1993.gada 26.janvāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Rezultātu! Paldies. Reģistrējušies 99 deputāti.

Mūsu tradicionālā procedūra – vispirms par svītrojumiem, pēc tam – atsevišķi balsojumi, papildinājumi un grozījumi attiecībā uz laiku, kurā dokumentu izskatīsim. Pirmais ir Vaivada kungs, un acīmredzot būtu pareizi, ja viņš sāktu, jo pagājušā plenārsēde beidzās ar to, ka “Satversmes” frakcija aizgāja pārtraukumā. Lūdzu.

J.Vaivads: Ja esmu pareizi sapratis, tad teorētiski tagad ir beidzies pārtraukums, ko frakcija pieprasīja, un mums ir jāsniedz savs it kā lēmums izskatāmajā jautājumā. Frakcija pēc šā garā pārtraukuma tagad ierosina…

Priekšsēdētājs: Tad varbūt, lūdzu, nāciet tribīnē!

J.Vaivads: Tātad frakcija jautājumā par mandātu anulēšanu, kura izskatīšana tika pārtraukta, pieprasot mūsu pārtraukumu, ierosina šo jautājumu noņemt no darba kārtības tādu apsvērumu dēļ, ka vēl papildus ir nepieciešama precizēta informācija. To pierādīja arī šā jautājuma apspriešana. Tādējādi vajadzētu precizēt nepieciešamos sarakstus attiecībā uz tajos minētajiem deputātiem. Frakcija aicina šo jautājumu noņemt, un, ja Budovska kungs (es neredzu, vai viņš ir zālē… Ā, ir Budovska kungs!) kā šīs komisijas vadītājs piekristu šādam frakcijas aicinājumam, tad viņš pats to varētu ierosināt, un mēs līdz ar to šo jautājumu būtu atrisinājuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Budovska kungs, lūdzu!

M.Budovskis: Mandātu un deputātu ētikas komisija šim frakcijas lēmumam varētu piekrist un arī lūgs šo jautājumu noņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai nebūtu pareizi, kolēģi, ja mēs šim jautājumam pieliktu punktu? Vai vēl kāds vēlas izteikties tieši par šo jautājumu? Tas tiešām ir palicis mums no iepriekšējās plenārsēdes kā jautājums, par kuru oficiāli tika pieprasīts pārtraukums, un tagad šis jautājums būtu jāpabeidz ar balsojumu. Vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Vai ir ierosinājumi? Nav. Tad es ļoti atvainojos visiem kolēģiem, kuri šeit stāv pie mikrofoniem.

Lūdzu, balsosim, lai šajā jautājumā būtu skaidrība, un sāksim jaunu dzīvi. Lūdzu, balsosim par Vaivada un Budovska priekšlikumu. Tas ir iekļauts ar plenārsēdes balsojumu, lai pārtrauktu šā jautājuma izskatīšanu, taču ir jābalso. Lūdzu rezultātu. Par – 80, pret – 9, atturas – 13. Šis jautājums…

A.Krastiņš: Balsojums šoreiz neparādīja patieso ainu, jo viens no deputātiem ierosināja atlikt, un tas bija Vaivada kungs, bet Budovska kungs ierosināja noņemt. Tā ka vajadzētu precizēt, vai jautājums ir atlikts vai vispār noņemts no darba kārtības.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka deputāti ļoti pareizi saprata. Tas tika noņemts un atlikts. (Zālē smiekli.)

Lūdzu, tālāk! Kolēģi, es tiešām nezinu… Tā kā Krastiņa kungs ir viens pie mikrofona, tad dosim viņam vārdu. Lūdzu.

A.Krastiņš: Kā dokumenta iesniedzējs es lūdzu noņemt no darba kārtības 13.jautājumu – par Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu. Komentāru nav.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā iesniedzējam vienmēr ir tiesības noņemt, un līdz ar to šis jautājums tiek svītrots no darba kārtības.

Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es ierosinu svītrot vairākus darba kārtības punktus. Konkrēti: 4.lēmuma projektu, kā arī 19., 20., 27. un 30.lēmuma projektu kā galīgi neatbilstošus pašreizējam Augstākās padomes darbam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es LTF frakcijas vārdā aicinu svītrot no darba kārtības 4.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, par katru svītrojumu, kurš nav ieteikts komisijas vai iesniedzēja vārdā, būs atsevišķs balsojums, tāpēc par katru Dobeļa kunga ierosinājumu mēs balsosim atsevišķi. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Mēs frakcijā izskatījām piedāvāto darba kārtību un arī piekrītam, ka būtu jāsvītro no darba kārtības 4., 19., 20., 27. un 30.jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Par 30.jautājumu. Man kā iesniedzēju pārstāvim, protams, ir citas domas nekā Dobeļa kungam. Šis jautājums būtu aktuāli jārisina, jo Iedzīvotāju reģistra gaita aizvien palēninās un starpība starp Rīgas reģistrācijas līmeni un Latvijas reģistrācijas līmeni faktiski nemazinās. Tas nozīmē, ka vēlēšanās Rīga būs pārstāvēta neproporcionāli, tātad nepareizi, un šī problēma būtu jārisina. Es tomēr aicinātu neizslēgt no darba kārtības šo 30.jautājumu, jo projekts ir ļoti niecīgs, un es lūgtu to pārcelt augstāk darba kārtībā – atliktā 3.jautājuma vietā. Tas ir ļoti īsiņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dobeļa kungs, kas, lūdzu, jums būtu sakāms, ka jūs metāties pie mikrofona?

J.Dobelis: Gorbunova kungs! Tas, ko runāja Ēlerta kungs, jau attiecas uz to brīdi, kad notiks tiešā balsošana. Tādā gadījumā pirms balsošanas arī es lūgšu vārdu, lai aģitētu pret.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, vai mēs varētu runāt tikai par jautājumiem, nevis aģitēt par atsevišķiem svītrojumiem? Tātad par jauniem svītrojumiem vai atsevišķiem balsojumiem, jo visi ierosinātie tiks izskatīti atsevišķi. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Cālītis: Es ierosinu no darba kārtības svītrot 25.punktu. Es joprojām esmu pārliecināts, ka mēs pirmajā lasījumā esam pieņēmuši pārsteidzīgu lēmumu, akceptējot šo koncepciju. Un vēl jo vairāk tagad, kad ir pieņemts un ir stājies spēkā likums par sabiedriskajām organizācijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man ir pārcelšanas jautājums. Godājamais Gorbunova kungs, tā kā mums ar 3.punktu viss īsti labi neiznāca, tad man ir ierosinājums tagadējo 9.punktu pārcelt kā 3.punktu un nobalsot par šo jautājumu. Tāpēc, ka tas ir aktuāls jautājums. Mums ir vajadzīgs konsenss. Tātad 9.punktu vajadzētu padarīt par 3.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Man būtu priekšlikums svītrot no darba kārtības 18.jautājumu – lēmuma projektu par Latvijas Republikas ģenerālprokurora pilnvarojumu noslēgt starpvalstu vienošanos personu nodošanai soda izciešanai. Likumdošanas jautājumu komisija, izskatījusi šo lēmuma projektu, to neatbalsta. Jautājums ir saskaņots arī ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru. Šeit ir jārisina citādi – nevis ar Augstākās padomes lēmumu, bet gan ar notu starpniecību starp Latviju un Krieviju, jau izejot vai nu no Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipiem par noziedznieku savstarpēju izdošanu, vai no Strasbūras konvencijas, taču mēs neesam ne pie vienas, ne pie otras pievienojušās. Tātad tas būtu risināms diplomātiskā ceļā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu svītrot no izskatīšanas 8.punktu – par vīzu režīma atcelšanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pilsoņu iebraukšanai Latvijas Republikā. Par nožēlu tur ir radušās domstarpības ar Ārlietu ministriju. Tiklīdz viss tiks noskaidrots, mēs to atkal izvirzīsim un attiecīgi izskatīsim parastajā kārtībā, bet pagaidām lūdzu svītrot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Lauku frakcijas vārdā lūdzu darba kārtības 27.punktu pārcelt 19.punkta vietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ščipcov!

O.Ščipcovs: */Tagad, kad visi jau izteikušies par piedāvāto darba kārtību, es gribētu lūgt atļauju papildinājumu ierosināšanai./

Priekšsēdētājs: Vajadzētu pabeigt izskatīt svītrojumus un atsevišķus balsojumus un tad apspriest papildinājumus. Taču, ja jūs jau esat pie mikrofona, tad – lūdzu!

O.Ščipcovs: Paldies. */Tātad es ierosinu iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes attieksmi pret uz Rīgu atbraukušo Apvienoto Nāciju Organizācijas ekspertu rekomendācijām. Lieta tāda: eksperti atbrauca, uzrakstīja apmēram 13 rekomendācijas, bet republikā uz šīm rekomendācijām nav nekādas reakcijas. Gribētu zināt Augstākās padomes attieksmi pret šīm ekspertu rekomendācijām, un tādējādi dot impulsu to īstenošanai. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim balsojumus. Pirmais bija Dobeļa kunga ierosinājums – neiekļaut darba kārtībā 4.punktu – lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas valsts ministram. Lai būtu skaidra mūsu balsošana, kolēģi, lūdzu uzmanību! Citādi jūs pēc tam jautāsit, par ko ir jābalso. Mēs šajā situācijā balsosim par Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu par iekļaušanu, jo man nav tiesību noņemt no šīsdienas darba kārtības Augstākās padomes Prezidija priekšlikumu. Šeit izskanēja atšķirīgi viedokļi un priekšlikumi – to neiekļaut. Jūs izšķirsit to ar savu balsojumu. Lūdzu. Es tiešām neredzēju, kurš jūs pirmais pienācāt.

Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Es gribu pievērst deputātu uzmanību tam, ka presē publicēts ļoti daudz ziņu par ievērojamiem pārkāpumiem Pilsonības un imigrācijas departamenta darbībā. Departamentu vada valsts ministrs. Es uzskatu, ka ir pilnīgi nepamatoti atteikties no šīs problēmas izskatīšanas, jo tā aizskar ļoti daudzu Latvijas iedzīvotāju intereses. Tā ir ļoti būtiska problēma. Noņemot šo jautājumu no darba kārtības, mēs problēmu tikai padziļināsim. Vēl vairāk: es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka nevēlēšanās risināt šo problēmu liecinās tikai par vienu – par deputātu nevēlēšanos atbalstīt tiesiskas valsts izveidošanu, tādas valsts, kuras pamatā ir likums, nevis politiskie uzskati./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! To, par ko runāja Zaļetajeva kungs, sauc citādi. Tas ir par reģistra un citu jautājumu izskatīšanu.

Runājot par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas valsts ministram, varu pateikt, ka LNNK deputātu grupa ļoti rūpīgi izskatīja šo priekšlikumu. Taču, tā kā mēs bijām balsojuši par neuzticību valdībai kopumā un ņemot vērā to, ka līdz vēlēšanām ir atlikuši četri mēneši, tad pašlaik nav absolūti nekādas jēgas nodarboties ar atsevišķu ministru nomaiņu. Ņemot vērā to, ka daži, kuri ir gudrāki, paši iesniedza atlūgumus, lai varētu pārsēsties “citā laivā”, būtu ārkārtīgi naivi uzbrukt šiem pēdējiem un godīgākajiem cilvēkiem, kuri kopā nogrims, laizdami burbuļus. Taču attiecībā uz šo es piekrītu, ka mums visiem ir jābalso pret šā jautājums izskatīšanu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es tīri loģiski domāju, ka tad, ja mēs šo jautājumu iekļausim darba kārtībā, mēs absolūti veltīgi notērēsim laiku. Es jau paredzu, ka šis lēmums tik un tā negūs vairākuma atbalstu. Un tāpēc varbūt labāk atteiksimies uzreiz un neiekļausim to darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Arī es gribu pamatot, kādēļ Tautas frontes frakcija noraidīja šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Jo, lūk, argumenti, kādēļ tas tiek iekļauts darba kārtībā, ir saistīti ar Pilsonības un imigrācijas departamenta darbu. Tātad šie deputāti, kuri iekļauj darba kārtībā jautājumu par neuzticības izteikšanu ministram, pirms tam nemaz vēl nav izteikuši priekšlikumu apspriest departamenta darbu un šajā saistībā uzklausīt ministru. Tā ka pašreiz būtu bezjēdzīgi runāt par neuzticības izteikšanu, kamēr nav uzklausītas abas puses. Tādēļ iekļaut šo jautājumu šīs nedēļas darba kārtībā šādā formulējumā būtu bezjēdzīgi, un tas būtu veltīgs laika tēriņš.

Tomēr es gribētu izteikt īsu repliku par deputāta Kiršteina teikto. Es gan domāju, ka palikuši ir nevis negodīgākie ministri, bet gan darba spējīgākie ministri, un iesnieguši atlūgumu ir varbūt nevis negodīgākie, bet tie, kuri nav izturējuši šo darba slodzi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es gribēju paskaidrot lielas daļas “Satversmes” deputātu viedokli šajā sakarībā. Dineviča kungam nekādā ziņā nevar pārmest to, ko viņam inkriminē godājamie 20 deputāti. Ja mums kādreiz būs kāda saruna frakcijās, tad tā būs vienīgi par valsts delegācijas “maigumu” vai “cietumu”, taču šis jautājums nav šīsdienas jautājums. Un tādēļ frakcija ir vēlreiz par to, lai ceturtais jautājums tiktu noņemts.

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, lūdzu!

S.Zaļetajevs: */Ar Pilsonības un imigrācijas departamenta lietām ir nodarbojies Augstākās padomes Prezidijs, Latvijas Republikas prokuratūra, un tomēr, neraugoties uz visiem norādījumiem par pieļautajiem likumpārkāpumiem departamenta darba stilā, nekādas pārmaiņas nav notikušas. Tieši tāpēc mēs par to izvirzām jautājumu. Es uzskatu, ka nav nekāda pamatojuma atkal no jauna izskatīt Pilsonības un imigrācijas departamenta darbību. Kā rāda prakse, šāda jautājuma izskatīšana nedod pozitīvus rezultātus, ja departaments turpina nepildīt Augstākās padomes Prezidija lēmumus un ģenerālprokurora norādījumus./

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs, lūdzu!

A.Kiršteins: Es atvainojos, man ir divas replikas. Tātad pirmā: Silāra kungs nesaklausīja, ka es teicu “godīgākie deputāti”, bet tas, ka gudrākie ir aizgājuši, nebūt nenozīmē, ka negudrākie ir palikuši. Tas, manā izpratnē, ir domāts pēdiņās.

Tagad otra lieta, par kuru es gribētu atgādināt deputātam Zaļetajevam: vajag atcerēties, ka jebkurā neatkarīgā valstī – es šeit domāju par Saeimas vēlēšanām – citu valstu ļoti aktīviem pilsoņiem var rasties visādas nepatikšanas, ja viņi kaut kādā mērā neierobežos savu politisko aktivitāti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Es sapratu, Kiršteina kungs, ka jūs pārteicāties. Jūs tagad runājāt par ministriem vai par deputātiem? (Zālē smiekli.)

Lūdzu, balsosim par Augstākās padomes Prezidija ierosinājumu – iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu Latvijas Republikas valsts ministram”. To iesniedza 20 deputātu grupa. Lūdzu rezultātu. Par – 27, pret – 79, atturas – 10. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais. Dobeļa kungs ierosināja svītrot no darba kārtības lēmuma projektu “Par pagaidu nolikuma “Par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonība tiek piešķirta personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā” apstiprināšanu”. To iesniegusi Likumdošanas jautājumu komisija.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, padomājiet vispirms kaut vai par tādu jautājumu, kādi tad šie īpašie nopelni būs un kurš noteiks šos īpašos nopelnus, kas tā būs par komisiju un tā tālāk. Mēs patlaban absolūti nevajadzīgi sarežģījam savu darbu pirms Saeimas vēlēšanām, un es lūgtu neiekļaut šo jautājumu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Kā es sapratu, ne frakcija “Satversme”, ne Tautas fronte, ne arī LNNK deputāti, es domāju, nav pret dažādiem nopelniem, un visi šie priekšlikumi tiks iestrādāti pēc Saeimas ievēlēšanas. Mums šie priekšlikumi jau ir izstrādāti, taču šeit ir dažas neskaidrības, un tāpēc es aicinu to šodien neskatīt.

