• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts meža dienesta likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.1999., Nr. 331/332 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16263

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pirmā latviešu ķīmiķa Grindeļa medaļas - piekto reizi

Vēl šajā numurā

08.10.1999., Nr. 331/332

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Valsts meža dienesta likums

Saeimas dok.nr.1091; likumprojekts nr.354

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

1999.gada 17.septembra sēdē akceptēts (prot.Nr. 49, 16.§)

un 1.oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Valsts meža dienesta uzbūve un uzdevumi

1.pants. Valsts meža dienests

(1) Valsts meža dienests (turpmāk — Dienests) ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša patstāvīga valsts civiliestāde, kura atbild par vienotas meža politikas realizāciju visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos, uzraugot normatīvo aktu ievērošanu un realizējot atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.

(2) Dienests sastāv no Dienesta centrālā aparāta, kā arī no teritoriālajām struktūrvienībām — valsts virsmežniecībām un struktūrvienības īpašu uzdevumu veikšanai.

(3) Struktūrvienība īpašu uzdevumu veikšanai ir Meža pētīšanas stacija, kura izveidota zinātniskai mežu pārvaldīšanai un zinātnisko pētījumu nepārtrauktības nodrošināšanai.

(4) Dienesta teritoriālajai struktūrvienībai ir juridiskas personas statuss.

2.pants. Dienesta funkcijas

(1) Dienests uzrauga normatīvo aktu ievērošanu, ciktāl tie attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu visos Latvijas teritorijā esošajos mežos.

(2) Dienests savas kompetences ietvaros veic šādas funkcijas:

1) uzrauga normatīvo aktu ievērošanu;

2) novērtē normatīvo aktu darbību, ciktāl tie attiecas uz meža apsaimniekošanu un izmantošanu, sniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijai normatīvo aktu darbības efektivitātes palielināšanai;

3) izstrādā normatīvo aktu projektus;

4) veic tiesiskus darījumus ar valdījumā esošo kustamo un nekustamo mantu;

5) izsniedz normatīvajos aktos noteiktās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus u.c. dokumentus;

6) sertificē meža reproduktīvā materiāla ieguves avotus, uzrauga meža reproduktīvā materiāla izcelsmi un kvalitāti;

7) veic meža patoloģiskā stāvokļa un meža monitoringu;

8) pārbauda meža inventarizācijas datu kvalitāti;

9) uztur Meža resursu valsts reģistru;

10) eksaminē medniekus un izsniedz medību apliecības;

11) organizē meža ugunsdrošības uzraudzību un ugunsgrēku dzēšanu;

12) administrē valsts un starptautiski finansēto atbalsta programmu realizāciju mežsaimniecībā;

13) informē sabiedrību par meža un medību resursu stāvokli un to izmantošanu;

14) pārvalda zinātniskās izpētes mežus ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā;

15) sniedz informāciju un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem un meža normatīvo aktu prasībām;

16) sniedz maksas pakalpojumus;

17) sadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām un ārvalstu organizācijām meža apsaimniekošanas un aizsardzības jomā.

II nodaļa

Dienesta amatpersonas

3.pants. Dienesta amatpersonas

(1) Dienestu vada ģenerāldirektors, kuru pēc zemkopības ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

(2) Dienesta amatpersonas, kas atbild par Dienesta uzdevumu izpildi, ir ģenerāldirektors, virsmežziņi, direktori, mežziņi un mežsargi.

(3) Dienesta teritoriālo struktūrvienību vadītājus — virsmežziņus un direktorus — uz pieciem gadiem ieceļ amatā ģenerāldirektors.

(4) Citas Dienesta teritoriālo struktūrvienību amatpersonas —mežziņus un mežsargus — uz pieciem gadiem ieceļ amatā attiecīgās struktūrvienības vadītājs — virsmežzinis vai direktors.

