Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Amatpersonu vērtējumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2001., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1600

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts 2000. gadā

Vēl šajā numurā

12.01.2001., Nr. 7

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Amatpersonu vērtējumā:

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš:

Man šķiet, ka arī agrākie valsts pārvaldes reformu skeptiķi tagad sāk atzīt — reforma ir nepieciešama. Tā ir nepieciešama, lai mūsu darbam būtu vienoti un skaidri mērķi, labāka sadarbība un atbildības sadalījums, vienkāršākas procedūras pārvaldes iekšējā vidē. Tā ir nepieciešama, lai iedzīvotāji saņemtu labākus pakalpojumus un viņiem būtu skaidri "spēles noteikumi" attiecībās ar iestādēm.

Esam turpinājuši iekšējās sakārtošanas darbu. Par to liecina pieņemtais Valsts civildienesta likums, kā arī pašlaik Saeimā apspriežamie likumi par valsts aģentūrām un valsts pārvaldes iekārtu. Pozitīvi vērtējami inspekciju darba uzlabošanas programmas rezultāti, reālās pārmaiņas Zemkopības ministrijā pēc funkcionālā audita, iekšējā audita sistēmas ieviešanas u.c.

Tomēr mēs sasniegtu daudz vairāk, ja Latvijā tiktu pieņemta skaidra valsts pārvaldes reformu stratēģija, par kuru ir panākta vienošanās visaugstākajā politiskajā līmenī. Pretējā gadījumā daudz enerģijas tiek patērēts savstarpējiem ķīviņiem un sīkām fragmentārām aktivitātēm.

Tā, piemēram, mani satrauc konceptuālās pretrunas, kas ir izveidojušās reģionālās attīstības un tai atbilstošo struktūrfondu izmantošanas jautājumos. Tās neskar tikai ES līdzekļu izmantošanas organizāciju. Ir skaidri jāpasaka, vai reformas rezultātā mūsu valstī būs centralizēts pārvaldes modelis, kurā centralizācija tikai pieaugs un kura ietvaros nekādi reģioni nav nepieciešami; vai arī — mums ir jāveido reģioni un spēcīgas to pašvaldības, kurām var deleģēt un decentralizēt daudzas ministriju funkcijas, kuras izstrādā savus attīstības plānus un lemj par savu resursu izmantošanu.

Es domāju, ka viens no 2001. gada galvenajiem uzdevumiem ir iepriekšminētās stratēģijas konkretizācija un ieviešana. Atsevišķa ierēdņa vai departamenta darbs iegūst jēgu tikai skaidras kopējās virzības kontekstā. Valsts pārvaldes orientācija uz iedzīvotāju — tas būtu svarīgākais akcents reformas pasākumu kopumā.

 

Tieslietu ministre Ingrīda Labucka:

Vērtējot paveikto valsts pārvaldes sakārtošanas jomā, jāatzīst, ka kopš reformas sākšanas šajā jomā Latvijai nav bijusi ilglaicīga un stabila politika. Jāsecina, ka pēc Valsts reformu ministrijas likvidēšanas valsts pārvaldes reformas gaitā noticis pārrāvums.

Tomēr, pateicoties plānveidīgai valsts pārvaldes reformai pēdējo divu valdību laikā, veikts nozīmīgs darbs pēc valsts pārvaldes reformas tempa mazināšanās 1995.–1996. gadā.

Par vienu no būtiskākajiem sasniegumiem ir jāatzīst zināma valsts pārvaldes centrālā koordinācija. Pozitīvi vērtēju pēdējā laikā veiktos pasākumus Valsts kancelejas lomas nostiprināšanā, izveidojot Politikas koordinācijas departamentu.

Nenoliedzami, patīkami konstatēt, ka publiskās pārvaldes reformas ietvaros Ministru kabinets ir izstrādājis nepieciešamos likumprojektus, kuri tagad ir jāizskata un jāpieņem parlamentam. Protams, šo likumu pieņemšanai ir arī svarīga loma integrācijas procesā Eiropas Savienībā, jo administratīvā kapacitāte ir vissvarīgākais faktors, pēc kura tiks vērtēta gatavība līdzdalībai Eiropas Savienībā.

Konsekvents un mērķtiecīgs darbs publiskās pārvaldes reformas jomā ar precīzi definētiem mērķiem un skaidru reformu procesa plānošanu un virzību valsts kopējās attīstības kontekstā, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības norādes par administratīvās kapacitātes uzlabošanu: neaprobežoties tikai ar ierēdniecības reformu, bet nodrošināt valsts spēju ieviest ES likumdošanu.

Jaunie likumi ienesīs būtiskas izmaiņas, tādēļ būtu nepieciešams veikt plašu skaidrošanu, kas palīdzētu izprast to būtību un gaidāmos rezultātus. Nenoliedzami, pēc trīs būtiskāko — valsts pārvaldes iekārtu, aģentūru un publisko institūciju — likumprojektu pieņemšanas būs jāsāk darbs pie vēl liela skaita normatīvo aktu, kas nepieciešami efektīvas valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanai, kā arī vienota un profesionāla civildienesta izveidei ar konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu.

