• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs šogad saistībā ar 2000. gada budžetu izdarām būtiskus pārkārtojumus...". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.1999., Nr. 394/396 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15999

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents: - tiekoties ar ES delegācijas vadītāju Latvijā

Vēl šajā numurā

30.11.1999., Nr. 394/396

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mēs šogad saistībā ar 2000. gada budžetu izdarām būtiskus pārkārtojumus..."

Ministru prezidents Andris Šķēle — preses konferencē piektdien, 26. novembrī:

— Labdien! Ir pagājis kārtējais mēnesis, un būšu jūsu rīcībā, lai atbildētu uz visiem jūs interesējošajiem jautājumiem.

Varbūt par divām lietām, kuras man šomēnes šķita ļoti svarīgas un nozīmīgas, lai es tās minētu īpaši. Šajā mēnesī man bija divas pirmās ārvalstu vizītes, un es gribētu uzsvērt, ka šīs vizītes ir apstiprinājušas visu to pozitīvo, uz ko mēs ceram.

Pirmā vizīte Stambulā, EDSO valstu sanāksmē bija ļoti nozīmīga ar to, ka tās laikā, kā zināt, tika parakstīti arī vairāki būtiski dokumenti. Viens no tiem saistās ar parastā bruņojuma samazināšanu, kas uzliek par pienākumu EDSO valstīm pārskatīt savu kontingentu, militāros formējumus citu valstu pierobežā. Tātad tas visnotaļ skar Latvijas drošības lietas, un to mēs varam atzīmēt kā ļoti svarīgu faktu. Tāpat Stambulā tika parakstīta Eiropas drošības harta, jauna versija, jauns dokuments, pie kura strādāja trīs gadus, un šis dokuments mazām valstīm, tādām kā Latvija, ir ļoti, ļoti nozīmīgs.

Vakardien es atgriezos un paguvu jau nedaudz informēt lidostā par savu faktiski vienas dienas vizīti Francijā, kura man bija plānota kā pēdējā pirms Helsinku samita, zinot to, ka Ārlietu ministrija vēl mēģina izdarīt, ja tā var teikt, dažus akcentus, lai mēs būtu pietiekami pārliecinoši savu viedokli pauduši Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par mūsu vēlmi un mūsu nostāju ES paplašināšanas jautājumos. Vakar un aizvakar es Francijā guvu šo apstiprinājumu, ka paplašināšanās noteikti būs un Latvija noteikti ir to valstu skaitā, kuras tiks kvalificētas kā potenciāli vienas no spējīgākajām. ES institucionālās reformas acīmredzot beigsies ar tāda modeļa izveidi, kas ļaus absorbēt, iekļaut sevī krietni lielāku skaitu — līdz pat 25, 27 un varbūt pat vairāk valstīm. Tādēļ, es domāju, ja mūsu noteiktā rīcība šeit, kārtojot mūsu mājas darbus, sakārtojot mūsu likumdošanu, risinot mūsu ekonomikas problēmas, būs tikpat noteikta, Latvija noteikti varētu būt to valstu skaitā, kas būs pirmajā paplašināšanas vilnī.

Otra lieta — un man burtiski pēc šīs preses konferences būs kārtējā tikšanās ar izglītības arodbiedrības pārstāvjiem — noteikti ir skolotāju streiki.

Es Harbacēvičas kundzi un pārējos pavadītājus, kas šodien nāks ar mani tikties, vēlreiz aicināšu un likšu pie sirds saprast to, ka valdība četru mēnešu laikā ir izdarījusi tiešām šo pieteikumu ļoti lielu, ļoti nozīmīgu un ļoti precīzu. Mēs esam arī sasaistījuši izglītības darbinieku algas, un Saeima šādu viedokli ir atbalstījusi arī ar nepieciešamiem pārkārtojumiem izglītības sistēmā. Tātad šī sistēma ir jāreformē un izglītības darbinieku algas ir jāpaceļ. Mēs redzam šeit noteiktu scenāriju, mums ir skaidrība, ka tas ir jāizdara šās Saeimas laikā, katru gadu dodot pietiekami lielu palielinājumu un izdarot pietiekami nopietnus soļus pārkārtojumu virzienā. Tas ir tas, uz ko es aicināšu arodbiedrību — piedalīties ar saviem priekšlikumiem, iesaistīties diskusijā ar valdību, ar Izglītības un zinātnes ministriju pēc būtības, tādā veidā daudz precīzāk izdarot otro soli, trešo soli, kas sekos nākamgad un aiznākamgad. Tas ir arī viss, ko es varu šobrīd pateikt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA), jo tiešām, neizdarot kādus nopietnus, ja tā var teikt, atņēmumus citām ministrijām, citām nozarēm, nav iespējams vairāk izdarīt 2000. gada budžeta ietvaros. Bet es nezinu kā, un valdības koalīcija un valdība ir ļoti, ļoti ilgi debatējusi, vai ir iespējams kaut kur šobrīd noņemt nost. Tieši otrādi — mums visās nozarēs trūkst. Mēs šogad saistībā ar 2000. gada budžetu izdarām būtiskus pārkārtojumus, mēs esam no 2000. gada budžeta projekta izslēguši ieņēmumus, iegūtos līdzekļus no privatizācijas procesa, mēs samazinājumu budžeta deficītam faktiski plānojam par aptuveni 2,5 procentiem viena gada laikā. Mums jāiekļaujas 2 procentu robežās nākamgad.