Tātad pirmā neskaidrība ir šāda: tā kā Latvijas Republikā, kā es saprotu, faktiski pilnā apmērā visas varas funkcijas varēs veikt tikai Saeima, valdība un prezidents un tā kā tās vēl nav atjaunotas, tad pagaidām acīmredzot nevar saprast, par kādiem nopelniem to varētu piešķirt. Jo, kas vienam liekas nopelni Latvijas Republikas labā, tas otram varbūt liekas nopelni Padomju Latvijas labā, bet trešam liekas vēl kaut kā cita labā.

Un otra neskaidrība. Te nav iestrādāti visi tie priekšlikumi, kuri attiecas, piemēram, uz šo personu ģimenes locekļiem. Kā tad cilvēkam par izciliem nopelniem mēs piešķirsim, bet viņa sievai nepiešķirsim? Šie jautājumi ir jārisina kompleksi. Un arī attiecībā uz bērniem. Līdz ar to gan Neatkarības kustības, gan arī citos priekšlikumos jau ir iestrādāti šie priekšlikumi par šo cilvēku ģimenes locekļu iesaistīšanu šajā pilsoņu lokā. Tie visi ir papildinājumi pie 1919.gada Pavalstniecības likuma vai arī ir pilnīgi jauni pavalstniecības likumi, kas prasa kārtīgu izskatīšanu, un mēs nevaram to tagad šajā laikā izdarīt. Tas taču neko neatrisina. Tas neatrisina ne šo ģimeņu jautājumu, ne arī pārējos. Un tas neattiecas tikai uz šo 19., bet arī uz citiem papildinājumiem, tāpēc atlikušajos četros mēnešos es aicinu netērēt laiku ar šiem jautājumiem un balsot pret pašreizējo šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Eglāja kungs, lūdzu!

V.Eglājs: Es lielā mērā pievienojos Kiršteina kungam. Tomēr es ierosinātu sagatavot lēmuma projektu, lai atzītu par pilsoņiem tos deputātus, kuri nav pilsoņi, bet kuri balsoja par Neatkarības deklarāciju, un ar to tad varētu pielikt punktu mūsu pilsonības jautājumam. Jo es redzu tādus cilvēkus, kuriem tiešām ir nopelni Latvijas Republikas atjaunošanā, un tie ir šie deputāti, kuri, nebūdami Latvijas Republikas pilsoņi, 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju. Pārējos jautājumus varētu arī noraidīt, jo tas ir Pilsonības likuma jautājums, kuru mēs līdz vēlēšanām nepieņemsim. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Atbalstīdams Dobeļa kunga priekšlikumu, es jau teicu, ka ierosināt šādu lēmumu – svītrot no darba kārtības šo punktu… Ja to ir pieņēmusi frakcija “Satversme”, tad es personīgi domāju, ka šī problēma tiešām visu laiku tiek uzturēta tādēļ, ka ir vairāki cilvēki, par kuriem būtu vērts runāt tādā kontekstā. Tomēr, apzinoties to, kādu precedentu faktiski radīs šis jautājums, ja tāds lēmums tiktu pieņemts vai pat notiktu tā izskatīšana… Es domāju, ka šie cilvēki pie saviem nopelniem varētu pievienot vēl vienu nopelnu, tas ir, ka viņi paši aicinātu Augstāko padomi šādu lēmumu neizskatīt un to nepieņemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es tikai gribu atgādināt to, ka šis nolikuma projekts ir tapis, vadoties pēc 1991.gada 15.oktobra lēmuma, kas paredzēja Latvijas Republikas pilsonības atjaunošanu tām personām, kuras bija pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam, un viņu pēcnācējiem. Tur tika noteikts, ka Augstākā padome uz nolikuma pamata var lemt. Lūk, tādējādi, izejot no šā lēmuma projekta, šis nolikuma projekts arī tika sagatavots.

Priekšsēdētājs: Bērza kungs, lūdzu!

A.Bērzs: Vadoties pēc Latvijas Republikas Satversmes, 5.Saeimas vēlēšanas tik un tā būs nelikumīgas, un līdz ar to pieņemt vēl vienu nelikumīgu lēmumu nemaz nav par skādi. Tāpēc šo lēmumu, tā pieņemšanu pilnā mērā var atbalstīt. Lai tas paliek darba kārtībā!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par 19.punktu, tas ir, par lēmuma projekta “Par pagaidu nolikuma “Par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonība tiek piešķirta personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā”apstiprināšanu” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par – 41, pret – 45, atturas – 25. Netiek iekļauts darba kārtībā.

20.jautājums – lēmuma projekts “Par pagaidu nolikumu un par kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsonību zaudē Latvijas Republikas pilsoņi, kuri izstājas no Latvijas Republikas pilsonības”.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gan domāju, ka šis lēmuma projekts ir nepieciešams, jo daudzus cilvēkus reģistrē kā pilsoņus un viņiem pasē tiek iespiests zīmogs, ka viņi ir pilsoņi, bet viņi paši grib izbraukt no Latvijas valsts un atteikties no šīs pilsonības. Ja mēs neiedibināsim šādu normu, tad viņiem tas nebūs iespējams. Šādas tiesības mēs nedrīkstam liegt, un es domāju, ka šāds lēmuma projekts ir jāapspriež. Lai tas paliek darba kārtībā!

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es gribu deputātiem arī atgādināt to, ka šis nolikuma projekts ir tapis tieši pēc Imigrācijas departamenta lūguma. Jo ir jau bijis pietiekami daudz gadījumu, ka cilvēki, kuri ir reģistrējušies un tagad saņēmuši arī pasē zīmogu, ka viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi, ir pārdomājuši. Taču mums nav neviena normatīvā akta, kā šajos gadījumos rīkoties. Un šeit ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Pēc kārtas, kā ir reģistrēts. Lūdzu rezultātu. Par – 88, pret – 8, atturas – 20. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Nākamais ir 27.punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas pilsonības atzīšanu latviešiem, kuri atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā” pirmajā lasījumā.

Dobelis, pēc tam – Bojārs.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, mēs paši esam radījuši tādu sistēmu, ka esam devuši iespēju šo latvietības iegūšanu realizēt diezgan vienkāršā ceļā. Un līdz ar to tas nekādi vairs neattiecas tikai uz latviešiem. Tas tagad vienkārši ir neiespējami. Un tāpēc tas ir kārtējais mēģinājums atkal darīt to pašu, kas jau reiz ir izgāzies, – no jauna ievilkt iekšā. Tā ka es aicinu balsot “pret” un nenodarboties ar to, ar ko mums nav nekādu tiesību nodarboties.

Priekšsēdētājs: Bojārs, pēc tam – Cilinskis.

J.Bojārs: Dobeļa kungs, latvietību nevar iegūt un zaudēt. To jūs vispirms atcerieties, latvietība vai nu ir, vai nav, to nevar ne iegūt, ne zaudēt. Šeit ir jautājums par pilsonības atzīšanu latviešiem. Atvainojiet, bet tas ir sirdsapziņas jautājums. Un man būs ļoti interesanti paskatīties, vai mūsu slavenie nacionālisti balsos “par” vai “pret” to, lai latvieši atgriežas dzimtenē, lai viņi atgūst savu pilsonību.

Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka visās apkārtējās bijušajās padomju republikās: Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Baltkrievijā un pat Krievijā pilsonības likumdošanā ir speciālas normas par to, kā vietējā tautība var atgūt šo pilsonību, kā to ataicināt mājās. Mēs šajā gadījumā atgrūžam vismaz 50 000 latviešu. Turklāt tādus, kuri jau 30–40 gadus ir Latvijā. Jau sen atgriezušies Latvijā. Mēs pasakām: nē, jūs neesat Latvijas pilsoņi! Tā vienkārši ir nacionāla nelietība. Es lūdzu jūs nobalsot par savu sirdsapziņas jautājumu. Beigu beigās šis lēmums ir tik vienkāršs, ka arī šis būs balsojums “par” vai “pret”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinski!

E.Cilinskis: Pirmkārt, šeit nav runas par atgriešanos dzimtenē. Par to būs atsevišķs likums par repatriāciju. Taču, lai atgrieztos dzimtenē, tam ir jārada apstākļi. Šis nav tas jautājums.

Otrkārt, mēs jau esam “savārījuši” pietiekami lielu putru ar savu iepriekšējo lēmumu, un šeit pa vidu būs tiesas darbi, lai konstatētu, vai tas ir bijis spēkā vai nav bijis spēkā, uz ko tas attiecas un kādā veidā. Ja mēs šeit atkal gribam pieņemt tikpat vienkāršā veidā vēl vienu lēmumu, tad tam tūlīt pat vajadzētu sekot divreiz garākam nolikumam, kādā veidā mēs atzīsim, teiksim, to, kurš ir latvietis un kurš nav. Ja vienam vectēvs pagājušajā gadsimtā ir bijis latvietis, vai tāpēc visi viņa pēcnācēji tagad Krievijā ir latvieši? Es, protams, neapšaubu, ka šim principam pilsonības likumā ir jābūt vienai sastāvdaļai, taču, ja mēs to izdarīsim šobrīd, tad es nedomāju, ka tas varētu… Tas vienkārši radīs sajukumu, un mēs atkal vienu daļu cilvēku izmuļķosim, bet tas izraisīs ļoti nopietnas, arī juridiskās, grūtības, turklāt ņemot vērā to mūsu teikto, ka šī Augstākā padome nav tiesīga piešķirt pilsonību. Izrādās, ka tie visi būs bijuši meli. Aicinu balsot “pret”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es domāju, iekams runāt par cilvēku muļķošanu, vajadzētu vispirms padomāt un atcerēties visu iepriekšējo praksi, kuru mēs paši šeit varbūt šad tad esam radījuši. Cienījamie kolēģi, es uzskatu, ka tas ir principa jautājums – vai mēs gribam, lai latviešu tauta beidzot sanāk kopā un Latvijā apvienojas, vai ne? Tas ir principa jautājums. Un būtībā šorīt Lauku frakcija savā sēdē šo jautājumu tādā aspektā arī skatīja un atzina par lietderīgu pieņemt lēmumu, kas dotu tiesības latviešiem iegūt Latvijas Republikas pilsonību.

Priekšsēdētājs: Silārs, lūdzu!

I.Silārs: Es gribu izteikt repliku par Bojāra kunga tikko sacīto, ka latvietību nevarot iegūt vai zaudēt. Te ir jautājums par to, kas ir latvietība. Es domāju, ka baltkrievs Alfrēds Čepānis ir nesalīdzināmi latviskāks par latvieti Buku. Redziet, mēs esam jau pieņēmuši arī likumu, ar kuru ir paredzēts, ka pēc personas pašas vēlēšanās var mainīt tautību. Līdz ar to deputātiem, kuri balsos, es lūgtu padomāt par to, pirms viņi nospiež attiecīgo pogu.

Priekšsēdētājs: Vaivads, lūdzu!

J.Vaivads: Tātad es jau teicu, ka frakcija “Satversme” neatbalsta šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. No savas puses varu piebilst tikai to, ka mani pārsteidz tas, ka šāda pamošanās notikusi tieši tagad – pēdējā brīdī pirms vēlēšanām. Kāpēc ir nepieciešams šis jautājums? Un vai šie trīs mēneši tiem 50 000 latviešu tagad ir tik izšķiroši, lai tieši šobrīd mēs atrisinātu šo jautājumu? Es domāju, ka tas drīzāk ir tāpēc, lai mēs pārkāptu principu, lai mēs daudz ko sajauktu un sāktu šo naturalizācijas procesu. Pēc tam mēs varētu lielā mērā to apšaubīt un tad tiešām būtu pamats apšaubīt nākamās Saeimas leģitimitāti. Un tādēļ es raugos tieši no šāda aspekta, bet nerunāju par to, ka tiešām latviešu tautai kādreiz ir jāsanāk mājās. Saeima to noteiks un sasauks latviešus tad, kad Latvija būs izveidota un kad Satversme būs atjaunota. Tādā gadījumā šādam lēmumam vai, pareizāk sakot, likuma sastāvdaļai būs jābūt, taču ne jau tagad.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojārs!

J.Bojārs: Es vēlreiz atgādinu, ka latvietība ir sirdsapziņas jautājums, katra personīgās izvēles jautājums.

Un otrais. Cienījamā “Satversme” tik aktīvi uzstājas pret šo likumprojektu tāpēc, ka viņi šo latviešu grupu ir ilgstoši mocījuši un kaitinājuši. Viņi saprot, ka šie latvieši nebalsos par viņu grupu vēlēšanās. Un tāpēc viņi iestājas pret šiem 50 000. Tas ir tik dabiski un tik saprotami. Džentlmeņi, kāpēc jūs nesakāt skaidri un gaiši?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobelis!

J.Dobelis: Man bija ļoti interesanti dzirdēt, ka tik cienījams jurists kā Bojāra kungs ir sācis runāt nevis par likumību, bet par sirdsapziņas jautājumiem. Interesanti, kurš būs tas, kas mērīs to sirdsapziņu, un ar kādu likumu jūs to taisāties noteikt, Bojāra kungs? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Runa nav par tiem latviešiem, kuri jau ir pilsoņi. Nejauksim šīs divas lietas! Ir pilsoņi un nav pilsoņi. Un nejauksim! Pašreiz dzimtenē atgriežas, kurš grib. Un nevajag šo jautājumu saistīt ar pilsonību. Es nesaprotu: vai tiešām šie četri pieci mēneši tagad ir tie būtiskie, kuru laikā mēs “ražosim” veselu armiju jaunu pilsoņu? Tas ir absolūti nevajadzīgi. Pie tam tas traucēs gan reģistra gaitu, gan arī mandātu skaita noteikšanu pa vēlēšanu apgabaliem. Jo no reģistra rezultātiem būs atkarīga arī mandātu sadalīšana. Es aicinu balsot “pret”.

Priekšsēdētājs: Mucenieks, lūdzu!

V.Mucenieks: Mani pārsteidza Felsa kunga spēja atrast jaunus 10 tūkstošus latviešu. Visu laiku runāja par 40 tūkstošiem, bet šorīt 10 tūkstoši jau nākuši klāt. Protams, no demogrāfiskā viedokļa mums tas ir ārkārtīgi labi, tomēr pirmām kārtām es gribu teikt, ka arī šis “apraudātais” skaitlis ir stipri pārspīlēts, jo ne jau visi šie latvieši ir bez pilsonības. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mēs taču ar šo lēmumu nepiešķiram pilsonību tiem, kuri toreiz izbrauca no Latvijas. Mēs piešķiram pilsonību viņu pēcnācējiem, tātad tiem, kuri dzīvo Latvijā. Labi, es pieņemu to. Taču, ja viņi tieši kļūst par pilsoņiem, tad viņu pēcnācēji jau ir pilsoņi neatkarīgi no tā, pie kādas tautības viņi sevi pieskaita un kur viņi patlaban atrodas. Tā ka šis jautājums kļūst nesalīdzināmi plašāks tādā aspektā un vēl jo vairāk tāpēc nav loģiski to risināt tagad – dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Esmu tādās pašās pozīcijās kā Cilinska kungs. Arī es gribētu uzsvērt, ka nevajadzētu šāda jautājuma ierosinātājam runāt par sirdsapziņu, jo par to var runāt tikai tie cilvēki, kuriem tā ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas pilsonības atzīšanu latviešiem, kas atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par – 64, pret – 25, atturas – 24. Ir iekļauts darba kārtībā.

