Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

SKATĪT TIESĪBU AKTUS, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 14. jūnija Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2007., Nr. 106 (3682) https://www.vestnesis.lv/ta/id/159858-sabiedriska-transporta-pakalpojumu-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aizsardzības ministrijas noteikumi Nr.33-NOT

Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojuma - piemiņas medaļas "NATO SAMITS 2006" - nolikums

Vēl šajā numurā

04.07.2007., Nr. 106 (3682)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.06.2007.

Stājas spēkā: 15.07.2007.

Statuss: Spēkā esošs

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) maršruts — noteikts sabiedriskā transportlīdzekļa (neatkarīgi no transportlīdzekļu veida un skaita) kustības ceļš starp diviem kustības galapunktiem;

2) maršrutu tīkls — izmantojot esošo autoceļu, ielu vai sliežu ceļu tīklu, veidots maršrutu kopums, kurā tiek organizēti sabiedriskā transporta pakalpojumi;

3) maršrutu tīkla pārzināšana — maršrutu tīkla plānošana, izstrādāšana, uzturēšana, attīstīšana un pilnveidošana;

4) pamata maršruts — noteiktā kārtībā apstiprināts reģionālais starppilsētu, reģionālais vietējās vai pilsētas nozīmes maršruts, kurā tiek nodrošināti valsts garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas ir pieejami sabiedrībai, ar atvieglotiem nosacījumiem — valsts noteiktām pasažieru kategorijām, kā arī ir pielāgoti valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar īpašām vajadzībām;

5) pasūtītājs — valsts vai pašvaldība, kas savas kompetences ietvaros organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus;

6) pilsētas nozīmes maršruts — maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos pilsētas administratīvajās vai novadā ietilpstošas pilsētas robežās, kā arī no šīs pilsētas uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

7) regulārie pasažieru pārvadājumi — pasažieru pārvadāšana pa iepriekš noteiktu maršrutu, ar iepriekš noteiktu intensitāti un regularitāti, par noteiktu braukšanas maksu;

8) reģionālais starppilsētu nozīmes maršruts — maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos valsts teritorijā no vienas administratīvās teritorijas uz citu administratīvo teritoriju, šķērsojot rajona administratīvās teritorijas robežas, vai lai savienotu republikas pilsētas; 

9) reģionālais vietējās nozīmes maršruts — maršruts, kas paredzēts, lai pārvietotos viena rajona administratīvajās robežās, kā arī no šā rajona uz tuvākajām apkārtējām teritorijām;

10) sabiedriskā transporta pakalpojumi — regulārie pasažieru pārvadājumi, kurus iedzīvotāju interesēs organizē pasūtītājs vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transportlīdzekļus;

11) sabiedriskā transporta pakalpojumi ārpus pamata maršrutiem — pārvadājumi noteiktā kārtībā apstiprinātā reģionālajā starppilsētu, reģionālajā vietējās vai pilsētas nozīmes maršrutā, kuri tiek sniegti atbilstoši komerciāliem principiem un kuros netiek nodrošināti pamata maršrutu tīklā garantētie pakalpojumi;

12) sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana — tiesību piešķiršana vai pienākuma (saistību) uzlikšana pārvadātājam sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus;

13) sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums — procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs izvēlas pārvadātājus un piešķir tiesības vai uzliek pienākumus (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā vai maršrutā;

14) sabiedriskie transportlīdzekļi — sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistītie transportlīdzekļi (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens), kuri paredzēti, pielāgoti un aprīkoti noteikta pasažieru skaita pārvadāšanai un kurus pasažieri var izmantot saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas noteikumiem.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

3.pants. Likuma darbība

(1) Likums nosaka institūciju kompetenci sabiedriskā transporta jomā, sabiedriskā transporta darbības un organizēšanas nosacījumus, paredz sabiedriskā transporta nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma avotus un finansēšanas principus.

(2) Likums attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem Latvijas teritorijā.

(3) Jautājumus, kuri attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem un kurus neregulē šis likums, regulē citi normatīvie akti.

