Sakiet, vai šā lēmuma projekta 1.punkts pastiprinās atbildību par, rupji runājot, zagšanu?

A.Seile: Es gribētu precizēt. Kādu zagšanu?

J.Freimanis: Man tādi gadījumi ir zināmi vismaz trīs. Apkārtējie iedzīvotāji uzzina, ka kāds zemes gabaliņš, uz kura ir kārtīgs mežs, pienākas īpašumā kādam tālumniekam. Skaidri un gaiši! Tad apkārtējie iedzīvotāji nezaudē laiku un cērt tur šos kokus.

A.Seile: Tā ir nelikumīga ciršana, taču šis lēmums neregulē nelikumīgu ciršanu. Šādas nelikumīgas darbības cita lietotāja zemē kontrolē Meža ministrija un Vides aizsardzības komiteja. Šis lēmums to neregulē. Šis lēmums tikai paredz tiesības saglabāt mežu bijušajam īpašniekam, kurš to ir pieprasījis, lai lietotājs, kas uz viņa zemes pašreiz ir, šo mežu neizcirstu, jo oficiāli šim cilvēkam zeme ir piešķirta lietošanā.

J.Freimanis: Paldies. Taču uz pirmo jautājuma daļu jūs man tomēr neatbildējāt: par kādu kvalitāti un par kāda lēmuma kokiem te ir runa? Vai te ir domāts jebkurš koks vai tas ir noteikta resnuma koks?

A.Seile: Arī šos noteikumus...

J.Freimanis: Vai, teiksim, meijas Vasarassvētkos var cirst vai nevar?

A.Seile: Es domāju, ka papildus uz šo jautājumu atbildēs Šļakotas kungs savās debatēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamā Seiles kundze! Es domāju, ka mērķis šim lēmuma projektam tomēr ir panākt, lai lietotāji nelikumīgi neizcirstu kokus bijušā īpašnieka teritorijā. Un tāpēc arī mani uztrauc tas moments, ka šis lēmums pašlaik tikai fiksē šo parādību, bet tieši piešķiršanas laikā tika forsēta mežu izciršana. Man ir tāds jautājums: kā tiks risināts kompensācijas jautājums bijušajiem īpašniekiem par nocirsto vērtību un vai par to būs tāds lēmums? Un vai nebūtu lietderīgi šajā vienā lēmumā apvienot visas tās lietas? Tā ir pirmā jautājuma daļa.

K.Šļakota: Vai es drīkstu atbildēt Kides kungam?

Priekšsēdētājs: Tad Šļakotas kungs atbildēs.

K.Šļakota: Kides kungs, jau ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu bija noteikta kārtība, kur šādā gadījumā katram cilvēkam, ja lietošanā ir pieprasīta zeme, meža dienestam bija jāprasa saskaņojums ar pagasta valdi. Tāda ir situācija pašreiz.

Kāpēc vēl šis otrs lēmums būtu vajadzīgs? Tāpēc, ka situācija ir sarežģījusies. Cilvēki ir pieteikušies uz īpašumiem, nedodot līdzi šo dokumentālo pieprasījumu un pierādījumu tam. Es jau gribēju par to sacīt, ja man pēc tam atļaus runāt debatēs, jo faktiski mums tas samazina izstrādi Latvijā par 2,5 miljoniem kubikmetru, tātad apmēram uz pusi. Šim lēmumam ir nopietnas ekonomiskas sekas.

E.Kide: Tad, Šļakotas kungs, ja drīkst, vēl jautājuma otrā daļa. Ja bijušais īpašnieks ir pieprasījis šo zemi, bet tā nav piešķirta par labu šim bijušajam īpašniekam, bet ir pārdalīta citādi, piemēram, paju saimniecībai vai citam pieprasītājam, vai tad šis īpašnieks vairs nekādi nevar pretendēt uz savu mežu? Jo jau tajā laikā kopsaimniecības izcirta daļu šo mežu.

K.Šļakota: Šo jautājumu reglamentē cita likumdošana. Tas nav šā lēmuma uzdevums.

