Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.457
Rīgā 2007.gada 3.jūlijā (prot. Nr.38 7.§)
Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.panta pirmo daļu, Būvniecības likuma 23.panta trešo daļu un 25.panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību un Eiropas tehniskajā apstiprinājumā ietveramās būtiskās prasības.
2. Eiropas tehniskais apstiprinājums ir pozitīvs būvizstrādājuma tehniskā novērtējuma rezultāts. Tas pamatots ar būvizstrādājuma atbilstību būtiskajām prasībām, kuras izvirzītas būvēm, ja tajās paredzēts iebūvēt minēto būvizstrādājumu, un tā derīgumu paredzētajam lietošanas mērķim. Būtiskās prasības būvēm noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2001.gada 27.marta noteikumiem Nr.142 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm"").
3. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod:
3.1. būvizstrādājumam, par kuru nav izdots harmonizētais Eiropas standarts, Eiropas Komisijas atzīts kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālais standarts vai Eiropas Komisijas izdots mandāts harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai un kuram Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar Būvniecības pastāvīgo komiteju ir konstatējusi, ka standartu nevar vai vēl nevar izstrādāt;
3.2. būvizstrādājumam, kas ievērojami atšķiras no būvizstrādājumiem, par kuriem ir izdoti harmonizētie Eiropas standarti vai Eiropas Komisijas atzīti kādas Eiropas Savienības dalībvalsts nacionālie standarti;
3.3. būvizstrādājumam, par kuru Eiropas Komisija jau ir izdevusi mandātu Eiropas Standartizācijas komitejai vai Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai vai kuram Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka šādu harmonizēto Eiropas standartu var izstrādāt tikai uz Eiropas Komisijas izdota pilnvarojuma pamata un uz Eiropas Komisijas noteiktu laikposmu.
4. Ja harmonizētā Eiropas standarta izstrādāšanai ir izsniegts Eiropas Komisijas mandāts, šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētie nosacījumi neizslēdz Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu būvizstrādājumam, par kuru atbilstoši šiem noteikumiem ir izdotas Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes. Šādā gadījumā Eiropas tehniskais apstiprinājums ir derīgs līdz brīdim, kad spēkā stājas harmonizētais Eiropas standarts.
5. Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanas nodrošināšanu Latvijā un par Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšanu šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ja Eiropas tehniskais apstiprinājums neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām vai nenodrošina Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm" minēto prasību izpildi.
2. Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcija
6. Latvijā Eiropas tehnisko apstiprinājumu būvizstrādājumam saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumiem Nr.181 "Būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība reglamentētajā sfērā" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr.181) un šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izdod Ekonomikas ministrijas pilnvarotas institūcijas (turpmāk - tehniskā apstiprinājuma institūcija), kuras atbilst šo noteikumu 11.punktā noteiktajiem kritērijiem.
7. Ekonomikas ministrija izvērtē tehniskā apstiprinājuma institūcijas atbilstību šo noteikumu 11.punktā noteiktajām prasībām un slēdz pilnvarojuma līgumu ar tehniskā apstiprinājuma institūcijas pretendentu šo noteikumu 3.nodaļā noteiktajā kārtībā.
8. Par tehniskā apstiprinājuma institūcijas pilnvarošanu Ekonomikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai, Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizācijai un citām dalībvalstīm, kā arī publicē attiecīgu informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
9. Tehniskā apstiprinājuma institūcija ir Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizācijas dalīborganizācija.
3. Eiropas tehniskā apstiprinājuma institūcijas pilnvarošanas kārtība
3.1. Pretendentu atlases izsludināšana
10. Informāciju par tehniskā apstiprinājuma institūcijas pilnvarošanas konkursu un pretendentu atlases nolikumu Ekonomikas ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
11. Tehniskā apstiprinājuma institūcija un eksperti, kurus iesaista Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanā:
11.1. pamatojoties uz zinātniskām atziņām un praktiskām zināšanām, spēj novērtēt jauna būvizstrādājuma piemērotību lietošanai;
11.2. spēj pildīt šajos noteikumos un Ministru kabineta noteikumos Nr.181 minētās prasības;
11.3. spēj pieņemt no ražotāju vai to pilnvaroto pārstāvju interesēm neatkarīgus lēmumus;
11.4. spēj objektīvi un pilnvērtīgi izvērtēt visu ieinteresēto pušu ieguldījumu;
11.5. ir apdrošinājuši savu civiltiesisko atbildību.
12. Pilnvarojuma priekšmets ir būvizstrādājumu Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdošana Latvijas Republikā un Eiropas Komisijas noteikto Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdevējinstitūcijas funkciju veikšana.
13. Ekonomikas ministrija (turpmāk - deleģētājs) ar tehniskā apstiprinājuma institūcijas pretendentu slēdz pilnvarojuma līgumu uz pieciem gadiem. Līgumu var pagarināt pēc pretendenta atkārtotas novērtēšanas.
14. Tehniskā apstiprinājuma institūcijas pretendenta kompetenci novērtē atbilstoši šo noteikumu 11.punktā noteiktajām prasībām.