II nodaļa

Valsts institūciju, pašvaldību un Autotransporta direkcijas kompetence sabiedriskā transporta nozarē

4.pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē atbilstoši savai kompetencei īsteno Satiksmes ministrija un pašvaldības.

(2) Satiksmes ministrija, tās institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu sabiedriskā transporta nozarē, pārzina maršrutu tīklu un organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā.

5.pants. Autotransporta direkcijas, republikas pilsētu un rajonu pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē

(1) Autotransporta direkcijas kompetencē ir:

1) valsts vārdā pārzināt maršrutu tīkla reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus pēc reģionālo attīstības padomju viedokļa noskaidrošanas;

2) valsts vārdā organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes marš­rutos;

3) nodrošināt sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu, sadali un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) valsts vārdā organizēt ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus:

a) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidot un uzturēt vienotu sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības, rezervēšanas un uzskaites sistēmu,

b) sadarboties ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem;

5) sniegt priekšlikumus republikas pilsētu vai rajonu pašvaldībām par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla pilsētas nozīmes vai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

6) saskaņot rajona pašvaldības lēmuma projektu par maršrutu tīklu vai maršrutu vai iesniegt pamatotus iebildumus pret šāda maršruta vai maršrutu tīkla izveidošanu;

7) saskaņot rajona pašvaldības sagatavoto sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) projektu.

(2) Republikas pilsētas pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savā administratīvajā teritorijā;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos;

3) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai vai rajona pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu nozīmes vai reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;

4) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta, pašvaldības budžeta un pašvaldības speciālā budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus;

5) nodrošināt savā administratīvajā teritorijā sabiedriskā transporta pieturvietu izbūvi un infrastruktūras uzturēšanu.

(3) Rajona pašvaldības kompetencē ir:

1) pārzināt maršrutu tīkla reģionālos vietējās nozīmes maršrutus un — pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību — pilsētas nozīmes maršrutus rajona pilsētās un novados;

2) organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršruta tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un — pēc saskaņošanas ar attiecīgām pašvaldībām — rajona pilsētas nozīmes maršrutos;

3) iesniegt Autotransporta direkcijai lēmuma projektu par reģionālā vietējās nozīmes maršruta (maršrutu tīkla) izveidi un pasūtījuma līguma (līguma grozījumu) projektu;

4) ja Autotransporta direkcija nesaskaņo iesniegto lēmuma projektu vai pasūtījuma līguma (līguma grozījumu)
projektu — lemt par tā tālāku neskatīšanu, grozīšanu vai saskaņošanas atteikuma iesniegšanu izskatīšanai Satiksmes ministrijā;

5) sniegt priekšlikumus Autotransporta direkcijai un republikas pilsētas pašvaldībai par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgi maršrutu tīkla reģionālajos starppilsētu vai pilsētas nozīmes maršrutos;

6) racionāli apsaimniekot no valsts budžeta un pašvaldības budžeta sabiedriskajam transportam iedalītos finanšu līdzekļus.

III nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana

6.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas principi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē maršrutu tīklā. Maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai iedzīvotājiem garantētu drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, pasūtītājs organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus gan pamata maršrutos, gan ārpus pamata maršrutiem.

(3) Sabiedriskā transporta pakalpojumus organizē, pamatojoties uz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu pieprasījumu, ievērojot nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un regularitāti maršrutu tīklā, pakalpojumu apjomu un kvalitāti, pārvadājumu ekonomisko nodrošinājumu un paredzot pasažieru pārvadājumu organizēšanas veidu;

2) sabiedrisko transportlīdzekļu izmantošanas prioritāti, ko nosaka pēc šādiem kritērijiem:

a) ekonomiskie rādītāji (piemēram, izdevumi, efektivitāte),

b) pasažieru plūsma.

(4) Maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu pamata maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā.

(5) Veidojot maršruta tīklu ārpus pilsētām, vispirms tiek nodrošināta iespēja skolēniem apmeklēt izglītības iestādes.