Par 30.punktu. Cālīša kungs, mēs skatīsim priekšlikumus noteiktā secībā. Jūs pēc tam nāciet, jo šeit jau ir Dobeļa kunga ierosinājums par 30.punktu – par likumprojekta “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par 5.Saeimas vēlēšanām”” neiekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es vēl gribēju piebilst pie šā 26.punkta. Bija arī mūsu frakcijas ierosinājums, un, ja tas ir iebalsots, tad tādā gadījumā šo punktu varētu pacelt augstāk.

Priekšsēdētājs: To skatīsim pēc tam.

A.Felss: Paldies.

Priekšsēdētājs: Škapars, lūdzu!

J.Škapars: Cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs balsot par 30.punkta iekļaušanu, jo Rīgā šī reģistrācijas gaita tomēr norit stipri gausi. Es domāju, ka tas būtu galīgi netaisni, ja mēs, fiksējot vēlētāju skaitu, neņemtu vērā tos, kuri nav reģistrēti. Tā lielā mērā nav viņu vaina, bet to radījusi vesela virkne nekārtību pašā Rīgas pilsētā, arī šīs lielās rindas un tamlīdzīgi. Tāpēc es lūdzu šo punktu tomēr iekļaut darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es uzskatu, ka ir absolūti neloģiski nodarboties ar kaut kādiem pareģojumiem, nezinot, cik faktiski ir… Mēs varam balstīties tikai uz kaut kādiem apšaubāmiem veciem datiem, kuri, pirmkārt, bija nepilnīgi, un, otrkārt, ir notikušas jūtamas izmaiņas iedzīvotāju sastāvā. Bez tam šī pareģošana – kurš ir pilsonis un kurš nav pilsonis – ir ārkārtīgi nosacīta. Tāpēc man ir vienkārši brīnums, kā var kaut kas tāds, kas ir balstīts uz miglainām prognozēm, vispār parādīties. Ja mēs sevi cienām, tad, es uzskatu, mēs nevaram iekļaut kaut kādus neloģiskus lēmumus, jo līdz ar to mēs vienkārši kļūstam smieklīgi.

Priekšsēdētājs: Eglājs, pēc tam – Kiršteins.

V.Eglājs: Vispirms es gribu nepieļaut situāciju, ka spēles laikā mainīs spēles noteikumus. 4.februāris mums ir datums, kas jau ir pieņemts, un precedents, ka varētu mainīt Vēlēšanu likumu tad, kad jau rit pirmsvēlēšanu process, būtu neloģiski. Bez tam Vēlēšanu likums nosaka, ka visi ārvalstīs reģistrējušies latvieši tiek pieskaitīti Rīgas apgabalam, tā ka arī tur nāk deputātu vietas Rīgas apgabalam klāt.

Priekšsēdētājs: Kiršteins, lūdzu!

A.Kiršteins: Ir kāds tīri tehniskas dabas jautājums. Es negribu aģitēt ne “par”, ne “pret”, tomēr ir skaidrs, ka pašreiz šis jautājums ir jāatliek, tāpēc ka šis nav vienīgais, Škapara kungs! Ir arī citi priekšlikumi. Teiksim, šo dokumentu mēs saņēmām tikai šodien no rīta, un tas tomēr ir likums. Tātad vajadzētu izskatīt vēl arī pārējos. Vismaz šajā ziņā es aicinātu to atlikt un šodien nekādā gadījumā neiekļaut.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, pēc tam – Endziņa kungs.

J.Škapars: Attiecībā uz tekstu es domāju, ka tas ir neprecīzs. Teksts bija dabūjams gatavs jau piektdien. Tas ir viens.

Attiecībā uz spēles noteikumiem. Spēle sākās jau pagājušajā gadā – oktobrī vai novembrī vismaz. Tātad jau vajadzēja būt gatavam visam materiālam.

Un tagad attiecībā uz konkrēto materiālu. Es jums došu pašu jaunāko materiālu – uz 1993.gada 20.janvāri. Dati par Rīgu ir šādi: Latgales priekšpilsētā ir reģistrējušies 54 procenti, Vidzemes priekšpilsētā – 57 procenti, Ziemeļu rajonā – 51 procents. Tie ir paši jaunākie dati. Ja patiesībā ir reģistrējusies tikai puse no iedzīvotājiem, tad, es domāju, šī aina katrā ziņā ir pilnīgi nenormāla.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Es gribu deputātus informēt, ka Likumdošanas jautājumu komisija, izskatījusi šo projektu, to neatbalstīja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par 5.Saeimas vēlēšanām” pirmajā lasījumā, to iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par – 45, pret – 42, 29 – atturas. Nav iekļauts darba kārtībā.

25.punkts – likumprojekts “Par amatniecību” otrajā lasījumā. Cālīša kungs ierosināja to svītrot no izskatīšanas.

I.Cālītis: Godātie deputāti! Atcerēsimies, ka pirmajā lasījumā šo likumprojektu mēs pieņēmām laikā, kad nebija likuma par sabiedriskajām organizācijām. Turklāt mēs esam atteikušies no prakses – deleģēt valstiskas funkcijas sabiedriskajai organizācijai. To es varu pateikt ar arodbiedrības piemēru. Tāpēc būtu neloģiski, ja mēs tagad radītu jaunu sabiedrisko organizāciju, kurai deleģētu valsts funkcijas un kurai uzdotu iespēju regulēt uzņēmējdarbību. Tātad amatniekiem, kuri sastāda mazākumu no visiem uzņēmējiem, būtu jāpakļaujas divu likumu regulācijai – tātad likumam par uzņēmējdarbību un šim likumam par amatniecību. Tas nav loģiski. Bez tam uzņēmējdarbība ir uzņēmējdarbība un tā ir jāregulē tikai ar vienu likumu – ar likumu “Par uzņēmējdarbību”, kurš jau ir stājies spēkā. Tā ka, es domāju, jau pati šī koncepcija ir kļūdaina. Mēs esam par to nobalsojuši vēl tajā laikā, kad nebija likuma par sabiedriskajām organizācijām, un tāpēc es domāju, ka amatniecībai kā sabiedriskajai organizācijai, neskatoties uz nepieciešamību celt amatniecības prestižu, amatniecības izglītības līmeni un visu pārējo dažādu atbalstīšanu, mēs nedrīkstam deleģēt valstiskas funkcijas, un šo likumprojektu es vispār uzskatu par noraidāmu, jo mums jau ir citi likumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, tik tiešām šis amatniecības likuma variants, kas tika iesniegts uz pirmo lasījumu, lielā mērā neatbilda mūsu likumam par sabiedriskajām organizācijām, taču komisija, kura ir strādājusi pie šā likuma Raita Černaja vadībā, ir sakārtojusi šo likumprojektu – tajā ir izdarīti nepieciešamie labojumi.

Runājot par tām pretenzijām, kuras izteica deputāts Cālītis, ir jāatzīst, ka tik tiešām šeit ir izveidojušās pretrunas ar uzņēmējdarbības likumdošanu un arī ar mūsu Izglītības likumu. Taču otrajā lasījumā šīs pretrunīgās normas, godātie kolēģi, mēs varētu izdebatēt un izsvītrot no likumprojekta. Šādas normas ir trīs vai četras, kuras būtu debatējamas, taču kopumā likumprojekts atbilst likumam par sabiedriskajām organizācijām. Šeit pretrunu nav. Es uzskatu, ka šo dokumentu vajadzētu izskatīt otrajā lasījumā un arī pieņemt.

Priekšsēdētājs: Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Černajs bija pirmais. Lūdzu.

R.Černajs: Šis likumprojekts mūsu izskatīšanā praktiski ir visu to laiku, kamēr strādā Augstākā padome. Par to jau divas reizes ir diskutēts pirmajā lasījumā, un praktiski šie konceptuālie jautājumi par amatniecību pirmajā lasījumā ir pieņemti.

Otrajā lasījumā šis likums ir stipri pārstrādāts – ir ņemti vērā gandrīz visu deputātu ieteikumi, kuri attiecās uz šā likuma kvalitātes uzlabošanu. Šis ir viens no tiem retajiem likumiem, pie kura ir strādājuši tieši tie, kas ir ieinteresēti šā likuma tapšanā, tas ir, vairāk nekā 2 tūkstoši Latvijas Republikas amatnieku. Viņiem šis likums ir ļoti nepieciešams, jo, kaut gan šis likums atbilst likumam par sabiedriskajām organizācijām, tajā tomēr ir atsevišķas specifiskas normas, kuras nevar reglamentēt šis vispārējais likums, un tieši tāpēc ir nepieciešams šis likums, kas reglamentētu konkrētos amatniecības jautājumus. Mēs vienreiz par to konceptuāli jau balsojām, un tāpēc es domāju, ka tad, ja būtu kādi priekšlikumi – likums jau iepriekš bija izdalīts deputātiem un ir apskatīts komisijās –, mēs otrajā lasījumā varētu diskutēt par atsevišķiem pantiem. Bez tam šo likumu ir atbalstījusi arī PBLA, bet Latvijas Amatnieku brālība ar šo likumu ir piedalījusies konkursā un ieguvusi vienu no prēmijām. Tā ka es tomēr lūgtu šo likumu izskatīt pēc būtības, nevis vienkārši atbīdīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kinna, pēc tam – Seleckis.

J.Kinna: Arī es domāju, ka amatnieki ir pelnījuši, lai Augstākā padome vismaz debatētu par viņu likumu, lai gan Cālīša kunga priekšlikums ir apmēram tāds, ka to var izņemt no darba kārtības, un tad nebūs problēmu. Šī problēma pastāv, un, lai gan mēs nevaram pateikt, ka piedāvātais risinājums ir pats optimālākais, tomēr amatnieki ir pelnījuši, lai mēs par viņiem runātu un domātu, kā šo problēmu atrisināt.

Priekšsēdētājs: Selecka kungs, lūdzu!

V.Seleckis: Arī es, cienījamie kolēģi, tomēr aicinātu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu. Manā skatījumā tas varētu būt kā papildinājums Izglītības likumam, kas precizētu atsevišķus izglītības jautājumus un tādā veidā sekmētu vienu no izglītības virzieniem. Tās pretrunas, kas tam šobrīd ir ar Izglītības likumu, noteikti ir novēršamas, un līdz ar to tās nevar būt arguments, lai šo likumprojektu noraidītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūns!

A.Tomašūns: Arī es gribētu noraidīt argumentu par to, ka tikai tāpēc, ka tur ir kaut kas sabiedrisks, šādu likumu nevajag. Tādā gadījumā es varu teikt, ka arī Augstākā padome ir sabiedriska organizācija un arī kooperatīvi ir sabiedriskas organizācijas, bet mēs tomēr esam pieņēmuši likumus, un tie darbojas. Tā ka es ļoti lūgtu atbalstīt šā likumprojekta iekļaušanu otrajā lasījumā un to izskatīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk deputātu nevēlas runāt. Balsosim par likumprojekta “Par amatniecību” iekļaušanu darba kārtībā otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par – 96, pret – 1, atturas – 13. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Tagad izskatīsim papildinājumus un pēc tam pārbīdīsim izskatīšanas laikus. Pagaidām ir tikai viens papildinājums. Tā iesniedzējs ir deputāts Ščipcovs, un tas ir par Augstākās padomes attieksmi pret ANO ekspertu grupas rekomendācijām.

Lūdzu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Rezultātu! 41 – par, 29 – pret, 21 – atturas. Tātad 50… Nav iekļauts darba kārtībā.

Vairāk papildinājumu nav? Nav. Visi pārējie jautājumi, kurus mēs izņēmām no darba kārtības komisijas vārdā – tāds bija Endziņa kunga priekšlikums par ģenerālprokurora pilnvarām un Bērziņa kunga ierosinātais jautājums par konvencijas apstiprināšanu –, ir svītroti. Jā, protams, Andrejs Krastiņš iesniedza arī savu priekšlikumu par Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja iesniegumu, un arī tas tiek noņemts, jo to ir pieprasījis pats iesniedzējs.

Tagad par jautājumu izskatīšanas laikiem. Secība šeit ir tāda. Pirmais lūdza deputāts Freimanis – 9.punktu pārcelt 3.punkta vietā. Kolēģi, protams, tagad mums būs citāda numerācija, taču skaidrības labad varbūt tiešām lietosim veco numerāciju, kāda tā ir šeit, bet izskatīšanas gaitā darba kārtība iegūs citu numerāciju, jo daudzi jautājumi tika svītroti. Tātad ir lūgums 9.punktu pārcelt 3.punkta vietā. Nav iebildumu? Mūsu tradīcija ir tāda, ka tad, ja nav iebildumu, mēs nebalsojam. Paldies.

Deputāts Felss ierosināja 27.punktu pārcelt 19.punkta vietā. Godātais Ziediņa kungs, varbūt jūs tomēr būtu tik laipns un dotos pie mikrofona, bet nelietotu izsaucienus no zāles…

Z.Ziediņš: Man ir iebildumi kā deputātam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mēs balsosim par deputāta Felsa priekšlikumu – pārcelt 27.jautājumu 19.punkta vietā. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 66, pret – 19, atturas – 18. Deputāta Felsa priekšlikums ir pieņemts. Liekas, visi kolēģu piedāvātie priekšlikumi ir izskatīti.

Sāksim izskatīt darba kārtību.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad sāksim konkrētu darba kārtības jautājumu izskatīšanu.

Attiecībā uz pirmo darba kārtības jautājumu kā steidzamu. Lai gan tas ir pārāk steidzams, taču vēl nav pavairots. Tādējādi mēs varam sākt darbu ar otro darba kārtības jautājumu un pēc tam atgriezīsimies pie pirmā, protams, ja nav iebildumu. Nav iebildumu. Tādā gadījumā darba kārtības 2.jautājums ir lēmuma projekts “Par Latvijas banku privatizācijas fonda statūtu apstiprināšanu”. Godājamais kolēģis Edmunds Krastiņš jau ir tribīnē un ir gatavs mums ziņot. Lūdzu.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Ar pagājušās nedēļas plenārsēdes lēmumu mēs vēlreiz skatām šo statūtu apstiprināšanu, jo apspriešanas gaitā tika izteikts ļoti daudz vērtīgu priekšlikumu, kā rezultātā ir izstrādāts 91.dokuments. Pateicoties kolēģu aizrādījumiem, mēs nācām pie secinājuma, ka būtu vislabāk, ja šā privatizācijas fonda statuss būtu noteikts kā valsts institūcija. Līdz ar to šeit visur ir svītrotas atsauces uz bezpeļņas organizāciju un uz akciju sabiedrību. Ir svītrota arī virkne formālu noteikumu, kas izrietēja no likuma “Par akciju sabiedrībām”. Ir pārveidota šā fonda pārvaldes struktūra, izslēdzot valdi un tās vietā liekot fonda priekšsēdētāju. Bez tam ir precīzi noteikts, kā veidojas fonda īpašums.

Par 74.lēmuma projektu jāteic, ka sakarā ar to, ka ir izmainījušies šie statūti, ir svītrojams 3.punkts, bet 2.punktā būtu jāsvītro vārdi “statūtu fonds” un tā vietā jāraksta, ka Latvijas banku privatizācijas fonda īpašums veidojas, pārņemot no Latvijas Bankas valsts mantu, kas saistīta ar komercfunkciju veikšanu. Tā ka arī tas ir noteikts šajos statūtos. 3.punktā ir paredzēts, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tas man būtu arī viss, ko es gribēju jums ziņot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par šo lēmuma projektu iepriekš jautājumi jau tika uzdoti. Vai ir vēl kādi papildu jautājumi?