4.pants. Dienesta ģenerāldirektors

Dienesta ģenerāldirektors:

1) ir atbildīgs par Dienestam noteikto uzdevumu izpildi;

2) vada un pārrauga Dienesta centrālā aparāta un teritoriālo struktūrvienību darbību;

3) nosaka Dienesta amatpersonu un darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību;

4) apstiprina Dienesta struktūru un Centrālā aparāta štatu sarakstu;

5) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Dienesta intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus ikvienai Dienesta centrālā aparāta amatpersonai un darbiniekam, kā arī teritoriālo struktūrvienību vadītājiem (virsmežziņiem, direktoriem);

6) izstrādā un iesniedz Zemkopības ministrijā Dienesta valsts budžeta tāmes projektu un administrē Dienesta budžetu;

7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un teritoriālo struktūrvienību amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā;

8) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Dienestam;

9) nosaka teritoriālo struktūrvienību darbības teritoriju, izveido, reorganizē un likvidē teritoriālās struktūrvienības, kā arī apstiprina attiecīgo struktūrvienību nolikumus.

5.pants. Dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (virsmežzinis, direktors)

Dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs (virsmežzinis, direktors):

1) vada teritoriālās struktūrvienības darbu un atbild par tai noteikto uzdevumu izpildi;

2) apstiprina teritoriālās struktūrvienības iekšējo struktūru un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);

3) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā;

4) izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar likumu ir piekritīga Dienestam;

5) ceļ prasības tiesā pret vainīgajām personām par civiltiesiskā zaudējuma atlīdzību likumos noteiktā kārtībā;

6) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv teritoriālās struktūrvienības intereses citās institūcijās, dod tiešus rīkojumus ikvienai teritoriālās struktūrvienības amatpersonai un darbiniekam.

6.pants. Dienesta amatpersonu prasību izpilde

(1) Dienesta amatpersonu pieņemtie lēmumi un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti visām Dienesta kontrolei un uzraudzībai pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

(2) Dienests tam noteikto funkciju izpildē sadarbojas ar Valsts kontroli, Ģenerālprokuratūru, Iekšlietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemessardzi un Robežsardzes spēkiem un to attiecīgajām struktūrvienībām, pašvaldībām un citām ieinteresētajām institūcijām, kā arī ar iedzīvotājiem.

III nodaļa

Dienesta amatpersonu tiesības

7.pants. Dienesta amatpersonu pienākumi un tiesības

(1) Uzraugot normatīvo aktu ievērošanu, Dienesta amatpersonām ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt dabā, vai meža apsaimniekošanā tiek ievērotas normatīvo aktu prasības;

2) apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārkāpj normatīvos aktus, kā arī pārtraukt jebkuru citu mežam un videi kaitīgu rīcību, kas noteikta normatīvajos aktos;

3) aizturēt pārkāpējus, noskaidrot viņu personību, nogādāt tos policijas, zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās, kā arī nodot mežpārkāpumu materiālus tiesībaizsardzības iestādēm vainīgo personu saukšanai pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā;

4) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par Dienesta kompetencē esošo normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas normatīvajos aktos paredzētās darbības;

5) pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām rakstisku un mutisku informāciju, kā arī netraucēti iepazīties ar attiecīgajiem dokumentiem un meža stāvokli dabā;

6) anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas, apliecības, licences, apliecinājumus.

(2) Uzraugot likumu ievērošanu, Dienesta amatpersonām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu, transportlīdzekļus, nelikumīgi iegūtas produkcijas ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietas, tās ieguves rīkus un citus pierādījumus, izņemt nelikumīgi iegūtos meža resursus, medību produkciju un pārkāpumu izdarīšanas rīkus.

8. pants. Dienesta amatpersonu (darbinieku) tiesiskā aizsardzība

(1) Par Dienesta amatpersonu kavēšanu realizēt to likumīgās tiesības, par to goda aizskaršanu, pret tām vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par to dzīvības apdraudējumu, pildot dienesta pienākumus, vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

(2) Dienesta amatpersonām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un lietot dienesta ieročus vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzībai.