(6) Pamata maršrutu tīklu izstrādā, nodrošinot:

1) pilsētas nozīmes pārvadājumos:

a) pilsētas centra saistību ar pilsētas rajoniem,

b) pilsētas rajonu savstarpējo saistību,

c) pilsētas centra vai pilsētas rajonu saistību ar tuvākajām apkārtējām teritorijām;

2) reģionālajos vietējās nozīmes pārvadājumos:

a) pagasta centra, novada centra un rajona pilsētas saistību ar attiecīgā rajona centru,

b) blakus esošo pagastu centru savstarpējo saistību;

3) reģionālajos starppilsētu nozīmes pārvadājumos:

a) blakus esošo rajonu centru savstarpējo saistību,

b) rajonu centru saistību ar reģionu centriem, ja attiecīgā reģiona centrā atrodas nozīmīgas valsts, ārstniecības un sociālās iestādes,

c) rajonu centru un republikas pilsētu saistību ar galvaspilsētu,

d) rajona pilsētas saistību ar galvaspilsētu,

e) tuvāko republikas pilsētu saistību ar valsts nozīmes reģionu centriem.

(7) Plānojot reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutus ar lielu pasažieru plūsmu, vispirms tiek izveidoti maršruti pa sliežu ceļiem.

(8) Sabiedriskā transporta pakalpojumus pārvadājumos ārpus pilsētas organizē, ievērojot šādu maršrutu tīklu izstrādāšanas secīgumu:

1) reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu tīkls;

2) reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkls.

(9) Organizējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vienas administratīvās teritorijas robežās ārpus pilsētas, prioritāri ir maršrutu tīkla reģionālie starppilsētu nozīmes maršruti, ja reģionālais vietējās nozīmes maršruts pilnībā vai vairāk nekā 70 procenti no tā kopgaruma sakrīt ar daļu no reģionālā starppilsētu nozīmes maršruta.

(10) Kārtību, kādā nosaka pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nepieciešamo maršrutu tīkla apjomu, kā arī kārtību, kādā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Maršrutu tīkla robežas

(1) Ja maršrutu tīkla republikas pilsētas nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām, republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība pēc saskaņošanas ar Autotransporta direkciju slēdz vienošanos par republikas pilsētas un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla robežām. Ja republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība viena mēneša laikā nepanāk vienošanos par maršruta tīkla robežām, tad šīs robežas nosaka Autotransporta direkcija.

(2) Rīgas pilsētas pašvaldība un Rīgas rajona pašvaldība šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos slēdz, ja Rīgas pilsētas maršrutu tīkla vietējās nozīmes maršruts iziet ārpus pilsētas administratīvajām robežām vairāk nekā par 15 kilometriem.

(3) Slēdzot šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos, tajā ietver:

1) noteikumus par vienošanās termiņu;

2) noteikumus par republikas pilsētas pašvaldībai vai rajona pašvaldībai piekrītošā maršrutu tīkla (maršruta) pārzināšanu;

3) noteikumus par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā);

4) noteikumus par pašvaldību budžeta un pašvaldību speciālā budžeta iedalīto finanšu līdzekļu apjomu sabiedriskā transporta pakalpojumiem attiecīgajā maršrutu tīklā (maršrutā) un kārtību, kādā iesniedzami pārskati par finansējuma izlietošanu;

5) noteikumus par vienošanās grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

6) noteikumus par vienošanās izpildes kontroli;

7) noteikumus par atbildību par vienošanās neizpildi;

8) citus noteikumus, kas izriet no maršrutu tīkla (maršruta) pārzināšanas, sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.

(4) Republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība 15 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās noslēgšanas vienu vienošanās eksemplāru iesniedz Autotransporta direkcijai.

(5) Republikas pilsētas pašvaldība un rajona pašvaldība katru gadu pārskata vienošanās noteikumu atbilstību valsts politikas plānošanas dokumentiem sabiedriskā transporta jomā un, ja nepieciešams, izdara attiecīgus grozījumus vienošanās nosacījumos.

(6) Ja maršrutu tīkla reģionālais vietējās nozīmes maršruts iziet ārpus rajona administratīvajām robežām, maršrutu tīkla reģionālā vietējās nozīmes maršruta robežas nosaka Autotransporta direkcija, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām.

