Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Daugavpils pilsētas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Daugavpils pilsētas domes 2007. gada 14. jūnija saistošie noteikumi Nr. 17 "Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.07.2007., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/160833

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.18

Grozījums Daugavpils pilsētas domes 2006.gada 14.decembra saistošajos noteikumos Nr.28 "Daugavpils pašvaldības sociālie pabalsti"

Vēl šajā numurā

25.07.2007., Nr. 119

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Daugavpils pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 17

Pieņemts: 14.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.17

Daugavpilī 2007.gada 14.jūnijā (prot.Nr.11, 7.§)

Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi 

Izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 1.punktu un 43.panta pirmās daļas 11.punktu, 43.panta trešo daļu

 

Lietoto terminu skaidrojums

PAKALPOJUMU SNIEDZĒJS – licencēts komersants, kurš sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Daugavpils pilsētā.

PAKALPOJUMU LIETOTĀJS – fiziska vai juridiska persona, kura likumīgi saņem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus.

KLIENTS – Pakalpojumu lietotājs, kurš saņem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus no Pakalpojumu sniedzēja tīkliem un noslēdzis ar Pakalpojumu sniedzēju līgumu par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu.

APAKŠKLIENTS – Pakalpojumu lietotājs, kurš saņem ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus no Klienta atbildībā esošajiem tīkliem un noslēdz vienošanos ar Klientu par šo pakalpojumu lietošanu.

LĪGUMS – rakstiski noformēts dokuments starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu.

TĪKLU ATBILDĪBAS ROBEŽA – domājamā līnija, kura nosaka pušu atbildības robežas par ūdensvada un/vai kanalizācijas tīklu uzturēšanu.

TĪKLU ATBILDĪBAS ROBEŽU AKTS – starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu vai Klientu un Apakšklientu sastādīts akts, kurā norādītas robežas, kādās ūdensvada un kanalizācijas tīklus apkalpos katra puse.

OBJEKTS – nekustamais īpašums, kuram ir atsevišķs pieslēgums pilsētas ūdens­apgādes un/vai kanalizācijas tīkliem vai kurš var būt pieslēgts pie pilsētas ūdensapgādes un/vai kanalizācijas tīkliem (privāta dzīvojamā māja; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja; ēkas vai būves).

DZERAMĀ ŪDENS PIEGĀDE – ūdens padeve pa Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada tīkliem līdz tīklu atbildības robežai.

RAŽOŠANAS NOTEKŪDEŅI – notek­ūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas darbības vietās un nav klasificējami kā sadzīves vai lietus notekūdeņi.

SADZĪVES NOTEKŪDEŅI – notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisku, higiēnas un sadzīves darbību rezultātā.

LIETUS NOTEKŪDEŅI – atmosfēras nokrišņu rezultātā radušies ūdeņi, kas tiek ievadīti pilsētas kanalizācijas tīklā.

IEVADS – ūdens padeves cauruļvads Objektam no Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada tīkliem.

IZVADS – notekūdeņu izvadīšanas cauruļvads no objekta līdz Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas tīkla pirmajai skatakai.

CAURUĻVADU ARMATŪRA – ietaises ūdens plūsmas atslēgšanai vai regulēšanai.

SKATAKA – inženiertehniskā ietaise tīklu apkalpošanai.

TEHNISKIE NOTEIKUMI – Pakalpojumu sniedzēja sagatavots dokuments, kurš nosaka prasības ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu projektēšanai, izbūvei, rekonstrukcijai un ekspluatācijai.

VERIFICĒŠANA – atbilstības noteikšana normatīviem aktiem.

ŪDENS MĒRĪTĀJS – Latvijā sertificētā tehniskā ierīce, kas paredzēta patērētā ūdens un novadīto notekūdeņu daudzuma mērīšanai.

MPK – piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija notekūdeņos.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šie Noteikumi nosaka:

– savstarpējas attiecības starp Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotājiem;

– ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanas pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem kārtību, kārtību, kādā tos pieņem ekspluatācijā, un līgumu noslēgšanas kārtību;

– sniegto pakalpojumu uzskaites un norēķinu kārtību;

– ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumus.

1.2. Pakalpojumu sniedzēja pienākumi:

– dzeramā ūdens ieguve, attīrīšana, piegāde un kontrole pār dzeramā ūdens kvalitāti atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;

– notekūdeņu savākšana un novadīšana līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana ūdenstilpnē atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;

– Pakalpojumu sniedzēja īpašumā un atbildības robežās esošo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācija, uzturēšana un aizsardzība.