IV nodaļa

Dienesta amatpersonu lēmumu pārsūdzēšanas kārtība

9.pants. Dienesta amatpersonu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

Dienesta amatpersonu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā) un rīkojumus var pārsūdzēt rakstiski 30 kalendāra dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas šādā kārtībā:

1) Dienesta teritoriālo struktūrvienību amatpersonu pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami attiecīgās teritoriālās iestādes vadītājam (virsmežzinim, direktoram);

2) Dienesta teritoriālo struktūru vadītāju (virsmežziņu, direktoru) pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami ģenerāldirektoram;

3) ģenerāldirektora pieņemtie lēmumi un rīkojumi pārsūdzami tiesā.

V nodaļa

Dienesta nodrošinājums

10.pants . Dienesta amatpersonu (darbinieku) sociālās garantijas

(1) Dienesta amatpersonu (darbinieku) amatalgām tiek noteiktas piemaksas par kvalifikāciju un izdienu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Dienesta amatpersonu dzīvību un veselību var apdrošināt līdz attiecīgās amatpersonas 24 mēneša amatalgu apmēram no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

11.pants . Dienesta nodrošinājums

(1) Dienesta finansu līdzekļus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi par Dienesta sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

(2) Dienesta uzdevumu veikšanai Dienests tiek nodrošināts ar nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem (transports, sakari) un Dienesta amatpersonas — ar dienesta šaujamieroci.

(3) Dienests ir atbrīvots no valsts nodevas par tām prasībām, kas iesniegtas tiesu iestādēs, lai piedzītu administratīvos sodus, un civiltiesiskām prasībām par zaudējumu atlīdzību.

12.pants. Dienesta amatpersonu apliecības un atšķirības zīmes

(1) Dienesta amatpersonai un darbiniekam ir dienesta apliecība.

(2) Dienesta amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas izsniedz dienesta formas tērpu, kuru nēsā, pildot dienesta pienākumus. Formas tērpa paraugu apstiprina Dienests.

Pārejas noteikumi

Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.martam pieņem noteikumus šā likuma izpildei.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.janvārī.

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

a) Pašreizējā situācija.

Saskaņā ar Deklarācijas par Ministru kabineta darbību 8.4.1. punktu un Latvijas Meža politiku, izveidojot jaunu institucionālo sistēmu, jāņem vērā valsts divējādā loma meža nozarē: valsts vienlaikus ir gan publisko, gan privāto tiesību subjekts. Latvijas meža politika paredz institucionālās sistēmas izveidē ievērot zemāk minētos principus — normatīvo un uzraudzības funkciju īsteno valsts institūcijas, bet īpašnieka funkciju īsteno saimnieciska organizācija. Tādēļ meža valsts pārvaldē ir jāatdala likumu uzraudzības funkcija no īpašnieka funkcijas. Jāatzīmē, ka abas minētās funkcijas Valsts meža dienests (turpmāk — VMD) veic saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" un spēkā esošo VMD nolikumu.

b) Likumprojekta koncepcija:

• izveidot patstāvīgu valsts pārvaldes civiliestādi — VMD (ar teritoriālajām struktūrvienībām atbilstoši valsts administratīvajam iedalījumam), kura atbild par vienotas meža politikas realizāciju visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos, veicot normatīvo aktu piemērošanu un realizējot atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai;

• likumā deleģējot VMD amatpersonām tiesības netraucēti pārbaudīt normatīvo aktu ievērošanu mežā, apturēt vai aizliegt to personu rīcību, kuras pārkāpj normatīvos aktus, kā arī pārtraukt jebkuru citu mežam un videi kaitīgu rīcību, kas noteiktas normatīvajos aktos, aizturēt normatīvo aktu pārkāpējus, noskaidrot viņu personību, nogādāt tos policijas, zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās, sastādīt protokolus par mežpārkāpumiem, uzlikt administratīvos sodus, kā arī citas tiesības;