A.Seile: Cienījamais Kides kungs, es gribu pateikt, ka tādu gadījumu ir ļoti daudz. Piemēram, pavisam nesen Augstākā padome izskatīja vienu gadījumu, kad jau zemes reformas pirmajā kārtā cilvēkam ir izcirsts mežs, lai gan viņš bija pieprasījis zemi gan lietošanā, gan tagad - īpašumā. Risinājumi var būt dažādi. Un viens no tiem, kuru atrada Augstākā padome, ir kompensēt līdzvērtīgu platību no pagasta pašvaldības zemes, jo šoreiz pašvaldība bija vainīga, šajā gadījumā tie bija 5 hektāri līdzvērtīga meža, ko atdeva viņam lietošanā. Tomēr šis lēmums neregulē šos jautājumus. Tā jau ir tiesiska atbildība, ja viņam zeme ir bijusi piešķirta lietošanā, bet kāds ir izcirtis. Tad, bez šaubām, tur neko nevarēs acīmredzot darīt, ja netiks pieņemts cits likums. Taču šis lēmums vismaz no šā brīža pasargās bijušo īpašnieku zemi no izciršanas biļešu izrakstīšanas.

E.Kide: Un vēl par šo kompensāciju. Vai šajā ziņā ir domāta cita likumdošana, par ko teica Šļakotas kungs?

A.Seile: Varētu būt kompensācija ar zemi...

E.Kide: Tā ir cita likumdošana.

A.Seile: Jā, tā ir zemes reformas likumdošana, vai viņam aizvietot vai neaizvietot.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs! Atgādinu, ka līdz pulksten 13.00 ir atlikušas sešas minūtes.

A.Endziņš: Cienījamā Seiles kundze, vai no šā lēmuma projekta nevarētu svītrot ārā, sākot ar “izņemot gadījums, kad veicami neatliekami meža aizsardzības...” un līdz punkta beigām, jo, kā es saprotu, šā lēmuma būtība ir tāda, ka koku izciršana varētu būt pieļaujama tikai ar īpašnieka vai viņa mantinieku rakstveida piekrišanu?

A.Seile: Jā.

A.Endziņš: Līdz ar to no 2.punkta vajadzētu svītrot ārā to, kas nāk aiz komata, kur runāts, ka saskaņo ciršanas biļetes. Tātad ir vajadzīga rakstveida piekrišana - tas ir viens. Pašvaldība iesniedz informāciju mežniecībām, un līdz ar to faktiski bez īpašnieka vai viņa mantinieku piekrišanas šos darbus nevar veikt.

A.Seile: Cienījamais Endziņa kungs, mēs tomēr uzskatījām, ka tāda piebilde ir vajadzīga, jo bijušie īpašnieki ne vienmēr ir uz vietas un ne vienmēr ir tik viegli atrodami. Tie ir ārkārtēji gadījumi, un ciršanu, kā jūs redzat lēmumā, mēs esam paredzējuši tikai valsts mežniecībām. Tur nevar kāds cits cirst. Tātad atbildīga ir valsts institūcija. Taču, ja ir ārkārtas apstākļi, piemēram, koks pārkritis pāri ceļam, sabojājis telefona līniju vai vēl kaut kā tamlīdzīgi, vai tad būs šā lēmuma pārkāpums, ja mežniecība ņems un to koku novāks? Tādēļ es uzskatu, ka šāda atruna ir vajadzīga, it sevišķi tāpēc, ka atsevišķos gadījumos to īpašnieku vispār tik viegli nav iespējams sameklēt. Viņš bieži vien ir ārzemnieks.

A.Endziņš: Seiles kundze, to taču Šļakotas kungs jau skaidroja, atbildēdams uz Kides kunga jautājumu par to, ka šī kārtība jau iepriekš bija reglamentēta, proti, ka vajadzēja šos jautājumus par ciršanas biļetēm saskaņot ar pašvaldībām. Jūs pati un arī kolēģi šeit jau minēja, ka, neskatoties uz to, tomēr notiek šī patvaļa, tātad būtībā turpinās patvaļa.