1.3. Pakalpojuma sniedzēja valdījumā un apkalpes zonā ir:

1.3.1. ūdensvada būves un ūdensvada tīkli līdz noteiktai atbildības robežai;

1.3.2. kanalizācijas būves un kanalizācijas tīkli līdz noteiktai atbildības robežai.

1.4. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu atbildības robežas noteikšana:

1.4.1. par kanalizācijas tīklu atbildības robežu nosaka objekta notekūdeņu izvada pirmo skataku Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas tīklā;

1.4.2. par ūdensvada tīklu atbildības robežu nosaka objekta ūdensvada ievada pievienošanas vietu Pakalpojumu sniedzēja tīkliem;

1.4.3. Klienta un Apakšklienta ūdensvada un kanalizācijas tīklu atbildības robežu nosaka atbilstoši savstarpējai vienošanai.

1.5. Ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves, kas atrodas Pakalpojumu lietotāja īpašumā vai viņa atbildības robežu zonā, tiek ekspluatētas un remontētas par Pakalpojumu lietotāja līdzekļiem.

1.6. Ja ūdensvada un kanalizācijas tīkli vai būves ir vairāku Pakalpojumu lietotāju īpašumā vai viņu atbildības robežu zonā, tad jautājumus, saistītus ar to ekspluatāciju un remontu, Pakalpojumu lietotāji izlemj kopīgi.

1.7. Ūdensapgādes, kanalizācijas maģistrālie, ielu tīkli, cauruļvadu armatūra, brīvkrāni, ugunsdzēsības hidranti, plāksnes ar hidrantu izvietošanas vietas norādi, armatūra, skatakas ir Pakalpojumu sniedzēja īpašums.

2. Ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju pievienošana pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un pieņemšana ekspluatācijā

2.1. Fiziskām un juridiskām personām, kas vēlas pieslēgt Objektu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, jāiesniedz noteikta parauga pieteikums Pakalpojumu sniedzējam, lai saņemtu tehniskos noteikumus. Pieteikumā jānorāda dati par paredzamo ūdens patēriņu un novadāmo notek­ūdeņu daudzumu, kā arī jāpievieno zemes gabala topogrāfiskais plāns mērogā 1:500 ar iezīmētām pazemes komunikācijām.

2.1.1. Ja ielas sarkano līniju robežās atrodas Pakalpojumu sniedzēja valdījumā esošs kanalizācijas tīkls, tam jāpievieno:

2.1.1.1. jaunbūves un rekonstruējamie objekti, kuriem tiek izdoti tehniskie noteikumi par pievienošanos Pakalpojumu sniedzēja komunikācijām;

2.1.1.2. esošie objekti, kuros ir ūdens­apgādes sistēmas un kuru vietējā kanalizācijas sistēma neatbilst tehniskajām prasībām un rada ekoloģisku kaitējumu apkārtējai videi.

2.2. Pakalpojumu sniedzējs dod savu slēdzienu par objekta pievienošanas iespēju pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un 30 darba dienu laikā izsniedz tehniskos noteikumus, kas nepieciešami projekta izstrādei.

2.3. Tehnisko noteikumu darbības termiņš – 1 gads. Šim laikam beidzoties, pēc pasūtītāja lūguma Pakalpojumu sniedzējs izskata tehniskos noteikumus atkārtoti un ir tiesīgs ieviest izmaiņas. Lai pievienotos pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, ir jāizstrādā projekts saskaņā ar vispārīgiem būvnoteikumiem.

2.4. Izstrādātais projekts tiek izskatīts un saskaņots 10 darba dienu laikā no tā iesniegšanas datuma Pakalpojumu sniedzējam. Viens projekta eksemplārs, kā arī tā elektroniskā versija jāiesniedz Pakalpojumu sniedzējam.

2.5. Saskaņotais projekts ir spēkā 1 (vienu) gadu. Ja izbūves darbi šajā laika periodā nav uzsākti, projekts jāsaskaņo atkārtoti ar Pakalpojumu sniedzēju. Atkārtoti saskaņojot projektu, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izvirzīt jaunas prasības.

