Valsts sekretāru 2007.gada 2.augusta sanāksmē

 

AM: Par augstskolu studentu speciālās militārās apmācības kārtību

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā notiek augstskolu studentu speciālā militārā apmācība”.

Noteikumu projekts nosaka, ka turpmāk augstskolu studentu speciālā militārās apmācības mērķauditorija būs tie akreditēto augstskolu studenti, kuri pilda dienestu Zemessardzē. Noteikts, ka pirms attiecīgās augstskolu studentu speciālā apmācību kursa programmas apgūšanas – augstskolu studentu kareivja kurss, augstskolu studentu jaunākā instruktora kurss, augstskolu studentu komandējošā sastāva virsnieka pamatkurss vai augstskolu studentu virsnieka speciālista pamatkurss – ar studentu tiks noslēgts līgums.

Kareivja un jaunākā instruktora līmeņa apmācību organizē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Instruktoru skola, savukārt virsnieku un virsnieku speciālistu sagatavošanu organizē Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija. Lai sekmīgi organizētu sadarbību ar akreditētajām augstskolām, MK noteikumu projekts paredz, ka AM un augstskola noslēdz līgumu.

Pastāvot šādai augstskolu studentu speciālās militārās apmācības formai, augstskolu studentus iespējams sagatavot dienestam Zemessardzē, NBS rezervē vai NBS regulārajos spēkos.

 

AM: Par Aizsardzības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Darba likumā

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Darba likumā.

Grozījumi likumā paredz, ka saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darba devējs var segt pusi no mācību gada maksas darbiniekam, kurš, nepārtraucot amata pienākumu pildīšanu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, lai iegūtu amata pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas. Darbinieks, kuru atbrīvo pēc paša vēlēšanās un kurš nostrādājis pie darba devēja mazāk par pieciem gadiem, atmaksā mācību gada maksas daļu, kuru sedzis darba devējs. Valsts sektorā strādājošais darbinieks atmaksā mācību gada maksas daļu, kuru segusi iestāde, MK noteiktajā kārtībā.

 

AM: Par kārtību, kādā no militāras izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā no militāras izglītības iestādes atskaitītais karavīrs atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā militārās izglītības iestāde uzskaita un aprēķina karavīra apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus, kā arī apmēru un kārtību, kādā karavīrs atmaksā šos līdzekļus, ja tas tiek atskaitīts no militārās izglītības iestādes nesekmības, disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par fiksētā ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 2.augustā, tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN). Ar izmaiņām likumā no nākamā gada plānots noteikt saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, līdz kuram saimnieciskās darbības veicēji var izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli, kā arī fiksētā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību. Vienlaikus izstrādāti saistīti grozījumi likumā par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu.

Šobrīd saimnieciskās darbības veicēju darbības uzsākšanu un aktivitātes pieaugumu kavē novecojusī patentmaksu sistēma un zināšanu trūkums par grāmatvedības kārtošanas noteikumiem un nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvie akti arīdzan uzliek par pienākumu maksāt patentmaksu – ikgadēju fiksētu maksājumu neatkarīgi no saimnieciskās darbības rezultāta, kas ir IIN avansa maksājumu sastāvdaļa. Līdz ar to ir nepieciešams likumā ietvert normas, kas paredzētu fiksētā ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību, lai atvieglotu saimnieciskās darbības veicējiem IIN samaksas kārtību un saskaņotu likumā noteikto atbildību par nodokļu pārkāpumiem ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Likums tiks papildināts ar jaunu pantu, kas noteiks saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēru, līdz kuram saimnieciskās darbības veicēji varēs izvēlēties maksāt fiksēto ienākuma nodokli. Tāpat grozījumi likumā noteiks fiksētā ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību un likuma pielikumā paredzēts noteikt fiksētā ienākuma nodokļa apmēru atbilstoši taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumu apmēram. Ja taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi latos būs līdz 500, tad fiksētā ienākuma nodokļa summa būs 15 lati, ja ieņēmumi būs no 500,01 līdz 1000 latiem, tad ienākuma nodokļu summa būs jāmaksā 30 lati. Savukārt, ja ieņēmumi būs no 1000,01 līdz 1500 latiem, tad nodokļa summa būs 45 lati. Ja apgrozījums būs no 1500,01 līdz 2000 latiem, tad nodoklis būs jāmaksā 60 lati. Ja ienākumi būs intervālā no 2000,01 līdz 2500 latiem, tad nodokļa summa būs 75 lati. Ja ieņēmumi būs no 2500,01 līdz 3000 latiem, tad ienākuma nodokļa summa būs 90 lati. Ja saimnieciskās darbības ieņēmumi pārsniegs 3000 latus, tad būs jāmaksā fiksētā ienākuma nodoklis 90 latu apmērā un 5% no starpības starp pārsniegto summu un 3000 latiem.

