— Kāds ir pašreizējais labības iepirkums?

— Pēdējie mūsu dati ir apkopoti 4. oktobrī. Valsts labības rezervē jeb intervencē pašlaik nav iepirkts nekas. Par uzņēmumu līdzekļiem iepirkta 129 701 tonna visu veidu labības, pārstrādei pieņemtas 4742 tonnas, glabāšanā — 41 371 tonna, kopā 175 814 tonnas labības. Papildus šim daudzumam spirta un alus ražošanai iepirktas 13 000 tonnas. Tātad pavisam no ražotājiem valstī iepirktas 188 814 tonnas visu veidu labības. Pagājušajā gadā šajā laikā pavisam bija iepirktas 204 262 tonnas labības.

— Kuri labības uzņēmumi sniedz šos datus Labības tirdzniecības aģentūrai (LTA)?

— Tie ir dati no 42 labības pārstrādes uzņēmumiem. Vislielāko iepirkuma īpatsvaru veido Dobeles "Dzirnavnieks" un "Rīgas dzirnavnieks". Tiesa, pārstrādes uzņēmumu Latvijā ir krietni vairāk. Pavisam vairumtirgotāju, kas piereģistrējušies LTA, ir vairāk nekā 300. Šajā skaitā ir vairumtirdzniecības bāzes un dažādas firmas, kas nodarbojas tieši ar vairumtirdzniecību. Arī pārstrādātāju ir vairāk nekā 100, taču šajā skaitā ir tādi, kas ražo makaronus, popkornus u.c. Bet no zemniekiem iepērk 42—45 uzņēmumi un pati LTA, kas pašlaik vēl nav sākusi labības iepirkšanu.

— Cik daudz labības — procentuāli — zemnieki patur savās saimniecībās un rudenī uzreiz nepārdod?

— Atbildēt uz šo jautājumu, cik labības zemnieki atstāj savam patēriņam, ir vissarežģītākais jautājums. Mēs, veidojot bilanci, iegūstam pietiekami precīzus skaitļus par patēriņu pārtikas vajadzībām un spirta ražošanai un diezgan precīza informācija ir par uzņēmumu nopirkto labības daudzumu, bet lielas problēmas sagādā informācijas saņemšana no ražotājiem par potenciālo labības piedāvājumu tirgum pēc 1. oktobra, kas zemniekiem pēc likuma jādeklarē. Tādēļ uz jautājumu, cik procentu Latvijā izaudzētās labības paliek pašiem zemniekiem saimniecībās, mēs aptuveni varēsim atbildēt tikai pēc tam, kad no kopievākuma būsim atņēmuši patēriņa apjomu un tirgum deklarēto daudzumu, kurā parādīsies arī iespējamais intervencē iepērkamais labības daudzums.