2.6. Projekta realizāciju, t.sk. būvdarbus, hidrauliskos izmēģinājumus, dezinfekciju, ūdensvada tīklu skalošanu, ūdensvada pieslēgšanu, pievienošanu kanalizācijas tīkliem veic licencēts būvuzņēmējs Pakalpojumu sniedzēja uzraudzībā vai pats Pakalpojumu sniedzējs par Pasūtītāja līdzekļiem.

2.7. Jaunizbūvētu vai rekonstruētu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju gatavības vērtēšanu un nodošanu ekspluatācijā veic pašvaldības būvniecības komisija pēc slēdziena saņemšanas no Pakalpojumu sniedzēja par objekta gatavību ekspluatācijai.

2.8. Objekta īpašnieks pēc izbūves pabeigšanas ir pilnīgi atbildīgs par ūdens­apgādes un kanalizācijas tīklu un būvju uzturēšanu līdz tīklu atbildības robežai. Aizliegts tos izmantot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanai līdz Līguma noslēgšanai ar Pakalpojumu sniedzēju.

2.9. Ja nav iespējas pieslēgt Objektu Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada un kanalizācijas tīkliem, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs izsniegt tehniskos noteikumus Objekta pieslēgšanai pie klienta atbildības robežās esošajiem tīkliem ar nosacījumiem:

a) ir rakstiska saskaņošana ar Klientu un zemes īpašnieku;

b) ja pieslēgšana nepasliktina ūdens padevi citiem Klientiem.

3. Līguma noslēgšanas kārtība

3.1. Lai fiziska vai juridiska persona varētu saņemt objektā ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus, ir jānoslēdz Līgums ar Pakalpojumu sniedzēju vai vienošanās ar Klientu, ja Objekts ir pieslēgts pie Klienta atbildības robežās esošajiem tīkliem. 

3.2. Lai noslēgtu Līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu uz Objektu, fiziska vai juridiska persona iesniedz Pakalpojumu sniedzējam noteikta parauga pieteikumu un šādu dokumentu kopijas:

3.2.1. fiziskām personām – pase, to pilnvarotām personām – pilnvara, pase;

3.2.2. juridiskām personām – reģistrācijas apliecība, pievienotās vērtības nodokļa maksātāja apliecība, bankas rekvizīti;

3.2.3. Objekta piederības dokuments (zemesgrāmatas akts, nomas līgums u.c.), līgums par dzīvojamo māju pārvaldīšanu vai apsaimniekošanu.

3.3. Līgumu ar Pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumu saņemšanu slēdz Objekta īpašnieks, tā pilnvarotā persona, kā arī Objekta pārvaldnieks, apsaimniekotājs vai nomnieks.

3.4. Pakalpojumu sniedzējs pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas 1 (viena) mēneša laikā sagatavo Līguma projektu.

4. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzskaite un norēķinu kārtība par sniegtajiem pakalpojumiem

4.1. Pakalpojumu sniedzējam jānodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzskaite Objektā, uzstādot ūdens mērītājus uz atbildības robežas.

4.2. Pakalpojumu sniedzējs ūdens daudzumu, ko patērē Klients, nosaka atbilstoši Objekta ūdensvada ievadā uzstādītā ūdens mērītāja rādījumiem. Ūdens mērītājam jāatbilst LR normatīvo aktu prasībām.

4.3. Pakalpojumu sniedzējs ūdens daudzumu, ko patērē daudzdzīvokļu māju pakalpojumu lietotāji, nosaka atbilstoši dzīvokļos uzstādīto ūdens mērītāju rādījumiem.

4.4. Informācijas sniegšanu Pakalpojumu sniedzējam par ievada ūdens mērītāja rādījumiem nodrošina Klients, kurš ir atbildīgs par sniegtās informāciju pareizību. Pakalpojumu sniedzējs kontrolē ūdens mērītāja rādījumu pareizību.

4.5. Ūdens mērītāja uzstādīšanas vietu, ne tālāk par 2 (diviem) metriem no objekta ārējās sienas, jānodrošina Klientam ar pietiekamu apgaismojumu, temperatūru ne zemāku par +5°C, kā arī ērtu piekļūšanu ūdens mērītāja rādījumu nolasīšanai.

4.6. Klientiem, kuru objekti izvietoti lielā attālumā no Pakalpojumu sniedzēja ūdensvada tīkliem, ūdens mērītāji tiek uzstādīti ne tālāk par 2 (diviem) metriem no objekta zemes robežas.