Izmaiņas precizēs arī normas, kas ierobežo algota darba ienākuma transformēšanu kā saimnieciskās darbības ienākumu. Likumā plānots veikt arī citas redakcionālas izmaiņas.

Tā kā grozījumi likumā par IIN paredz aizstāt patentmaksu ar fiksēto ienākuma nodokli, kā arī jau šobrīd fiziskajām personām, lai veiktu IIN maksājumus no saimnieciskās darbības, nav obligāti jāreģistrējas kā individuālā darba veicējiem, plānots veikt arī grozījumus likumā par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un individuālo darbu. Izmaiņas likumā paredz izslēgt normas, kas regulē individuālo darbu, jo šā likuma ierobežojumi saimnieciskās darbības veikšanai ir jau novecojuši.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Solidaritātes fondu īstenošanas, vadības un uzraudzības kārtību

Iekšlietu ministrija 2.augustā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam fondu īstenošanas, vadības un uzraudzības kārtība”.

Projekts nosaka Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam fondu īstenošanas, vadības un uzraudzības kārtību Latvijā, kā arī sadarbības kārtību starp atbildīgajām iestādēm un Eiropas Komisiju. Projekts paredz, ka Solidaritātes fondu finansējuma saņēmējs varēs būt Latvijas valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība vai tās iestāde vai privāto tiesību juridiskā persona. Finansējuma saņēmēju atlasi veiks, organizējot atklātu vai slēgtu projektu konkursu. Slēgtajā konkursā varēs piedalīties tikai noteikumos noteiktās institūcijas.

Atklāto konkursu organizēs Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Bēgļu fonda ietvaros, un tajā pieteikumus varēs iesniegt valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai to iestādes, kā arī privāto tiesību juridiskās personas, kas darbojas jomā, ko aptver fonda mērķi.

Ārējo robežu fonda ietvaros paredzēts organizēt slēgtu konkursu, kuram projekta pieteikumu varēs iesniegt Ārlietu ministrija, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests un Satiksmes ministrija.

Arī Eiropas Atgriešanās fonda ietvaros plānots organizēt slēgtu konkursu, kuram projekta pieteikumu varēs iesniegt Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Projekta ieviešanai vadošā iestāde slēgs granta līgumu ar finansējuma saņēmēju. Jau ziņots, ka par vadošo iestādi Ārējo robežu fondam, Eiropas Atgriešanās fondam un Eiropas Bēgļu fondam Ministru kabinets ir nozīmējis Iekšlietu ministriju, bet Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondam – Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu.

Finansējuma saņēmējam būs jānodrošina fonda projekta ieviešana atbilstoši granta līguma nosacījumiem un saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī Eiropas Komisijas norādījumiem par programmas fonda īstenošanu.

Projekts nosaka fondu vadības un kontroles sistēmu, daudzgadu programmas un gada programmas izstrādes un apstiprināšanas kārtību, projektu konkursa organizēšanas un finansējuma saņēmēju atlases kārtību, finansēšanas un atskaišu sagatavošanas kārtību un citus ar fondu īstenošanu, vadību un uzraudzību saistītus jautājumus.