15. Tehniskā apstiprinājuma institūcijas funkciju veikšanas pretendentus (turpmāk - pretendents) novērtē pēc šādiem kritērijiem:
15.1. kvalitātes nodrošinājums, kas ietver:
15.1.1. darbinieku izglītību un darba pieredzi;
15.1.2. līdzšinējo pieredzi saturiski līdzīgu pētniecības darbu un atbilstības novērtējumu izstrādē;
15.2. institūcijas kompetence un piemērotība uzdevuma veikšanai, kas ietver:
15.2.1. piedāvātā darba plāna atbilstību tehniskajam piedāvājumam;
15.2.2. līdzšinējo pieredzi saturiski līdzīgu tehniskās pētniecības darbu un atbilstības novērtējumu veikšanā;
15.2.3. starptautiskās sadarbības pieredzi.
3.2. Piedāvājuma noformēšana
16. Pretendenta piedāvājums aizlīmētā un aizzīmogotā aploksnē ar atzīmi "Piedāvājums atklātajam konkursam "Par tehniskā apstiprinājuma institūcijas funkciju veikšanu"" iesniedzams deleģētājam. Uz aploksnes norāda:
16.1. deleģētāja nosaukumu un adresi;
16.2. pretendenta nosaukumu un adresi.
17. Pretendents piedāvājumu iesniedz gan papīra formā, gan elektroniski. Elektronisko versiju ieraksta datu nesējā - kompaktdiskā.
18. Visi piedāvājuma dokumenti noformējami atbilstoši Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" prasībām un pretendentu atlases nolikumam un:
18.1. tie ievietojami šo noteikumu 16.punktā minētajā aploksnē;
18.2. tiem jābūt cauršūtiem tā, lai dokumentus nebūtu iespējams atdalīt;
18.3. uz piedāvājuma oriģināla un tā kopijām jānorāda attiecīgi "Oriģināls" un "Kopija";
18.4. piedāvājumā iekļautajiem dokumentiem jābūt skaidri salasāmiem, bez labojumiem;
18.5. iesniedzamās dokumentu kopijas apliecināmas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
19. Pretendents iesniedz parakstītu piedāvājumu. Ja piedāvājumu iesniedz personu grupa, pieteikumu paraksta visas personas, kuras ietilpst personu grupā. Ja piedāvājumu iesniedz personu grupa vai personālsabiedrība, piedāvājumā papildus norāda personu, kura konkursā pārstāv attiecīgo personu grupu vai personālsabiedrību, kā arī personu atbildības sadalījumu.
20. Iesniegtie piedāvājuma dokumenti netiek atdoti atpakaļ pretendentiem.
3.3. Piedāvājuma izskatīšana
21. Pirms piedāvājuma izvērtēšanas veicama iesniegto dokumentu pārbaude. Pieteikumus saturiski izvērtē tikai tad, ja pretendents atbilst visām pretendentu atlases nolikuma prasībām un piedāvājumā iekļauti visi nolikumā minētie dokumenti, kas noformēti atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu un pretendentu atlases nolikuma prasībām.
22. Piedāvājumus izskata Ekonomikas ministrijas izveidota komisija (turpmāk - komisija).
23. Pretendenta iesniegtais piedāvājums ir derīgs un saistošs pretendentam līdz pilnvarojuma līgumu noslēgšanai, bet ne ilgāk kā 120 dienas, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas.
24. Ja objektīvu iemeslu dēļ pilnvarojuma līgumu nevar noslēgt noteiktajā termiņā, deleģētājs var rakstiski vienoties ar pretendentu par piedāvājuma derīguma termiņa pagarināšanu.
3.4. Komisijas tiesības un pienākumi
25. Komisijai ir tiesības:
25.1. pieprasīt pretendentam precizējošu papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem, nosakot papildu informācijas iesniegšanas vietu, termiņu un veidu;
25.2. pieaicināt komisijas darbā speciālistus vai ekspertus ar padomdevēja tiesībām.
26. Komisijai ir pienākums:
26.1. pirms pretendentu atlases izsludināšanas izstrādāt un komisijas sēdē apstiprināt pretendentu atlases nolikumu;
26.2. nodrošināt pretendentiem brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi;
26.3. novērtēt pretendentu piedāvājumus saskaņā ar pretendentu atlases nolikumu;
26.4. lemt par iesniegto dokumentu neizskatīšanu, ja tie neatbilst pretendentu atlases nolikuma prasībām;
26.5. vērtēt pretendentu iesniegto tehnisko piedāvājumu saturisko kvalitāti;
26.6. lemt par pilnvarojuma līguma slēgšanu ar tehniskā apstiprinājuma institūcijas pretendentiem, kuri atbilst normatīvo aktu un pretendentu atlases nolikuma prasībām;
26.7. noraidīt visus piedāvājumus un neslēgt pilnvarojuma līgumu, ja neviens no piedāvājumiem neatbilst normatīvo aktu un pretendentu atlases nolikuma prasībām.
27. Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas komisijas locekļu.
3.5. Pretendentu tiesības un pienākumi
28. Pretendentam ir tiesības:
28.1. saņemt informāciju par piedāvājuma dokumentu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;
28.2. iesniedzot piedāvājumu, pieprasīt apliecinājumu, ka piedāvājums ir saņemts;
28.3. piedalīties piedāvājuma atvēršanā;
28.4. atteikties no pilnvarojuma līguma parakstīšanas un iesniegt sūdzību Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram par komisijas darbību attiecībā uz pretendentu atlases procesu, ja pretendents uzskata, ka deleģētājs vai komisija nav ievērojuši deleģējuma regulējošo normatīvo aktu prasības un tādējādi aizskāruši pretendenta intereses un pārkāpuši tā tiesības.