A.Seile: Šī kārtība, Endziņa kungs, bija noteikta ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu un tā attiecās tikai uz zemes reformas pirmo kārtu. Otrajā kārtā pieprasītās zemes ir pakļautas jebkurai SIA vai jebkurai juridiskajai personai, ja zeme ir piešķirta tai lietošanā, tad tās cērt mežu ārā un vēl ilgi dzīvo no šiem līdzekļiem, ko iegūst par koksni, bet bijušais īpašnieks varēs dabūt plikus celmus. Tāpēc tas Prezidija lēmums neko nelīdz, un tāpēc mums ir vajadzīgs otrs lēmums. Mēs ilgi lauzījām galvu un domājām, ka pietiks ar Meža ministrijas pavēli, tomēr Meža ministrija uzskatīja, ka tā nevar pavēlēt pagastam uzrādīt dokumentus par otrās kārtas pieprasītājiem, ne arī ko citu. Tādēļ radās šis lēmums.

A.Endziņš: Seiles kundze, jūs mani pārpratāt. Es jau nerunāju par to, ka Prezidija lēmums ir bijis, bet es tieši uzsvēru, ka, izsvītrojot šo tekstu, mēs varbūt pat vairāk pastiprinātu, lūk, šo aizliegumu jau zemes reformas otrajā kārtā, kam termiņš bija līdz 31.decembrim, kad īpašniekiem vai mantiniekiem vajadzēja iesniegt dokumentus un līdz ar to pielikt punktu šai patvaļai. Un tas varētu notikt tikai ar rakstveida piekrišanu.

A.Seile: Jā. Ja jūs prasāt plenārsēdei izsvītrot šo teikumu, tad par to varētu nobalsot, lai gan es personīgi domāju, ka mums šajā ziņā tomēr ir jāuzticas Meža ministrijai, jo ir minēti tieši tie gadījumi, kad tā pati drīkstētu rīkoties, negaidot nekādu piekrišanu, pieņemsim, tad, ja ir vasara un ir sācies ugunsgrēks.

A.Endziņš: Tas jau ir pavisam kas cits.

A.Seile: Taču tā ir šī aizsardzība un apsardzība. Tā ietver gan ugunsaizsardzību, gan aizsardzību pret kaitēkļiem, gan kādu ārkārtas gadījumu. Tāpēc jau arī ir ielikts šis teikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Tātad, ja mēs šo lēmumu pieņemsim, tad, protams, tas darbosies tikai no tā mirkļa, kad būs pieņemts lēmums.

A.Seile: Jā, diemžēl. Un, jo ilgāk mēs novilcināsim, jo trakāk būs.

J.Endele: Tātad par to, kas ir noticis līdz šim, mēs saukt pie atbildības nevienu nevarēsim?

A.Seile: Ar šo lēmumu - nē, bet es nesaku, ka vispār nevarēsim saukt. Ja ciršana ir bijusi pilnīgi nelikumīga, tad pastāv kriminālatbildība. Ja nav saskaņots noteiktajā kārtībā, tad jebkurā gadījumā var ierosināt lietu izskatīt tiesā.

J.Endele: Miniet man viena konkrēta gadījuma analīzi! Tātad līdz 31.decembrim bija atkārtota iespēja pieprasīt zemi. Pieņemsim, ka pieprasījis ir nevis īpašnieks, bet kāds cits, kas no jauna vēlas šo mežu. Īpašnieks to nav pieprasījis, bet tur, kur viņš ir iecerējis, tagad viss ir nocirsts.

A.Seile: Jūs neprecīzi izteicāt savu jautājumu. Es saprotu, ka īpašnieks ir pieprasījis līdz 31.decembrim...

J.Endele: Nē, nē! Īpašnieks nav pieprasījis, ir kaut kāds mežs, kuru īpašnieks nav pieprasījis, bet kāds cits vēlas to iegūt īpašumā un, teiksim, pieprasa šo mežu. Jo līdz 31.decembrim varēja pieteikties arī citi.

A.Seile: Šis lēmums attiecas tikai uz bijušajiem īpašniekiem, jo līdz 31.decembrim bija jāpiesakās bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem. To varēja darīt līdz pagājušā gada 31.decembrim. Tas bija bijušo īpašnieku pieteikšanās termiņš, pārējie mežu var pieprasīt arī vēl tagad.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es atvainojos Čepānes kundzei, jo viņai nāksies uzdot jautājumus vēlāk.

Ir pienācis balsošanas laiks. Es lūdzu sekretariātu intensīvi zvanīt. Pulkstenis ir 13.00. Godājamos deputātus lūdzu ieņemt savas vietas. Ir jau viena minūte pāri pulksten 13.00, tā ka sāksim balsošanu.