Jau vēstīts, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007.–2013.gadam ietvaros ir izveidoti četri fondi: Ārējo robežu fonds (External Border Fund) 2007.–2013.gadam, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (European Fund for the Integration of third-country nationals) 2007.–2013.gadam, Eiropas Atgriešanās fonds (European Return Fund) 2008.–2013.gadam un Eiropas Bēgļu fonds (European Refugee Fund) 2008.–2013.gadam.

Latvijai fondu ietvaros prognozējamais pieejamais finansējums būs aptuveni 25 miljoni eiro. Programmas nosacījumi paredz, ka projektu īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt nacionālo līdzfinansējumu 25% apmērā.

 

IeM: Par kārtību, kādā iekļaujami ziņojumi Šengenas informācijas sistēmā

Iekšlietu ministrija 2.augustā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā Šengenas informācijas sistēmā iekļaujami, labojami un dzēšami ziņojumi un notiek papildinformācijas apmaiņa”.

Projekts nosaka kārtību, kādā Šengenas informācijas sistēmā iekļaujami, labojami un dzēšami ziņojumi un kā tiek nodrošināta papildinformācijas pieejamība SIRENE Latvijas birojam. Tāpat projekts nosaka kārtību, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā iekļauto deleģējumu.

 

IeM: Par pornogrāfiska rakstura materiālu vērtēšanas komisiju

Iekšlietu ministrija 2.augustā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par komisiju pornogrāfiska rakstura materiālu ekspertīzes veikšanai”.

Projekts izstrādāts saskaņā ar Pornogrāfijas ierobežošanas likumu, kurā paredzēta šādas komisijas izveide, lai izvērtētu materiālus (filmas, publikācijas, attēli, datorprogrammas u.tml.) un sniegtu atzinumu, vai šis materiāls ir uzskatāms par pornogrāfiska rakstura materiālu vai bērnu pornogrāfiju. Projektā noteiktas ekspertu komisijas funkcijas, uzdevumi un tiesības, darba organizācija un darbības finansiālais nodrošinājums, kā arī ir paredzētas institūcijas, kurām ir tiesības pieprasīt ekspertu komisijas atzinumu par to, vai materiāls ir uzskatāms par pornogrāfisku, kā arī par šāda materiāla aprites atbilstību normatīvo aktu prasībām. Projekts paredz, ka komisijas sastāvā darbojas pa diviem pārstāvjiem no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta. Komisijai būs tiesības pieaicināt ekspertus, kā arī pieprasīt informāciju no valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām.

Ņemot vērā, ka Kultūras ministrija izstrādā kultūras, tajā skaitā vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras, kinematogrāfijas politiku, kā arī organizē un koordinē kultūras politikas īstenošanu, Iekšlietu ministrija uzskata, ka ekspertu komisijas izveide un darbība būtu jānodrošina Kultūras ministrijai.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par likumprojektu par grozījumiem Latvijas Universitātes Satversmē

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas pieteikto likumprojektu “Par Latvijas Universitātes Satversmes grozījumiem”.

Grozījumi Latvijas Universitātes (LU) Satversmē precizē augstskolas juridisko statusu, un tiek noteikts, ka LU ir atvasināta publiska persona.

LU Satversmes grozījumi ietver arī jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” iepriekšējā jēdziena “pamatdarba vieta” vietā. Satversmes grozījumos iekļautas prasības par studējošo īpatsvara izmaiņām Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē un Senātā.

Tiek veiktas arī redakcionālas izmaiņas – vārds “iestāde” tekstā aizstāts ar vārdu “institūcija” vārds “šķīrējtiesa” aizstāts ar vārdiem “akadēmiskā šķīrējtiesa”, vārdi “likums “Par zinātnisko darbību” aizstāts ar vārdiem “Zinātniskās darbības likums” u.c.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā ir noteikts, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšanu

Latvija plāno parakstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Tā tika atvērta parakstīšanai visām valstīm un reģionālās integrācijas organizācijām no š.g. 30.marta.