• ar likumu garantējot VMD amatpersonu materiālo nodrošinājumu, nosakot, ka dienesta amatpersonu amatalgām tiek noteiktas piemaksas par kvalifikāciju un izdienu u.c.garantijas, kā arī nosakot, ka dienesta uzdevumu veikšanai VMD tiek nodrošināts ar nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem (transports, sakari) un amatpersonas ar dienesta šaujamieroci. VMD amatpersonām pienākumu veikšanai bez maksas izsniedz dienesta formas tērpu, kuru nēsā, pildot dienesta pienākumus.

• novērst valsts pārvaldes institūciju funkciju dublēšanos likumu uzraudzības jomā.

2.Kā likums var ietekmēt tautsaimniecības attīstību? Jāpaskaidro, vai likums var ietekmēt apkārtējo vidi?

a) Tautsaimniecības konkurētspēja.

Likuma ieviešanas svarīgs rezultāts būs interešu konflikta novēršana tirgus attiecībās mežsaimniecībā. Līdzšinējā situācijā, uzticot valsts mežu apsaimniekošanu valsts pārvaldes iestādei, kas apsaimnieko mežu, kura vērtība nav noteikta, veicot grāmatvedību, kurā meža apsaimniekošana nav nodalīta no valsts pārvaldes funkciju izpildes, un, veicot komercdarbību ar vāji motivētu personālu (civildienesta ierēdņu kandidāti), naudas atgriešana mežā notiek nepietiekamā apjomā. Tas pats attiecas arī uz valsts kā īpašnieka peļņu no sava mežīpašuma apsaimniekošanas.

Pašlaik notiekošā koksnes pārdošana zem tirgus cenas valsts mežos veic naudas līdzekļu mākslīgu pārdali starp meža audzēšanas un meža izstrādes nozarēm. Šādas prakses turpināšanas rezultāts būtu meža tirgus vērtības un apaļkoksnes sortimentu kvalitātes pazemināšanās, mežizstrādes izmaksu pieaugums, bet ilgtermiņā ar augstākām apaļkoku cenām negatīvi tiks ietekmēta visas meža nozares konkurētspēja.

b) Eksporta konkurētspēja.

Šāda tigus izkropļošana ļauj daļai mežizstrādes sektora darboties siltumnīcas apstākļos. Īstermiņā jaunā likuma pieņemšana praktiski neietekmēs tālākos koksnes pārstrādes posmus (zāģēšana, finiera ražošana u.c.) un Latvijas meža nozares produkcijas eksporta konkurētspēju.

c) Ietekme uz nodarbinātību.

Likuma pieņemšanas rezultātā Valsts meža dienesta štata darba vietu skaits samazināsies par 1300, bet līguma un sezonas darbinieku skaits par 200, mežniecību skaita optimizācija būs no 260 uz 200 un virsmežniecību skaita samazinājums no 35 uz 26.

Valsts meža dienestam nepiedaloties meža apsaimniekošanā, šā likuma ieviešana ļaus uzraudzīt ilgtspējīgas un videi draudzīgas meža apsaimniekošanas normu ievērošanu visos mežos neatkarīgi no īpašuma formas un zemes valdītāja. Vienlaicīgi jaunas darba vietas rodas paralēli dibināmajā valsts akciju sabiedrībā "Latvijas valsts meži", kas kompensē darba vietu samazinājumu Valsts meža dienestā.

d) Investīciju pieplūde.

Ilgtermiņā tirgus nosacījumu ieviešanas pabeigšana mežsaimniecībā padarīs nozares attīstību prognozējamāku un tādējādi veicinās dziļākas pārstrādes investīciju ienākšanu un eksporta produkcijas apjomu pieaugumu nozarē.