8.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek organizēti, piešķirot tiesības vai saskaņā ar šā panta trešo daļu uzliekot pienākumus (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

(2) Tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus piešķir, organizējot sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījumu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai:

1) maršrutu tīkla pamata maršrutos;

2) maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem.

(3) Lai īstenotu savas funkcijas iedzīvotāju nodrošināšanā ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem, pasūtītājs var uzlikt savai kapitālsabiedrībai, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder attiecīgajam pasūtītājam, pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus Padomes 1969.gada 26.jūnija regulas (EEK) Nr.1191/69 par dalībvalstu darbību sakarā ar saistībām, kuras parasti uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem, dzelzceļa pārvadājumu, autopārvadājumu un iekšējo ūdensceļu pārvadājumu nozarē (turpmāk — regula Nr.1191/69) izpratnē. Pašvaldība šādu pienākumu uzliek, pieņemot saistošos noteikumus.

(4) Pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus var uzlikt tikai attiecībā uz pamata maršrutiem. Pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nevar uzlikt maršrutu tīkla daļai, kuras robežas iziet ārpus attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas. Ja maršrutu tīkla daļas robežas iziet ārpus attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas, tad uz šo maršrutu tīkla daļu var piešķirt vienīgi tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

(5) Uzliekot pienākumu (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiek slēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums, kurā norādāmas šā likuma 15.pantā minētās ziņas. Uzliktā pienākuma (saistību) termiņš nedrīkst pārsniegt šā likuma 9.panta piektajā daļā minētos termiņus.

(6) Gadījumos, kad atbilstoši šā panta otrajai daļai pārvadātājam ir piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutos vai ārpus pamata maršrutiem vai atbilstoši šā panta trešajai daļai pārvadātājam ir uzlikts pienākums (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutos, pasūtītājs var piešķirt pārvadātājam tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pamata maršrutos un ārpus pamata maršrutiem, neievērojot šā likuma 9.panta otrajā daļā minēto pasūtījuma organizēšanas kārtību.

(7) Gadījumus, kad pasūtītājs atbilstoši šā panta sestajai daļai var piešķirt tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ārpus pamata maršrutiem, un šo tiesību piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

9.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījums

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu var izdarīt maršrutu tīkla vai atsevišķa maršruta apkalpošanai.

(2) Pasūtījumu organizē saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(3) Viens pārvadātājs reģionālo maršrutu tīklā drīkst apkalpot ne vairāk kā 40 procentus no šā tīkla, izņemot gadījumus, kad tiek veikti pārvadājumi pa sliežu ceļiem. Ja pārvadātājs ir noslēdzis pakalpojumu līgumu saskaņā ar tiesību piešķiršanas vai pienākuma (saistību) uzlikšanas procedūru, sabiedriskā transporta pakalpojumus ne mazāk kā 50 procentos no maršrutu skaita sniedz līguma slēdzējs.

(4) Organizējot pasūtījumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, pārvadātāji var iesniegt kopīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājumu.

(5) Tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā vai maršrutā piešķir un sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumu slēdz:

1) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pa sliežu ceļiem — uz 15 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā pārvadātājiem jāiesaista pilnīgi jauni transportlīdzekļi, — uz laiku līdz 30 gadiem;

2) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem — uz 8 gadiem, bet, ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā pārvadātājiem jāiesaista pilnī­gi jauni transportlīdzekļi, — uz laiku līdz 12 gadiem.

(6) Tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā vai maršrutā piešķir šajā likumā noteiktajā kārtībā komersantam, kas ir saņēmis pasažieru pārvadājumu veicēja speciālo atļauju (licenci).

(7) Piešķirot sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanas tiesības un slēdzot pakalpojuma pasūtījuma līgumu, kura izpildē iesaistīti vairāki sabiedrisko transportlīdzekļu veidi, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības var piešķirt uz šā panta piektās daļas 1.punktā noteikto termiņu, ja vismaz 50 procentus no līguma vērtības veido sabiedriskā transporta pakalpojumi, kurus nesniedz ar autobusiem.