Paredzēts, ka Konvenciju parakstīs labklājības ministre Dagnija Staķe.

Konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai cilvēki ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tās vispārējie pamatprincipi paredz diskriminācijas aizliegumu, integrāciju sabiedrībā, iespēju vienlīdzību, cieņu pret bērnu ar invaliditāti spēju attīstību u.c. principus.

Konvencijas parakstīšana norādītu uz Latvijas apņemšanos kļūt par tās dalībvalsti.

Pašlaik Konvenciju ir parakstījusi 101 valsts, bet ratificējušas divas – Jamaika un Ungārija.

Konvenciju plānots ratificēt pēc tam, kad tiks izvērtēta Latvijas normatīvo aktu atbilstība tai.

Labklājības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts par Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts 2.augustā.

 

LM: Par valsts finansēto tehnisko palīglīdzekļu klāsta paplašināšanu

Labklājības ministrija (LM) plāno paplašināt no valsts budžeta finansējamo tehnisko palīglīdzekļu sarakstu, iekļaujot tajā elektriskos riteņkrēslus, tekstu palielinošas datorprogrammas, digitālos dzirdes aparātus bērniem, kas uzlabos dzirdes kvalitāti, nomācot traucējošus blakus trokšņus, kā arī citus palīglīdzekļu veidus.

To paredz 2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par tehniskajiem palīglīdzekļiem”.

Projektā noteikta arī kārtībā, kādā cilvēks var saņemt valsts finansētos tehniskos palīglīdzekļus. Salīdzinot ar iepriekšējo kārtību, jaunā paredz iespēju saņemt palīglīdzekļus ne tikai atkarībā no funkcionālo traucējumu veida, bet arī no to smaguma pakāpes.

Noteikumi paredz, ka invalīds varēs saņemt ne tikai, piemēram, riteņkrēsla bāzes modeli, bet arī viņa funkcionālajām spējām atbilstošu tehniskā palīglīdzekļa modifikāciju. Saņemot tehnisko palīglīdzekli, bērniem līdz 18 gadu vecumam būs jāveic vienreizējā iemaksa viena lata apmērā, bet pieaugušajiem – piecu latu apmērā.

Vienreizējās iemaksas tiks izmantotas palīglīdzekļu pielāgošanai un remontam.

No iemaksas atbrīvoti trūcīgie un maznodrošinātie, kā arī cilvēki, kas atrodas ilgstošās sociālās apdrošināšanas un sociālās rehabilitācijas iestādē, ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā.

Jaunie noteikumi aizstās patlaban spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas finansējami no valsts budžeta līdzekļiem” un “Kārtība, kādā personas saņem tehniskos palīglīdzekļus”.

Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

 

LM: Par sociālo iemaksu maksimālo un minimālo apmēru

Plānots, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā. Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs – 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēks var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Pašnodarbinātais nav atzīstams par darba ņēmēju, bet gūst ienākumus, piemēram, kā cilvēks, kurš veic individuālo darbu, strādā par zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu, prakses ārstu u.c. Pašnodarbinātie neveic sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, jo viņi paši ir atbildīgi par savu darbu un darba drošību.

Savukārt par brīvprātīgi sociāli apdrošināto var kļūt cilvēks, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais). Brīvprātīgi apdrošinātie veic sociālās iemaksas no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no mantojuma gūtā ienākuma.

Likumdošana nosaka, ka obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta minimālais un maksimālais apmērs ir jāpārskata vienu reizi gadā.

Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru, kā arī grozījumi MK noteikumos par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai 2.augustā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

 

LM: Par prasības atcelšanu pēc darba atļaujas ārzemniekiem, kas uz Latviju nosūtīti sniegt pakalpojumu

Plānots, ka ārzemniekiem, kurus darba devējs nosūta uz Latviju strādāt saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, vairs nebūs nepieciešama darba atļauja.