3. Kā likums var ietekmēt valsts budžetu?

Likuma pieņemšanas rezultātā valsts budžetam nerodas papildu izdevumi. Līdz ar saimniecisko funkciju nodošanu VAS "Latvijas valsts meži", VMD darbības nodrošināšanai nepieciešami 7,99 miljoni Ls līdzšinējo 24 miljonu Ls vietā. Valsts meža dienesta uzturēšana un darbības nodrošināšana tiek finansēta no VAS "Latvijas valsts meži" veiktā fiksētā maksājuma valsts budžetā. Papildus šim maksājumam valsts budžets vēl saņems no VAS uzņēmuma ienākuma nodokli, kura apjoms jau 2000.gadā ir plānots 1 miljona latu apmērā, valstij kā VAS īpašniekam būs iespēja izņemt no šī uzņēmuma arī daļu no peļņas dividendes veidā.

Tādējādi likuma ieviešana neprasa papildu izdevumus no valsts pamatbudžeta un arī nākotnē nav nepieciešams palielināt valsts budžeta izdevumus VMD uzturēšanai.

4. Kā likums var ietekmēt spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Ar šī likuma pieņemšanu spēku zaudē likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" 11. un 12.nodaļas, 1997.gada 22.04. MK noteikumi nr.154 "Valsts meža dienesta nolikums", 1996.gada 24.09. MK noteikumi nr.359 "Meža un medību valsts inspekcijas nolikums", 1991.gada 31.01. MP rīkojumu Nr.40 "Par Meža ministrijas darbinieku dienesta formas tērpiem", kā arī citi zemākas normativitātes normatīvie akti.

Pēc likuma pieņemšanas būs jāveic grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksa 233.pantā.

Likuma ieviešanai nepieciešami MK noteikumi, kuri reglamentētu Meža pētīšanas stacijas darbību un Valsts meža dienesta amatpersonu (darbinieku) materiālo nodrošinājumu. Lai likumā paredzētās institūcijas uzsāktu darbu, saskaņā ar Deklarācijā par Ministru kabineta darbu paredzēto, Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz "Valsts meža dienesta likuma" izpildi jāpieņem līdz 2000.gada 1.janvārim.

5. Kāda ir likumprojekta atbilstība Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumā ietvertās normas atbilst meža ministru konferences "Par mežu aizsardzību Eiropā" un "ES mežsaimniecības stratēģijas" pamatnostādnēm, privāto meža īpašnieku atbalsta un lauku attīstības jomās. Likums paredz izveidot institucionālo struktūru meža reproduktīvā materiāla ražošanas un tirdzniecības uzraudzībai atbilstoši Eiropas Padomes direktīvā "Par reproduktīvā materiāla tirdzniecību", kā arī noteikumos "Par mežsaimniecības pasākumiem lauksaimniecībā" un topošajā nolikumā "Par lauku attīstību" ietvertajām normām. Par to ir gūts atzinums PHARE projekta ietvaros.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma ieviešana nodrošinās ZM Meža departaments un esošās VMD institūcijas. Līdz ar likuma pieņemšanu tiks uzsākta VMD reorganizācija un Meža un medību valsts inspekciju likvidācija.

Jaunās meža valsts pārvaldes institūcijas uzsāks darboties ar 2000.gada 1.janvāri, kad stāsies spēkā VMD likums un MK noteikumi, kuri akceptēs Meža pētīšanas stacijas nolikumu — institūciju, kura izveidota ar mērķi zinātnes mežu apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu nepārtrauktības nodrošināšanai. Normatīvo aktu projekti, kuri minēti šīs anotācijas 4.punktā, ir izstrādes procesā ZM Meža departamentā.

VMD likums deleģē VMD veikt likumuzraudzību visos mežos, un visiem šī likuma adresātiem likumā ir paredzētas tiesības pārsūdzēt amatpersonu lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā).

Zemkopības ministrs A.Kalvītis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!