Es varētu šeit atgādināt — vakardien pārlasīju "Financial Times", braukdams no Francijas mājās — 1996. gadā pirmo reizi pieteicu jautājumu par sabalansētu budžetu, jā, es atceros to smīkņāšanu šeit, Latvijā. Un toreiz arī Eiropas Savienībā šo piemēru bija ļoti maz. Bet vakardienas "Financial Times" ir atzīmēts, ka 2001. gadā ES būs ar budžeta deficītu vidēji tikai 0,3 procenti. Šogad ES vidēji ir tikai viens procents budžeta deficīta, un tas ir tikai vienas valsts dēļ, kurā ir nopietnāks budžeta deficīta procents — tā ir Austrija, kurai ir pāri par diviem procentiem. Visas pārējās valstis ļoti skaidri un strikti šo trīs gadu laikā ir samazinājušas budžeta deficītu, izvēloties modernākas idejas, tās iemiesojot. Un faktiski daudzas valstis šobrīd jau spriež, ko darīt ar budžeta pārpalikumu, kā labāk to izmantot.

Mēs nespējām, domāju šeit arī iepriekšējos priekštečus, nespējām 1999. gadu pareizi saplānot, iesākām ar ļoti pārgalvīgām lietām. Un esmu pārliecināts, ka šī koalīcija jau 2001. gada budžeta projektu veidos vēl apdomīgāku, vēl saprātīgāku, vēl pareizāku no finansu viedokļa. Un jāatzīst, ka līdz ar to arī tādas lietas kā skolotāju algu palielināšana, kā izglītības sistēmas pārkārtošana, kā visas citas vajadzības ietilps kopējā rāmī, kopējā veidolā.

Tās bija divas lietas, ko es gribēju iesākot pieminēt. Tagad esmu jūsu rīcībā un gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

— Jūs teicāt — Latviju kvalificē kā potenciāli vienu no spējīgākajām — uz ko tas balstīts? Un — vai būs pirmais un otrais vilnis, vai arī visas kandidātvalstis Eiropas Savienībā tiks uzņemtas vienlaikus?

A. Šķēle: — Es domāju, nebūs ne pirmā, ne otrā viļņa, tāds viedoklis man radās Francijā. Ir akceptēta pieeja, ka katra valsts virzīsies ar tādu ātrumu, kādā tā spēj savu likumdošanu pielāgot ES prasībām. Tas nozīmē, ka tās valstis, kas arī iesāka vēlāk sarunu procesu, ja uzrāda labāku gaitu, var apdzīt tās valstis, kas jau ir atradušās šajā sarunu procesā. Līdz ar to starp kandidātvalstīm pastāvēs tāda labvēlīga sāncensība, un, kurš spēs, tas arī pirmais virzīsies. Francijā neizskanēja ne no Žospēna kunga, ne no Moskoviči kunga šāds dalījums — pirmās un otrās grupas valstis. Viņi atrada citādu formulējumu.

Eiropas Komisijas (EK) ziņojums Latvijai un Maltai ir ļoti skaidrs, ļoti precīzs, un es gribētu teikt, kaut kādā ziņā labāks, nekā varbūt vienai vai otrai pirmās grupas kandidātvalstij savā laikā, kad tās tika aicinātas sākt sarunas. Šīs analīzes par EK ziņojumiem ir pieejamas EK ekspertu vidū, un es domāju, tur nav šaubu — mēs tiešām esam dabūjuši labu kvalifikāciju, kas uzliek mums, protams, arī milzīgus pienākumus.

— Kāda ir jūsu attieksme pret "Latvijas kuģniecības" (LK) iesaldēto tankkuģu būves projektu?

A. Šķēle: — Esmu paudis savu viedokli jau agrāk, un domāju, ka LK vajadzēja turpināt savus modernizācijas plānus. Ja kompānija atrodas privatizācijas procesā, tas nenozīmē, ka kompānijai tādēļ būtu jāstagnē vai jāpasliktina savas darbības rezultāti. Tieši otrādi — būtu jādara viss, lai arī privatizācijas procesā uzrādītu augošu dinamiku, kļūtu pievilcīgāki investoriem un neveidotos nekādā brīdī kādi naudas plūsmas pārrāvumi, biznesa pārrāvumi, kas, pilnīgi iespējams, var gadīties šajā situācijā, kāda ir pašlaik izveidojusies. Bet visu to ap LK varētu kaut kādā ziņā tulkot pat kā mēģinājumus līdz 20 decembrim varbūt pat atbaidīt iespējamos investorus. Nu, padomājiet — ko lai investors domā? Visu laiku (ir palicis pēdējais mēnesis), nāk paziņojumi pēc paziņojumiem — ko darīs, kur kas kam izspiedis, kas ko maksājis, vai to darīs, vai mainīs valdi, vai apmainīs padomi... Nu tā, man šķiet, neizturas, tā labs saimnieks neizturas pret savu uzņēmumu. Tā ka es aicinātu līdz 20. decembrim nesteigties ne ar kādiem paziņojumiem, lai arī kādas motivācijas tie būtu, un pēc 20. decembra novērtēsim situāciju, izanalizēsim cēloņus vienā vai citā gadījumā un tad pieņemsim lēmumus vai korekcijas, kas būs nepieciešamas.

— "Latvijas kuģniecībā" šodien izskanēja viedoklis, ka izveidojusies situācija ir uzņēmuma attīstībai ļoti bīstama un jūsu personīgā iejaukšanās būtu šai situācijai labvēlīga un sniegtu palīdzību. Vai esat domājis, ko darīt personīgi šajā sakarībā?

A. Šķēle: — Es darīšu savu viedokli zināmu ekonomikas ministram nākamnedēļ par to, lai viņš arī rūpētos, ka līdz 20. decembrim nenotiek nekādas nevajadzīgas, neizprotamas, dažādi tulkojamas aktivitātes. Es aicinātu šobrīd uz vienkāršu, mierīgu un saprātīgu rīcību.