29. Pretendentam ir pienākums:
29.1. iesniedzot piedāvājumu, apņemties ievērot visus pretendentu atlases nolikumā minētos nosacījumus kā pamatu pilnvarojuma izpildei, tai skaitā sniegt komisijas pieprasīto papildu informāciju, kas nepieciešama piedāvājumu pārbaudei un vērtēšanai;
29.2. precīzi ievērot pretendentu atlases nolikuma prasības, kā arī sniegt patiesu informāciju;
29.3. segt visas izmaksas, kas saistītas ar piedāvājuma sagatavošanu un iesniegšanu.
3.6. Pilnvarojuma līgums
30. Komisijas lēmumu par pretendentu atlasi pilnvarojuma līguma slēgšanai apstiprina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.
31. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs deleģētāja vārdā slēdz pilnvarojuma līgumu ar izraudzīto tehniskā apstiprinājuma institūcijas pretendentu par tehniskā apstiprinājuma institūcijas funkciju veikšanu.
4. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pieprasīšana
32. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, ko iesniedzis ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas reģistrēts Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir īpaši pilnvarots iesniegt Eiropas tehniskā apstiprinājuma pieprasījuma iesniegumu (turpmāk - iesniedzējs).
33. Iesniedzējs ir tiesīgs pieprasīt Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu konkrētam būvizstrādājumam, būvizstrādājumu komplektam vai būvizstrādājumu saimei tikai vienā Eiropas Savienības dalībvalsts pilnvarotā Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijā. Ja iesniedzējs ir pieprasījis izdot Eiropas tehnisko apstiprinājumu konkrētam būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, iesniedzējs nav tiesīgs pieprasīt Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu tam pašam būvizstrādājumam, būvizstrādājumu komplektam vai būvizstrādājumu saimei tehniskā apstiprinājuma institūcijā Latvijā.
34. Pieprasot Eiropas tehnisko apstiprinājumu tehniskā apstiprinājuma institūcijā, iesniedzējs piekrīt, ka tehniskā apstiprinājuma institūcija par iesnieguma saturu informē Eiropas Komisiju, Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātu un dalībvalstu pilnvarotās Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijas.
35. Iesniedzējs pirms iesnieguma iesniegšanas ir tiesīgs pieprasīt no tehniskā apstiprinājuma institūcijas šādu rakstisku informāciju:
35.1. Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanas un piešķiršanas kārtība;
35.2. laika grafiks, kas tehniskā apstiprinājuma institūcijai nepieciešams, lai veiktu konkrētā būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanas un izdošanas (turpmāk - tehniskā apstiprināšana) procedūru šo noteikumu 39.punktā noteiktajā kārtībā;
35.3. tehniskās apstiprināšanas procedūras izmaksu tāme un maksāšanas kārtība saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.
36. Ja attiecīgā būvizstrādājumu joma vēl nav apstiprināta kā atbilstoša Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanai vai ja būvizstrādājums atbilst šo noteikumu 3.1. un 3.2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, šo noteikumu 35.punktā minēto informāciju iesniedzējam sniedz tikai pēc tam, kad saskaņā ar šo noteikumu 5.2.apakšnodaļā minēto kārtību ir pieņemts lēmums par iespēju izsniegt Eiropas tehnisko apstiprinājumu un tehniskā apstiprinājuma institūcija par to ir informējusi iesniedzēju.
37. Iesniegumā norāda visas iespējamās būvizstrādājuma ražotnes un to atrašanās vietas. Iesnieguma iesniedzējs nodrošina, lai tehniskā apstiprinājuma institūcijas speciālisti vai tās pilnvarotie eksperti tehniskās apstiprināšanas procesa gaitā varētu apmeklēt šīs ražotnes to darba laikā.
38. Iesniegumu (2.pielikums) iesniedz valsts valodā. Iesniegumam pievienotie dokumenti noformējami atbilstoši Valsts valodas likuma 10.panta prasībām. Ja iesniegumam pievienotie dokumenti iesniegti svešvalodā, tehniskā apstiprinājuma institūcija ir tiesīga pieprasīt, lai iesniedzējs divu mēnešu laikā iesniedz visu vai dažu iesniegumam pievienoto dokumentu tulkojumu latviešu valodā. Minētie tulkojumi uzskatāmi par iesnieguma sastāvdaļu.
39. Tehniskā apstiprinājuma institūcija Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā apliecina iesnieguma saņemšanu. Ja pieņemts pozitīvs lēmums, tehniskā apstiprinājuma institūcija informē iesniedzēju par gatavību uzsākt tehniskās apstiprināšanas procedūru un uzaicina iesniedzēju slēgt līgumu par tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanu (3.pielikums) vai pieņem lēmumu neuzsākt tehniskās apstiprināšanas procedūru.
40. Ja pieņemts negatīvs lēmums, tehniskā apstiprinājuma institūcija lēmumā norāda noraidījuma iemeslu. Šādā gadījumā iesniedzējs ir tiesīgs:
40.1. apstrīdēt tehniskā apstiprinājuma institūcijas lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;
40.2. iesniegt iesniegumu citas dalībvalsts pilnvarotajā Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijā.