Tas attiektos uz Latviju nosūtītajiem ārzemniekiem, kas ir kādas trešās valsts pilsoņi un kas likumīgi strādā kādā citā ES dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai arī Šveices Konfederācijā.

Piemēram, gadījumā, ja Kazahstānas pilsoni, kurš likumīgi uzturas un strādā Lietuvā, darba devējs nosūta uz Latviju veikt darbu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu, viņam vairs nebūs nepieciešams saņemt darba atļauju mūsu valstī.

Šie Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi Imigrācijas likumā 2.augustā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd Imigrācijas likums neparedz atbrīvot šos cilvēkus no darba atļaujas saņemšanas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par transportlīdzekļu reģistrācijas atvieglošanu

Ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos”. Tie atvieglos transportlīdzekļu reģistrāciju un saīsinās tai nepieciešamo laiku.

Paredzēts, ka transportlīdzekļu reģistrāciju Latvijā turpmāk veiks pēc nepieciešamo datu pārbaudes Šengenas informācijas sistēmas datubāzē – tādējādi tiks ierobežota iespēja Latvijā reģistrēt ārvalstīs zagtus transportlīdzekļus un transportlīdzekļu īpašnieki būs vairāk pasargāti no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē.

Iecerēts atvieglot kārtību dokumentu pieņemšanai par transportlīdzekļiem, kas izņemti un realizēti par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē. Līdz šim jaunajam īpašniekam, reģistrējot šādu izsolē iegādātu transportlīdzekli, bija nepieciešams daudz dažādu dokumentu. Grozījumi paredz, ka turpmāk reģistrācijai būs jāiesniedz tikai Valsts aģentūras “Materiālās rezerves” izsniegts pieņemšanas–nodošanas akts.

Tāpat paredzēts, ka juridisku personu pilnvarām un pieņemšanas–nodošanas aktiem nebūs jābūt apzīmogotiem ar uzņēmuma vai organizācijas zīmogu.

Grozījumu projektā noteikts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijā nav jāiesniedz dokumenti, ja attiecīgā informācija šai iestādei ir pieejama elektroniski. Piemēram, paredzēts, ka informācija par katra transportlīdzekļa agregātu numuru salīdzināšanu tiks pārbaudīta CSDD datubāzē. Īpašniekam izziņa par salīdzināšanu nebūs jāiesniedz reģistrācijai, kā tas bijis līdz šim.

Veikti arī dažādi precizējumi – papildināts Eiropas Savienības dalībvalstu uzskaitījums, precizēta projekta attiecināmība uz Eiropas Savienību vai Eiropas Ekonomikas zonu, kā arī citi formāla vai redakcionāla rakstura grozījumi.

Grozījumi ir izstrādāti saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu. Tie 2.augustā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Vēl tie jāizskata Ministru kabineta komitejā un jāapstiprina valdībā.

 

SM: Par sastrēgumu problēmas risināšanai paredzēto pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi

Ar mērķi optimizēt transportlīdzekļu plūsmu un novērst autotransporta sastrēgumus tiks ierīkota III kategorijas pagaidu dzelzceļa pārbrauktuve dzelzceļa posma Aizkraukle – Koknese 94.kilometrā.

Šāds risinājums plānots līdz dzelzceļa otra ceļa izbūvei iecirknī Aizkraukle – Krustpils vai ceļa pārvada izbūvei Kokneses pilsētā, paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par III kategorijas pagaidu dzelzceļa pārbrauktuves ierīkošanu pāri dzelzceļa līnijai Aizkraukle – Koknese”, kas 2.augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Dzelzceļa pārbrauktuves Latvijā tiek klasificētas četrās kategorijās – pirmā ir ar visaugstāko satiksmes intensitāti, bet ceturtā – ar zemāko.