Bīstama situācija var veidoties arī tādēļ, ka LK daudzas lietas nākotnē, var izrādīties, būs dārgākas. Ja bankas, kurām kompānija laikus piesaka naudas rezervāciju kredītlīnijām, naudas plūsmas apkalpošanai, pēkšņi saņem šos atteikumus — ziniet, mums nevajag, tad, kad jūs nākamreiz dosities uz to pašu banku, pilnīgi droši, ka tur parādīsies kāda desmitdaļa procenta vai kāds procents klāt. Jo klients ir uzrādījis neskaidrību, nesaprotamu rīcību. LK, kas operē ar milzīgiem līdzekļiem, kuras bizness ir dārgs no tehnoloģijas viedokļa, nevar atļauties tādas it kā gražīgas lietas, tas nav tā kā saldējumu pirkt. Kuģus pasūtīt miljonu, desmitu miljonu vērtībā, nav tas pats kā pieiet pie saldējuma kioska un teikt: "Ar rozīnēm, nē, nē, es pārdomāju, ielieciet man to ar...ar zemenēm." Un beigās vēl pateiks: "Man nebija šo divdesmit santīmu vai trīsdesmit, es atsakos no tā saldējuma." Tā tas nenotiek. Žēl.

— Par dienesta automašīnām. Vai jūs varat atklāt šo astoņu ierēdņu un amatpersonu vārdus no Finansu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm, kas pārtērējušas līdzekļus automašīnu iegādei? Un — ko valdība iecerējusi darīt, lai turpmāk šādas lietas nepieļautu?

A. Šķēle: — Te ir mana sarakste ar iestāžu vadītājiem, ar augstiem ierēdņiem... Jākonstatē ir sekojošais. Es tikai varbūt dažus komentārus, un, domāju, gan jau žurnālisti vai apskatnieki savu viedokli sniegs.

Pavisam nelielā sektorā tika veikts neliels mans pētījums. Ir runa kopā par 11 dažādiem automašīnu pirkumiem dažādām valsts institūcijā, sākot no Finansu ministrijas pakļautībā esošajām, kā VID un Galvenās muitas pārvaldes, Satiksmes biroja, ieskaitot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Iekšlietu ministrijas sastāvu utt. Uz 11 mašīnām ir pārtērēts vairāk nekā 20 tūkstoši latu. Ir runa tikai par 11 mašīnām un 20 000 latu. Bet — kas notiek valstī, ja tikai 11 mašīnām mēs atļaujamies pārtērēt 20 tūkstošus. Un — ko mana sarakste un saņemtie paskaidrojumi uzrāda?

Jāatzīst, ka tie cilvēki vai to iestāžu vadītāji, kas ir pārtērējuši par salīdzinoši nenozīmīgām summām — 300 vai 500 latiem, atsūta arī man vēstuli, atvainojas un pilnībā pauž viedokli, ka tā tas vairs nedrīkst būt.

Bet tie, kas pārtērējuši 3, 4 vai 5 tūkstošus latu, atsūta pavisam citus paskaidrojumus. Kā, piemēram, Vērtspapīru tirgus komisija (VTK). Viņi ir iemanījušies mašīnu nopirkt 4 dienas pirms formāli pieņemtā Ministru kabineta (MK) lēmuma. Viņi, protams, "nav zinājuši", ka tāds lēmums tiek gatavots, ka Valsts kancelejā ir bijis apritē šāds materiāls un ka viņiem kaut kas būtu arī jādomā. Vēl vairāk — pilsonis Gustsons raksta, ka viņš ir MK pārraudzībā esoša institūcija un viņam nav saistošs MK lēmums. Jo, lūk, MK lēmumā ir rakstīts "noteikt, ka valsts institūcijas dienesta vajadzībām", bet nav rakstīts, ka "valsts institūcijas, kas ir pārraudzībā". Šī traktēšana ir vairāk nekā interesanta, vairāk nekā bezatbildīga.

Bet ko Gustsona kungs sev ir iepircis, par cik viņš ir pārtērējis? Viņš ir pārtērējis savu mašīnīti par 4672 latiem. Ko viņš tur ir iegādājies? Viņš ir iegādājies kaut kādu biznesa komplektu — nu, protams, VTK vajadzīgs ir biznesa komplekts, iebūvēts mašīnā. Visādas specifiskas audioiekārtas, sildāmi un dzesējami spoguļi utt.

Otrs tāds pats, kas Finansu ministrijas pakļautībā ir, — Satiksmes birojs (SB). Pilsonis Janevičs, SB valdes priekšsēdētājs, arī atbild, ka MK lēmumā nav ietverts konkrēti viņa, Janeviča, amats un viņa iestāde un viņš uzskata, ka viņam tas vispār nav saistošs. Ko Janevičs ir sadarījis? Janevičs ir nopircis sev mašīnīti, glaunāku par 2962 latiem, lai savu miesu pārvadātu. Ko tur ir iebūvējis pirkdams? Koka apdari pasūtījis, ādas stūri, apsildāmus spoguļus, koka ātrumpārslēgus, kaut kādu muzikālu iekārtu ar 9 skaļruņiem iemanījies dabūt iekšā savā automašīnā. Es esmu nosūtījis finansu ministram, kā arī pārējiem ministriem vai iestāžu vadītājiem, kas pārrauga šos pakļautos dienestus, vēstules — tikt skaidrībā, pieņemt atbilstošus mērus, ko nu mēs tur varam izdarīt. Es domāju, kaut kādai rīcībai ir jāseko. Ir jāseko, un, ja kāds iedomājas, ka Ministru prezidenta lūgums visnotaļ kritiski attiekties pret šīm lietām nav nopietni ņemams,— paskatīsimies.

