ATSAUCĒ IETVERT:
Vācijas Federatīvajā Republikā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.10.1999., Nr. 322/324 https://www.vestnesis.lv/ta/id/16078
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Vācijas Federatīvajā Republikā
3. oktobrī — Vācijas vienības diena
Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Reinharts Krauss ( Reinhardt Kraus ) — "Latvijas Vēstnesim"
— Vēstnieka kungs,
pirms dažām dienām jūs Rīgas Diplomātiskajā salonā nolasījāt
spožu referātu par Montēņu. Tādēļ atļaušos sākt mūsu sarunu ar
nedaudz filozofiskas ievirzes jautājumu: kas ir Vācija jaunā gadu
tūkstoša priekšvakarā?
— Jūsu jautājums nebūt nav vienkāršs un viegli atbildams. Vispirms jau tāpēc, ka mūsu Vācijā pēc valsts apvienošanās ir ļoti daudz iedzīvotāju, apmēram 80 miljoni. Līdz ar to nemaz nevar pilnībā precizēt, ko mūsu valsts iedzīvotāji domā par Vāciju. Protams, ir publicēti dažādu aptauju rezultāti. Taču nav vienkārši fiksēt visas daudzās noskaņas, kas valda mūsu tautā. Un te nu patiešām būtu vietā atsaukties uz Montēņa atziņu, ka ir ļoti grūti aptvert un apzināties realitāti. Šai realitātei var tuvināties.
Kamēr pastāvēja arī Vācijas Demokrātiskā Republika, mūsu valsts galvenais mērķis bija apvienošanās. Var teikt, ka tas bija Vācijas Federatīvās Republikas konstitucionālais bauslis, kura īstenošanai mēs visi strādājām. Taču, kad Vācijas atkalapvienošanās bija jau noticis fakts, izrādījās, ka cilvēki tai būtībā nav bijuši gatavi. Apvienošanās gan bija ļoti svarīgs politiskais mērķis, taču cilvēki savās sirdīs tomēr tā īsti nebija noticējuši, ka kaut kas tāds būs iespējams. Savā laikā tā drīzāk bija politiska utopija, par ko domāja: būtu labi, ja varētu to realizēt. Taču reti kam bija īsta ticība par šī mērķa īstenošanas iespējām. Kad bija notikusi abu Vācijas daļu atkalapvienošanās, nācās ļoti strauji pieņemt dažādus lēmumus, piemēram, par vienotas valūtas ieviešanu arī Vācijas austrumu daļā.