4.7. Izņēmuma gadījumos Pakalpojumu sniedzējs ūdens daudzumu, ko patērē Klients, nosaka atbilstoši LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” ūdens patēriņa normām.

4.8. Pakalpojumu sniedzējs notekūdeņu daudzumu, ko pilsētas kanalizācijas tīklā no Objekta novada Klients, nosaka atbilstoši ūdens daudzumam, ko Klients patērē no pilsētas ūdensvada un/vai lokālā ūdens avota saskaņā ar ūdens mērītāja rādījumiem vai saskaņā ar notekūdeņu mērītāja rādījumiem kanalizācijas izvadā.

4.9. Pakalpojumu sniedzējs notekūdeņu daudzumu, ko pilsētas kanalizācijas tīklā novada daudzdzīvokļu māju pakalpojumu lietotāji, nosaka atbilstoši patērētā ūdens daudzumam saskaņā ar dzīvokļos uzstādītiem ūdens mērītāju rādījumiem.

4.10. Klienta kopējā novadīto notekūdeņu daudzumā tiek ietverts lietus notekūdeņu daudzums, kas nonāk pilsētas kanalizācijas tīklā no Klienta teritorijas un kuru nosaka, veicot aprēķinus saskaņā ar Latvijas Būvnormatīvu LBN 223-99 “Kanalizācijas ārējie tīkli un būves”.

4.11. Gadījumos kad dzeramais ūdens tiek iekļauts ražojamās produkcijas sastāvā un netiek novadīts pilsētas kanalizācijā, Pakalpojumu sniedzējs Klienta novadīto notekūdeņu daudzumu nosaka atbilstoši notekūdeņu uzskaites ierīcēm vai pamatojoties uz Klienta sniegtiem aprēķiniem, tos kopīgi izskatot un savstarpēji saskaņojot.

4.12. Klienta pienākums ir uzstādīt ūdens mērītājus uz saviem vietējiem ūdens ieguves avotiem gadījumā, ja Klienta notekūdeņi tiek novadīti pilsētas kanalizācijas tīklā. Ūdens mērītājam jāatbilst LR normatīvo aktu prasībām. Pakalpojumu sniedzējs noplombē vietējās ūdens ieguves mērītājus.

4.13. Ja ir bijusi patvaļīga pieslēgšanās pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, ūdens patēriņš un novadīto notekūdeņu daudzums tiek aprēķināts atkarībā no ūdens ņemšanas vietu skaita un Latvijas Būvnormatīvu LBN 221-98 “Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija” noteiktajiem normatīviem.

4.14. Ūdens patēriņš un novadīto notek­ūdeņu daudzums patvaļīgas pieslēgšanās gadījumā tiek aprēķināts par laiku no pārkāpuma veikšanas brīža. Ja pieslēguma laiks nav precīzi nosakāms, tad pieņem, ka ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumi bez atļaujas izmantoti 3 (trīs) mēnešus.

4.15. Pakalpojumu sniedzējs veic norēķinus par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem ar Klientu atbilstoši apstiprinātiem tarifiem. Kārtību, kādā veicami maksājumi par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem, nosaka starp Pakalpojumu sniedzēju un Klientu noslēgtais Līgums.

5. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācija, lietošana un aizsardzība

5.1. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs jebkurā diennakts laikā brīvi piekļūt sava īpašuma un atbildības robežās esošajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, kas atrodas zemesgabala īpašnieku, uzņēmumu un organizāciju teritorijā, šo tīklu tehniskajai apkalpošanai, remontam un avāriju likvidēšanai.

5.2. Ja Klients bez pilsētas ūdensapgādes pakalpojumiem izmanto arī lokālos ūdens avotus (artēziskos urbumus), šiem lokāliem ūdensvada tīkliem jābūt fiziski atvienotiem (ar gaisa spraugu) no pilsētas ūdensvada tīkliem.

5.3. Klientam jābūt viņa atbildības robežu zonā izvietoto ūdensvada un kanalizācijas tīklu tehniskajai dokumentācijai.

5.4. Klientam notekūdeņus pilsētas kanalizācijas tīklā jānovada atbilstoši šo Noteikumu 6.nodaļas prasībām.

5.5. Aizliegts kanalizācijas skatakās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, mest cietos atkritumus.

5.6. Klientam jāsagatavo iekšējie ūdensvada, kanalizācijas tīkli un armatūra, kā arī ūdens mērītāju mezgli darbam ziemas apstākļos.

5.7. Klientam piederošo ēku pagrabtelpas, kurās ierīkoti sanitārie piederumi (izlietnes, klozetpodi utt.), aizliegts uzglabāt produktus un materiālās vērtības, kā arī jāierīko aizbīdņi uz kanalizācijas izvada.

5.8. Nekustamā īpašuma īpašnieks nevar kavēt plāksnīšu izvietošanu uz ēku sienām vai sētām, ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi.

5.9. Bojājumu konstatēšanas gadījumā ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklos Pakalpojumu lietotājam nekavējoties jāpaziņo par to Pakalpojumu sniedzējam un pēc iespējas jāapzīmē bojājuma vieta.

5.10. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs bez iepriekšēja brīdinājuma uz laiku samazināt vai pārtraukt ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumus sekojošos gadījumos:

5.10.1. ja ir pārtraukta elektroenerģijas piegāde Pakalpojumu sniedzēja sūkņu stacijām;

5.10.2. ja ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai;

5.10.3. dabas katastrofas vai stihiskas nelaimes laikā;

5.10.4. avārijas laikā tehnoloģiskajās iekārtās vai maģistrālajos ūdensvada tīklos.

5.11. Pakalpojumu sniedzēja pienākums ir savlaicīgi brīdināt Klientu par ūdensapgādes un/vai kanalizācijas pakalpojumu samazināšanu vai pārtraukšanu uz kādu laika periodu sakarā ar plānoto remontdarbu veikšanu.

5.12. IELU ŪDENS BRĪVKRĀNI

5.12.1. Ūdens brīvkrāni ir uzstādāmi tikai vietās, kur nav tehnisku iespēju veikt ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūvi un nav citu ūdensapgādes avotu.

5.12.2. Lai izmantotu ūdens brīvkrānus, Pakalpojumu lietotājam jānoslēdz Līgums ar Pakalpojumu sniedzēju. Pakalpojumu lietotāju skaits nevar būt mazāks par 10 (desmit).

5.12.3. Ūdens brīvkrānu tuvumā ir aizliegts mazgāt veļu, automašīnas, traukus, mājdzīvniekus utt., pievienot brīvkrāniem šļūtenes un caurules.

5.13. LIETUS NOTEKŪDEŅU UN KOPĒJĀ KANALIZĀCIJA

5.13.1. Lietus notekūdeņu kanalizācijas tīkli un būves pieder pilsētas vai privātās labiekārtošanas ietaisēm un tos ekspluatē pilsētas komunālās saimniecības nodaļa vai to īpašnieki (pārvaldnieki).

5.13.2. Kopējo kanalizāciju pārzina un ekspluatē:

– maģistrālos un ielu cauruļvadus – Pakalpojumu sniedzējs;

– lietus notekūdeņu pieņemšanas ietaises, to savienojumu līnijas un izlaides kopējā kanalizācijā – to īpašnieki (pārvaldnieki).

5.14. UGUNSDZĒSĪBAS IERĪCES

5.14.1. Pie ugunsdzēsības ierīcēm attiecināmi:

a) ugunsdzēsības hidranti;

b) ugunsgrēka dzēšanā izmantojamās apvadlīnijas.

5.14.2. Ugunsdzēsības hidrantu un apvadlīnijas aizbīdni noplombē Pakalpojumu sniedzējs. Klients ir atbildīgs par plombas tehnisko stāvokli un tās saglabāšanu.

5.14.3. Izmantojot ugunsdzēsības ierīces, ugunsdzēsības dienestam vai Pakalpojumu lietotājam jāpaziņo 24 stundu laikā Pakalpojumu sniedzējam par plombas noņemšanu un jānorāda ugunsdzēsības ierīču izmantošanas datums un laika periods.

5.14.4. Pakalpojumu sniedzējs atsevišķos gadījumos var atļaut Klientam izmantot ūdeni no ugunsdzēsības ierīcēm citiem mērķiem.

6. Notekūdeņu novadīšana pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas sistēmā

6.1. Novadot notekūdeņus pilsētas kanalizācijas sistēmā, Klientam jānoslēdz līgums ar Pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar LR MK 22.01.2002. noteikumiem Nr.34 “Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī’’.