Šie dokumenti visi jums būs pieejami, jūs tos varēsit dabūt.

— Vēlreiz par šo pašu jautājumu. Kādas konkrēti būs izmaiņas normatīvajos aktos, lai turpmāk nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos?

A. Šķēle: — Par ko būtībā ir runa un par ko viņi arī mēģina strīdēties vai interpretēt? Runa ir par to, ka gan Krasta kunga vadītās valdības laikā, gan manas iepriekšējās vadītās valdības laikā ir norādītas automašīnu markas, un tagad viņi saka, ka, piemēram, S70 vai kas tamlīdzīgs, vairs netiek ražots ar papildu apzīmējumu T5 vai ko tamlīdzīgu. Viņi ar attiecīgu motora dzinēja darba tilpumu pērk glaunākas mašīnas. Tātad viņi saprot, ka ne jau cena ir limitēta — ir bijusi runa par to, ka viņiem nedrīkst būt sliktāka mašīna. Šeit neviens nav iedomājies šo lēmumu skatīt tā, lai iegādātos mašīnu, kas nepārsniedz šo konkrētā modeļa cenu — kas tajā gadā ir bijusi pieteikta. Jā, šādai īpatnai interpretācijai varbūt var piemeklēt kādu pamatojumu — varbūt viņi paši savās vai sabiedrības acīs...

Valdībā mēs precizēsim šo lietu, arī saistībā ar 2001. gada budžeta izstrādi — konkrētu summu norādīsim, ko drīkst vispār iztērēt.

Ja runājam par to pašu Satiksmes biroju, tad Janeviča kungs saka tā: ziniet, jūsu MK lēmumā nav norādīta mana institūcija un mans amats. Bet viņš nav iedomājies interpretēt tā, ka varbūt viņam kājām jāstaigā, ja viņš tur nav norādīts. Otrādi viņš nav iedomājies interpretēt. Viņš ir iedomājies — ja es tur tieši neesmu ierakstīts, bet tikai dienestu priekšnieki, pārvaldes priekšnieki, ministri un tamlīdzīgi, tad viņš var pirkt ko vairāk un braukt mašīnā, kas ir dārgāka nekā ministram.

Tā ka šeit labojumi būs noteikti, kā jūs zināt, MK ar zināmu rezultātu visu laiku iet cauri šiem jautājumiem. Mēs esam veikuši mašīnu analīzi visās ministrijās, visos dienestos ir redzams, cik simtu šo mašīnu, kurās vietās, kā tiek tērēts, par kādām naudām. Ministri ar to iepazīstas, tas bija aizpagājušajā sēdē visiem ministriem izdalīts, finansu ministrs šo darbu ir veicis, un mēs pēc tam pieņemsim atkal zināmas normatīvu lietas. Mēs nevaram sākt prasīt no padotajām iestādēm, runāt par taupīšanu sabiedriskajā sektorā, ja MK nevar nodrošināt tieši pakļautās iestādēs, tādās kā Janeviča kunga kantoris un Gustsona kunga kantoris, šo rīkojumu saprātīgu interpretēšanu un precīzu ievērošanu.

— Par skolotāju streiku. Šī valdība izglītības darbiniekiem ir iedevusi vairāk nekā visas iepriekšējās valdības kopā, taču skolotāji streiko. Ko jūs vainojat šajā it kā neloģiskajā situācijā?

A. Šķēle: — Es nedomāju, ka būtu jāmeklē, kurš šeit ir vainīgs. Es nedomāju, ka vainīgā meklēšana šeit ko risina. Domāju, ka varbūt ir bijis vēl arvien nepietiekams valdības darbs, skaidrojot savu pozīciju, rādot reālo budžeta situāciju, rādot reālo situāciju pašā izglītības sistēmā plašākai sabiedrībai, domājot par visām šīm likmēm, slodzēm. Jo cilvēki bieži vien neuztver, ja skolotājs saka — man par likmi maksā tik un tik. Bet — cik tev ir alga? Protams, alga 130 vai 150 latu arī nav liela. Un tajā pašā laikā atkal ir jautājums — kas ir tas valsts standarts, par ko maksā valdība, par ko maksā valsts. Kas ir tie bērni, kas spiesti mācīties 12, 13 stundas vidusskolā? Kāpēc par bērniem neviena arodbiedrība neiestājas? Ja pieaugušajam jāstrādā vairāk par astoņām stundām, atrodas, kas par viņu iestājas. Bet — kas iestāsies par tiem bērniem, kas skolā pavada 13 stundas un mājās vēl 5 stundas mācās?

Tas ir viss, ko es saucu par nepieciešamiem pārkārtojumiem, un nekavējoties tie ir vajadzīgi. Un šeit es varu tikai cerēt un paļauties uz to, ka mums būs saskaņota pieeja virknei jautājumu arī ar LIZDA.

— Neraugoties uz to, ka vairākkārt ir deklarēts un ir valdības lēmums, ka par valsts pilnvarniekiem uzņēmumos nedrīkst būt ierēdņi, Gorbunova kungs "Latvijas dzelzceļa" (LDz) amatam tomēr ieteikšot Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru Uldi Pētersonu. Vai, jūsuprāt, SM ministram jūsu kā valdības vadītāja pozīcija šajā jautājumā ir saistoša, un kā jūs vērtējat šādu Gorbunova kunga lēmumu?