Lūdzu, Endziņa kungam ir jautājumi.

A.Endziņš: Es atvainojos, man nav vis jautājums par lēmuma projektu, bet ir jautājumi tieši par šiem statūtiem, kuri salīdzinājumā ar pagājušo reizi ir pārveidoti. Ir arī jauni, kā jūs redzat, Juridiskās pārvaldes atzinumi par šiem statūtiem un priekšlikumi, kuri šeit ir izteikti, bet tajā pašā laikā šajos statūtos saglabājas tas pats – tas, ka tā ir valsts institūcija un ka valsts atbild par fonda saistībām atbilstoši saviem ieguldījumiem fondā. Par kādiem ieguldījumiem ir runa, ja fonda īpašums veidojas, pārņemot Latvijas Bankas ar komercfunkciju veikšanu saistīto īpašumu? Es gan nezinu, bet vismaz Latvijas Republikas laikā par visu to atbildēja arī Finansu ministrija. Vai tagad tā būs jauna Finansu ministrija, un kas tā ir par valsts mantu? Cik lielā apjomā tā tiks pārņemta uz šejieni un ciktāl tagad atbildēs valsts? Vai mums atkal neradīsies tāda pati situācija, kāda pašreiz ir ar Latvijas Krājbanku, par kuru arī atbild valsts? Un kāda ir garantija, ka, lūk, atkal šeit nebūs līdzīga situācija, kad aizdos kaut kur kredītus un pēc tam domās, kas atbildēs? Vai Saeima atbildēs? Budžets? Šeit, kā saka, ir ļoti daudz jautājumu tieši par pašiem statūtiem, un es katrā ziņā neesmu gatavs par tādiem balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs! Atgādināšu, ka pašlaik ir jautājumu uzdošanas laiks.

E.Krastiņš: Varbūt es varētu atbildēt uz Endziņa kunga pārmetumiem?

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, Krastiņa kungs ir gatavs atbildēt. Lūdzu.

E.Krastiņš: Jā, es tiešām nepateicu par šo Juridiskās pārvaldes atzinumu. Man ir patiesi ļoti žēl, ka neizdevās ar dažiem Juridiskās pārvaldes vadītājiem atrast kopīgu valodu un man neizdevās viņiem ieskaidrot, kāpēc ir vajadzīgs šis banku privatizācijas fonds un kādas ir galvenās funkcijas, ko šis fonds veic. Tas nav paredzēts kā naudas līdzekļu uzkrāšanas fonds, jo tad mums par tādu vispār nebūtu jārunā. Tas jau notiek saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondiem”, un viss ir kārtībā. Taču mums ir vajadzīga organizācija, kas praktiski realizētu šos komisijas lēmumus. Es vienkārši redzu, ka šā fonda statūtu apstiprināšanas gadījumā bloķējas vairākas puses, kuras tā vai cita iemesla dēļ negrib pieļaut šo Latvijas banku nodaļu praktisko pārveidošanu un privatizāciju. Līdz ar to atskan dažādi argumenti un tiek izmantoti dažādi paņēmieni.

Mēs vakar vēlreiz Banku reorganizācijas un privatizācijas komisijā apspriedām arī šo jautājumu. Un te galvenais ir tas, lai tiktu panākts praktisks risinājums. Mēs jau varam te kaut ko svītrot arī statūtos. Es nenoliedzu to, taču mani pārsteidza Endziņa kunga, Likumdošanas jautājumu komisijas vadītāja, tāda nostāja, ka, lūk, kāds ir uzņēmies atbildību. Tad varbūt ir labāk, lai neviens un ne par ko neatbild. Un varbūt tā arī būs patiesa tiesiska valsts, kur par saistībām neviens neatbildēs. Bez tam, runājot par kredītu izsniegšanu, šā fonda funkcijās nav paredzēta nekāda kredītu izsniegšana. Par to jūs, Endziņa kungs, varat pats pārliecināties, jo likumprojekta funkcijas ir skaidri uzrakstītas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamais Krastiņa kungs, vai jūs neuzskatāt, ka šo statūtu projektu, tā kā tas plenārsēdē ir iesniegts pilnīgi jaunā redakcijā, vajadzētu izvērtēt arī komisijās un uzzināt arī komisiju viedokli? Jūs zināt, ka Apvienotā budžeta komisija lūdza jau iepriekšējo variantu jūs aizstāvēt, motivēt un argumentēt, jo mēs neesam komisijā ne iepriekšējo, ne arī šo variantu apsprieduši.

E.Krastiņš: Es atvainojos, iepriekšējo jūs apspriedāt. Es biju uzaicināts un labi atceros, ka bija Zeiles kundze, bijāt jūs pats, tika atbildēts uz jautājumiem un notika šī apspriešana. Varbūt jums tur nebija kvoruma, bet, atvainojiet, tur es neko nevaru darīt. Taču, runājot par vēlreizēju apspriešanu, es uzskatu, ka esmu ņēmis vērā gan komisiju priekšlikumus, gan arī plenārsēdes ieteikumus. Mēs jau varam vēlreiz noraidīt un atsākt šo procesu, bet tad rodas jautājums, kad tiks iegūti kādi praktiski rezultāti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamais Krastiņa kungs, šis pats pasākums ir visnotaļ atbalstāms, bet es gribētu tomēr mazliet modificēt Endziņa kunga jautājumu. Ne to, ko viņš teica. Sakiet, lūdzu, vai tagad pēdējā laika situācijā, kad jūs zināt, ka Finansu ministrija grīļojas un mums tagad ir jauna Ekonomisko reformu ministrija, jums šis pēdējais variants ir kaut kādā veidā ventilēts, jo tomēr arī privatizācijas process neiztiks bez šā fonda. Tātad vai jums principā šis jautājums ir sajūgts kopā ar pašreizējo valdības rīcībspēju?

E.Krastiņš: Par laimi, šā fonda darbība un mūsu komisijas darbība nav tiešā veidā atkarīga no šīs grīļīgās valdības rīcības. Par laimi, šis fonds un komisija tiek veidota neatkarīgi no valdības un līdz ar to tās saglabās savu rīcībspēju, arī valdībai krītot vai arī citādā veidā grīļojoties.

J.Freimanis: Tātad tā būs pilnīgi suverēna sistēma?

E.Krastiņš: Tā, protams, ir pakļauta Augstākās padomes kontrolei un pēc tam – Saeimas kontrolei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es visnotaļ atbalstu šā fonda dibināšanu, bet, ja tas ir banku privatizācijas fonds, tad tā darbība, kā es saprotu, pēc privatizācijas praktiski beidzas, kaut gan te ir teikts, ka notiek kapitālpārvaldīšana. Un tad man nav īsti skaidrs, vai kapitālpārvaldīšanai nāk kaut kāds procents no kapitāla. Man vienkārši liekas, ka te tas nav paredzēts, ka fonds beigs savu eksistenci. Jo tādai valsts kapitāla pārvaldīšanai ir pavisam cita funkcija nekā tad, ja tas ir jāpārvalda tikai līdz tam laikam, kamēr tiek privatizēts. Te nav ne vārda, ka fonds beigs eksistenci.

E.Krastiņš: Es atvainojos, Eglāja kungs, statūtu 2.3.punkts nosaka, ka fonds darbojas līdz tā likvidācijai, un pilnīgi paredz, ka tas notiks vai nu Augstākajai padomei, kas ir maz ticams, vai arī Saeimai pieņemot attiecīgu lēmumu, ka šis fonds tiek likvidēts. Man ir grūti iedomāties, ka šeit varētu noteikt kaut kādus formālus kritērijus, kad šā fonda darbība automātiski beidzas. Jo šeit ir virkne problēmu, kas ir saistītas ar šo privatizāciju kā procesu, ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un arī ar šiem par neatmaksājamiem kvalificētajiem kredītiem, to pārvaldīšanu un tālāknodošanu.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies.

Saskaņā ar procedūru mums ir jāuzsāk debates. Vai ir deputāti, kuri vēlas izteikties debatēs par šo lēmuma projektu? Endziņa kungs? Lūdzu.

A.Endziņš: Es atkal gribu izteikties nevis par lēmuma projektu, bet par statūtu projektu. Katrā ziņā es uzskatu, ka šādā veidā ir nekorekti rīkoties. Lēmums ir viena lieta, bet statūti ir otra lieta. Ja statūti ir pārstrādāti, tātad, ja tur ir izdarītas nelielas izmaiņas, bet ja tomēr netiek dota nekāda atbilde uz Juridiskās pārvaldes principiālajiem iebildumiem par pašiem statūtiem, un ja šie statūti bija saņemami (mēs tos saņēmām šodien no rīta), lai šodien mēs tos varētu izskatīt, tad, es domāju, tas nav korekti no Krastiņa kunga puses. Es jums varu parādīt – man šeit viens jau ir, kuru es dabūju iepriekš, un tas ir salīdzināms ar šito. Tajā, kas tagad ir izdalīts, ir izdarītas nelielas izmaiņas. Es stingri šaubos, ka redaktori varētu izdarīt tādas izmaiņas, kā, piemēram, ka valsts atbild par fonda saistībām atbilstoši ieguldījumiem fondā, kā tas bija teikts iepriekšējā variantā. Tagad šeit ir mazliet mīkstināts, ka valsts atbild par fonda saistībām atbilstoši saviem ieguldījumiem fondā. Kas tie ir par ieguldījumiem fondā?

Tālāk šeit tiek skaidrots, ka fonda īpašums veidojas, pārņemot Latvijas Bankas ar tās komercfunkciju veikšanu saistīto īpašumu. Es gan nezinu, bet, manuprāt, mums ir Finansu ministrija un mums jau ir izveidots valsts īpašuma privatizācijas fonds. Es nezinu, Krastiņa kungs, vai tas ir domāts tā, lai jūs varētu sev iegūt krēslu vai kā citādi… Varbūt tik tiešām tas ir domāts tā, lai mēs varētu reāli veikt šo banku privatizāciju. Tad kāpēc atkal ir jāveido jauna institūcija? Kas tā ir par valsts institūciju – fonds? Kāda institūcija? Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ozols turpinās debates.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Mēs Apvienotajā budžeta komisijā šo jautājumu patiešām vērtējām un skatījāmies, bet Krastiņa kungs tikai piemirsa, ka mūsu lēmums par iepriekšējo variantu bija: atkārtoti izskatīt un apspriest pa punktiem, taču Krastiņa kungs uz šo atkārtoto jautājuma apspriešanu neieradās. Un neieradās acīmredzot tāpēc, ka jau bija pieņemts lēmums par šīs akciju sabiedrības – Latvijas banku privatizācijas fonda – statūtu izmaiņām kā tādām. Šo dokumentu tā pašreizējā redakcijā mēs pirmo reizi esam saņēmuši tikai šorīt no rīta un neesam to Apvienotajā budžeta komisijā izvērtējuši. Tādējādi mūsu priekšlikums būtu – šodien nepieņemt lēmumu jautājumā par Latvijas banku privatizācijas fonda statūtiem, jo, papildinot to, ko teica Endziņa kungs, mēs pagaidām tam neredzam iemeslu. Šo jautājumu vajadzētu izvērtēt attiecīgi ieinteresētajās pastāvīgajās komisijās un tikai ar komisiju vērtējumu, ar Latvijas Finansu ministrijas un ar Latvijas Bankas vērtējumu to varētu virzīt uz atkārtotu apspriešanu mūsu plenārsēdē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl deputāti, kuri vēlas debatēt? Nav. Vai Krastiņa kungs vēlas teikt galavārdu? Lūdzu.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Man tiešām rada izbrīnu dažu juristu nostāja attiecībā uz šo izskatāmo statūtu projektu. Tad, kad ir jāiesniedz konkrēti un lietišķi priekšlikumi, tad to nav, bet, kad mēs saspringti strādājam, lai šos statūtus sagatavotu Augstākās padomes noteiktajā laikā, un pie tiem vienlaikus strādā gan valodas korektori, gan Juridiskā pārvalde, tad, lūk, rodas pārmetumi, ka šeit ir izdarītas dažas redakcionālas izmaiņas. Es nezinu, kā citādi var pateikt un noformulēt šīs civiltiesiskās saistības. Arī likumos par akciju sabiedrībām, par valsts uzņēmumiem ir zināma atbildības pakāpe, kādā atbild par šīm saistībām. Ja šis fonds pārņem kredītus, tad šeit ir zināmas saistības. Un arī valstij par šiem kredītiem jau tāpat ir saistības. Tā ka šie jautājumi ir jārisina. Tas, kā veidojas fonda īpašums, arī ir skaidrs. Šīs speciāli izveidotās komisijas viena no funkcijām ir nodalīt no Latvijas Bankas to īpašumu, kas ir paredzēts komercfunkciju veikšanai. Es domāju, ka šie statūti punktu ziņā ir sastādīti atbilstoši Augstākās padomes 2.decembra lēmumam.

Runājot par pēdējo, ko izteica deputāts Endziņš. Es paziņoju, ka iesniedzu Mandātu un deputātu ētikas komisijā iesniegumu ar lūgumu izskatīt Endziņa kunga izteikumus par to, ka šeit tiek tēmēts uz kaut kādiem “krēsliem”. Jo Augstākās padomes Prezidija apstiprinātajā komisijas nolikumā – es atļaušos atgādināt, ka Endziņa kungs joprojām ir Prezidija loceklis, – ir skaidri pateikts, ka padomes locekļi, tātad šīs komisijas locekļi, darbojas, neatbrīvojoties no viņu pastāvīgā darba. Tātad šādu rakstisku priekšlikumu es nekavēšos iesniegt Mandātu un deputātu ētikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad galavārds ir teikts. Mums atliek tikai balsot par šo lēmuma projektu. Var izteikties arī par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Karlsona kungs!

J.Karlsons: Par balsošanas motīviem. Es kā Apvienotās budžeta komisijas loceklis gribētu atzīmēt, ka šie privatizācijas fonda statūti pirmajā redakcijā tika izskatīti arī Apvienotajā budžeta komisijā un tur nav pieņemts lēmums par šā dokumenta izskatīšanas atlikšanu vai kaut ko tamlīdzīgu, kā te izteicās Ozola kungs. Tā ir viņa paša personīgā interpretācija un acīmredzot to tā arī vajag uzskatīt.

Es gribētu tikai teikt, ka no šā fonda izveidošanas tālāk ir atkarīgs viss privatizācijas komisijas darbs, kā arī banku nodaļu un līdz ar to arī pašu šo banku privatizācija, un, jo ilgāk mēs atliksim šo pieņemšanu, jo, dabīgi, ilgāk vilksies šis process. Tā ka es visus aicinātu balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Raimond Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Es jau pagājušajā reizē uzstājos debatēs, tāpēc šoreiz to negribēju darīt, lai neatkārtotos. Taču galvenais arguments, kāpēc mums šis fonds ir vajadzīgs, ir tas, lai paātrinātu šo privatizācijas procesu vismaz vienā no jomām. Motīvi bija šādi: valdībai jau ir pietiekami daudz valsts īpašuma, kurš būtu privatizējams gan saskaņā ar Augstākās padomes pieņemtajiem likumiem, gan saskaņā ar tiem vēl nepieņemtajiem likumiem, kurus gatavo valdība. Varbūt arī nemaz negatavo… Tāpēc man būtu priekšlikums apstiprināt šo dokumentu un ļaut risināties šim privatizācijas procesam banku jomā. Un varbūt ne tikai privatizācijas procesam, jo šā fonda darbības rezultātā varbūt tiks atrasts vēl kaut kāds cits variants. Taču šim procesam katrā ziņā ir jārisinās, un tāpēc es aicinu balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs, jūs bijāt pirmais! Tad bija Kinnas kungs un Ozola kungs. Taču, ja jūs savu balsi atdodat – tad, lūdzu!

I.Ozols: Es gribētu oponēt cienījamajam Karlsona kungam, kolēģiem no Apvienotās budžeta komisijas, ka tas nav Ozola kunga personīgais viedoklis. Es par šo jautājumu aprunājos ar komisijas priekšsēdētāju un kolēģiem, un, tā kā šis jautājums atkārtotā redakcijā nebija iekļauts Budžeta komisijas darba kārtībā, tad mēs koleģiāli vienojāmies, ka mums, komisijai, pirmām kārtām ir jāizskata šis priekšlikums. Es vēl atgādināšu Karlsona kungam, ka Karlsona kungs atteicās pirmo variantu atkārtoti apspriest, jo Edmunds Krastiņš nebija ieradies, lai pa punktiem aizstāvētu šo dokumentu, kā viņš pats teica. Līdz ar to viņš nevar aizstāvēt projektu, kuru viņš nav izstrādājis otrajā reizē. Un šā iemesla dēļ es patiešām atvainojos Karlsona kungam, ka nevaru pieņemt viņa man adresētos iebildumus un aicinu šodien to neizskatīt, visnotaļ paužot viedokli, ka Apvienotā budžeta komisija atbalsta banku nodaļu privatizāciju, taču šis piedāvātais statūtu projekts acīmredzot tomēr prasa nopietnu detalizētu pilnveidojumu.

Priekšsēdētājs: Mēs jau, Ozola kungs, esam pabeiguši izskatīt, mēs tagad tikai balsosim.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Arī Latvijas Mazā un vidējā biznesa apvienība izskatīja šo projektu, tiesa gan, vecajā variantā, un katrā ziņā, juzdama pašreiz bankas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecisko darbību, visnotaļ atbalstīja šos statūtus. Arī es, kolēģi, aicinu šoreiz balsot par šiem statūtiem, jo mums nav tik ļoti būtiski iedziļināties tajās sīkajās redakcijas izmaiņās, ko te uzsvēra Apvienotā budžeta komisija, taču mums ir būtiski šo procesu iekustināt. Pretējā gadījumā ražošana republikā apstāsies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es gribētu atgādināt cienījamai Apvienotajai budžeta komisijai, ka šodien ir 26.janvāris un būtu ļoti labi, ja mēs kaut kādā veidā drīzumā ieraudzītu šāgada budžetu, jo pretējā gadījumā diez vai mums un arī visiem pārējiem būs algas. Tāpēc es lūgtu sekretariātu ļoti cītīgi zvanīt un balsot par šā lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamo sekretariātu tik tiešām zvanīt, bet deputātus sagatavoties balsošanai. Kamēr deputāti ierodas, Eglāja kungs vēlas izteikties.

V.Eglājs: Es runāšu par procedūru. Vajadzētu nosaukt konkrētā dokumenta numuru, par kuru mēs balsosim. Vai tas ir 74.? Te ir drusku neskaidrība, jo nolikums ir… Mēs balsosim par dokumentu, bet darba kārtībā dokumenta numurs nav minēts.

Priekšsēdētājs: Kolēģis Krastiņš tūlīt precizēs.

E.Krastiņš: Es jau uzstājoties teicu, ka, manuprāt, tas ir 74.dokuments ar tām dažām izmaiņām, kuras es no tribīnes minēju. Tas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi, un līdz ar to tiek pārņemts viss šis īpašums. 74.dokuments ir lēmums, bet paši statūti ir 94.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Mēs balsosim par lēmumu par statūtu apstiprināšanu.

Lūdzu godājamos deputātus ieņemt vietas un sagatavoties balsošanai! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas banku privatizācijas fonda statūtu apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu. 62 – par, 19 – pret, 26 – atturas. Lēmums ir pieņemts, un līdz ar to statūti ir apstiprināti. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums būtu pirmais, turklāt steidzamais punkts, taču tas vēl nav pavairots. Paldies. Tādā gadījumā saskaņā ar mūsu balsojumu skatīsim darba kārtības 3.jautājumu – lēmuma projektu “Par grozījumiem un papildinājumiem Pagaidu noteikumos par frakcijām Latvijas Republikas Augstākajā padomē”.

Lūdzu, Likumdošanas jautājumu komisija!

A.Endziņš: Man ir jāatvainojas, jo mani projekti ir palikuši augšā – komisijas telpās. Te notika pārbīdīšana uz augšu…

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā dosimies pārtraukumā līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, lai gan ir bijis garš pārtraukums, zālē tomēr ir maz deputātu. Taču tas mums netraucē uzsākt darbu plenārsēdē.

Godājamie kolēģi, ir pavairots un tiek izdalīts, kā es saprotu, 100.dokuments – tas ir mūsu steidzamais lēmuma projekts, kas bija jāskata pirmais. Mēs jau gan pieteicām trešo darba kārtības jautājumu, – taču mani brīdina, ka zālē esot maz lauksaimnieku… Sakiet, vai par pirmo, steidzamo, darba kārtības jautājumu zālē ir ziņotājs?

A.Seile: Drīz vajadzētu būt…

Priekšsēdētājs: Paldies, Seiles kundze! Taču Endziņa kungs arī ir gatavs ziņot, kā es saprotu. Lūdzu, Endziņa kungs, vārds jums, bet lauksaimnieki runās pēc tam!

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jums apspriežamajā jautājumā par grozījumiem un papildinājumiem pagaidu noteikumos par frakcijām ir vesela virkne dokumentu. Viens ir 54.dokuments, kuru iesniedza Mandātu un deputātu ētikas komisija, ir 76.dokuments, kurā arī ir rakstīts, ka to iesniedz Mandātu un deputātu ētikas komisija. Es gribētu jums pateikt tikai vienīgo atšķirību: 76.dokuments Likumdošanas jautājumu komisijā ir sakārtots atbilstoši likumdošanas tehnikas prasībām. Citu atšķirību starp šiem dokumentiem nav, un tāpēc man būtu lūgums 54.dokumentu nolikt arhīvā, jo tas nebūs vajadzīgs. Par 76.dokumentu vēl ir arī papildu priekšlikums, kas arī jums ir izdalīts, un tas ir 72.dokuments. Tātad tur jau ir runa par frakcijas dalībnieku skaitu, ka tas nevar būt mazāks par 10 deputātiem. Šo dokumentu ir parakstījusi virkne deputātu no Demokrātiskā centra partijas.

Kā jau es teicu, šo dokumentu ir sagatavojusi Mandātu un deputātu ētikas komisija, un tā būtība ir priekšlikums izdarīt grozījumus pagaidu noteikumos par frakcijām, kuri, kā jūs zināt, tika apstiprināti un pieņemti jau 1990.gada 10.maijā. Piedošanu – tas notika pirms Neatkarības deklarācijas pieņemšanas, un līdz ar to arī šis nosaukums bija “…Latvijas PSR Augstākajā padomē”, bet pēc 4.maija deklarācijas pieņemšanas mēs to jau pasludinājām par Latvijas Republikas Augstāko padomi. Tāpēc šeit ir priekšlikums izdarīt izmaiņas gan pašā nosaukumā, gan atsaucēs tekstā, tātad izslēdzot ārā “PSR”, lai būtu tikai Latvijas Republikas Augstākā padome.

Tālāk jau ir konkrēts priekšlikums par 1.punkta trešās daļas redakciju – ka frakcijas dalībnieku skaits nevar būt mazāks par vienu desmito daļu no deputātu kopskaita. Mandātu un deputātu ētikas komisija, veidojot šo nolikumu, vadījās pēc tā apstākļa, ka Augstākajā padomē bija 201 deputāts. Tātad noteikums, ka frakcijā nevar būt mazāk par 20 deputātiem, praktiski atbilst šai vienai desmitajai daļai. Šobrīd deputātu skaits Augstākajā padomē ir 179 deputāti, un līdz ar to ir priekšlikums noteikt šo atbilstošo vienu desmito daļu. Un šajā sakarībā ir vēl arī papildu priekšlikums, ka frakcijas dalībnieku skaits nevar būt mazāks par desmit.

3.punkts šajā lēmuma projektā ir priekšlikums papildināt 8.punktu ar otro daļu. Proti, tas ir tas, kas mums jau funkcionē, bet kas vēl nav reglamentēts, un tas ir Starpfrakciju birojs. Tātad ir ierosinājums to leģitimēt, lai varētu izstrādāt nolikumu par Augstākās padomes Starpfrakciju biroju.

Tādi ir šie priekšlikumi, un acīmredzot deputātiem pašiem ir jāapsver, vai mēs izdarīsim grozījumus šajā frakciju dalībnieku skaitā, jo pašreiz situācija ir tāda, ka arī saskaņā ar paražu tiesībām ir noteikts, ka frakcijām ir zināms statuss pēc paražu tiesībām, nevis pēc kaut kāda normatīvā akta. Tas, ka frakcijas var pieprasīt pārtraukumu, ir tikai pēc paražu tiesībām, jo šī kārtība par frakcijām, ka tās pēc savas iniciatīvas var pieprasīt 30 minūšu ilgu pārtraukumu, attiecās, es atkārtoju, tikai uz dažiem organizatoriskiem jautājumiem pirmajā sesijā. Tātad mēs visu laiku esam darbojušies tikai pēc paražu tiesībām, un frakcijas ir izmantojušas šīs tiesības.

Tāpēc es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tad, ja mēs izdarīsim šādas izmaiņas par vienu desmito daļu un ne mazāk par desmit deputātiem, tad arī Likumdošanas jautājumu komisijai, strādājot pie otrā lasījuma par likumu un lēmumu projektu izskatīšanas kārtību Augstākajā padomē, tas būtu jāparedz jau projekta līmenī. Mēs esam jau iestrādājuši, kādas ir frakciju tiesības, un tāpēc acīmredzot mums būtu ļoti rūpīgi jāpārdomā, lai atsevišķos gadījumos frakcija, pieprasot šo pārtraukumu, nevarētu kaut kādā ziņā vispār “norakstīt” Augstākās padomes plenārsēdes darbu. Tāpēc atkarībā no tā, kāds balsojums šodien būs, mēs mēģināsim uz otro lasījumu iestrādāt šos noteikumus projektā.

Un vēl es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka, palielinot frakciju skaitu, tātad radot tam priekšnoteikumus, acīmredzot mums ir jādomā arī par to, no kādiem līdzekļiem mēs nodrošināsim šo frakciju normālu darbību. Jo pašreiz frakcijām ir gan konsultanti, gan telpas, gan arī tiek dota iespēja izmantot transporta līdzekļus, tātad tie būs jau papildu asignējumi no tā budžeta, par kuru mēs vēl spriedīsim, kad valdība būs iesniegusi valsts budžetu nākamajam gadam. Tātad tie būs tie asignējumi, kuri tiks paredzēti Augstākajā padomē, un tāpēc varbūt ir vērts pārdomāt, vai vispār ir nepieciešamība pēc šādiem labojumiem, vadoties pēc tīri praktiskiem apsvērumiem, jo līdz vēlēšanām ir atlikuši tikai četri mēneši. Tas man būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sākas jautājumu laiks. Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Man ir divi jautājumi. Pirmais. Tātad 3.punktā tiek ierosināts papildināt 8.punktu par Starpfrakciju biroju. Kā jūs domājat, kas to varētu apstiprināt?

A.Endziņš: To acīmredzot var apstiprināt arī Augstākā padome.

J.Vaivads: Tad to vajadzētu, manuprāt, arī norādīt – vai nu tas ir Augstākās padomes lēmums, ar kuru šis nolikums tiek apstiprināts… Es personīgi domāju, ka tas varētu būt arī Prezidija lēmums, jo Prezidijs faktiski ir Augstākās padomes darba organizācijas izpildinstitūcija.

A.Endziņš: Neapšaubāmi! Taču, Vaivada kungs, šinī gadījumā mums ir jāvadās arī pēc likuma “Par Augstākās padomes darba organizāciju līdz 5.Saeimas sasaukšanai”, kur ir precīzi norādīta Augstākās padomes Prezidija kompetence. Gadījumā, ja ir šāds speciāls pilnvarojums un ja mēs to šeit ierakstām iekšā, ka uzticam šo nolikumu apstiprināt Augstākās padomes Prezidijam, tad līdz ar to šis jautājums ir atrisināts. Ja ne – tad tas var notikt tikai Augstākajā padomē.

J.Vaivads: Tādā gadījumā es ierosinātu šeit papildināt.

Un otrais jautājums: vai jums ir zināma kāda starptautiskā prakse par frakciju lielumu? Kādus tur piemēro kritērijus, runājot par to, cik deputātu var veidot frakciju?

A.Endziņš: Šī starptautiskā prakse ir ļoti dažāda, un tas ir atkarīgs no tā, kāda ir politiskā sistēma – kādas ir politiskās partijas, kas to veido, un kā vispār, teiksim, politiskās partijas veido parlamentu. Jo ir valstis, kur atkarībā no deputātu skaita no vienas partijas, notiek pat valsts asignējumi šai partijai. Taču citur atkal tas notiek tādā veidā, ka frakcijas (ja tā ir partiju frakcija) uzturēšana ir pilnībā uz šīs partijas pleciem, nevis uz valsts budžeta nodokļu maksātāju pleciem. Tā ka pieejas ir ļoti dažādas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Godājamie kolēģi, es saprotu tā, ka tad, ja mēs pieņemam šādu lēmuma projektu, tad visi šie izdevumi, par kuriem jūs runājāt – par telpām, par transportu, par sekretārēm, par telefona apmaksu un tā tālāk –, ir uz valsts budžeta rēķina.

A.Endziņš: Neapšaubāmi!

I.Čepāne: Tad sakiet, lūdzu, vai, izskatot šo jautājumu, jūsu komisijai un jums personīgi pašam tomēr nelikās, ka tādējādi mēs slēptā veidā finansējam atsevišķu partiju priekšvēlēšanu kampaņu?

A.Endziņš: Cienījamā Čepānes kundze, mēs Likumdošanas jautājumu komisijā pēc būtības šo lēmumu nemainījām, bet tikai sakārtojām šo lēmuma projektu no likumdošanas tehnikas viedokļa. Šāds projekts tika iesniegts, un, tā kā šo frakciju nolikumu uz pirmo sesiju gatavoja Likumdošanas jautājumu komisija un mēs esam ziņotāji, tad tāpēc mēs neatļāvāmies vispār šeit izdarīt kaut kādas izmaiņas. Mēs tikai savedām to kārtībā, jo tam vajadzēja izskatīties kā projektam, un tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautātāji? Nav jautātāju. Paldies, Endziņa kungs, par ziņojumu!

Tagad sāksim debates. Pirmais debatēs ir pieteicies Ēlerta kungs. Lūdzu.

I.Ēlerts: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Protams, Demokrātiskā centra deputātu grupai un līdz ar to arī man var pārmest, ka mēs esam ieinteresēti priekšlikumā par frakciju dalībnieku barjeras samazināšanu, jo mūsu grupa ir pati mazskaitlīgākā. Un tomēr laikam tāds stāvoklis, ka mums ir gandrīz vai lielākā daļa no Augstākās padomes neatkarīgajiem deputātiem, kuri absolūti nav neatkarīgi un par kuru balsīm bieži vien šeit ir galvenā runa un galvenā cīņa, nav īsti normāls. Tas nav arī īsts parlaments. Esmu pārliecināts, ka daudzus jautājumus – kā tas veiksmīgi jau ir izdarīts Starpfrakciju birojā – var nokārtot un koordinēt pirms plenārsēdes, tā saīsinot jautājumu izskatīšanu plenārsēdē. Protams, jūs teiksit, ka līdz ar to frakciju tiesības iegūs arī bijušie “Līdztiesības” frakcijas deputāti. Tātad šī frakcija atjaunosies, bet ko lai dara. Diemžēl te tāda tomēr ir un faktiski arī būs, un tur nekā nevar darīt. Arī viņu balsis ietekmēs mūsu Augstākās padomes darbību. Iespējams, ka Starpfrakciju biroja darbā var ņemt vērā arī viņu viedokli un laikus jau izsvērt, kā Augstākā padome varētu reaģēt uz to vai citu lēmumu un tomēr racionalizēt mūsu darbu. Tas ir viss, ko es jums gribēju teikt šajā sakarā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi, es tomēr, sēžot šeit, Augstākajā padomē, uzdotu jautājumu: kas šeit ir galvenais? Es saprotu, ka ir ļoti smaga situācija ar visu to, kas noticis. Es saprotu arī visu mūsu lielo vēlēšanos sevi dažādā veidā vai nu izrādīt, vai arī sev kaut ko nodrošināt. Tā ir loģiska un saprotama lieta. Taču varbūt atcerēsimies arī to, ka šai Augstākajai padomei vēl ir pietiekami ilgi jāstrādā. Tai pieci mēneši vēl būs jāstrādā. Par ko mēs šeit gribam pārvērst savu darbu šajos piecos mēnešos?

Iedomājieties, ka mums potenciāli var izveidoties septiņas vai astoņas frakcijas. Katra frakcija ņems pārtraukumu tad, kad tai ienāks prātā. Katra frakcija pieprasīs vārdu ārpus kārtas, lasīs frakciju paziņojumus ar vienu vienīgu nolūku – izcelt sevi, parādīt sevi vienā vai otrā jautājumā, ka mēs esam labāki nekā citi. Skaidrs ir viens, ka tie, kuri ir ieinteresēti savu jaunu frakciju dibināšanā, tad arī atbalstīs šo lēmumu un cīnīsies, tomēr ir ļoti interesanti skatīties it kā briesmīgu darbību un it kā kaut kādus piedāvājumus, kuri kaut ko varētu uzlabot. Faktiski ir pilnīgi skaidrs un nepārprotami redzama attiecīgo deputātu vēlēšanās pakļaut Augstākās padomes darbu, pakļaut visu to, kas šeit ir, tikai savām personīgajām interesēm un savas grupas interesēm. Un tam vairs nebūs absolūti nekāda sakara ar Augstākajā padomē vispār kaut ko pieņemto.

Iedomājieties, ja mums ir, teiksim, septiņas frakcijas, cik tad liela būs šī iespējamā vienošanās par kādu kaut cik nopietnu jautājumu! Mums tagad ir trīs pietiekami ietekmīgas frakcijas. Mums ir Starpfrakciju birojs, un, lai kā tas arī strādātu, tomēr ir bijis iespējams panākt pietiekami nopietnas vienošanās. Turklāt galvenajos jautājumos, teiksim, tajos, kas tomēr bija saistīti ar vēlēšanu datuma noteikšanu un ar visu to, kas saistīts ar gatavošanos vēlēšanām, mēs līdz šim tomēr esam šīs vienošanās panākuši. Es, protams, ceru, ka vismaz zināms deputātu skaits ar godu nostrādās līdz galam šajā Augstākajā padomē un līdz tās pēdējai dienai nepakļausies nekādām histērijām, nekādām runāšanām, ka ir kaut kādas krīzes. Atcerēsimies, ka šeit ir cilvēki ar noteiktu nolūku! Un tāpēc mums tagad vajag darboties. Ar to vien nepietiek, ka viņi mēģina izmainīt reģistrā kaut ko tādu, lai tas atkal būtu pakļauts kādām interesēm. Tagad mēs paši taisāmies sarežģīt sev darbu. Padomājiet un iedziļinieties! Protams, par tiem deputātiem, kuri vēlas šeit, Augstākajā padomē, vēl kaut ko izdarīt, par tiem citiem nav jārunā. Taču par tiem, kuri šeit sēž jau ar tādu domu, lai tikai visu savāktu priekš sevis, arī nav jēgas strīdēties, jo tos jau vairs nepārliecinās. Es atgādināšu tikai to, ka tad, ja katra frakcija savāks visu, kas tai pienākas, un ja tā visu to šeit mēģinās likt lietā, tad pasakiet, lūdzu, kur jūs redzat tālāko Augstākās padomes jēgu? Tādas Augstākās padomes, kādā mēs līdz šim esam strādājuši? Varbūt tiešām pamēģināsim tomēr šeit atrast šīs savas iespējas, bet tikai citādā veidā – nedaudz godīgākā veidā –, nevis tik atklāti bāžoties visur iekšā ar savām personīgajām dažāda veida interesēm. Nevajag tā darīt!

Es šoreiz, protams, runāju vienkārši kā kolēģis, mēģinādams runāt ar kolēģiem. Protams, mēs redzam, kāda ir dažu deputātu darbība pēdējos pāris mēnešos. Kāda tā nu ir, tāda tā ir. Un viņus pāraudzināt arī būs grūti. Taču saprotiet, kā tas viss nogulsies. Tas viss nogulsies noteiktos plauktos un pienāks laiks jebkurai atskaitei par jebkuru darbību, ieskaitot arī šo darbību. Tad tomēr mums būs kaut kādā veidā jāattaisno sava piedalīšanās, sava balsošana un visas šīs savas tā sauktās aktivitātes. Padomājiet par tām tehniskajām grūtībām, kuras mēs taisāmies radīt, pieņemdami kaut ko tamlīdzīgu! Tāpēc nav runas par to, ka te kāds kaut ko grib īpaši noraidīt. Te nav runas par to! Te ir runa par to, kas būtu lietderīgi darāms mums tuvākajā nākotnē. Neaizmirstiet, ka arī šī lielā Tautas frontes frakcija, kura tomēr vēl ir un kurā ir pāri par 50 cilvēkiem, pagaidām ir ar visai dažādiem uzskatiem. Pieņemot šādu domu, tur var rasties vēl radikālāk noskaņoti deputāti un arī viņi var izveidot savu sīkāku frakciju. Tur var rasties arī vēl kaut kādu jaunu neokosmopolītu grupa, un arī viņiem būs sava frakcija ar kādu skaistu nosaukumu. Tāpēc padomājiet, līdz kādam stāvoklim mēs nonāksim, ja pieņemam kaut ko tamlīdzīgu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribēju tikai teikt, es pilnībā atbalstu tādu lēmuma projektu, kāds tas ir iesniegts, izņemot 3.punktu. Jo es uzskatu, ka reglamentēt frakciju savstarpējās attiecības ar Augstākās padomes lēmumu nedrīkstētu. Mums jāreglamentē frakciju attiecības ar pašu plenārsēdi, taču reglamentēt to, kā frakcijas savā starpā kontaktējas, vai ir Starpfrakciju birojs un vēl ko citu, gatavojot kaut kādu speciālu nolikumu, es neatzīstu par lietderīgu. Tādēļ es iesaku 3.punkta papildinājumu tomēr nepieņemt. Jo, ja frakcijas gribēs savā starpā vienoties, tad nekas tām neaizliegs vienoties un arī kārtot citas frakciju savstarpējās lietas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Es tomēr dažos vārdos gribētu aizstāvēt šo lēmuma projektu. Es domāju, ka par 1.punktu praktiski nav runas. Runa, pirmkārt, ir par 2.punktu. Tātad par vienu desmito daļu. Jautājums patiešām varbūt ir ļoti nopietns attiecībā uz kādu noteiktu daļu no deputātu kopskaita. Šāda runa mums bija arī pašā sākumā, kad mēs vispār runājām par frakcijām Augstākajā padomē. Šādu praksi realizē Igaunijā un Lietuvā, kur arī ir noteikta viena desmitā daļa no deputātu kopējā skaita.

Un tagad nedaudz vārdos par to, ko ir ierosinājusi Demokrātiskā centra grupa. Cienītie kolēģi, es domāju, ka pamatā un galvenokārt mums ir jāskatās uz to, vai perspektīvā Augstākā padome varēs ražīgi strādāt. Manuprāt, tas, ka šeit parādīsies ne mazāk kā 10 cilvēku, praktiski nozīmēs, ka no 10 cilvēkiem var veidoties frakcija. Es domāju, ka tas būtu ļoti nepārdomāts process visā mūsu Augstākās padomes darbā. Un, lai gan mēs šodien runājam, ka Tautas frontes frakcija ir lielākā frakcija, es nevaru galvot, ka tur 10 cilvēki, kaut kādas idejas dzīti, tomēr neapvienosies un neizveidos jaunu frakciju.

Nākamais. Es nevaru galvot, ka arī Lauku frakcija saglabāsies. Pašlaik tajā ir 20 cilvēku, bet vai tur neatradīsies 10 cilvēku, kuri izteiks kādas noteiktas domas, ka viņiem ir kaut kas tuvāks un ka ir jāapvienojas… Un tādā veidā varētu vēl brīdi interpretēt, kamēr beigu beigās iznāktu, ka šo frakciju skaits Augstākajā padomē ir gandrīz desmit. Vai tādā gadījumā ir reāli runāt par nopietnu darbu, ja pastāv spēkā tiesības, ka katra frakcija var ņemt pusstundu ilgu pārtraukumu, un ja pastāv fakts, ka mums vēl nav šā nolikuma par Starpfrakciju biroju. Tad katra frakcija varēs darboties pēc personīgās iniciatīvas, kura varbūt būs likumīga, bet kura būs tik ļoti sašķēlusi Augstāko padomi, ka praktiski būs grūti strādāt.

Un vēl viens moments, par kuru es gribēju teikt. Faktiski, ja mēs skatāmies jautājumu par šādu frakciju veidošanos, tad mums ir jāņem vērā arī vēsturiskais aspekts, kā mums veidojas frakcijas. Praktiski bija divas frakcijas, lai gan mēs nenācām uz Augstāko padomi strādāt pēc kādas partijas ierosinājuma, pēc partiju listēm. Mēs nācām, idejas dzīti. Un šīs idejas dzītiem, mums veidojās divas frakcijas – tā bija Tautas frontes frakcija un “Līdztiesība”. Polāri pretēji spēki Augstākajā padomē. Taču laika gaitā viena no šīm frakcijām pilnīgi izjuka un beidza savu eksistenci. Tas bija laika jautājums, vēstures jautājums un ideju attīstības jautājums. Tautas frontes frakcija arī dalījās, un mēs finansiāli nodrošinājām šīs frakcijas. Sakiet, vai mums šobrīd ir iespējams palielināt budžetu Augstākās padomes darbam, lai patiešām radītu iespēju katriem 10 cilvēkiem visu nodrošināt – transportu, telpas, sekretāru un tā tālāk? Tātad man liekas, ka atlikušos četrus mēnešus mēs patiešām varētu turpināt strādāt šādā veidā, ka frakcijas ir ar skaitu viena desmitā daļa. Bez tam nekur nav teikts, ka deputāti nevar apvienoties grupās. Šī grupa var nākt ar noteiktu iniciatīvu, grupa var darboties un piedalīties gan Starpfrakciju biroja sēdēs, gan arī frakcijās, izteikt tur savu viedokli grupas vārdā. Līdz ar to es domāju, ka darba kvalitāte, ja šādas grupas veidojas, varētu paaugstināties. Taču, ja veidojas frakcijas, es domāju, palielināsies finansiālie izdevumi un palielinās arī darba grūtības tā dēļ, ka nolikumā ir ietvertas noteiktas iespējas frakcijai pieprasīt darba pārtraukumu.

Nākamais. Man liekas, ka šinī gadījumā – un arī Eglāja kungs izteicās par trešo – vajadzētu radīt šādu Starpfrakciju biroja nolikumu.

Cienītie kolēģi, es saprotu, ka, no vienas puses, tas, kas notiek starp frakcijām, tā ir tīri frakciju lieta. Taču, ja tur rodas kaut kādi konflikti, kurus nevar atrisināt Starpfrakciju birojā, tad tādā gadījumā šis jautājums tālāk virzās uz Augstāko padomi un parādās šeit kā domstarpības. Tad katra frakcija nāk ar savu priekšlikumu un atkal aptur Augstākās padomes darbību kaut vai uz pusstundu. Turklāt tas nav reglamentēts, cik reižu viņi to var darīt un tā tālāk. Tātad es domāju, ka kārtības labad šādam nolikumam par Starpfrakciju biroju būtu jābūt. Cik tas ir pilnīgs – tā ir cita lieta, taču nolikumam būtu jābūt. Es lūgtu cienītos kolēģus atbalstīt šo lēmuma projektu, kas ir izteikts 76.dokumentā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērziņa kungs, par procedūru!

I.Bērziņš: Par procedūru. Es aicinu uzklausīt vēl nākamo deputātu, kurš jau ir pieteikts, un pēc tam pārtraukt debates, jo argumenti atkārtojas. Manuprāt, katrs deputāts balsojot varēs izteikt savu attieksmi pret šo konkrēto lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču pēc Edmunda Krastiņa sarakstā ir vairs tikai viens deputāts. Tas ir Jānis Freimanis. Tomēr Bērziņa kungs katrā ziņā ir ierosinājis, un, pirms Edmunds Krastiņš sāk runāt, mums ir jānobalso par priekšlikumu par debašu pārtraukšanu pēc viņa uzstāšanās. Tāda mums ir kārtība.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Bērziņa ierosinājumu – pēc Krastiņa kunga uzstāšanās izbeigt debates. Lūdzu balsot! Rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – 11. Tātad ir nolemts pēc Krastiņa kunga uzstāšanās debates pārtraukt, bet deputātiem vēl ir iespēja uzstāties par balsošanas motīviem un izteikt replikas.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi! Es tiešām centīšos runāt ļoti īsi, jo argumentācija atkārtojas, un, ietilpinot vienā teikumā, tā ir apmēram šāda: demokrātiskā iekārtā ir grūti strādāt, tā dārgi izmaksā. Tam pilnīgi var piekrist. Ja gribētu lētu sistēmu un tādu, kurā ir viegli strādāt, tad analogi ir zināmi – tā ir viena cilvēka vadīta valsts, un tāda Latvijā ir izmēģināta un nemaz tik slikti nav darbojusies. Tomēr pasaules pieredze rāda, ka ilgā laika periodā visefektīvāk darbojas tieši šī sistēma, kurā dažiem tik grūti strādāt un kura tik dārgi maksā. Tā ir demokrātija. Turklāt demokrātijā, es domāju, mums nevajadzētu pārāk aizrauties ar reālās ainas notušēšanu un šeit izlikties, ka mums ir 70 vai 60 neatkarīgie deputāti, kuri, protams, bieži vien ir tendēti uz kopēju domu. Manā skatījumā, būtu daudz labāk, ja viņi noformētos reālās frakcijās, ar kuru vadītājiem varētu vairāk vai mazāk atbildīgi runāt. Tad nebūtu tā, ka, apspriežot konkrētus likumprojektus, mēs nezinām, kāda atkal būs kārtējā atsevišķu deputātu rīcības izpausme. Es domāju, ka nav daudz tādu valstu parlamentu, kur ir šādi neprognozējami parlamentārieši, kur nav zināms, kādai kustībai un kādai grupai viņi vispār pieder.