 

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane:

Valsts pārvaldes reformas jomā 2000. gadā pozitīvi vērtējams darbs pie trim svarīgākajiem likumiem, kas veicina virzību uz efektīvu valsts pārvaldi, — Valsts civildienesta likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Valsts aģentūru likuma. Diemžēl jaunā valsts pārvaldes likumprojekta pakete ir izstrādāta pirms valsts pārvaldes reformas stratēģijas pieņemšanas. Būtiski ir aizkavējies darbs pie vienotas darba samaksas sistēmas valsts pārvaldes darbiniekiem, kas uzskatāms par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem reformas īstenošanā.

Veiksmīgi radīta iekšējā audita institucionālā sistēma. Pozitīvi vērtējams tas, ka valstī uzsākts darbs pie vairāku ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādes (Nacionālais attīstības plāns, Ilgtermiņa ekonomiskās attīstības stratēģija, Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāns u.c.).

2001. gadā kā prioritātes valsts pārvaldes reformas jomā vajadzētu izvirzīt valsts pārvaldes reformas stratēģijas pieņemšanu, vienotās darba samaksas sistēmas izstrādi, kā arī civildienesta reformas ieviešanu atbilstoši jaunajam Valsts civildienesta likumam. Galvenā vērība civildienesta attīstībā jāpievērš:

— augstākā līmeņa ierēdņu personāla vadības principu un procedūru izstrādei;

— karjeras plānošanas procesa un rotācijas sistēmas jēdzienu precīzākai definēšanai;

— vienotas ierēdņu amatu kvalifikācijas kategoriju un atalgojumu sistēmas izveidei, kas ir būtisks priekšnosacījums kvalificētu cilvēkresursu piesaistei valsts pārvaldē.

Ir būtiski panākt, lai cīņa pret korupciju kļūtu par visas sabiedrības lietu un lai nākamajā gadā tiktu sasniegti vērā ņemami rezultāti. Nopietni jāpievēršas politikas plānošanas procesa pilnveidošanai valstī, sasaistot to ar budžeta veidošanas procesu.

 

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš:

2001. gada prioritātes ir Valsts civildienesta likuma ieviešana, Administratīvā procesa likuma sagatavošana un ieviešana, valsts pārvaldes iekārtas/sistēmas normatīvā bāze, darba samaksas sistēmas ieviešana, jauninājumi budžeta sagatavošanā.

Iespējams, ka par aktuālāko uzdevumu kļūs jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana.

2001. gads būs izšķirošs arī publiskās pārvaldes stratēģiskās koordinācijas un likumdošanas ieviešanas ziņā. Jāņem vērā arī tas, ka likumu ieviešana mūsu apstākļos varbūt ir pat daudz grūtāks uzdevums nekā likumu sagatavošana. 2001. gads ir izšķirošs arī tādēļ, lai pierādītu, ka mūsu publiskā pārvalde ir efektīva paškontrolējoša sistēma, kas veiksmīgi tiek ar savām problēmām galā.

Vai tiešām spēsim īstenot ES integrācijas prasības atrauti no kalpošanas mūsu valsts iedzīvotājiem? Nesanāks taču nekas pārliecinošs, ja dokumenti tiks labi sagatavoti, bet apmeklētāju iestādē sagaidīs tas pats padomiski domājošais birokrāts ar vienaldzīgo vai papildatlīdzību alkstošo attieksmi, vai arī laiku pa laikam atkal parādīsies ziņas par nesaprātīgiem līdzekļu tēriņiem.

Visaktuālākais ir publiskās pārvaldes efektivitāte, kvalitāte un uzticība tai. Kādi ir efektīvas un kvalitatīvas pārvaldes kritēriji, par to spriež arī ES, un ar laiku to varēsim "izmērīt". Tomēr visneatliekamākais uzdevums ir uzticības atjaunošana publiskajai pārvaldei un institūcijām, kas darbojas tās uzdevumu izpildē. Bez sabiedrības uzticības nav iespējams kvalitatīvi strādāt, jo tādā gadījumā iedzīvotāju interesēs esošas iniciatīvas un perspektīvas ieceres nevar īstenot.

 

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Sarnovičs:

Izvērtējot publiskās pārvaldes reformas gaitu 2000. gadā, jāatzīst, ka vērojamas pozitīvas tendences kvalitatīvas un racionālas valsts pārvaldes sistēmas attīstības sākumam. Šajā sakarā var minēt Valsts civildienesta likuma pieņemšanu, koncepcijas "Par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs" izstrādi, kā arī jautājuma par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem aktualizēšanu. Jāmin arī Valsts administrācijas skolas piedāvāto mācību programmu klāsta paplašināšanās un valsts pārvaldes iestādēm aktuālo tēmu iekļaušana mācību programmās.