A. Šķēle: — Es varētu teikt tā. Ja Gorbunova kungs tiešām ieteiks un uzturēs spēkā šo Pētersona kunga kandidatūru, es domāju, tā būs valdības lēmuma burta un gara ignorēšana. Valdības lēmuma formulējums "nomainīt" nav pamats asprātību dzīšanai. Un tieši šāda formulējuma pamats ir nepārprotami interešu konflikti un nesaprotami darījumi. Es domāju ka formulējums "nomainīt" ir precīzs un skaidrs, ka esošiem LDz pilnvarniekiem ir jābūt nomainītiem, citādi es to nevaru interpretēt. Bet man nav bijusi vēl izlasāma šāda Gorbunova kunga pozīcija. Sagaidīsim, lai tā tiek publiskota, es to šādā veidā neesmu saņēmis. Ja tā būs, tad nepārprotami tā būs valdības lēmuma burta un gara ignorēšana un vārds "nomainīt" tiks interpretēts man nesaprotamā veidā.

— Par pedagogiem. Vai esat paredzējis konsultēties, tiekoties ar LIZDA, par iespējamiem izglītības un zinātnes ministra amata kandidātiem?

A. Šķēle: — Nedomāju, ka būs kādas īpašas konsultācijas ar izglītības darbiniekiem, bet mēs noteikti pieskarsimies šai lietai. Vakar Tautas partijas valde pirmo reizi sāka apspriest izvirzāmos kandidātus, un man jāsaka, ka Gundars Bērziņš vairs nav vienīgais kandidāts, es viņa izredzes šobrīd nevērtēju tik augsti.

— Par "Latvijas kuģniecību". Vai jūs lūgsit Makarova kungu apturēt jebkādu instanču paziņojumus par šo uzņēmumu?

A. Šķēle: — Es nebiju teicis vārdus "uzdošu kaut ko apturēt". Es vienkārši lūgšu ministru paskatīties un organizēt tādā veidā viņam pakļauto institūciju darbu, lai līdz 20. decembrim nesekotu nevajadzīgi paziņojumi, nevajadzīgi asi uzstādījumi, ko varētu tulkot kā mēģinājumu šai pēdējā mēnesī radīt nepievilcīgu ainu investoriem par "Latvijas kuģniecību".

— Jautājums par Bauskas koģenerācijas staciju. Kādi ir iekšējie juridiskie argumenti, kāpēc būtu jāaizstāv šie ārvalstu ieguldījumi kompānijai "Windau"?

A. Šķēle: — Domāju, ka argumenti tur varētu būt tikai vieni. Pirmdien MK Komiteja skatīs šos jautājumus, es esmu lūdzis ministru Makarovu iesniegt, lai mēs varētu Komitejā to izskatīt. Jautājums ir viens — ārvalstniekiem atbilstoši likumam par ārvalstu ieguldījumu aizsardzību ir tiesības pretendēt uz to normu pielietojumu, kādas ir spēkā, kad investīcijas tiek veiktas. Domāju, ka piedalīsies arī "Latvenergo" speciālisti, mēs pirmdien par šo jautājumu Komitejā diskutēsim. Es ļoti gribētu šo jautājumu atrisināt līdz 30. novembrim, kad ir Ārvalstu investoru padomes sēde šeit. Šo praksi iesāka jau iepriekšējā valdība, toreizējais Ministru prezidents Krištopana kungs. Mēs iesim cauri visām likumdošanas lietām un normām, ko prasa ievērot un sakārtot nopietnākie ārvalstu investori. Es domāju, būs ļoti nepatīkami 30. novembrī no ārvalstu investoriem dzirdēt, ka šeit netiek garantēts tas investīciju klimats, kāds ir solīts vai bijis spēkā tajā brīdī, kad viņi ķērās pie saviem investīciju plāniem. Man nepatīk šī situācija, kas ir izveidojusies ap "Windau", un es domāju, ka ir jābūt lēmumam — vai nu vienam, vai otram, bet skaidram. Nevis vairākus gadus vazāt aiz deguna, kaut ko stāstīt, kaut ko solīt, bet tad Ministru prezidentam jāmēģina arī sniegt paskaidrojumus nopietnu, ļoti nozīmīgu ES valstu vēstniekiem par mūsu praksi attiecībā uz investoriem.

— Man ir papildinājums — par šo dubulto tarifu, kas bija likumā pirms divarpus gadiem, un ārvalstu investīcijām, kas parādījās šā gada sākumā.

A. Šķēle: — Es domāju, ka Komitejas sēdes laikā tiks izteikti visi argumenti un to varēs nopietni izdiskutēt.

Kas attiecas uz dubulto tarifu lietošanu, man nepatīk, ka savā laikā Latvijas likumdošanā tā tika iestrādāts. Toreiz tas balstījās uz vairāku ES pēdējo dalībvalstu praksi — kā zināt, Spānijā vēl arvien līdz šim brīdim pastāv dubultais tarifs. Varbūt es kļūdos, bet vismaz pastāvēja. Tā ka šāda prakse ir bijusi. Man žēl, ka tas nav atrisināts jau divu gadu laikā un investori ir kaut kādā veidā vazāti aiz deguna. Teiksim, investori no Vācijas un Zviedrijas, šīs abas divas ir ļoti nopietnas kompānijas. Tās nav kaut kādas nokritizētas firmas.

— "Latvijas ceļa" valde pieņēmusi lēmumu nepieļaut pašreizējā administratīvi teritoriālā likuma grozījumus. Vai teritoriāli administratīvā reforma varētu notikt līdz pašvaldību vēlēšanām?

A. Šķēle: — Es neesmu iepazinies ar šo "Latvijas ceļa" valdes lēmumu, iespējams, ka es to varēšu izlasīt. Man tad ir stipri jāsalīdzina šis "Latvijas ceļa" valdes lēmums ar valdības deklarāciju, vai tas ir kaut kā citādi interpretējams, vai parādījušies citi jauni argumenti "Latvijas ceļa" valdes rīcībā.