Pirmais jautājums, par ko mums būtu jānobalso, ir lēmuma projekts “Par Latvijas Bankas padomes locekles Alijevas kundzes atbrīvošanu no amata”. Tas ir 199.dokuments. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties? Paldies. Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmumu. Lūdzu rezultātu. 84 - par, pret - nav, atturas - 8. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais balsojamais jautājums ir lēmuma projekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas sastāvā”. Tas ir 195.dokuments. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku? Nav.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par - 61, pret - 11, atturas - 9. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir lēmuma projekts “Par tirdzniecību ar pārtikas precēm Latvijas tirgos”. Lūdzu, vai kāds vēlas izteikties par motīviem vai pasacīt repliku?

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātie kolēģi! Es pagājušajā reizē, kad mēs apspriedām šo lēmuma projektu, nepievērsu uzmanību (varbūt arī jūs) 3.punktam. Es domāju, ka mēs visi gribam pieņemt normatīvo aktu, kuru tik tiešām varētu piemērot. Tāpēc paskatieties 3.punktu, kur ir teikts: “Uzdot minētā lēmuma izpildi pārbaudīt Valsts kontrolei.” Ņemot vērā, ka Valsts kontrole sastāv no 37 cilvēkiem, kā man tagad ir zināms, un ņemot vērā to nenormālo situāciju, kāda ir Centrāltirgū un arī citās atļautās un neatļautās tirgošanās vietās, vai Valsts kontrole to varēs pārbaudīt? Pirms balsošanas par šo punktu es ieteiktu padomāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es ieteiktu padomāt vispār, vai vajag balsot par šo lēmuma projektu, jo darba kārtībā mums jau bija viens jautājums par kārtību Latvijas tirgos, bet šodien tas jautājums tika svītrots, jo tas vēl nav sagatavots. Taču tagad mēs gribam nobalsot par vienu lēmuma projektu, kurš arī ir diezgan pretrunīgs, kā jau to norādīja cienījamā Čepānes kundze. Es aicinātu noraidīt šo lēmuma projektu un tomēr skatīt kompleksi to vēlreiz.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Punovska kungs!

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Tā kā mūsu prakse praktiski nepieļauj iesniegt priekšlikumus šajā balsošanas laikā, tad man nekas cits neatliek, kā lūgt atlikt balsošanu, lai varētu iekļaut šajā projektā vienu jaunu papildinājumu, kura būtība ir šāda. Es pilnīgi atbalstu projekta autora ideju par to, ka priekšrocības ir jādod Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, taču nevaru piekrist, ka pilnīgi tiek aizliegts citu valstu pilsoņiem un iedzīvotajiem tirgoties Latvijā. Šeit ir nepieciešama stingra kontrole, galvenokārt licencēšana. Bez pašvaldības izsniegtas licences tiešām neviens iebraucējs nedrīkstētu tirgoties. Tamdēļ man būtu priekšlikums, kuru es nolasīšu, lai jums būtu zināms, kāds tas izskatās. Un tomēr es lūgtu atlikt šo balsošanu līdz rītam, lai varētu šo priekšlikumu iesniegt rakstiski.