41. Tehniskā apstiprinājuma institūcijai ir tiesības pieprasīt, lai iesniedzējs iesniegumam pievieno šādus dokumentus:
41.1. būvizstrādājuma aprakstu un rasējumus;
41.2. būvizstrādājuma specifikācijas;
41.3. testēšanas pārskatus;
41.4. aprēķinus;
41.5. citu informāciju, kas nepieciešama būvizstrādājuma tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanai un atbilstības izvērtēšanai attiecībā uz derīgumu paredzētajai izmantošanai.
42. Iesniedzējs nodrošina tehniskā apstiprinājuma institūciju un tās pilnvarotos ekspertus, kas novērtē būvizstrādājumu un veic tehnisko apstiprināšanu, ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem.
43. Ja divu mēnešu laikā pēc atkārtota atgādinājuma nosūtīšanas iesniedzējs neizpilda šajos noteikumos minētos pienākumus vai prasības, kas nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu, tehniskā apstiprinājuma institūcija ir tiesīga noraidīt iesniegumu.
44. Tehniskā apstiprinājuma institūcija un tās pilnvarotie eksperti nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, kas tiem kļuvusi zināma, izskatot iesniegumu un pieņemot lēmumu par Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu.
5. Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošana un piešķiršana
45. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod saskaņā ar:
45.1. šiem noteikumiem, ar kuriem ir pārņemti Kopējie procedūras noteikumi Eiropas tehniskā apstiprinājuma pieprasīšanai, kas norādīti Komisijas 1994.gada 17.janvāra lēmuma Nr.94/23/EK pielikumā;
45.2. Ministru kabineta noteikumiem Nr.181, ar kuriem ir pārņemta Eiropas Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīva 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (turpmāk - Direktīva 89/106/EEK);
45.3. attiecīgām Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēm, norādot to numuru un nosaukumu, ja vien Eiropas tehniskais apstiprinājums saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 9.panta 2.punktu un Kopējo procedūras noteikumu 3.2.punktu netiek izsniegts bez pamatnostādnēm.
46. Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu pamato ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.181, ar kuriem ir pārņemta Direktīva 89/106/EEK, būvizstrādājuma pārbaudēm, testiem un atbilstības novērtēšanu saskaņā ar šī būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu saimes pamatnostādnēm un Skaidrojošajiem dokumentiem par Eiropas Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (turpmāk - skaidrojošie dokumenti) (izdoti kā Eiropas Komisijas 1994.gada ziņojums 94/C 62/01 un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 1994.gada 28.februārī (sērija C62, 37.sējums)).
47. Ja Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes vēl nav izdotas, Eiropas tehnisko apstiprinājumu var izdot ar atsauci uz būvizstrādājumiem izvirzītajām būtiskajām prasībām un skaidrojošajiem dokumentiem (ja būvizstrādājumu atbilstības novērtējumu ir apstiprinājušas dalībvalstu pilnvarotās Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijas, kas darbojas Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijā).
48. Eiropas tehniskais apstiprinājums un būvizstrādājuma CE marķējums apliecina būvizstrādājuma atbilstību būtiskajām prasībām, kas noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm" un skaidrojošajos dokumentos. Ja Eiropas tehniskajā apstiprinājumā tiek ņemti vērā un izvērtēti citi būvizstrādājuma aspekti, kas neattiecas uz būtiskajām prasībām un skar nereglamentētu jomu, šādu izvērtējumu skaidri nodala un Eiropas tehniskajā apstiprinājumā norāda, ka tas attiecas uz nereglamentēto jomu.
49. Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod uz laiku līdz pieciem gadiem. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu var pagarināt šo noteikumu 7.nodaļā minētajā kārtībā.
50. Tehniskās apstiprināšanas procedūras un Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas izmaksas sedz iesniedzējs saskaņā ar tāmi, kas pievienota līgumam par tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanu.
5.1. Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošana un izdošana saskaņā ar pamatnostādnēm
51. Eiropas tehnisko apstiprinājumu pamatnostādnes būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei izstrādā saskaņā ar Eiropas Komisijas izdoto mandātu.
52. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes tehniskā apstiprinājuma institūcija izstrādā, sadarbojoties ar Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskās padomes izveidoto komiteju.
53. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēs ietver šādu informāciju:
53.1. atsauci uz atbilstošiem skaidrojošajiem dokumentiem;
53.2. īpašās prasības attiecībā uz būvizstrādājumam vai būvizstrādājumu saimei izvirzāmām būtiskajām prasībām, kas noteiktas Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm";
53.3. būvizstrādājuma testēšanas metodes;
53.4. testēšanas rezultātu novērtēšanas un dokumentēšanas metodes;
53.5. inspicēšanas un atbilstības novērtēšanas metodes atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.181 III, IV un VII nodaļai;
53.6. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu.
54. Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu, kas sagatavots pārejas laikā, ko Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācija ir noteikusi Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes projektam, kopā ar Eiropas tehniskā apstiprinājuma projekta pavaddokumentiem un testēšanas pārskatiem tehniskā apstiprinājuma institūcija nosūta atzinumu sniegšanai:
54.1. citu dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām;
54.2. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātam.
55. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnes pēc konsultācijām ar Būvniecības pastāvīgo komiteju (arī citu dalībvalstu pilnvaroto Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūciju sagatavotās pamatnostādnes) tehniskā apstiprinājuma institūcija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
56. Sagatavoto Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu, kurš noformēts atbilstoši šo noteikumu 5.3.apakšnodaļai, tehniskā apstiprinājuma institūcija nosūta izskatīšanai un atzinumu sniegšanai:
56.1. citu dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām;
56.2. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātam. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariāts minēto projektu nosūta Eiropas Komisijai.
57. Tehniskā apstiprinājuma institūcija par izdoto un publicēto Eiropas tehnisko apstiprinājumu:
57.1. paziņo visu citu dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām;
57.2. publicē attiecīgu informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";
57.3. pēc citu dalībvalstu pilnvaroto Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūciju pieprasījuma nosūta tām izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu apliecinošo dokumentu pilnu komplektu.
5.2. Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošana un izdošana, ja pamatnostādnes nav izdotas
58. Tehniskā apstiprinājuma institūcija, saņemot iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 36.punktu vai saņemot iesniegumu pilnīgi jauna (inovatīva) būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu saimes Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, konsultējas ar Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehnisko padomi, lai saskaņotu Eiropas tehniskā apstiprinājuma piešķiršanu šim būvizstrādājumam bez Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādņu izstrādes (atbilstoši šo noteikumu 36. un 47.punktam) un vienotos par atbilstības novērtēšanas procedūras pamatprincipiem.
59. Ja Eiropas tehnisko apstiprinājumu izdod saskaņā ar šo noteikumu 47.punktu (bez pamatnostādnēm), tā saturu un struktūru veido saskaņā ar šo noteikumu 5.3.apakšnodaļā noteikto būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgo modeli.
60. Ja Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskā padome nav vienojusies par Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas iespēju un Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Izpildkomisija ir pieņēmusi lēmumu par jautājuma izskatīšanu Eiropas Komisijas Būvniecības pastāvīgajā komitejā, tehniskā apstiprinājuma institūcija informē iesniedzēju par Būvniecības pastāvīgās komitejas lēmumu.
61. Ja Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijā ir panākta vienošanās par Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanu bez pamatnostādnēm, tehniskā apstiprinājuma institūcija konsultējas ar citu dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām par pieteiktā Eiropas tehniskā apstiprinājuma sagatavošanas gaitu, testēšanas programmu un būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanas kārtību. Tehniskā apstiprinājuma institūcija ņem vērā citu dalībvalstu pilnvaroto Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūciju atzinumus. Ja citu dalībvalstu pilnvaroto Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūciju atzinumos izteiktos iebildumus nav iespējams ņemt vērā, domstarpības apspriež Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskās padomes un Izpildkomisijas sēdēs.
62. Ja Eiropas tehniskā apstiprinājuma iesniegums attiecas uz tādu būvizstrādājumu vai būvizstrādājumu saimi, kurai šo noteikumu 58.punktā minētā kārtība ir jau noteikta, Eiropas tehniskā apstiprinājuma izsniegšanu pamato ar jau noteikto kārtību.
63. Pirms Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas tehniskā apstiprinājuma institūcija sagatavoto Eiropas tehniskā apstiprinājuma projektu nosūta (ar lūgumu sniegt viedokli divu mēnešu laikā) izskatīšanai un atzinumu sniegšanai:
63.1. citu dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām;
63.2. Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātam.
64. Ja šo noteikumu 63.punktā minētās institūcijas ir devušas rakstisku piekrišanu, tehniskā apstiprinājuma institūcija iesniedzējam izsniedz Eiropas tehnisko apstiprinājumu. Izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu tehniskā apstiprinājuma institūcija nosūta visām šo noteikumu 63.punktā minētajām institūcijām.
65. Ja tehniskā apstiprinājuma institūcijai ar dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām šo noteikumu 63. un 64.punktā minētajā kārtībā vienoties neizdodas, tehniskā apstiprinājuma institūcija jautājumu iesniedz izskatīšanai Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Tehniskajā padomē. Ja Tehniskā padome vienojas, tehniskā apstiprinājuma institūcija iesniedzējam izsniedz Eiropas tehnisko apstiprinājumu. Ja vienošanos panākt neizdodas, jautājumu izskata Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Izpildkomisija un pieņem lēmumu par Eiropas tehniskā apstiprinājuma projekta turpmāko virzību.
5.3. Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgais modelis
5.3.1. Vispārīgie nosacījumi
66. Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgo modeli piemēro Eiropas tehniskā apstiprinājuma noformējuma vienveidības nodrošināšanai neatkarīgi no būvizstrādājuma veida un tehniskā apstiprinājuma institūcijas, kas izdod Eiropas tehnisko apstiprinājumu.
67. Eiropas tehniskā apstiprinājuma vispārīgais modelis nosaka:
67.1. Eiropas tehniskā apstiprinājuma saturu, kopīgās sadaļas un to numerāciju;
67.2. kopīgo nodaļu virsrakstus;
67.3. kopīgo noteikumu formulējumu;
67.4. sniedz vispārīgu informāciju par atsevišķu nodaļu sagatavošanas noteikumiem.
68. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pirmajā lapā norāda:
68.1. tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijas nosaukumu, adresi un logotipu;
68.2. ka tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcija ir Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizācijas locekle (norāda ar logotipu un vārdiem);
68.3. Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizācijas pilnu nosaukumu angļu valodā un - jaunā rindā - valsts valodā;
68.4. Eiropas tehniskā apstiprinājuma numuru Eiropas Tehnisko apstiprinājumu organizācijas saskaņotās numerācijas sistēmā;
68.5. būvizstrādājuma tirdzniecības nosaukumu vai vairākus nosaukumus, vai atsauces uz Eiropas Kopienā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs izmantojamiem būvizstrādājumiem, kas neizraisa pārpratumu par būvizstrādājuma īpašībām un tā paredzēto lietojumu;
68.6. Eiropas tehniskā apstiprinājuma īpašnieku - ražotāju vai tā Eiropas Kopienā reģistrētu pārstāvi atbilstoši Direktīvas 89/106/EEK 9.panta trešajai daļai (šo noteikumu 10.punkts) un Eiropas Komisijas 1994.gada 17.janvāra lēmuma 94/23/EK "Par Eiropas tehniskā apstiprinājuma vienotiem procedūras noteikumiem" (turpmāk - Vienotie procedūras noteikumi) pielikuma 2.1.apakšpunktam (šo noteikumu 33.punkts);
68.7. būvizstrādājuma vispārīgo veidu un lietojumu;
68.8. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu;
68.9. būvizstrādājuma ražotnes (ja būvizstrādājums tiek izgatavots vairākās ražotnēs, tās norāda Eiropas tehniskā apstiprinājuma pielikumā);
68.10. dokumenta lappušu kopskaitu, pielikumu (ja tādi ir) skaitu un to apjomu.
5.3.2. Juridiskais pamats un galvenie nosacījumi
69. Eiropas tehniskā apstiprinājuma tekstā norāda tā izdošanas juridisko pamatojumu:
69.1. Direktīvu 89/106/EEK;
69.2. atsauci uz šiem noteikumiem;
69.3. Eiropas Komisijas 1994.gada 17.janvāra lēmumu 94/23/EK "Par Eiropas tehniskā apstiprinājuma vienotiem procedūras noteikumiem";
69.4. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādņu numuru, ja Eiropas tehniskais apstiprinājums izdots saskaņā ar pamatnostādnēm, vai atsauci uz Direktīvas 89/106/EEK 9.panta otro daļu un Vienoto procedūras noteikumu 3.2.punktu.
70. Eiropas tehniskā apstiprinājuma tekstā norāda šādu informāciju:
70.1. attiecīgā tehniskā apstiprinājuma institūcija (norādot tās pilnu nosaukumu) ir pilnvarota kontrolēt, kā ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis ievēro šī Eiropas tehniskā apstiprinājuma nosacījumus;
70.2. attiecīgā Eiropas tehniskā apstiprinājuma īpašnieks ir atbildīgs par būvizstrādājuma atbilstību šī Eiropas tehniskā apstiprinājuma prasībām un derīgumu paredzētajam lietojumam;
70.3. attiecīgo Eiropas tehnisko apstiprinājumu nav atļauts nodot citiem ražotājiem vai ražotāju pārstāvjiem, izņemot tos, kas norādīti šī Eiropas tehniskā apstiprinājuma pirmajā lapā;
70.4. attiecīgo Eiropas tehnisko apstiprinājumu ir tiesīga atsaukt tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcija (norāda pilnu tās nosaukumu), pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 5.panta pirmo daļu, un šo noteikumu 73.punktu.
5.3.3. Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas īpašie nosacījumi
71. Eiropas tehniskā apstiprinājuma īpašos nosacījumus iedala šādās sadaļās:
71.1. būvizstrādājuma vai būvizstrādājuma komplekta definīcija un paredzētais lietojums. Šajā sadaļā apraksta:
71.1.1. būvizstrādājuma iespējamos veidus un to pazīmes;
71.1.2. būvizstrādājuma komplekta sastāvdaļas;
71.1.3. būves un konstrukcijas, kurās būvizstrādājumu var izmantot, un šī būviztrādājuma iebūvēšanas nosacījumus;
71.1.4. sagaidāmo būvizstrādājuma ekspluatācijas ilgumu;
71.2. būvizstrādājuma īpašības un to noteikšana. Šajā sadaļā, atsaucoties uz pamatnostādnēm vai skaidrojošajiem dokumentiem, ja Eiropas tehniskais apstiprinājums ir izdots būvizstrādājumam, kuram nav izdotas pamatnostādnes, norāda būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu komplekta tehniskos parametrus un īpašību kvantitatīvos radītājus; atsaucoties uz harmonizētiem vai atzītiem nacionālajiem standartiem vai Eiropas tehnisko apstiprinājumu pamatnostādnēm, norāda metodes, ar kurām veiktas pārbaudes, būvizstrādājuma tehniskos parametrus un citus nosacījumus, kas nepieciešami būvju vai to daļu projektēšanai un izmantošanai. Liela apjoma informāciju ieteicams noformēt atsevišķos Eiropas tehniskā apstiprinājuma pielikumos;