Domāju, ka administratīvi teritoriālā reforma, tāpat kā valsts pārvaldes reforma, kas mums ir atzīmēta kā viens no trūkumiem EK ziņojumā, prasa noteiktu konsekventu rīcību. Žēl būtu, ja koalīcija, kurā ir pārliecinošs balsu vairākums un kurai ir pietiekami daudz laika arī līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, nebūs gatava konsekventi realizēt to, ko, veidojot valdību, paudusi.

— Kā jūs vērtējat pēdējā laika publikācijas presē saistībā ar "PricewaterhouseCoopers" (PWC) izvēli par jums piederošās "Ave Lat Grupas" (ALG) pārvaldīšanu?

A. Šķēle: — Es varu paust tikai nožēlu, ka "Neatkarīgā Rīta Avīze" (NRA) ir kļuvusi par upuri neprofesionālai ziņu aģentūras reportiera rīcībai. Man ir grūti ko komentēt varbūt skarbāk, jo reportieri no šās ziņu aģentūras ir sagrozījuši attiecīgo nosaukumu. Un tad uz šā sagrozītā nosaukuma bāzes paprasījuši par sagrozītā nosaukuma firmas esamību vai saistību, par ko ir saņēmuši noliedzošu atbildi, ka, protams, ar tādu nosaukumu nav. No tā pēc tam ir attīstījuši versijas tālāk, kas un kā varētu būt, pēc tam kādas desmit dienas NRA ir cietusies un tad ir sagatavojusi, kļūdama par upuri, vienu kārtējo "skaisto un spīdošo rakstu". Man, protams, žēl, jo paziņojums, ko sniedza mans pilnvarotais pārstāvis, bija pilnīgi precīzs un skaidrs — kura firma ir pilnvarota un kura pārstāvēs, un nekas cits nav bijis vairāk sniegts. Un arī trasts ir saistībā ar konkrēto precīzi un tieši tā nosaukto firmu. Nevis ar tiem izdomājumiem vai ļoti lielo neprofesionalitāti, ko ir pieļāvusi šī ziņu aģentūra. Man ir skumji par to. Man negribas neko vairs sliktāku domāt kā tikai neprofesionalitāti. Tikai neprofesionalitāti un nekādā veidā ļaunprātību.

— Saistībā ar neskaidrībām ALG pārvaldīšanā — vai nav iespējams iepazīties ar jūsu un PWC līguma tekstu?

A. Šķēle: — Man līgums ar PWC ir noslēgts par to, lai PWC sameklētu trasta kompāniju, kas ir gatava šo pārvaldījumu veikt. Tālākais vairs nav kaut kāds mans līgums ar trasta pārvaldnieku. Šīs lietas Latvijas likumdošanā, un es to saprotu no jautājumiem un arī tām visām acīm redzamajām paviršībām, ir balstītas uz to, ka Latvijas likumdošana nerisina šos jautājumus un pārāk maz tos skaidro. Es būtu priecīgs, ja kāds nopietni sāktu to darīt — veiktu izpēti un sniegtu pārliecinošu izklāstu par to, kas pasaulē tiek saprasts ar vārdu "trasts". Ja "Coopers&Lybrand International" (CLI) vai PWC manu līgumu par trasta atrašanu uzskatīs par publiskojamu, man nav nekādu problēmu to arī publiskot. Ir noteiktas procedūras, kas ir jāizdara PWC. Vairāk neko es nevaru pateikt, tikai to, ka tas, par ko ir runa manā gadījumā, ir "aklais trasts" — kompānija pilnībā ir atdota, jūs varat uzskatīt pat — pārdota. Jo par visām darbībām, kas tālāk notiek ar uzņēmumu, es vairs neesmu nekāds nedz noteicējs, nedz tā persona, kas lems par valdi, par padomi, nedz tā persona, kas lems, kur ieguldīt naudu, kādos aktīvos to turēt. Es jau NRA, man liekas, diezgan labi devu šo salīdzinājumu. "Aklo trastu" var salīdzināt ar tādu kā melno kastīti — jūs ieliekat iekšā noteiktu, teiksim, aktīvu vai aktīvus, un jūs nezināt, kādā formā šie aktīvi būs, kad jūs atvērsit. Varbūt tie būs NRA akciju formā, varbūt tie būs kādu citu kompāniju akciju vai nekustamā īpašuma izskatā. Tas ir aklais trasts.

— Atgriežoties pie jautājuma par dienesta automašīnām — kādam sodam būtu jāseko šo iestāžu vadītājiem, nevis ierēdņiem, ko izvērtēs Valsts civildienesta pārvalde, bet tieši iestāžu vadītājiem, ko jūs minējāt? Un varbūt jūs varētu precizēt — ko darīs valdība, lai šādas situācijas nepieļautu?

A. Šķēle: — Es varu teikt to, ka valdība noteikti izstrādās daudz precīzākas regulācijas, būtiskus ierobežojumus naudas summā, neatšifrējot —, lai nebūtu šeit jāmēģina rakstīt, vai viņam ir tiesības nopirkt papildu aprīkojumu par tik vai tik procentiem. Ir jānosaka maksimālie griesti, ko drīkst pirkt un par kādu cenu drīkst pirkt. Ko būs izvēlējies un kā spēs iekļauties — vai brauks lētākā mašīnā ar dārgāku aprīkojumu vai citādi. Bet šeit neviens neplāno braukt pēc visa notikušā ar zaporožecu vai kādu tamlīdzīgu mašīnu. Te nevienam nav bijusi tendence kaut kādā veidā ko ekonomēt un tad ko glaunāku iekšā aprīkot. Te ir darīts viss pēc visa labākā, te ir pirktas kārtīgas automašīnas, firmas "Volvo" automašīnas, un iekšā ir ielikts, ko vien varējuši acīmredzot uz to brīdi salasīt. Tā ka šeit būs tālākās izmaiņas MK noteikumos, un tas visnotaļ ir jādara, jo ar 2000. gada februāri valdība sāks darbu pie 2001. gada budžeta.