Ministru kabineta rīkojuma projekts šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams, jo Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra “Dzelzceļa pārbrauktuvju un pāreju ierīkošanas, aprīkošanas, apkalpošanas un slēgšanas noteikumi” neregulē jautājumu par pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvju ierīkošanu.

Rīkojuma projekta izpildei finanšu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Lai rīkojums stātos spēkā, tas ir jāapstiprina valdībai.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par valsts nodevu par izgudrojumu tiesisko aizsardzību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Patentu valdes speciālisti saskaņā ar Patentu likumu.

Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt par izgudrojumu aizsardzību maksājamo valsts nodevu apmēru un attiecīgos atvieglojumus.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, līdzšinējās valsts nodevas likmes par izgudrojumu tiesisko aizsardzību netiek paaugstinātas, tomēr noteikumus nepieciešams izdot saskaņā ar jauno Patentu likumu, kas stājās spēkā šā gada martā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā nodeva par patenta pieteikuma iesniegšanu un publikāciju būs apvienota – Ls 75. Savukārt par grozījumu vai papildinājumu izdarīšanu pieteikumā būs jāmaksā Ls 35. Tā kā Eiropas patentu pretenziju tulkojumus var iesniegt elektroniski, nodeva to iesniegšanai saglabāta Ls 25 apmērā, bet, iesniedzot to papīra formātā – Ls 35. Tas darīts, lai veicinātu elektronisku tulkojumu iesniegšanu.

Arī turpmāk paredzēti atvieglojumi individuāliem izgudrotājiem, pensionāriem un studentiem. Ja patenta pieteikumu iesniegs izgudrotājs, kurš radījis attiecīgo izgudrojumu, valsts nodevu būs jāmaksā 40% apmērā, bet, ja skolēns, students vai pensionārs – 20% apmērā no noteiktajām nodevu likmēm.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās un Valsts kancelejai.

 

TM: Par administratīvās atbildības precizēšanu par valsts valodas lietošanas pārkāpumiem

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts projekts grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK), kuru mērķis ir precizēt atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, novēršot nepilnības normatīvajā regulējumā. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, valsts valodas lietošanā sāk parādīties tendences, kas neveicina valsts valodas nostiprināšanos sabiedrībā, kā arī sekmē divvalodības attīstību. Piemēram, valsts un pašvaldības iestādes ar bukletu, plakātu un citu materiālu palīdzību nereti sniedz informāciju līdzās valsts valodai arī svešvalodā gadījumos, kad nav paredzēti kādi izņēmumi. Daudzi darba devēji nepilda noteikumu par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību prasības, kas paredz noteikt konkrētu nepieciešamo prasmes līmeni un pakāpi saviem darbiniekiem, kuru darba pienākumu veikšanai nepieciešama saskarsme ar patērētājiem vai apmeklētājiem.

Pašlaik nav noteikta administratīvā atbildība par preču realizēšanu vairumtirdzniecībā, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā. Tas neļauj administratīvi vērsties pret šādu pārkāpumu izraisītājiem, respektīvi, novērst attiecīgo pārkāpumu cēloņus.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā LAPK paredzēts samazināt sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, ja šāds pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā. Tas nepieciešams, lai attiecīgo sankciju būtu iespējams piemērot mazāk turīgām personām, kas visbiežāk pieļauj šāda veida pārkāpumus. Papildus tiks noteikta atbildība par administratīvo pārkāpumu gadījumos, kad pretēji normatīvo aktu prasībām svešvalodā tiks atveidoti zīmogu, spiedogu un veidlapu teksti.

LAPK tiks papildināts ar darba devēju un pašnodarbināto personu atbildību par nepieciešamā valsts valodas prasmes līmeņa un pakāpes nenoteikšanu profesijām un amatiem, kam ir tieša saskare ar patērētājiem.

Likumprojekts papildus paredz iespēju par mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem atbildīgajām amatpersonām un personām kā soda sankciju piemērot brīdinājumu, kā arī tiks precizēta Valsts valodas centra amatpersonu kompetence, paredzot, ka brīdinājumu kā administratīvo sodu varēs piemērot Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs un inspektori.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par ieslodzīto personu resocializācijas koncepciju

2.augustā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu resocializācijas koncepcija. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts koncepcijā, vairums Eiropas Savienības valstu par brīvības atņemšanas soda izpildes pamatuzdevumu noteikušas notiesāto resocializāciju – pasākumu kopumu soda izciešanas laikā, kura rezultātā notiesātais spēj iekļauties sabiedrības noteiktajās normās un neizdara noziedzīgus nodarījumus pēc atgriešanās no soda izciešanas vietas. Brīvības atņemšanas sods nav valsts atriebība par noziedzīgu nodarījumu, bet gan centieni padarīt notiesāto par sabiedrībai derīgu personu. Latvijas tiesību akti šim sodam joprojām piešķir padomju varai raksturīgo saturu, kurā galvenais ir izolācija no sabiedrības, un resocializācija par pamatuzdevumu netiek izvirzīta.

Koncepcijā noteikti notiesāto resocializācijas līdzekļi uzvedības korekcijas un rehabilitācijas pasākumu īstenošanai, aprakstīts notiesāto resocializācijas modelis ar notiesāto regulāras izvērtēšanas nepieciešamību, kā arī aprēķināti nepieciešamie resursi – personāls, tā kvalifikācija un notiesāto resocializācijai nepieciešamās materiāltehniskās bāzes nodrošināšanas izdevumi.

Darba grupa, izstrādājot koncepciju, secināja, ka koncepcijā iekļautos risinājumus ir iespējams realizēt pakāpeniski līdz 2010.gadam vai arī uzreiz – 2008.gadā, izstrādājot nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, 2009.gadā pieņemot jaunus darbiniekus un uzsākot resocializācijas darbu visās brīvības atņemšanas iestādēs un visām notiesāto grupām uzreiz.

Tieslietu ministrija atbalsta pakāpenisku resocializācijas modeļa ieviešanu. Šajā gadījumā būtu nepieciešams izstrādāt rīcības plānu, kurā jāparedz nepieciešamo normatīvo aktu un to grozījumu izstrāde, papildu resocializācijas personāla daļēja un pakāpeniska pieņemšana, EQUAL iniciatīvas atbalstītā projekta “Jauni risinājumi bijušo ieslodzīto nodarbinātības veicināšanai” labās prakses pārņemšanas pasākumi, kā arī pakāpeniska atbilstošas materiāltehniskās bāzes izveide.

Minētā varianta priekšrocība ir vienmērīgs un izlīdzināts slogs valsts budžetam, kā arī noziedzīgo nodarījumu recidīva samazināšanās ilgtermiņā. Ieviešot šādu mehānismu un radot tam atbilstošu materiāli tehnisko vidi un cilvēkresursus, tiks izveidota efektīva sistēma atkārtotu noziedzīgu nodarījumu skaita samazināšanai, kā arī kopējā sabiedrības drošības līmeņa palielināšanai.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Izglītības un Kultūras, Labklājības un Veselības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Valsts kancelejai un sabiedriskās politikas centram “Providus”.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā”, ko 2.augustā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments paredz, ka pirmās nepieciešamības preču nodrošinājuma plānošanu veic Ekonomikas ministrija (EK), savukārt preču izsniegšanu un nepieciešamā apjoma plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā veic pašvaldības atbilstoši iedzīvotāju skaitam to administratīvajā teritorijā. Pirmās nepieciešamības preču sarakstu ir izstrādājusi EK.

Tāpat dokumentā noteiktas normas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī noteikta nodrošinājuma plānošanas kārtība ar pirmās nepieciešamības precēm un to izsniegšanas un kontroles kārtība.

Noteikumos noteikti arī valsts un pašvaldību institūciju uzdevumi un pienākumi iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm gadījumā, ja valsts tiek apdraudēta. Noteikumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa