Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra darba vizīti Latvijā 2007.gada 12.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2007., Nr. 113 https://www.vestnesis.lv/ta/id/160406

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apmeklējot Ainažu jūrskolas muzeju

Vēl šajā numurā

13.07.2007., Nr. 113

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra darba vizīti Latvijā 2007.gada 12.jūlijā

 

04.JPG (14654 bytes)
Vakar, 12.jūlijā, pēc Latvijas finanšu ministra Oskara Spurdziņa ielūguma Latvijā darba vizītē ieradās Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja, lai diskutētu un apmainītos viedokļiem par Latvijas ekonomisko un finanšu politiku un konverģences programmu. Attēlā: Hoakins Almunja un Ministru prezidents Aigars Kalvītis kopīgā preses konferencē
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

Tiekoties ar Ministru prezidentu

12.jūlijā Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju, kurš bija ieradies Latvijā darba vizītē.

Tikšanās laikā A.Kalvītis iepazīstināja ES ekonomikas un monetāro lietu komisāru ar Latvijas valdības pieņemto plānu un veiktajiem pasākumiem inflācijas samazināšanai. Ministru prezidents apliecināja Latvijas apņemšanos pievienoties Eiropas Savienības vienotajai valūtai laikā no 2010. līdz 2013.gadam.

Valdības vadītājs pauda apņēmību īstenot stingrāku fiskālo politiku inflācijas samazināšanai un bezdeficīta vai pat pārpalikuma budžeta īstenošanai, tajā pašā laikā nesamazinot Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempu un līdzsvarojot darba algu pieaugumu ar darba ražīguma celšanos.

Ministru prezidents atzina, ka jau pašreiz ir vērojamas pozitīvas izmaiņas atsevišķu banku īstenotajā kreditēšanas politikā, tomēr pirmie rezultāti veiktajiem pasākumiem inflācijas mazināšanai varētu parādīties šā gada beigās.

ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs H.Almunja atzinīgi novērtēja Latvijas straujo ekonomisko attīstību, uzsverot, ka šajā ziņā Latvijas ir līdere ES.

Komisārs atzina, ka Latvijai aktīvāk jāizmanto fiskālās politikas instrumenti inflācijas un budžeta deficīta samazināšanai. H.Almunja pauda gandarījumu par ciešo dialogu un sadarbību ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu konverģences programmas izpildē un izteica cerību, ka Latvija spēs veikt efektīvus pasākumus tās izpildē.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

 

Tiekoties ar finanšu ministru

12.jūlijā notika finanšu ministra Oskara Spurdziņa un Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas darba pusdienas, kurās tika pārrunātas Latvijas tautsaimniecības attīstības perspektīvas. Sarunā piedalījās vairākas Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas amatpersonas, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvji.

Tikšanās sākumā O.Spurdziņš informēja komisāru par situāciju Latvijas ekonomikā, uzsverot, ka šobrīd valdība ir saskārusies ar grūtu uzdevumu – atdzesēt pārkarstošo ekonomiku, tai pašā laikā nekaitējot ekonomikas attīstības tempiem. Kā atzina finanšu ministrs, Latvijas cilvēki vēlas dzīvot labāk jau šodien, kas izskaidro lielo pieprasījumu pēc kredītiem vai došanos uz ārzemēm pelņas nolūkos, lai palīdzētu Latvijā palikušajām ģimenēm, tādējādi vēl vairāk palielinot Latvijā ieplūstošo līdzekļu daudzumu.

Komisārs H.Almunja atzina: lai arī Baltijas valstis, Bulgārija, Rumānija un Slovākija ir skaidri nospraudušas mērķi pievienoties eirozonai tuvāko gadu laikā, šobrīd tas nav viegls uzdevums. Lai to izpildītu, šo valstu valdībām jāspēj stabilizēt tautsaimniecības attīstība – veiksmīgi jāapkaro inflācija, jāpanāk ilgtspējīgs un stabils iekšzemes kopprodukta pieaugums. Viņš uzsvēra, ka situācijas attīstībai šajās jauno ES dalībvalstu ekonomikās seko gan Starptautiskais valūtas fonds, gan starptautiskās reitingu aģentūras, kā arī bankas un investori. H.Almunja uzsvēra, ka viņa lielākās bažas saistās nevis ar ātrumu, ar kādu katra no šīm valstīm tuvosies eirozonai, bet gan ar stabilitātes vairošanu un risku mazināšanu šo valstu ekonomikas attīstībā.

