Ministru kabineta rīkojums Nr.473

Rīgā 2007.gada 1.augustā (prot. Nr.42 50.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Sporta ielā 13/15

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Jāņa Patašnieka 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.414) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Arēna Rīga” (vienotais reģistrācijas Nr.40003724100) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu, un 2006.gada 28.septembrī iesniegto ierosinājuma precizējumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.693).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. Jānis Patašnieks ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Sporta ielā 13/15;

2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Arēna Rīga” ierosina privatizēt zemesgabalu Rīgā, Sporta iela 13/15, un uz zemesgabala esošo sporta halli.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Rīgā, Sporta ielā 13/15 (kadastra Nr.0100 024 0318), sastāv no zemesgabala 5995 m² platībā un sporta halles (būves kadastra apzīmējums 0100 024 0318 001) 1939,1 m² platībā (turpmāk – valsts īpašuma objekts). Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 27.septembra rīkojumu Nr.482 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Sporta ielā 13/15, saglabāšanu valsts īpašumā” 2001.gada 1.februārī valsts īpašuma objekts reģistrēts Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.29865 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā (turpmāk – ministrija);

3.2. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.pantu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības;

3.4. saskaņā ar 2004.gada 5.marta Valsts nekustamā īpašuma lietojuma un pārvaldīšanas līgumu Nr.2526-2004 valsts īpašuma objekts atrodas ministrijas padotībā esošās profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – Latvijas Nacionālās sporta skolas (turpmāk – sporta skola) lietošanā un apsaim­niekošanā;

3.5. saskaņā ar sporta skolas nolikumu (apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004.gada 19.janvāra rīkojumu Nr.41) (turpmāk – nolikums) sporta skola īsteno valsts politiku sporta izglītības jomā. Sporta skola dibināta saskaņā ar Ministru Padomes 1967.gada 1.decembra lēmumu Nr.1597-p. (sporta skolas sākotnējais nosaukums – Republikas Augstākās sporta meistarības skola, par Latvijas Nacionālo sporta skolu pārdēvēta 1991.gada 20.maijā).

Sporta skolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likuma 22. un 47.¹ pants, Profesionālās izglītības likuma 15.pants, Sporta likuma 4.pants un sporta skolas nolikums;

3.6. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams sporta skolas darbībai, lai īstenotu nolikuma 6.punktā noteikto mērķi – augstu sporta rezultātu sasniegšana un sporta profesionālā izglītība, nodrošinot veselas, fiziski, garīgi un emocionāli attīstītas personas veidošanu, kas motivēta aktīvam, kustīgam dzīvesveidam, kā arī nolikuma 11.punktā noteiktos pamatuzdevumus – audzēkņu sagatavošana Latvijas nacionālās izlases sastāviem dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskajās sacensībās, kā arī sporta pedagogu talāk­izglītības veicināšana;

3.7. valsts īpašuma objekts ir atbilstoši aprīkots, tādējādi piemērots cīņas sporta veidu (bokss, brīvā cīņa, grieķu–romiešu cīņa) mācību un treniņu procesa nodrošināšanai. Valsts īpašuma objekta sastāvā ietilpstošā sporta spēļu zāle ir īpaši piemērota nodarbībām volejbolā. Minēto valsts īpašuma objektu sporta skolas audzēkņi izmanto gan attiecīgā sporta veida specifisko iemaņu apgūšanai, gan arī vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanai;

3.8. 2006.gada 25.janvārī sporta skolai izsniegtas licences 15 profe­sionālās ievirzes sporta izglītības programmām šādos sporta veidos: airēšana, biatlons, bobslejs, bokss, brīvā cīņa, gludūdens airēšana, grieķu–romiešu cīņa, kamaniņu sports, peldēšana, riteņbraukšana, sporta vingrošana, svarcelšana, šaušana, teniss un vieglatlētika. 2006./2007.mācību gadā sporta skolā mācības uzsāka 331 audzēknis. 2005./2006.mācību gadā ir sagatavoti 134 Latvijas junioru izlases komandas dalībnieki un 151 Latvijas pieaugušo izlases komandas dalībnieks. Sporta skolā strādā 70 treneri;

3.9. 2006.gadā sporta skola saņēma valsts finansējumu 499796 latu apmērā. Ir apstiprināts valsts finansējums 2007.gadam 648216 latu apmērā sporta skolas uzturēšanas izdevumiem un kapitālajiem izdevumiem. Tiešas valsts investīcijas valsts īpašuma objekta rekonstrukcijai nav bijušas, tādēļ daļa no sporta skolas finansējuma tiek novirzīta arī valsts īpašuma objekta apsaimniekošanai un uzturēšanai;

3.10. sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība” valsts īpašuma objekts tiek izmantots kā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentu prakses bāzes vieta, apgūstot sporta treneru specializāciju (teorētiskās un praktiskās iemaņas). Saskaņā ar Sporta likuma 10.panta desmito daļu sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Olimpiskā vienība” nodrošina valsts labāko sportistu individuālajos olimpiskajos sporta veidos sagatavošanos dalībai olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citās starptautiskajās sporta sacensībās;

3.11. valsts īpašuma objekts nodrošina sporta skolai iespēju īstenot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas un sagatavot kandidātus Latvijas izlases komandām dalībai Eiropas un pasaules čempionātos, olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskajās sacensībās.

Tādējādi saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 “Par Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.–2009.gadam”) un Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 “Par Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.–2012.gadam”) tiek nodrošināta valsts sporta politikas prioritārā virziena sasniegšana – veicināt augstu sasniegumu sportu; 

3.12. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otro daļu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo, piekto un sesto daļu valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi, kā arī darbojas sabiedrības interesēs, ievēro labas pārvaldības principu un savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Savukārt saskaņā ar minētā likuma 10.panta desmito daļu valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi.

6. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot šī rīkojuma 1.punktā norādītos privatizācijas ierosinājumus, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums. Ikvienas personas tiesību ierobežojumu pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labā. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

7. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija būtu neatbilstoša valsts un sabiedrības interesēm, jo netiktu ievērots samērīguma princips, un valsts un sabiedrības intereses netiktu īstenotas pilnā apmērā. Ja valsts īpašuma objekts kļūtu par privātīpašumu, telpu nomas maksa atbilstu komersanta peļņas gūšanai pielīdzinātām tirgus cenām. Līdz ar to sporta skolas darbības nodrošināšanai nepieciešamo telpu nomāšana būtu saistīta ar papildu finanšu ieguldījumiem no valsts budžeta līdzekļiem, jo valsts rīcībā nav citu atbilstošu telpu. Valsts īpašuma objekta privatizācijas rezultātā nebūs iespējams sasniegt tos pašus mērķus tādā pašā kvalitātē, kādu nodrošina valsts īpašuma objekts, kurā atrodas sporta skola, kas īsteno sporta izglītības funkciju. Valsts īpašuma objekts ir nepieciešams ministrijas padotībā esošās sporta izglītības iestādes darbībai, lai nodrošinātu tai noteikto valsts pārvaldes funkciju izpildi, tādējādi īstenojot valsts politiku sporta izglītības jomā.

8. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Jāņa Patašnieka un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Arēna Rīga” privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanai valsts sporta izglītības politikas jomā.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža