Šonedēļ “Komersanta Vēstnesī”

• Latvijā 362 pašvaldībām ir piešķirts īpaši atbalstāmās teritorijas statuss. Uzņēmējiem, kuri darbojas šajās pašvaldībās, ir iespējas saņemt prāvas ienākumu nodokļu atlaides. Valsts reģionālās attīstības aģentūra aicina komersantus pieteikt savus projektus, jo šogad atbalstītie plāni nodokļu atlaides saņems trīs gadus pēc kārtas. “KV” aģentūrā uzzināja, ka iepriekšējā ciklā projektus iesniedza tikai 61 uzņēmums. Iespējams, uzņēmēji joprojām nevar pārvarēt netīksmi pret nepieciešamību kārtot dokumentus, kas vienmēr tiek prasīti, ja runa ir par naudas lietām. Taču katrs var pats pārliecināties, vai ir iespējams izpildīt šim atbalstam noteiktās prasības (uzņēmumam jāstrādā ar peļņu, jāiegūst pašvaldības atzinums, ka projekts atbilst tās attīstības plānošanas dokumentam utt.), šī informācija atrodama mājas lapā www.vraa.gov.lv.

• Akadēmiķe Raita Karnīte analizē situāciju un problēmas dzelzceļa transportā. Bagātīgs faktu materiāls apskatā ļauj salīdzināt situāciju transporta nozarē visā Eiropas Savienībā. “Jo lielāks ir valsts atbalsts, jo zemāka maksa par infrastruktūras izmantošanu, jo zemāki pārvadājumu tarifi un augstāka dzelzceļa nozares konkurētspēja,” norāda ekonomiste, izklāstā uzsverot arī sliežu ceļa turpmākās priekšrocības Latvijas vidē un starptautiskajā biznesa darbībā.

• Vairāki mācību centri un arodskolas šovasar izglītoja bezdarbniekus īpaši pieprasītās specialitātēs. Uzņēmējiem jau mācību laikā bija iespēja interesēties par saviem nākamajiem darbiniekiem. Pēc apmācību beigšanas daļa jauno speciālistu turpina meklēt darbu, taču daļa, piemēram, visi bruģētāji, uzreiz aizrunāti darbā.

• Kā un vai ir jāmaksā tad, ja darbinieks piedalās profesionālajā apmācībā savā atpūtas laikā, kā tiesiski tulkot dīkstāves gadījumus, šos un citus jautājumus, caurlūkojot Darba likumu sadaļā par vidējās izpeļņas un darba samaksas nosacījumiem, analizē juriste Vija Ozola. Speciāliste arī pamanījusi neprecizitāti Darba likumā, kas radusies, veicot tā grozījumus, un ierosina labojumu tās novēršanai.

• Tiklab darba ņēmējiem, kā arī darba devējiem ir būtiski zināt, kādus sociālos maksājumus saņems darbinieki, kuru ģimenē gaidāms mazulis. Piemēram, bērna piedzimšanas pabalstu izmaksā atkarībā no jau dzimušo bērnu skaita. “Bet ja sievietei tas ir pirmais bērns, bet vīrietim – trešais? Kura vecāka bērnus rēķina: mammas vai tēta?” – uz šo un citiem lasītāju jautājumiem atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālisti.

• Sākot biznesu, daudziem ir skaisti sapņi un lieli plāni. Sapņus atmest nevajag, taču uzņēmējdarbību var sākt, arī plānus koriģējot. “Biznesa kāpnēs” par ekoloģiskās kosmētikas ražošanu un preču zīmolu MADARA stāsta Lotte un Paula Tisenkopfas. Un arī sākotnēji apcirptos plānus viņām pamazām izdodas īstenot – uzņēmējas jau gatavojas ECO CERT sertifikāta iegūšanai, uz kuru var pretendēt, ja ievēroti visi dabīgam produktam obligātie nosacījumi.

• Vasara iegriezusies otrā pusē, kurā uzņēmumi noteikti vēl ir plānojuši kādu kopēju pasākumu saviem darbiniekiem. Personāla speciālistes iesaka, kā veiksmīgāk organizēt kolektīvos pasākumus, lai darbiniekiem nešķistu, ka tā ir velta naudas izšķiešana un viņu ģimenēm nozagtas brīvdienas.

“Komersanta Vēstneša” redakcija