Es domāju, ka pamatā tomēr frakcijas un grupas veidojas pēc domu kopības principa. Vai mēs iegūsim daudz, ja centīsimies šos dažādos cilvēkus “sapresēt” vienā frakcijā, kur šie domu principi bieži vien ir ļoti atšķirīgi? Un pretēji tam, ko te izteica daži kolēģi, es domāju, ka mazākā grupā bieži vien darbs rit daudz labāk un daudzkārt produktīvāk nekā lielos amorfos veidojumos. Tāpēc es domāju, ka, praktiski strādājot, varētu atrisināt gan jautājumu par līdzekļiem, jo, kā zināms, automašīnas ir bijušas tikai vienai frakcijai, un, cik esmu dzirdējis, tad arī tai vairs nav. Varbūt labāk būtu iedalīt šos nelielos līdzekļus kāda konsultanta algošanai katrai frakcijai, jo tad darbs, manā skatījumā, droši vien virzītos uz priekšu daudz labāk. Kaut gan es labi saprotu, ka kaut kāds slieksnis tomēr ir jānosaka, jo nevajadzētu arī šo vairošanos pārāk mākslīgi veicināt.

Bez tam es varu pateikt, ka Lauku frakcija ar savu lēmumu atbalsta vienas desmitās daļas noteikšanu, jo deputātu skaits ir samazinājies, bet par otru priekšlikumu mums nav nekāda kopīga lēmuma, un tāpēc Lauku frakcija attiecībā uz to var balsot pēc saviem ieskatiem.

Runājot par politisko reklāmu, es saprotu, ka dažiem kolēģiem varbūt tiešām jaunu frakciju veidošanās apēnotu viņu politisko darbību un viņu politisko reklāmu. Un, raugoties no šāda viedokļa, es piekrītu, ka te problēmas varētu rasties. Tomēr es domāju, ka demokrātijā šādas iespējas ir jādod visiem, kuri to spēj darīt un var darīt, bet tauta pati izvērtēs, kurš ir tas pieņemamākais, un to izvērtēs visai drīz. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad debates ir beigušās. Tagad var uzstāties par motīviem līdz trim minūtēm un arī izteikt replikas līdz vienai minūtei.

Lūdzu, Čepānes kundze, vai jūs runāsit par motīviem?

I.Čepāne: Par balsošanas motīviem. Godājamie kolēģi, pārņemsim to pasaules pieredzi, par kuru runāja Edmunda Krastiņa kungs, pēc Saeimas vēlēšanām. Tas būtu pirmkārt.

Otrkārt. Atsaucoties uz demokrātiju, nefinansēsim no valsts budžeta priekšvēlēšanu kampaņu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es gribēju pateikt, ka es noteikti aicinātu atbalstīt vienas desmitās daļas koncepciju, tātad 76.dokumentu, un lūdzu draudzīgi un vienprātīgi noraidīt 72.dokumentu, kaut gan vispārīgi es varētu teikt tā, ka nekādu sirdssāpju arī nebūtu, ja mēs izlemtu citādi, tādēļ ka būtībā jau pirms 5.Saeimas vēlēšanām varam izmēģināt to, kas mums bija 20.gados. Es jau saskaitīju, ka tad, ja mēs pieņemsim Cālīša kunga dokumentu, mums turpmāk pēc nedēļas jau būs desmit frakcijas. Es tās nosaukšu: Lauku frakcija – bijušie lielsaimnieki, Lauku frakcija – jaunie zemnieki, LNNK frakcija, Zaļo frakcija, tas ir, kopā ar zinātniekiem. Tālāk: LTF – tā sauktie jaunie, tad vēl būtu LTF – vecie, tas būtu Škapara kungs, tad vēl būtu Demo­krātiskās iniciatīvas centra frakcija, tad būs “Līdztiesības” frakcija, tad būs klubiņa frakcija un tad būs rūpnieku frakcija. Tātad mēs varam itin glīti pamodelēt, tā sakot, 20.gadu Saeimu. Tomēr es domāju, ka to nevajadzētu darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Celmiņa kungs!

J.Celmiņš: Es tomēr gribētu visiem cienījamajiem deputātiem atgādināt, kāda ir starptautiskā prakse. Un starptautiskā prakse parlamentos faktiski visām partijām, kuras tur ir daudzmaz nopietni pārstāvētas, nodrošina arī tiesības izveidot savu frakciju. Turklāt skaitlis desmit ir ļoti izplatīts Eiropas parlamentos un tiek samērā bieži praktizēts.

Tālāk. Ja ir runa par pārtraukumiem, tad jāteic, ka mēs jau esam redzējuši, ka viena frakcija ir spējīga ar pārtraukumiem paralizēt visa parlamenta darbu. Un mani pārsteidza tas, ka tieši šīs frakcijas pārstāvji pārmet citām frakcijām tādus nolūkus, kurus šīs frakcijas faktiski nav apliecinājušas.

Runājot par finansēšanu, jāteic, ka mēs, Augstākā padome, saņemam zināmus līdzekļus frakciju darba nodrošināšanai. Kāpēc, šo summu nepalielinot, nevarētu to sadalīt starp visām šīm frakcijām? Piemēram, ja vienā frakcijā ir 10 deputāti un otrā – 40, tad tā frakcija, kurā ir 40 deputāti, saņems šos līdzekļus četras reizes vairāk. Tad kāpēc mēs nodrošinām šādas priekšrocības vieniem deputātiem, šobrīd faktiski mazākajai daļai, kura ietilpst šajā frakcijā, bet lielākajai daļai, kura ir spiesta atrasties neatkarīgo deputātu skaitā, tādu finansēšanas iespēju praktiski nav?

Un vēl es gribētu teikt: nemeklēsim viens otrā centienus šeit jaukt, traucēt un paralizēt Augstākās padomes darbu! Es nedomāju, ka vienīgi Dobeļa kungs ir tas, kurš rūpējas, lai šeit darbs ritētu normāli, un ka, piemēram, Ēlerta kungs būtu tas, kurš darbu būtu traucējis. Tādu situāciju, es domāju, mēs neesam apliecinājuši, un es lūgtu deputātus ņemt vērā šos argumentus un atbalstīt priekšlikumu, ka arī desmit deputātiem ir iespējas veidot frakciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man, uzstājoties debatēs, absolūti neienāca prātā, ka mūsu grupu varētu apvainot materiālās interesēs. Mēs visu laiku esam iztikuši un acīmredzot pavisam mierīgi un normāli varēsim iztikt bez jebkādas materiālās palīdzības, izņemot dokumentu kopēšanu, ko mēs visu laiku esam arī darījuši un kas nevienam iebildumus nav izraisījis. Tātad šeit, es domāju, nav problēmas. Es nedomāju, ka tik mazai frakcijai tiešām vajadzētu kaut kādus materiālos līdzekļus. Paldies, tas tā nebija domāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es aicinātu deputātus atcerēties, ko es debatēs teicu, un pievienoties man – tātad svītrot šo 3.punktu, kas nosaka atļaujošu normu, ka var veidot Starpfrakciju biroju. Ja mēs to izsvītrosim un nebūs aizliegts veidot, tad mēs tik un tā veidosim un varēsim strādāt, taču tad atkritīs visas pārējās neērtības, kas šeit var rasties. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Vaivada kungs!

J.Vaivads: Es, būdams vienas frakcijas vadītājs, absolūti negribētu apkarot centienus citu frakciju veidošanā, ja tas ir vērsts uz Augstākās padomes darba efektivitātes palielināšanu. Atsaukties šinī gadījumā uz starptautisko praksi, manuprāt, ir mazliet nekorekti, jo tur frakcijas veidojas pēc vēlēšanām – sākot parlamentu darbu, bet nevis izskaņā, kad faktiski jau sākusies vēlēšanu kampaņa jaunām parlamenta vēlēšanām. Tā ka, es domāju, mums varbūt ir jādomā tieši no šā darba efektivitātes viedokļa. Katrā ziņā es piekristu šai vienai desmitdaļai. Taču, ja mēs realizēsim Freimaņa prognozi, tad, es domāju, mums Starpfrakciju birojs, ja tur būs vismaz pa diviem vai trīs pārstāvjiem no katras frakcijas, jau būs puse no deputātiem, kas tagad sēž zālē. Tā ka Starpfrakciju birojs būs puse no Augstākās padomes. Es domāju, ka tas darbu nu nekādā ziņā neveicinās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Pirmām kārtām es nevaru piekrist kolēģu apgalvojumam, ka šodien frakcijās ir mazākais deputātu skaits. Vajadzētu tomēr nedaudz orientēties elementārajā aritmētikā un saskaitīt. Un, ja jūs saskaitīsit kopā šo triju frakciju pārstāvjus, tad tomēr iznāks vairāk nekā puse. Tā ka, pirms ejat pie mikrofona, vajadzētu izdarīt elementāras matemātiskas darbības. To pat galvā var aprēķināt.

Otrām kārtām. Te runāja par kaut kādu demokrātiju, par kaut kādu Eiropu, – tas ir vienkārši smieklīgi! Tas parāda, ka tam cilvēkam nav nekādas jēgas par to, kas tā tāda demokrātija ir.

Un, treškārt, šīs frakcijas, kas te veidojas, nebūt nav attiecīgo partiju frakcijas, bet tās būs attiecīgo topošo partiju funkcionāru saujiņas pārstāvniecība, kura sevi pēc iespējas labāk parādīs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Es domāju, ka šis jautājums, kuru mēs tagad apspriežam, ir Augstākās padomes iekšējās darbības jautājums. Tātad tas ir jautājums, ar kuru mēs latviešu tautai nekādu skādi nedarām. Un tāpēc pie šā jautājuma mēs varam diženi un gari strādāt. Tāpēc to vajadzētu vēl atlikt un nākamajā nedēļā vēlreiz atgriezties pie šā jautājuma apspriešanas. Mans priekšlikums būtu šo jautājumu atlikt uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamie kolēģi vēl vēlas izteikties par motīviem? Vai kāds grib izteikt kādu trāpīgu repliku? Tam tiek dota viena minūte laika. Arī repliku vairs nebūs.

Vai Endziņa kungs vēlas teikt galavārdu pēc diskusijām? Lūdzu.

A.Endziņš: Es negribu teikt ne galavārdu, ne repliku. Tas būs tikai priekšlikums: ja mēs balsosim par šo 76.dokumentu, tad balsosim to pa punktiem, ņemot vērā arī 3.punktu, par kuru tika izteikts deputāta Vaivada priekšlikums. Un arī par Augstākās padomes Prezidija apstiprinātu nolikumu, tātad pilnvarojumu, kuru varētu dot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sāksim balsošanu! Vai godājamie kolēģi uzskata, ka būtu jābalso arī par preambulu un ievaddaļu? Dobeļa kungs saka, ka nevajag. Vai kāds saka, ka vajag? Neviens. Paldies.

Tātad 1.punkts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 1.punktu. Par šo triju nepieklājīgo burtu izmešanu no lēmuma. Lūdzu rezultātu. Par – 88, pret – 5, atturas – 6. Paldies. Tātad 1.punkts ir pieņemts.

Par 2.punktu būs divi balsojumi. Pirmais balsojums būs par 76.dokumenta komisijas variantu, otrs balsojums – par 72.dokumentā izteikto Demokrātiskā centra partijas variantu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 76.dokumentā izteikto variantu. Lūdzu rezultātu. Par – 51, pret – 34 un atturas – 14. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 72.dokumentā ieteikto Demokrātiskā centra partijas variantu. Lūdzu rezultātu. Par – 47, pret – 31, atturas – 24. Tātad vairākumu ieguvis un ir akceptēts 76.dokumentā izteiktais variants par vienu desmito daļu no deputātu kopskaita. Paldies.

Par 3.punktu mums ir Vaivada kunga papildinājums – par Prezidija apstiprināto nolikumu – un Eglāja kunga izteikums, ka šis punkts vispār ir jāsvītro. Taču to mēs noteiksim balsojot. Pēc tam mēs par šo papildinājumu, ko ieteica Vaivada kungs par Prezidija nolikumu, balsosim atsevišķi, ja mēs vispār nobalsosim par šo punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.punktu pagaidām tādā redakcijā, kādā tas ir izteikts 76. dokumentā. Lūdzu rezultātu. Par – 65, pret – 17, atturas – 13.

Un tagad, lūdzu, balsosim par papildinājumu, ko 3.punktam piedāvāja Vaivada kungs, tātad priekšlikumu par šo Starpfrakciju biroju, kura funkcijas nosaka Augstākās padomes Prezidija apstiprināts nolikums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Vaivada kunga papildinājumu 3.punktam. Lūdzu rezultātu. Par – 38, pret – 22, atturas – 30. Šis papildinājums nav guvis deputātu vairākuma atbalstu un tātad netiek pieņemts.

Godājamie kolēģi, vai mums ir jābalso par to, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi? Nav, jo nevienam nav nekādu pretenziju.

Godājamie kolēģi, tagad mums ir jābalso par lēmumu kopumā. Es lūgšu sekretariātu zvanīt, lai deputāti var maksimāli ierasties zālē. Godājamie deputātu kungi tiek aicināti balsot. Lūdzu sagatavoties balsošanai! Dīvaini, ka vienlaikus ierodas deputāti no dažādām frakcijām un grupām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par apspriesto lēmuma projektu par papildinājumiem pagaidu noteikumos par frakcijām. Lūdzu rezultātu. Par – 78, pret – 14, atturas – 20. Lēmums ir pieņemts. Lūdzu godājamos deputātus pieteikties rindā frakciju reģistrēšanai. Paldies.

Vai mēs tagad varam skatīt jautājumu, kas darba kārtībā bija pirmais, turklāt steidzams? Bērziņa kungam ir ierosinājums. Lūdzu. Par procedūru.

I.Bērziņš: Cienījamie kolēģi! Es atļaušos jums ierosināt šādu priekšlikumu: izskatīt 27.janvāra 14.darba kārtības punktu. Jo būs balsošanas laiks, un tad mēs paspētu šonedēļ nobalsot arī par šo punktu. Praktiski tas ir ļoti īss. Tas ir balsojums “par” vai “pret” Kiršteina kunga iesaistīšanu Parlamentārās asamblejas delegācijā.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem ir kādas pretenzijas balsot par šo dokumentu? Jo mūsu delegācijai ir jāsāk strādāt.

Nav. Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsosim par priekšlikumu par Kiršteina kunga iekļaušanu delegācijā uz asambleju. Vienu mirklīti, Panteļejeva kungs, nobalsosim un tad! Lūdzu rezultātu. Par – 63, pret –27, atturas – 22. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Kiršteina kungu kā jauno delegācijas locekli! Paldies.

Vai nu beidzot ir pienācis laiks mūsu pirmajam steidzamajam jautājumam? Godājamie kolēģi, es atgādinu, ka balsojamajā laikā mums nav neviena jautājuma, kas būtu jābalso.

Krūmiņa kungs, vai jūs būsit ziņotājs? Lūdzu.

R.Krūmiņš: Cienījamās dāmas, godātie kungi! Man ir liels prieks jums tik kuplā skaitā ziņot par šo 100.dokumentu – par papildinājumiem likumā “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, kuru jums nesen izdalīja. Tāpēc es aicinu to paņemt un iepazīties ar pašu likuma tekstu. Likuma teksts ir šā dokumenta otrajā pusē, nevis tajā, kur ir numerācija. Par šo dokumentu laikā starp pirmo un otro lasījumu tika saņemti daudzi priekšlikumi, piemēram, no deputāta Ēlerta, no Edmunda Krastiņa, no Lauksaimniecības ministrijas. Arī mežsaimniecības deputāts darba gaitā iesniedza savus priekšlikumus. Jāteic, ka praktiski visi šie priekšlikumi ir iestrādāti likumprojektā un tāpēc te nav pievienots nekāds balsojamo priekšlikumu saraksts.