6.2. Pakalpojumu sniedzējs noteic notek­ūdeņu novadīšanas prasības kanalizācijas sistēmā.

6.3. Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

6.3.1. kurus var attīrīt Pakalpojumu sniedzēja bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās;

6.3.2. kuru temperatūra nepārsniedz 40°C;

6.3.3. piesārņojošo vielu koncentrācija, kuros nepārsniedz noteikto MPK, atbilstoši LR spēkā esošiem normatīviem aktiem;

6.3.4. ja netiek ievērotas šīs prasības, Klientam jānodrošina notekūdeņu iepriek­šēja attīrīšana.

6.4. Pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

6.4.1. vielas, kas var veicināt tīkla aizsērēšanu un nogulsnēties tajā (kaļķi, smilts, ģipsis, metāla skaidas, tekstilizstrādājumi, tauki utt.);

6.4.2. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas tīklā un ietaisēs;

6.4.3. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāžu (sēr­ūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa) izdalīšanos;

6.4.4. nešķīstošas eļļas, kā arī darvu un mazutu;

6.4.5. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus;

6.4.6. koncentrētus šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas un citas tvertnes, lokālo attīrīšanas iekārtu nosēdumus, ražošanas atkritumus.

6.5. Pakalpojumu sniedzējam jākontrolē notekūdeņu novadīšanas kanalizācijas sistēmā prasību ievērošana.

6.6. Visām juridiskām un fiziskām personām, kuras ir kanalizācijas pakalpojumu saņēmējas, jāievēro šādas prasības:

6.6.1. sniegt Pakalpojumu sniedzējam ūdensvada un kanalizācijas tīklu shēmas, ziņas par uzņēmuma darba profilu, par ražošanā pielietojamām vielām un atkritumiem, kas tiek novadīti ar notekūdeņiem, lokālo attīrīšanas iekārtu darbu, kā arī nepieciešamos datus un aprēķinus;

6.6.2. nodrošināt Pakalpojumu sniedzēja pārstāvjiem iespēju veikt novadīto notek­ūdeņu kvalitātes kontrolpārbaudes sava pārstāvja klātbūtnē;

6.7. Notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas (kontrolakas) nosaka Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar kanalizācijas tīklu shēmu un tīklu atbildības robežu aktam.

6.8. Notekūdeņu atlasi analīzēm Pakalpojumu sniedzējs veic tikai Klienta pārstāvja klātbūtnē.

6.8.1. Avārijas situācijas gadījumā, t.i., kad kanalizācijas attīrīšanas iekārtās konstatēta notekūdeņu ieplūde ar augstu piesārņojuma koncentrāciju, specifisku smaku (naftas produktu), Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt provju atlasi jebkurā diennakts laikā, brīdinot par to Klientu mutiski (pa tālruni, faksu). Ja Klients nenodrošina sava pārstāvja klātbūtni, Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs patstāvīgi veikt provju atlasi un pieaicināt provju atlasei Daugavpils Reģionālās vides pārvaldes pārstāvi.

6.9. Notekūdeņu analīzi veic Pakalpojumu sniedzēja vai cita akreditēta laboratorija.

6.10. Pakalpojumu sniedzējs paziņo Klientam par piesārņojošo vielu MPK paaugstinājumu, pievienojot analīzes rezultātus.

6.11. Notekūdeņu analīzes rezultāti uzskatāmi par derīgiem līdz nākošai atlasei, bet ne ilgāk par 3 mēnešiem.

6.12. Pakalpojumu sniedzējs veic atkārtotu notekūdeņu provju atlasi analīžu veikšanai atbilstoši Klienta pieprasījumam šādos gadījumos:

6.12.1. ja likvidēts virslimita piesārņojošo vielu saturs notekūdeņos;

6.12.2. ja ir apmaksāta atkārtota analīžu veikšana.

6.13. Fiziskām un juridiskām personām pilnā apmērā jāatlīdzina Pakalpojumu sniedzēja zaudējumi par bojātiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem un būvēm, kā arī izdevumi notekūdeņu attīrīšanas normāla tehnoloģiska procesa atjaunošanai pilsētas kanalizācijas attīrīšanas iekārtās, ja tie radušies, Klientam (Apakšklientam) pārkāpjot šo noteikumu 6.3. un 6.4. punktā minētās prasības.

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja R.Strode

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!