71.3. atbilstības novērtēšana un CE marķēšana. Šajā sadaļā ietver:
71.3.1. norādes par atbilstības novērtēšanas sistēmu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.181 22.punktu (Direktīvas 89/106/EEK III pielikumu). Ja Eiropas tehniskais apstiprinājums ietver vairākus būvizstrādājumus, atbilstības novērtēšanas sistēmu norāda katram;
71.3.2. pušu - ražotāja un tehniskā apstiprinājuma institūcijas - pienākumus:
71.3.2.1. ražotāja pienākumu kontrolēt ražošanas procesu, norādot kontroles metodes un to apjomu, tajā skaitā pārbaudes veidu un pārbaužu minimālo skaitu, kā arī citus ražotāja uzdevumus, kas noteikti saskaņā ar atbilstības novērtēšanas sistēmu, piemēram, sākotnējo tipa testēšanu;
71.3.2.2. tehniskā apstiprinājuma institūcijas uzdevumus, kas izriet no attiecīgās atbilstības novērtēšanas sistēmas, norādot pārbaužu, kontroles un uzraudzības veidus, to apjomu un skaitu;
71.3.3. CE marķēšanu veic, marķējot pašu būvizstrādājumu (norāda vietu) vai arī CE marķējumu liekot uz būvizstrādājuma etiķetes, izvietojot to uz iepakojuma vai marķējot būvizstrādājuma pavaddokumentus. CE marķējumam pievieno šādu informāciju:
71.3.3.1. ražotāja nosaukumu vai logotipu un ražotnes adresi;
71.3.3.2. atbilstības novērtēšanā iesaistītās paziņotās institūcijas numuru;
71.3.3.3. būvizstrādājuma tirdzniecības nosaukumu;
71.3.3.4. Eiropas tehniskā apstiprinājuma numuru;
71.3.3.5. būvizstrādājuma tehnisko īpašību kvantitatīvos rādītājus un to klases. Ja viena veida būvizstrādājumus ražo vairākās rūpnīcās, to īpašību kvantitatīvajiem radītājiem un tehniskajiem parametriem jābūt identiskiem;
71.3.3.6. izgatavošanas gadu un, ja nepieciešams, izlaides datumu, un būvizstrādājumu partijas identifikācijas numuru;
71.4. nosacījumi būvizstrādājuma atbilstības novērtēšanai paredzētajam lietojumam; šajā sadaļā norāda:
71.4.1. specifiskas ražošanas un montāžas metodes, kā arī darbaspēka kvalifikāciju. Ja ražošanas tehnoloģijā tiek izmantota konfidenciāla komerciāla informācija, to neietver Eiropas tehniskā apstiprinājuma aprakstā. Tehniskā apstiprinājuma institūcija minēto informāciju izsniedz paziņotajai institūcijai, kas iesaistīta atbilstības novērtēšanas procesā;
71.4.2. būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu komplekta iebūvēšanas, montāžas vai uzstādīšanas nosacījumus būvlaukumā, tajā skaitā prasības darbaspēka un būvdarbu vadītāja kvalifikācijai, un darbu veikšanas tehnoloģiju;
71.4.3. būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu komplekta tehniskos parametrus, īpašību kvantitatīvos rādītājus, kas nepieciešami būves projektēšanai un būvdarbu veikšanai;
71.4.4. atsauces uz standartiem, Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēm vai Eiropas tehniskā apstiprinājuma pielikumiem;
71.4.5. Eiropas tehniskajā apstiprinājumā ražotāju norāda tikai tādā gadījumā, ja izpildīti šo noteikumu 71.4.1.apakšpunkta nosacījumi, turklāt Eiropas tehniskā apstiprinājuma īpašniekam ir tiesības atsevišķā nepublicējamā pielikumā (to iesniedz tehniskā apstiprinājuma institūcijai) norādīt informāciju par ražotāju;
71.5. ieteikumi būvizstrādājumu ražotājam. Šajā sadaļā norāda:
71.5.1. būvizstrādājuma ražotāja atbildību nodrošināt šajā Eiropas tehniskajā apstiprinājumā izvirzīto prasību paziņošanu tām personām un institūcijām, kas saistītas ar attiecīgā būvizstrādājuma apriti;
71.5.2. būvizstrādājuma iebūves un lietošanas nosacījumus, kas jāizpilda, lai nodrošinātu būvizstrādājuma derīgumu un atbilstību paredzamajam lietojumam būvēs.
5.3.4. Eiropas tehniskā apstiprinājuma pielikumi
72. Eiropas tehniskajam apstiprinājumam pievieno šādus pielikumus (vienu vai vairākus):
72.1. pirmajā pielikumā - būvizstrādājuma rasējumi;
72.2. turpmākajos pielikumos, ja nepieciešams:
72.2.1. būvizstrādājuma vai būvizstrādājumu komplekta un tā sastāvdaļu detalizēts apraksts, būvizstrādājuma ražošanas, transportēšanas, uzglabāšanas un iebūvēšanas noteikumi. Ja nepieciešams, pievieno attiecīgo ierīču rasējumus;
72.2.2. būvizstrādājuma testēšanas un aprēķinu metodes, ja nav iespējams atsaukties uz Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēm vai standartiem;
72.2.3. norādes par to būvju projektēšanas un iebūvēšanas metodēm, kurās būvizstrādājumu paredzēts iebūvēt, ciktāl tās attiecas uz būvizstrādājuma atbilstību paredzētajam lietojumam, ja nav iespējams atsaukties uz Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēm vai standartiem.
6. Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšana un grozīšana
73. Ja Eiropas Komisija informē Latviju par to, ka izdotais Eiropas tehniskais apstiprinājums neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajām prasībām vai nenodrošina Latvijas būvnormatīvā LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm" minēto prasību izpildi, Ekonomikas ministrija atsauc izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu un informē par to tehniskā apstiprinājuma institūciju un būvizstrādājuma ražotāju vai tā pilnvaroto pārstāvi Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Ekonomikas ministrija par attiecīgā būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma atsaukšanu informē Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātu un citu dalībvalstu pilnvarotās Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijas, kā arī Eiropas tehniskā apstiprinājuma īpašnieku.
74. Tehniskā apstiprinājuma institūcija ir tiesīga grozīt tikai tās izdoto Eiropas tehnisko apstiprinājumu.
75. Grozījumus Eiropas tehniskajā apstiprinājumā izdara saskaņā ar jauna Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību (šo noteikumu 5.nodaļa), tehniskās apstiprināšanas procedūrai pakļaujot tās Eiropas tehniskā apstiprinājuma daļas, kuras tiek grozītas.
76. Izdodot grozīto Eiropas tehnisko apstiprinājumu, tehniskā apstiprinājuma institūcija anulē esošo Eiropas tehnisko apstiprinājumu.
7. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarināšana
77. Iesniegumu Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarināšanai iesniedzējs vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma derīguma termiņa beigām šo noteikumu 4.nodaļā minētajā kārtībā iesniedz tehniskā apstiprinājuma institūcijā, kas sākotnēji izdevusi Eiropas tehnisko apstiprinājumu.
78. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu var pagarināt uz laiku līdz pieciem gadiem, ja vien Eiropas Komisija nav informējusi Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizāciju vai tehniskā apstiprinājuma institūciju par to, ka mainījušies nosacījumi, uz kuru pamata Eiropas tehniskais apstiprinājums sākotnēji ir izdots.
79. Iesniegumam Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņa pagarināšanai pievieno attiecīgā būvizstrādājuma Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēs noteiktos dokumentus.
80. Ja Eiropas tehnisko apstiprinājumu ir paredzēts izdot bez Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēm saskaņā ar šo noteikumu 5.2.apakšnodaļu, iesniedzamos dokumentus tehniskā apstiprinājuma institūcija nosaka pēc konsultācijām ar Eiropas Tehniskā apstiprinājuma organizācijas Sekretariātu un citu dalībvalstu pilnvarotajām Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdevējinstitūcijām.
81. Eiropas tehniskā apstiprinājuma derīguma termiņu pagarina saskaņā ar jauna Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas kārtību (šo noteikumu 4.nodaļa).
8. Noslēguma jautājums
82. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 4.oktobra noteikumus Nr.747 "Noteikumi par Eiropas tehnisko apstiprinājumu" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 160.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un lēmumiem
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1) Padomes 1988.gada 21.decembra Direktīvas 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem;
2) Padomes 1993.gada 22.jūlija Direktīvas 93/68/EEK, ar kuru groza Direktīvu 87/404/EEK (vienkāršās spiedtvertnes), 88/378/EEK (rotaļlietu drošība), 89/106/EEK (būvizstrādājumi), 89/336/EEK (elektromagnētiskā savietojamība), 89/392/EEK (mašīnas), 89/686/EEK (individuālās aizsardzības līdzekļi), 90/384/EEK (neautomātiskie svēršanas instrumenti), 90/385/EEK (aktīvās implantējamās medicīniskās ierīces), 90/396/EEK (gāzveida kurināmā dedzināšanas iekārtas), 91/263/EEK (telekomunikāciju gala ierīces), 92/42/EEK (jauni ūdens sildītāji, ko kurina ar šķidro vai gāzveida kurināmo) un 73/23/EEK (elektroierīces, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās).
Ministru prezidents A.Kalvītis
Ekonomikas ministrs J.Strods
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.457
Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas izmaksu noteikšanas metodika
1. Tehniskās apstiprināšanas procedūras un Eiropas tehniskā apstiprinājuma izdošanas izmaksas ir noteiktas izmaksu tāmē, kas pievienota līgumam par tehniskās apstiprināšanas procedūras veikšanu.
2. Izmaksās ietver visas tiešās un administratīvās izmaksas.
3. Personālu nosaka atkarībā no tehniskās apstiprināšanas procedūras darbietilpības un piesaistīto speciālistu kvalifikācijas, paredzot šādas darba stundas samaksas likmes (likmē ietverti visi darba ņēmēja maksājamie nodokļi, bet nav ietverti darba devēja maksājamie nodokļi):
3.1. tehniķim - līdz 15 latiem stundā;
3.2. vidējas kvalifikācijas inženierim - līdz 25 latiem stundā;
3.3. augstas kvalifikācijas inženierim - līdz 40 latiem stundā;
3.4. zinātņu doktoram - līdz 50 latiem stundā.
4. Nepieciešamos testēšanas laboratoriju un citu institūciju pakalpojumus samaksā pēc šo institūciju cenrāžiem.
5. Nepieciešamo materiālu izmaksas tāmē norāda pēc to faktiskajām cenām.
Ekonomikas ministrs J.Strods
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.457
Ekonomikas ministrs J.Strods
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 3.jūlija noteikumiem Nr.457
Ekonomikas ministrs J.Strods
