Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"

Saeimas dok. nr. 1084; likumprojekts nr. 347

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta  1999. gada 17. septembra sēdē akceptēts (prot. nr. 49; 5.§)  un 1. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā "Par sociālo palīdzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 1., 23.nr.; 1999, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. 5.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu:

1) sakarā ar invaliditāti vai vecumu ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti, bet kopumā — ne mazāk kā 60 mēnešus;

2) sakarā ar apgādnieka zaudējumu ir tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Tiesības saņemt pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuru aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot bērnus, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju."

2. 6.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nodrošināt iespēju saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus šādās sociālās aprūpes institūcijās:

a) pansionātos un centros bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem;

b) pansionātos un centros personām ar garīga rakstura traucējumiem;

c) pansionātos un centros neredzīgām pieaugušām personām;

d) bērnu bāreņu aprūpes centros;

e) citos specializētajos centros;";

izslēgt 7.punktu;

papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

"8) nodrošināt iespēju saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no vardarbības cietušiem bērniem."

3. 9.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ministru kabinets nosaka prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem un kārtību, kādā personas saņem sociālās palīdzības pakalpojumus.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Labklājības ministrija pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 6.pantā noteiktos valsts pienākumus un pārrauga šā panta ceturtajā daļā minēto sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību.

(4) Pašvaldības pārzina un kontrolē to sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzēju darbību, kuri realizē šā likuma 7.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos pašvaldību pienākumus."

4. Izslēgt 10. un 11.pantu.

5. Izslēgt 17.panta septīto daļu.

6. 18.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "kuras nesaņem valsts obligātās sociālās apdrošināšanas izmaksas" ar vārdiem "kurām nav tiesību saņemt valsts pensiju";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tā apmēru samazinot par summu, kas atbilst saņemamās pensijas apmēram, piešķir personai, kurai piešķirta likumā "Par valsts pensijām" noteiktā vecuma pensija, kuras apmērs mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja persona par pieciem gadiem ir pārsniegusi vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju, un šīs personas apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem."

7. Izteikt 20.panta otrās daļas 2.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā pabalstu piešķir uz laiku, kamēr bērns apmeklē skolu, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad bērns sasniedz 20 gadu vecumu."

8. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu. Pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

9. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalsta apmēru un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

10. Izteikt 23.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Pabalstu izmaksā divas reizes gadā par katru pilnu sešu mēnešu periodu, skaitot no tās dienas, kurā izsniegts šā panta otrajā daļā minētais atzinums.

(4) Pabalsta izmaksu izbeidz, beidzoties termiņam, uz kādu noteikta invaliditāte. Ja pēdējo sešu mēnešu periods, par kuru izmaksājams pabalsts, sakarā ar invaliditātes termiņa izbeigšanos ir nepilns, par šo periodu pabalstu izmaksā pilnā apmērā kā par sešu mēnešu periodu."

11. 26.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "18.panta pirmās daļas 3.punktā";

aizstāt trešajā daļā vārdus "aizbildnības vai aizgādnības iestādes" ar vārdiem "bāriņtiesas vai pagasttiesas";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Šā likuma 18.panta pirmās daļas 3.punktā minēto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušai nepilngadīgai personai un izmaksā viņas mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmumu faktiski audzina bērnu."

12. Izteikt 27.panta sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Izmaksai aprēķinātās valsts sociālo pabalstu summas, kas nav izmaksātas līdz pabalsta saņēmēja nāvei, ir tiesības saņemt pabalsta saņēmēja laulātajam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja viņi minētās summas pieprasījuši gada laikā pēc pabalsta saņēmēja nāves. Ja neizmaksāto pabalsta summu pieprasa vairākas personas, to izmaksā vienādās daļās visām pieprasījumu iesniegušajām personām, kurām uz to ir tiesības."

13. Izteikt 32.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldību sociālie pabalsti ir šādi:

1) trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;

2) dzīvokļa pabalsts;

3) pabalsts aprūpei;

4) apbedīšanas pabalsts."

14. Pārejas noteikumos:

aizstāt 1.punktā vārdus "7.panta otrās daļas 5.punktā" ar vārdiem "7.panta pirmās daļas 8.punktā";

izslēgt 3. un 6.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9. Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas reģionālajām pašvaldībām tiek nodotas šā likuma 6.panta 5.punkta "b" apakšpunktā noteiktās funkcijas.

10. Likuma 18.panta piektā daļa stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā."

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

a) Spēkā esošajā likumā "Par sociālo palīdzību" neapmierina:

1) 5. pants:

— bērnam, kurš ir jaunāks par 5 gadiem, nav tiesību uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu apgādnieka zaudējuma gadījumā;

— likuma pašreizējā redakcija atļauj Latvijas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, kuru citas valsts aizbildnības iestāde iecēlusi par aizbildni citas valsts bērnam un piešķīrusi pabalstu par aizbildņa peienākuma pildīšanu, papildus pieprasīt arī Latvijas aizbildnības iestādi nodibināt aizbildnību un saņemt papildu pabalstu par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

2) 6. pants:

— 5. punkts — pārveidojot sociālās aprūpes valsts iestādes dažādās uzņēmējdarbības formās, mainās to finansēšanas kārtība — no iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanas uz institūcijā sniedzamo sociālās palīdzības pakalpojumu finansēšanu (šobrīd 5. punktā minētie pakalpojumi jau tiek pirkti no pašvaldībām, NVO, citām fiziskām un juridiskām personām);