(8) Organizējot pasūtījumu saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, lēmuma par tiesību piešķiršanu sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

IV nodaļa

Pasažieru pārvadājumu finansēšana

10.pants. Pasažieru pārvadājumu finansēšanas apmērs

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla pamata maršrutos saistītos pārvadātāja zaudējumus un izdevumus pārvadātājam kompensē pilnā apmērā:

1) regulā Nr.1191/69 noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pārvadātājam ir uzlikts pienākums (saistības) sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus saskaņā ar šā likuma 8.panta trešo daļu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā, ja pārvadātājam, kurš apkalpo maršrutu tīklu vai atsevišķu maršrutu, piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā ārpus pamata maršrutiem sniedz atbilstoši komerciāliem principiem, ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi un izdevumi ir pārvadātāja pašrisks, un tie netiek kompensēti, izņemot papildu izdevumus, kas pārvadātājam radušies, izpildot pasūtītāja prasības, kas netika izvirzītas sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma procedūras laikā.

(3) Šā likuma izpratnē zaudējumi ir arī maksa par pakalpojumu, ja pasūtītājs sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījumu organizējis saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.

(4) Ja pasūtītājs maršrutu tīkla vai atsevišķa maršruta apkalpošanai pārvadātāju izvēlas saskaņā ar likumu, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, pārvadātājam kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus.

11.pants. Pārvadātāja zaudējumi

(1) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē:

1) pilnā apmērā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem — reģionālo starppilsētu un reģionālo vietējās nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutos;

2) 35 procentu apmērā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem un 65 procentu apmērā no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem — pilsētas nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutos;

3) pilnā apmērā no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem — pilsētas nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutos, ja zaudējumi radušies sakarā ar pašvaldības noteikto tarifu ievērošanu.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) nosaka un aprēķina pārvadātāju zaudējumus, kā arī pārvadātājiem kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību;

2) pašvaldībām no valsts budžeta nosaka un aprēķina finansējumu zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem, kā arī pašvaldībām no valsts budžeta piešķir finansējumu zaudējumu kompensēšanai pārvadājumos, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, un kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību.

(3) Tāda lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, kas pieņemts sakarā ar to zaudējumu un izdevumu kompensēšanu, kuri pārvadātājam radušies saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla pamata maršrutos, neaptur šā lēmuma darbību vai tā izpildi.

12.pants. Pārvadātāja izdevumi

(1) Ja sabiedriskā transporta pakalpojumiem valsts nosaka minimālās kvalitātes prasības, kuras pārvadātājs, darbojoties komerciālos nolūkos, neieviestu un kuru ieviešana tam rada papildu izdevumus, pārvadātājam ir tiesības prasīt no valsts visu šo izdevumu kompensēšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus kompensē pārvadātājiem, kuri sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma ietvaros, ja minimālās kvalitātes prasības tiek noteiktas pēc sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas.

(3) Kārtību, kādā nosaka, aprēķina un pārvadātājam kompensē šā panta pirmajā daļā minētos izdevumus un piešķir pašvaldībām finansējumu no valsts budžeta šā panta pirmajā daļā minēto izdevumu segšanai, kā arī kontrolē šo līdzekļu izmantošanas tiesiskumu un pareizību, nosaka Ministru kabinets.

V nodaļa

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas kārtība

13.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumus sniedz šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajā maršrutu tīklā.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklā vai maršrutā sniedz uz sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma pamata.

(3) Ja ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā saistīto pakalpojumu (piemēram, braukšanas biļešu tirdzniecība, informācijas sniegšana) sniedzējs vienlaikus nav pārvadātājs, ar kuru noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums, kurā attiecīgo pakalpojumu sniegšana jau ir noteikta, šos pakalpojumus sniedz saskaņā ar šā likuma 17.pantā minēto līgumu, kas noslēgts starp pasūtītāju un attiecīgā pakalpojuma sniedzēju.

(4) Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā saistītos pakalpojumus sniedz vienotā sistēmā, kuras izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Braukšanas maksas atvieglojumi maršrutu tīkla pamata maršrutos

(1) Pasažieris ir tiesīgs izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla pamata maršrutos.

(2) Ministru kabinets nosaka pasažieru kategorijas, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla pamata maršrutos, kā arī šo atvieglojumu izmantošanas kārtību un apmēru.