Ja runājam par problēmām publiskajā pārvaldē, tad to nav mazums. Varētu vēlēties, lai reformu gaita būtu straujāka un vienlaikus pārdomātāka, kā arī dažādu valsts pārvaldes jomā izstrādāto normatīvo dokumentu kvalitāte būtu vairāk atbilstoša esošajai situācijai, vispārpieņemtajām prasībām un tie būtu racionāli pielietojami.

Gribu uzsvērt jautājumu par valsts pārvaldes institūcijās strādājošo izglītības līmeni. Uzskatu, ka tieši šeit ir nepieciešami augsti izglītoti un kvalificēti darbinieki. Nebūtu pieļaujams, ka ministriju centrālajos aparātos ierēdņu amatus ieņemtu darbinieki tikai ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību. Runājot par problēmām, vēl gribu pieskarties arī visiem zināmajam — valsts pārvaldes institūcijās strādājošo salīdzinoši zemajam atalgojumam, kas sekmē lielo personāla mainību un kvalificētāko darbinieku aiziešanu no valsts pārvaldes institūcijām uz privātstruktūrām.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem, kas publiskās pārvaldes jomā būtu veicami tuvākajā laikā, ir Valsts civildienesta likuma ieviešana valsts pārvaldes institūcijās un ar to saistīto Ministru kabineta noteikumu un instrukciju izpilde. Šajā sakarā arī mūsu ministrijā ir daudz darāmā — vēlreiz jāpārskata ministrijas pakļautībā esošo valsts pārvaldes iestāžu un ministrijas struktūrvienību funkcijas, jāizvērtē un jānosaka ierēdņu amati ar tiem atbilstošām kategorijām.

 

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Staris:

Mūsuprāt, publiskās pārvaldes reformas jomā paveikto var novērtēt atzinīgi. Īpaši varētu izcelt to lielo darbu, kas paveikts, strādājot pie jaunā Valsts civildienesta likuma. Nenoliedzami, ka šī likuma pilnvērtīga ieviešana dzīvē stiprinās valsts pārvaldi kopumā un palielinās katra valsts pārvaldē strādājošā darbinieka personisko atbildību par veicamajiem pienākumiem.

Nenoliedzami, par galveno uzdevumu jāuzskata publiskās pārvaldes pilnveidošanas darba turpināšana visās tās realizācijas jomās. Tajā pašā laikā būtu ieteikums šo realizāciju veikt, ņemot vērā katras valsts pārvaldes darbības un veicamo funkciju specifiku. Tā, mūsuprāt, nebūtu pareizi attiecināt specifisko publisko funkciju decentralizāciju uz publiskās pārvaldes subjektiem, kuri veic pārvaldes funkcijas nacionālās un valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības un nodrošināšanas jomā. Tas nozīmē, ka, veicot publiskās pārvaldes reformu, ir jāņem vērā, ka iekšlietu sistēmas veiksmīgas funkcionēšanas nodrošinājumu var panākt ar vertikāli strukturētas vadības palīdzību, jo tā paredz tiešo pienākumu veikšanā atbildības un efektīvas kontroles nodrošinājumu, un to nav iespējams īstenot ar vienkāršotu, viendabīgi uz visiem attiecinātu risinājumu.

 

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Maldups:

Valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām 2000. gada 11. janvārī Ministru kabinetā tika akceptēta Valsts pārvaldes institucionālās uzbūves koncepcija, kurā ir noteiktas valsts pārvaldes funkcijas. Galvenās no tām ir: nozaru politikas izstrāde, nozares attīstības stratēģijas izstrāde, normatīvo aktu izstrāde un to ieviešanas uzraudzība, stratēģijas ieviešanas seku prognozēšana, vadība un kontrole, t.sk. arī normatīvo aktu ievērošanas kontrole.

Publiskās pārvaldes reformas paredzētā stratēģija laikam no 2000.—2006. gadam ir vērsta uz mūsdienīgas vadības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē un valsts sektora efektivitātes uzlabošanu.

Līdz ar publiskās pārvaldes sistēmu veidojošo likumu izstrādi 2000. gadā ir paveikts būtisks darba posms, kuram nepieciešams turpinājums, tas ir nākamais darba posms 2001. gadā — šo likumu ieviešana.

Galvenie likumu ieviešanas virzieni: izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas, kā arī grozījumus citos likumos.

Precizējams ir arī "Publiskās pārvaldes reformu stratēģijas" projekts, apspriežot to un akceptējot Ministru kabinetā.

Publiskās pārvaldes sakārtošanā būtu jārisina arī jautājumi, kas saistīti ar Korupcijas novēršanas programmas īstenošanu, iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu valsts un pašvaldību institūcijās, profesionālās ētikas normu izstrādāšanu, iekļaujot tās likumdošanā, kā arī sabiedrības iesaistīšanu publiskajā pārvaldē.

Pēc Valsts civildienesta pārvaldes materiāliem

un informatīvā biļetena "Jaunā Pārvalde"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!