Tātad 1.punkts varētu skanēt šādi: “Latvijas Republikas pilsētu un pagastu pašvaldībām veikt nepieciešamos pasākumus, lai tirdzniecība ar pārtikas precēm Latvijas tirgos ārvalstu pilsoņiem tiktu atļauta tikai ar speciālām pašvaldību izsniegtām licencēm.” Ar šo priekšlikumu tiktu novērsts arī šis mistiskais formulējums “Baltijas valstis”. Es domāju, tas būtu pietiekams kompromiss, lai varētu samierināt šīs divas galējās pozīcijas: viena - kura kategoriski nevēlas atļaut, otra - kura vēlas atļaut visiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs te izsakāmies par motīviem. Katrs ir tiesīgs teikt, ko viņš vēlas.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es domāju, ka mēs pašlaik pārkāpjam procedūru, jo mēs jau esam pietiekami daudz izteikušies par šo lietu. Es gribētu aicināt noteikti balsot par šo dokumentu un aicinātu balsot “par”, jo mēs esam izdarījuši vienu labu lietu - mēs no viena neskaidra dokumenta esam atdalījuši nost tā skaidro daļu. Un tādēļ Endziņa kungam nav ne mazākās nepieciešamības baidīties, ka mēs te kaut ko sliktu izdarām. Gluži otrādi - mēs esam visu skaidro paņēmuši nost, un tagad mums par šo skaidro daļu ir jānobalso “par”.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, procedūra netiek pārkāpta, jo pirms balsošanas ir tiesības izteikties par motīviem un pasacīt replikas.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, mēs ar šo jautājumu esam izmisīgi cīkstējušies vairākas nedēļas. Pagājušajā nedēļā mēs it kā par kaut ko vienojāmies. Es absolūti neuzskatu, ka tas ir ideāls variants, bet, manā izpratnē, vismaz par kaut ko ir panākts kompromiss, un tagad domāt par to, kā šo risinājumu sarežģīt, ieviešot vēl atļaujas un licences, pārbaudes un tā tālāk... Tas nozīmē atkal visu sākt no gala. Saprotot, ka mēs vēl nebūt neesam šos jautājumus atrisinājuši, es tomēr uzskatu, ka par šo lēmumu ir jābalso, jo vismaz tad mēs kaut ko atrisināsim saistībā ar zemniecības interesēm par tirdzniecības vietām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es gribētu lūgt sēdes vadītāju atļaut man balsot ar roku, jo man ir salūzis mehānisms. Un, otrkārt, es lūgtu neatbalstīt Punovska kungu, jo tas nozīmē, ka kukuļi tiks doti nevis attiecīgā tirgus administrācijai, bet tiks doti arī pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Preinberga kungs! Es domāju, ka mēs atļausim Ābiķa kungam balsot, paceļot roku.

G.Preinbergs: Ņemot vērā mūsu zemnieku stāvokli tirgū, es aicinu atbalstīt 113.dokumentā pausto lēmuma projektu, bet tas nenozīmē, ka pie lauksaimnieku izstrādātā projekta par kārtību tirgos nebūtu vairs jāstrādā. Te nav pretrunas! Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Arī es aicinu pieņemt pilnīgi visus pantus ar esošo tekstu, nemainot ne vārda. Es atgādinu kolēģiem, ka likuma “Par Latvijas Republikas Valsts kontroli” 1.punkts pasaka, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole veic kontroli pār republikas likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu un pildīšanu. Tā ka tas viss ir saskaņā ar šo likumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmumu. Plus viena balss - tā ir Ābiķa kunga balss. Lūdzu rezultātu. 59 - par, 5 - pret, 26 - atturas. Lēmums nav pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojamais jautājums, ko mēs šodien iekļāvām, ir likumprojekts “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Un arī lēmuma projekts.

Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godātais Krastiņa kungs, es lūgtu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā, bet lēmuma projektu atcelt uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Viena balss papildus “par” - tā ir Ābiķa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par - 80, pret - 2, atturas - 4. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir jābalso Latvijas Republikas Patentu likums un lēmums par tā spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Patentu likumu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 90, pret - nav, atturas - 3. Likums ir pieņemts.

Un tagad balsosim par lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par - 86, pret - nav, atturas - 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais un pēdējais, ja nemaldos, šodien balsojamais dokuments ir lēmuma projekts “Par grozījumiem Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Bankas reorganizāciju, tās struktūrvienību pārveidošanu un privatizāciju””.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 78 – par, 2 – pret, 12 – atturas. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Lūdzu godājamos deputātus man atgādināt, ja ir aizmirsts nobalsot kāds dokuments. Nav tāda dokumenta? Paldies.

Godājamie kolēģi, man jums ir jāatvainojas, bet, tā kā es šodien esmu palicis vienpersonīgi sēdes vadītājs un tā kā man burtiski pēc piecām minūtēm ir ieplānota ārkārtīgi svarīga tikšanās, es lūdzu jūs mani atvainot, un, ja jums nav iebildumu, atļaut pasludināt pusdienu pārtraukumu 15 minūtes agrāk. Darbu atsāksim pulksten 15.00. Es pēc jūsu reakcijas redzu, ka iebildumu nevienam nav.

Paldies. Turpināsim plenārsēdi pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!