Kā vienas no galvenajām Latvijas problēmām ES komisārs minēja straujo, produktivitātes pieaugumam neproporcionālo algu pieaugumu, augsto inflāciju un nesamērīgo kredītu pieaugumu. Tāpat par satraucošu viņš nosauca gaidāmo energoresursu pieaugumu. H.Almunja aicināja O.Spurdziņu realizēt vēl stingrāku fiskālo politiku, finanšu gadu noslēdzot ne tikai ar sabalansētu budžetu, bet ar budžetu, kuram ir pārpalikums, tādējādi mazinot iekšējo pieprasījumu.

O.Spurdziņš savukārt uzsvēra valdības izstrādātā un pirmajā posmā jau realizētā Inflācijas apkarošanas plāna nozīmi ekonomikas stabilizēšanā, izsakot pieņēmumu, ka konsekventas plāna realizācijas gadījumā viņš sagaida inflācijas samazinājumu par 1,5–2% gadā, lai 2011.gadā Latvija spētu pilnībā izpildīt visus Māstrihtas kritērijus, radot pamatu iestāties eirozonā. Tāpat O.Spurdziņš kā ļoti būtisku problēmu minēja nepietiekamo konkurenci mazumtirdzniecībā, kā arī strauji pieaugošo darbaspēka izmaksu problēmu un nepietiekamo ražošanas attīstību, it īpaši attiecībā uz precēm ar augstu pievienoto vērtību.

Kā zināmu garantiju kvalitatīvai plānošanai un ekonomikas stabilizēšanai finanšu ministrs minēja apstākli, ka no nākamā gada Latvija pirmo reizi ievieš vidēja termiņa budžetu nākamajiem trim gadiem, nevis tikai nākamajam gadam, kā tas ir bijis līdz šim. O.Spurdziņš uzsvēra, ka 2007.gads var būt izšķirīgs ekonomikas stabilizēšanā un inflācijas apkarošanā, lai arī valdības darba rezultāti šajā jomā, iespējams, būs jūtami tikai šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

Kopīgā preses konferencē ar finanšu ministru

Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas vizītes ietvaros vakar notika komisāra un finanšu ministra Oskara Spurdziņa kopīga preses konference.

Uzrunājot klātesošos žurnālistus, O.Spurdziņš īsumā informēja par sarunas tēmām, kuras tika skartas finanšu ministra un H.Almunjas darba pusdienu laikā. “Komisārs ir labi informēts par mūsu makroekonomiskajiem rādītājiem un situāciju kopumā, un secinājumi par nepieciešamajiem soļiem mūsu valsts ekonomikas stabilizēšanai Latvijai un Eiropas Komisijai ir vienādi,” teica O.Spurdziņš.

Eiropas Savienības komisārs savukārt atzina, ka Eiropas Komisija (EK) ar gandarījumu uzņēmusi ziņu par Latvijas valdības apstiprināto inflācijas ierobežošanas plānu, bet vienlaikus arī norādīja, ka tas ir tikai pirmais solis un būtiski ir šo plānu pilnībā realizēt. Pēc EK vērtējuma Latvijas realizētā fiskālā politika varētu būt vēl aktīvāka.

Komentējot eiro ieviešanas jautājumu, komisārs H.Almunja norādīja, ka Latvijas stratēģiskais mērķis ieviest eiro nākamās dekādes sākumā noteikti vēl prasīs pūles. “Taču es gribu uzsvērt, ka centieni, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus, ir nepieciešami ne tikai, lai sagatavotos eiro ieviešanai. Šīs pūles, kas jāpieliek ekonomikas stabilizēšanas veicināšanai, ir pūles iedzīvotāju labā, pašas Latvijas labā,” tā preses konferencē teica H.Almunja.

Eiropas Komisijas galvenie ieteikumi Latvijas pašreizējā situācijā ir pilnībā īstenot inflācijas ierobežošanas plānu, būt “vēl ambiciozākai” budžeta politikas izstrādē un plānot lielāku budžeta pārpalikumu, stingrāk kontrolēt algu pieauguma un produktivitātes sasaisti, ierobežot straujo kreditēšanas pieaugumu, kā arī efektīvi izmantot Latvijai pieejamos Eiropas Savienības finanšu līdzekļus ekonomikas stiprināšanā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu “Vai Latvijas sabiedrībai ir pamats bažām par ekonomikas krīzes iespēju?”, H.Almunja teica: “Ikvienai valstij jāatceras par eventuālu krīzes iespēju, jo tirgus ekonomika attīstās cikliski, un, pieļaujot ekonomikā disbalansu, finanšu tirgus nekavējoties soda par to. Neviena valsts nedrīkst ignorēt finansu tirgus likumsakarības, īpaši ES un globālajā ekonomikā. Taču labi sabalansējot ekonomisko attīstību, jūs esat labāk pasargāti no krīzes draudiem.”

Savukārt O.Spurdziņš uzsvēra: “Nav pamata bažām par lata devalvāciju.”

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments,

“LV” ārlietu redaktors Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!