— Vai jūs lūgsit ekonomikas ministru atturēties no visa veida aktivitātēm, izvērtējot "Latvijas kuģniecības" vadības atbildību par paziņojumiem?

A. Šķēle: — Es lūgšu ekonomikas ministru rūpēties par to, lai šobrīd netiek sniegti nekādi paziņojumi, kas var atstāt iespaidu uz šo pēdējo mēnesi, pēdējo pieteikšanās brīdi. Kā zināms, ne tikai ekonomikas ministrs, bet arī pilnvarnieki, arī Privatizācijas aģentūras valde, LK valde, savstarpēji visi ir iesaistīti dažādu paziņojumu sniegšanā. Rodas sajūta, ka viņi sacenšas, kurš iemācīsies pateikt smalkāk, bet nu tā, ka visiem ir skaidrs, ko viņš ir domājis. Tāds kā cirks tiek uzturēts šeit. Es aicinu to izbeigt. Ir runa par nopietnu uzņēmumu, par pēdējo mēnesi pirms izsoles — nu, beigsim šo politisko huligānismu.

— Kā jūs izskaidrojat to, ka PWC paši neko nezināja, ka viņiem uzticēta ALG pārvaldīšana? Viņi teica, ka pirmo reizi dzirdot ko tādu?

A. Šķēle: — Ja jūs kādam prasītu, kā lai to pasaka salīdzinājumā, teiksim, pie personas ar uzvārdu Lielbērziņš, un prasītu: "Vai jūs neesat Mazbērziņš?", tad jūs saņemtu atbildi: "Es neesmu Mazbērziņš." Nu nevar griezties kompānijā un prasīt nepareizu nosaukumu. Jo tās ir kompānijas, kas ievēro striktu konfidencialitāti, un jebkuri jautājumi, jebkuri izklāsti viņiem ir liegti, viņi neko nesniegs. Šodien, jūsu zināšanai, redzot šo skaisto izklāstu avīzē, es esmu sazvanījis "PWC Latvia" direktoru Melngaiļa kungu, jo man vienkārši šķiet nožēlojami, lai to neuztvertu tikai kā neprofesionalitāti. Varētu domāt pat par ko vairāk.

Es sazvanīju un teicu, ka dodu piekrišanu, lai attiecīgā kompānija sniedz nepieciešamos paskaidrojumus, jo viņi bez piekrišanas arī nesniedz. Tāpat kā jebkurā bankā jūs nevarat ieiet un nevarat prasīt par rēķiniem, par līgumiem. Jūs nekur to nedabūsit. Pat ziņu aģentūrām vai avīzēm neviens nesniegs nekādus paskaidrojumus. Jo tā visa ir konfidenciāla lieta.

Bet es esmu atļāvis sniegt paskaidrojumus, vai ir vai nav, tajās robežās, ko viņi uzskatīs par vispārpieņemamām, šādi paskaidrojumi tiks presei sniegti. Šodien šādu tālruņa zvanu esmu izdarījis.

— Bet aģentūra LETA šo jautājumu uzdeva holdingkompānijai?

A. Šķēle: — Es nezinu, kam jūs uzdevāt, kungs, es nezinu, ko jūs sazvanījāt, un es nezinu, ko jūs paprasījāt. Un vai jūs... vispār pratāt paprasīt...

— Un es tomēr gribētu precizēt jūsu viedokli par tām automašīnām. Kāda atbildība vai kāds sods būs — vai būs jāatmaksā pārsniegtā summa, vai tiks atbrīvoti no darba, kas reāli notiks?

A. Šķēle: — Es domāju, ka būtu pareizi un taisnīgi, ja šie ierēdņi vai iestāžu vadītāji, kas nav uzskatījuši par vajadzīgu atzīt, ka viņu interpretācija pārsniedz jebkuru saprāta robežu, atmaksātu šo naudu un piedāvātu scenāriju, lai pārtēriņa lietas tiktu turpmāk novērstas.

— Vai jūs atzīstat, ka no PWC saņemsit atpakaļ pavisam ko citu, nevis to, ko uzticējāt trasta kompānijai?

A. Šķēle: — Es varu saņemt arī avīzes "Respublika" akcijas. Arī tas ir iespējams. Tā varbūt pat būtu labākā iespēja, bet — es par to neatbildēšu. Es to nelemšu. Es nezinu, ko saņemšu atpakaļ.

— Tad jau man arī viens papildinošs jautājums. Savulaik, pirms tiem divarpus gadiem, kompāniju "Windau" ļoti aktīvi lobēja toreizējais ekonomikas ministrs Sausnīša kungs. Tas tika presē spilgti aprakstīts, arī Krasta kungs ir izteicies. Varbūt jūs no Sausnīša kunga esat kaut kādā veidā ietekmējies attiecībā uz "Windau"?

A. Šķēle: — Es ne reizi neesmu runājis ar bijušo ekonomikas ministru Ati Sausnīti par "Windau". Pilnīgi nevienu reizi. Domāju, ka pirmdien MK Komitejas sēdē jautājums tiks izdiskutēts un mēs varēsim skaidri un pārliecinoši pateikt, kāds ir valdības viedoklis. Ja pirmdien Komiteja atbalstīs viena vai otra lēmuma tālāku virzību, tad otrdien mēs varētu pielikt punktu valdības sēdē un trešdien investoru padomē skaidri un pārliecinoši šo jautājumu izskaidrot.