15.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums

Ja pārvadātājam piešķir tiesības vai uzliek pienākumu (saistības) apkalpot maršrutu tīklu vai atsevišķu maršrutu, papildus regulā Nr.1191/69 un citos normatīvajos aktos noteiktajam sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgumā var paredzēt:

1) biļešu tirdzniecības noteikumus;

2) noteikumus par informācijas sniegšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem;

3) līniju būvju vai infrastruktūras izmantošanas noteikumus;

4) noteikumus par grozījumu izdarīšanu maršrutu tīklā (maršrutā);

5) personu priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību;

6) kārtību, kādā pasūtītājam tiek sniegta informācija par saņemtajiem pasažieru priekšlikumiem, iesniegumiem un sūdzībām un to izskatīšanu;

7) noteikumus par līguma izpildes kontroli;

8) citus noteikumus, kas izriet no sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas maršrutu tīklā (maršrutā) un pušu savstarpējām saistībām.

16.pants. Sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifi

(1) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs ir administratīvi un ekonomiski neatkarīgs, nosakot pakalpojuma tarifu.

(2) Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma tarifu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto tarifu aprēķināšanas metodiku sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

(3) Piešķirot tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumu, pasūtītājs ir tiesīgs noteikt pakalpojuma tarifu, pilnībā uzņemoties zaudējumu segšanas finansiālās saistības.

17.pants. Līgums par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā)

(1) Lai nodrošinātu šā likuma 13.panta trešajā daļā minētos ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā saistītos pakalpojumus, atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek slēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā).

(2) Līgumā par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (maršrutā) paredz:

1) līguma darbības termiņu;

2) līguma priekšmetu;

3) noteikumus par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti;

4) noteikumus par maksu par pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīklā (marš­rutā);

5) noteikumus par pakalpojuma tarifu;

6) noteikumus par līguma izpildes kontroli;

7) līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtību;

8) atbildību par līguma neizpildi;

9) personu priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību;

10) kārtību, kādā pasūtītājam tiek sniegta informācija par pakalpojuma saņēmēja priekšlikumiem, iesniegumiem un sūdzībām un to izskatīšanu;

11) citus noteikumus, kas izriet no pušu savstarpējām saistībām.

Pārejas noteikumi

1. Šo likumu piemēro sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai pēc 2008.gada 1.janvāra.

2. Līdz 2007.gada 31.decembrim sniedzamo sabiedriskā transporta pakalpojumu rajonu, tālsatiksmes autobusu un dzelzceļa maršrutu tīklā (maršrutos) organizēšana un sniegšana notiek atbilstoši nozaru likumiem.

3. Republikas pilsētu un rajonu pašvaldības līdz 2007.gada 1.septembrim noslēdz šā likuma 7.pantā minētās vienošanās par maršrutu tīkla robežām.

4. Pārvadātājiem līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtās tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ir spēkā līdz piešķirto tiesību termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. Institūcijas, kas piešķir tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus, piešķirot jaunas pakalpojumu sniegšanas tiesības, tās var piešķirt uz termiņu, kas nepārsniedz šajā punktā norādīto.

5. Līdz administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai pilsētas nozīmes maršrutu definīcijas ietvaros termins “novads” ietver novadus un pagastus.

6. Pēc reģionālo pašvaldību izveidošanas rajonu pašvaldību kompetence sabiedriskā transporta nozarē saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek nodota plānošanas reģioniem.

7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.septembrim izdod šā likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktā un 4.punkta “a” apakšpunktā, 6.panta pirmajā un desmitajā daļā, 8.panta septītajā daļā, 11.panta otrajā daļā, 12.panta trešajā daļā, 13.panta ceturtajā un piektajā daļā, 14.panta otrajā daļā, kā arī 16.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

8. Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus rajonu pilsētās pilsētu nozīmes maršrutu tīkla pamata maršrutos pārvadātājiem kompensē no valsts budžeta 100 procentu apmērā līdz administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai.

Likums stājas spēkā 2007.gada 15.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 14.jūnijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2007.gada 4.jūlijā

 

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2007.gada 15.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!