— ar 17.12.98. likumu, kas stājās spēkā no 01.01.99., izslēgts likuma "Par sociālo palīdzību" 16. pantā paredzētais īpašais valsts pabalsts bērniem, kuru uzturēšanai nav iespējams piedzīt tiesas piespriestos uzturlīdzekļus, jo šim mērķim nebija finansējuma, vienlaicīgi netika izdarīti tehniski labojumi arī 7. punktā;

3) 9. pants un 10. pants:

— kvalitātes prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem un sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas kārtība skar kā iedzīvotāju — pakalpojumu saņēmēju intereses, tā pašvaldību, NVO, valsts un citu fizisko un juridisko personu pakalpojumu sniedzēju darbību;

4) 17. pants:

— koeficientu, kas nosaka, ka par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsta apmērs ir 2 reizes, par trešo bērnu 2,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē, ieviešana 2000. gadā valsts pamatbudžeta izdevumus palielinātu par 11 milj. latu;

5) 18. pants:

— invalīdam nav tiesību uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu slimības pabalsta saņemšanas periodā;

— valsts vecuma pensijas saņēmējiem, kuri saņem nelielu pensiju, ar apdrošināšanas stāžu mazāku par 30 gadiem no 01.07.2000. netiks garantēti minimāli iztikas līdzekļi (05.08.1999. Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām");

6) 20. pants:

— nav noteikts ģimenes valsts pabalsta saņemšanas ilgums gadījumos, kad bērns mācās vispārizglītojošā skolā;

7) 21. un 22. pants:

— 21. panta 1. daļas un 22. panta 1. daļas pašreizējā redakcija ierobežo aizbildņa tiesības saņemt pabalstu gadījumā, ja bērns nedzīvo aizbildņa ģimenē, kas ir pretrunā ar Civillikuma 255. pantu, kurš paredz aizbildnim iespēju bērna audzināšanu uzticēt citai personai;

8) 23. pants— piemērojot 23. pantu pašreizējā redakcijā, persona nesaņem daļu no pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās;

9) 26. pants:

— nepilnīgi noteikta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apgādnieka zaudējuma gadījumā piešķiršanas kārtība;

10) 27. pants:

— nepilnīgi noteikta piešķirto, bet nesaņemto pabalstu izmaksas kārtība valsts sociālā pabalsta saņēmēja nāves gadījumā;

11) 32. pants:

— pirmajā daļā izslēgts 5. punkts, jo minētais uz vienu konkrētu iedzīvotāju grupu vērstais pabalsts neatbilst pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu (ienākumu testētu, uz problēmas risinājumu vērstu pabalstu) būtībai.

b) Likumprojekts "Par sociālo palīdzību" sagatavots, lai:

— pilnveidotu valsts sociālo pabalstu sistēmu, t.i., ar mērķi efektivizēt valsts sociālo pabalstu apmērus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, ģimenes valsts pabalsts), optimizēt valsts sociālo pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī samazināt prognozējamos valsts budžeta izdevumus;

— novērstu iespēju Latvijas pilsonim vai pastāvīgajam iedzīvotājam, kuru citas valsts aizbildnības iestāde iecēlusi par aizbildni savas valsts pilsonim, pieprasīt pabalstu no Latvijas budžeta par bērnu, kurš uz aizbildnības laiku dzīvo Latvijā;

— garantētu iedzīvotājiem tiesības uz kvalitatīvu, katrai personai individuāli nepieciešamo sociālās palīdzības pakalpojumu un vienlaikus ieekonomētu valsts budžeta līdzekļus, pārejot uz maksu par pakalpojumu, konkurences apstākļos paplašināsies piedāvāto pakalpojumu tirgus, optimizēsies pakalpojumus sniedzošo institūciju skaits un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte;

— sakārtotu normas, kas attiecas uz no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;

— sakārtotu normas, kas attiecas uz aizbildnībā esošo bērnu sociālām tiesībām un veicinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu alternatīvās aprūpes attīstību;

— precizētu pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem apgrūtināta pārvietošanās, saņemšanas periodu un nodrošinātu viņiem pienākošā pabalsta savlaicīgu saņemšanu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumam nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojektā noteikto pasākumu realizēšanas rezultātā 2000. gadā valsts pamatbudžeta izdevumi samazināsies par 10,85 milj. latu, salīdzinot ar likuma iepriekšējo redakciju.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un, vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Lai nodrošinātu likumprojektā noteikto normu darbību, papildus jāsagatavo Ministru kabineta noteikumu projekti:

1. "Prasības sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējiem"

2. "Par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās"

3. Grozījumi 1995. gada 19. decembra Ministru kabineta noteikumos nr. 382 "Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim"

Minētie tiesību aktu projekti tiks sagatavoti 1999. gada IV ceturksnī un 2000. gada I ceturksnī.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojektam nav saistību pret Eiropas Savienību, kā arī citu starptautisku saistību.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Tā kā sagatavotais likumprojekts ir grozījumi spēkā esošajā likumā, tad jaunu valsts institūciju radīšana netiek plānota. 23. pantā minēto valsts pabalstu šobrīd izmaksā pašvaldību sociālās palīdzības dienesti, pēc likuma pieņemšanas tiek plānots veikt grozījumus spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos un pabalsta administrēšanu nodot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Labklājības ministrs R.Jurdžs