Es tiešām nedomāju, ka toreiz bija jānosaka šādas dubulto tarifu likmes. Bet, ja tas ir vienreiz izdarīts un šobrīd tādu nozīmīgu valstu kā Zviedrijas un Vācijas investoru acīs Latvija ir valsts, kura nav gatava, viņuprāt, pildīt savas saistības, tad man ir ļoti žēl.

— Jūs jau iepriekš minējāt, ka tur nav nekādas nenopietnas kompānijas un nav nekādu "ofšoru". Bet tajā brīdī, kad "Windau" dubultais tarifs tika plānots, tad tur bija "ofšori" iekšā.

A. Šķēle: — Es par to neesmu lietas kursā, es nepretendēju uz izmeklēšanu un pilnībā paļaujos uz žurnālistu profesionālo veikumu. Šobrīd es zinu, ka ir kompānijas no vācu puses, vienas no lielākajām un nopietnākajām kompānijām, un daža saistīta arī ar militāro industriju. Šīs kompānijas apgrozījums ir miljardos, tā ir ļoti nopietna kompānija, un manā rīcībā ir tās gada pārskats.

— Savulaik saistībā ar "Latvijas kuģniecību" un ekonomikas ministru bija runa par iespējamo kukuļdošanu amatpersonām, iespējams arī, valdības līmenī. Vai jūs uzskatāt, ka ekonomikas ministrs šajā LK sēdē rīkojās korekti un pašlaik sarežģījumu no ekonomikas ministra puses nav?

A. Šķēle: — Es un valdība nav vērtējusi visu, kas ir noticis ar LK. Es vēlreiz atkārtoju — uzskatu, ka jāsagaida 20. decembris un pašlaik jāatsakās no jebkādiem izteikumiem, jebkādas nevajadzīgas situācijas analizēšanas. Pēc tam ir rūpīgi jānovērtē, kas bija par iemeslu, kur ir kļūda, kur ir visi tie spīdošie ekonomisti, kas nāca ar paziņojumiem, ka LK ir divreiz par lētu novērtēta? Viens bija pat 2 latus par akciju aicinājis noteikt... Kur viņi tagad ir? Laikam jau ir pavisam citi mērķi, kas kādreiz saistāmi ar šādiem paziņojumiem, un neizslēdzu, ka tie varēja būt mēģinājumi atrast iespēju kaut kā piezīsties klāt šīm valsts kompānijām vai tamlīdzīgi. Es vēlreiz tikai varu lūgt arī jūs, žurnālistus, atstāt LK līdz 20. decembrim mierā. Neradīsim nopietnus šķēršļus.

— Viens no Francijas vizītes darba kārtības punktiem bija par Latvijas vēstniecības ēkas atgūšanu. Vai šis jautājums tika pārrunāts, un kādi ir rezultāti?

A. Šķēle: — Situācija ap Latvijas bijušās vēstniecības ēku Parīzē ir ļoti delikāta Francijas pusei. Toreiz, acīmredzot pēc PSRS spiediena, Parīzes prefekts pieprasīja nodot Latvijas vēstniecības atslēgas. Latvijas vēstniecība toreiz tika aizslēgta un atslēgas atdotas Parīzes prefektam.

Šajā ēkā tagad saimnieko Krievija — tajā darbojas Krievijas pārstāvniecības, un Latvijai ir pamats no Francijas, vēlams būtu — simboliski no tādas pašas amatpersonas, Parīzes prefekta — šīs atslēgas arī dabūt atpakaļ. Ne jau mēs ielaidām šajā ēkā PSRS vai Krievijas pārstāvjus, un ne mūsu pienākums būtu par šo jautājumu runāt ar Krievijas pārstāvjiem. Kā zināt, visās pārējās situācijās jautājumi ar Latvijas īpašumiem ir atrisināti: Šveicē — kompensācija, ASV nekad neatdeva nevienam atslēgas un nevienu pat tuvu nelaida šai ēkai. Diemžēl nāksies pēdējo šo pēckara nenokārtoto īpašuma lietu tomēr atrisināt Latvijai saprotamā un pieņemamā veidā.

Latvijas valdība, redzot, cik ilgi šis process ar ēkas atdošanu turpinās, ir nopirkusi un lieto šobrīd pilnīgi citu ēku vēstniecības vajadzībām. Tas nozīmē, ka Latvijas valdība ir gatava arī uz citādiem risinājumiem, ne tikai šīs konkrētās ēkas atgūšanu, bet mums pieņemama ir arī kompensācija naudā, citas ēkas piedāvājums — mēs esam gatavi pat izskatīt kompensācijas iespējamo variantu arī citās valstīs, kur mums ir jāceļ jaunas vēstniecības vai jādomā par jaunām pārstāvniecības ēkām. Mēs esam, ja tā var teikt, fleksibli, runājot un mēģinot pārliecināt par šo lietu, jo tā ir principa lieta. Vai tad Latvijai vēl nav beidzies Otrais pasaules karš? Kas var pretendēt uz mūsu īpašumu normālā civilizētā pasaulē? Tie bija jautājumi, ko mēs pārrunājām ar Francijas premjeru Žospēna kungu, un decembrī, domājams, vēl būs speciālu darba grupu tikšanās, abi divi premjeri tiks informēti par to darbu. Es saprotu, ka Francijai ar Krieviju arī šie jautājumi jārisina ļoti delikāti, bet pilnīgi iespējams, ka viņi atradīs to formulējumu un tos vārdus, kas ir precīzi. Kā zināt, arī Stambulā Francijas prezidents Širaka kungs ļoti precīzi un asi debatēja par Čečenijas jautājumu. Ļoti asi un ļoti precīzi.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!