Ēlerta kungam bija priekšlikums iestrādāt atsevišķi katra statūtsabiedrību veida likumā šīs atsauces par to, ka īpatnības ir ievērojamas tajās statūtsabiedrībās, kuras ir veidotas uz šo privatizēto uzņēmumu bāzes. Es varu paziņot, ka šie priekšlikumi ir sagatavoti un šīsnedēļas Prezidija sēdē šie sagatavotie likumprojekti tiks iesniegti izskatīšanai. To nolūks ir no juridiskā viedokļa padarīt maksimāli korektu darbību, un iespējamie strīdi līdz ar to faktiski ir novērsti. Protams, ja šie likumi tiks pieņemti.

Man negribētos pārāk ilgi aizkavēt jūsu uzmanību ar savu ziņojumu. Es varu pateikt, ka 16.pants ir izstrādāts atbilstoši konceptuālajam balsojumam, kas tika izdarīts pirmajā lasījumā. Tas bija Stefana Rāznas priekšlikums.

Vēl papildinājumi ir notikuši 18.panta redakcijā, kam pievienotas divas jaunas daļas. Bez tam saskaņā ar deputātu un ministrijas priekšlikumiem bez īpašiem grozījumiem ir papildināts arī 20.pants, izņemot redakcionālos. Ir palikuši grozījumi likumā “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā”.

Man būtu viss. Acīmredzot mums būs jāapspriež pa pantiem. Varbūt ir kādi jautājumi?

Priekšsēdētājs: Nē, jūs maldāties, Krūmiņa kungs! Tagad jūs atbildēsit uz jautājumiem. Lūdzu, Caunes kungs, jūs pirmais!

R.Krūmiņš: Es vēlreiz lūdzu visus kolēģus skatīties otrajā pusē pašu likuma tekstu. Likuma teksts ir blīvākā drukā, un tas ir lasāms otrajā pusē, nevis tajā, kur redzams dokumenta numurs.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie kolēģi! Mums parasti apspriešana pa pantiem neko daudz neatšķiras no jautājumu uzdošanas. Tā ka procedūra praktiski ir tā pati.

Lūdzu, Gabrānova kungs, jūs pirmais! Tātad par 16.panta piekto daļu.

P.Gabrānovs: 16.pants manā skatījumā pilnīgi nobloķē pakalpojumu sniegšanu par pajām, rēķinot 1991.gada 1.jūlija cenās, kad dīzeļdegviela maksāja 20 kapeikas litrā, – tagad tā ir 200 reizes dārgāka, vārdu sakot, tiek bloķēta pakalpojumu sniegšana, jo par pieciem rubļiem ir jāuzar hektārs zemes. Kas spēs tādu pakalpojumu sniegt?

R.Krūmiņš: Es varu paskaidrot. Pirmkārt, šis teksts ir iestrādāts, pamatojoties uz balsojumu, kas tika izdarīts iepriekšējā, tātad pirmajā lasījumā. Komisija arī vēlreiz nopietni sprieda par šo jautājumu, un te mazliet ir mainīta arī redakcija. Taču lietas būtība ir tāda, ka Ministru padomē šobrīd jau ir sagatavots lēmuma projekts par pamatlīdzekļu pārcenošanu. Bez tam sabiedrībās tiks veikta arī gada bilances sastādīšana, kurā parādīsies visi šie sadārdzinājumi, kas notikuši apgrozāmo līdzekļu daļā. Tātad līdz ar to bilancē ieies pamatkapitāls un pajās tiks ierēķinātas visas šīs summas. Līdz ar to notiks arī izmaiņas. Tā ka faktiski reāli nenotiks šī mantas pakalpojumu sniegšana par tām cenām, kādas bija pēc stāvokļa uz 1991.gada 1.jūliju.

P.Gabrānovs: Te taču skaidri ir ierakstīts, ka sniedz pakalpojumus…

R.Krūmiņš: Turklāt es gribētu pateikt, kāpēc pašā 16.pantā ir minēti šie vārdi: “3.daļā minētie sabiedrības dalībnieki”. Šeit ir runa tikai par pensionāriem un par invalīdiem. Šajā trešajā daļā tādi ir minēti. Tāpēc šeit ir atsauce, ka tikai šiem cilvēkiem sabiedrībai ir obligāti jāsniedz pakalpojumi un ir dota šāda iespēja ar viņiem norēķināties par šīm kapitāla daļām. Citiem sabiedrības dalībniekiem nav obligāti jāsniedz pakalpojumi par pajām, par šīm kapitāla daļām, tāpēc šādi nosacījumi tomēr skar visai nelielu personu loku.

P.Gabrānovs: Šeit ir apmēram tā, ka ar diegiem varētu art, bet, kas spēs ar diegiem art, – es nezinu. Lūk, tāda lieta! Ir pilnīgi nobloķēts, un nekāds pakalpojums par pajām nevarēs notikt. Manā skatījumā, šo pantu vajadzētu svītrot. Man ir šāds priekšlikums, bet deputāti noteikti nebalsos, tad lai paliek, ka ar diegiem varēs art.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es nekādi nevaru piekrist šā panta svītrošanai, pirmkārt, tāpēc, ka tas pirmajā lasījumā jau ir konceptuāli nobalsots, un šāds jautājums ir jāizskata. Otrkārt, kā jau teica Raimonds Krūmiņš, tas skar par kapitāldaļām norēķināšanos par pakalpojumiem, un tas pamatā notiek tikai attiecībā uz pensionāriem.

Bez tam es lūgtu cienījamos kolēģus izlasīt šā panta otro teikumu, kur ir teikts, ka tad ir jāveic pārcenošana vai jāsastāda sabiedrības pilna gada bilance, izdarot arī pamatkapitāla un pamatkapitāldaļu lieluma pārrēķināšanu atbilstošajās cenās, kas jau ir izdarīts. Un šis pants vai šā panta daļa ir jāskata visa kopā, nevis tikai atsevišķi viens teikums. Un tāpēc es iebilstu pret to, ka varētu šo panta daļu svītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par šo 16.panta piekto daļu vēl kāds vēlas izteikties? Nav. Un, tā kā bija dažādi priekšlikumi gan par šā panta akceptu, gan par tā svītrošanu, tad mums ir jānobalso par šā 16.panta piektās daļas redakcijas akceptēšanu otrā lasījuma stadijā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 16.panta piektās daļas redakciju. Lūdzu rezultātu! Viena balss papildus “par”. Tā ir Krūmiņa kunga balss. Par – 42, pret – 8, atturas – 19. Akceptēta.

Nākamā ir jāizskata 18.panta jaunās daļas redakcija. Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Krastiņa kungs, es domāju, ka par 18.pantu varētu uzdot arī jautājumus, jo te ir jauni punkti, tā ka tas vēl nemaz nav apspriests. Taču es jau saprotu, ka ar priekšniecību strīdēties ir tas pats, kas spļaut pret vēju, tādēļ es jautājumus neuzdošu. Es tikai izteikšu savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Caunes kungs, neviens jums nav liedzis uzdot jautājumus, jo šeit notiek apspriešana pa pantiem, kas sevī ietver arī jautājumus.

I.Caune: Nē, es gribēju uzdot jautājumu, bet jūs man neatļāvāt to darīt.

Priekšsēdētājs: Nē, tā nu gan nebija, Caunes kungs! Tā ka, lūdzu, jums tiek dota tā iespēja.

I.Caune: Tātad par 7.apakšpunktu. Sakiet, lūdzu, kā jūs to domājat un kā tas būs praktiski realizējams, ka katrā balsojumā vajadzēs saskaitīt kapitāldaļas? Jūs esat lauksaimnieks un saprotat: vai tad, ja būs jāizlemj kāds procedūras jautājums vai kāds sīkums, uzreiz būs jā­skaita kapitāldaļas? Vai tad tur nevar tomēr pārdomāt un tādiem jautājumiem paredzēt vienkāršu balsošanu? Kapitāldaļas varētu skatīt tikai attiecībā uz nopietniem stratēģiskiem jautājumiem.

R.Krūmiņš: Jā, es sapratu jautājumu. Situācija, redziet, ir tāda, ka likumos par atsevišķiem statūtsabiedrību veidiem, teiksim, likumā par akciju sabiedrībām, likumā par paju sabiedrībām, likumā par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir noteikta balsošanas kārtība. Un te tad arī ir tā īpatnība, ka daudzos gadījumos uz sapulces sākumu – uz reģistrācijas brīdi – ierodas pietiekami daudz šo daļu īpašnieku, bet sapulces darba gaitā un sapulces beigās viena daļa šo sabiedrības dalībnieku izklīst, un beigās faktiski sapulce nav lemttiesīga tāpēc, ka tajā reāli nepiedalās šie dalībnieki. Un es neredzu šeit nekādas problēmas, lai skaitītu tās balsis kopā, cik tad īsti piedalās. Saskaitot kopā “par”, “pret” un “atturējušos”, mēs rezultātā iegūstam balsojumā piedalījušos kopskaitu, un es domāju, ka, teiksim, “par”, “pret” un “atturējušos” balsis ir jāskaita jebkurā gadījumā.

I.Caune: Es saprotu, ka jūs sapulcēs neesat bijuši un nezināt, cik grūti un cik ātri saskaitīt tās kapitāldaļas un cik viegli saskaitīt vienkāršo balsojumu.

Otrais jautājums ir par 8.apakšpunktu. Kā jūs to praktiski uzskatāt par iespējamu, ka 15 dienu laikā var sasaukt otru sapulci, septiņas dienas iepriekš izziņojot visos rajona laikrakstos? Tas varbūt būtu pieņemams, bet centrālajos laikrakstos… Jūs taču zināt, ka, lai tiktu centrālajā laikrakstā ar kaut kādu sludinājumu… To jau nevar paspēt izdarīt. Septiņas dienas tātad ir nedēļas laikā, bet, ja iepriekšējā sapulce bijusi, piemēram, piektdien, tad sestdiena un svētdiena – jau divas dienas ir nost, tad paliek vairs tikai piecas dienas, kad ir iespējams atbraukt un iedot šo sludinājumu centrālajam laikrakstam. Vai nevajadzētu tomēr šeit šos centrālos laikrakstus svītrot, jo pamatmasa – visu kapitāla daļu turētāji – tomēr lielākoties dzīvo rajona robežās. Vai tad nepietiktu ar rajona laikrakstu vien, jo praktiski šo sludinājumu ievietot kaut kādā centrālajā laikrakstā nav iespējams.

R.Krūmiņš: Situācija šobrīd ir tāda, ka ļoti daudzi no šiem sabiedrību dalībniekiem nav īpaši turīgi cilvēki un ne visi var atļauties šobrīd pasūtīt vairākus laikrakstus. Tas domāts tāpēc, lai arī tam cilvēkam, kurš ir saņēmis, teiksim, vismaz vienu laikrakstu, vismaz teorētiski būtu iespēja iepazīties ar šo paziņojumu. Tāpēc šāda norma te tika iestrādāta. Mums sākotnēji, ja jūs atceraties, bija vēl bargāki nosacījumi, piemēram, bija nosacījums, ka ir jāpaziņo ierakstītā vēstulē vai telegrammā. Un mēs komisijā nonācām pie secinājuma, ka tomēr varētu izziņot arī šādā veidā. Es domāju, ka tehniski tas ir iespējams, jo gandrīz visas centrālās avīzes dažkārt atstāj tukšas vietas, kur to varētu ierakstīt. Un šinī vietā varētu būt arī jūsu sludinājums. Tā ka es šeit tehniskā ziņā neredzu īpašas problēmas.

Es atvainojos, es vēl papildus varu pateikt, ka līdzīga kārtība faktiski ir iestrādāta jau likumā par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un mēs tikai ar šo likumu nosakām šādu pašu kārtību attiecībā uz paju sabiedrībām un uz akciju sabiedrībām, kur tas detalizēti nav atrunāts.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Es Caunes kungam gribu paskaidrot par situāciju sapulcēs, kur pats esmu piedalījies. Piemēram, viens cilvēks tur pusi no sabiedrības pajām, un par viņa izvirzīto problēmu ir jālemj sapulcei. Tad pieceļas viens plikais no simta un ierosina šo jautājumu svītrot no darba kārtības. Tā kā tas ir darba kārtības jautājums, tad, pēc jūsu loģikas, būtu jābalso ar roku. Un viens pret šiem 99 plikajiem paliek bez iespējas jautājumu vispār iekļaut darba kārtībā. Es nerunāju par problēmas būtību, bet par to, kādā veidā mehāniski tas tiek noņemts. Pats esmu bijis šādā sapulcē. Tātad atkal pie vārda tiek šie 99 plikie, nevis tas viens, kas tiešām tur 30 vai 50 procentus no sabiedrības kapitāla. Tāpēc es kolēģus aicinu nepievienoties Caunes kunga viedoklim un atstāt redakciju tādu, kāda tā ir.

Taču man ir jautājums par 6.punktu – ka reorganizāciju sabiedrība nedrīkst veikt. Diemžēl, saskaroties ar mūsu tiesībaizsardzības un tiesībkūrējošām institūcijām, ir jābūt precīzam skaidrojumam, ko nozīmē vārds “reorganizācija”. Ja sabiedrībā ir 500 cilvēku un Jānis pārdod savas pajas Pēterim, tad sabiedrībā paliek 499 cilvēki. Tātad tiek organizēts sabiedrības pamatkapitāls nevis pēc sastāva, bet pēc sadalījuma. Vai katra šāda reorganizācija ir vai nav jāpiesaka Uzņēmumu reģistram? Te ir tā būtība, vai cilvēku un kapitāla iekšējā kustība, pamatkapitāla samazināšanās vai – atsevišķos gadījumos – palielināšana vienmēr ir jāpiesaka Uzņēmumu reģistram? Tātad ir vajadzīgs šā vārda “reorganizācija” skaidrojums, jo pretējā gadījumā būs konflikts ar tām institūcijām, kas kārto uzraudzību.

R.Krūmiņš: Redziet, pamatkapitāla samazināšana nav reorganizācija. Reorganizācija ir tad, ja, teiksim, tiek būtiski mainīti sabiedrības darbības mērķi un uzdevumi vienlaikus ar uzņēmuma… Principā tas notiek uzņēmuma dalīšanās gadījumā vai arī uzņēmumam pārveidojoties citā uzņēmējdarbības formā, teiksim, paju sabiedrība pārveidojas par kooperatīvo sabiedrību vai kā citādi.

Z.Ziediņš: Mani atbildē neapmierina arī vārdi “būtiski mainīt”, jo, redziet, šis tiesībaizsardzības institūts nekad nevar pateikt, kas ir būtiski. Ja izstājas 300 dalībnieku un paliek divi, tad tas ir būtiski, bet, ja no 500 izstājas viens, vai tas nav būtiski?

R.Krūmiņš: Nē, es lietoju vārdu “būtiski”, runādams par šīs sabiedrības darbības mērķa maiņu, nevis par dalībnieku sastāvu maiņu. Sabiedrības dalībnieku sastāvs juridiski faktiski ir nemainīgs līdz tam brīdim, kamēr sapulce nav pieņēmusi lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu. Ja gadījumā viena daļa no sabiedrības dalībniekiem savas pajas ir pārdevusi šai pašai sabiedrībai un sabiedrība viņiem ir izmaksājusi naudu, tad toreiz, kad sabiedrības kopsapulce pieņem lēmumu par pamatkapitāla samazināšanu, vienlaikus tiek anulētas arī šīs kapitāldaļas un arī attiecīgi tiek samazināts pamatkapitāls.

Z.Ziediņš: Es jūs sapratu. Paldies.

R.Krūmiņš: Vārda “reorganizācija” skaidrojums ir dots likumā par uzņēmējdarbību, un tieši tāpēc, ka tur tas ir pietiekami miglains, šis skaidrojums ir ierakstīts arī šeit, ka reorganizāciju nedrīkst veikt. Tas ir pietiekami saprotams, lai tur “nepaliktu apakšā”, teiksim, kapitāldaļu īpašnieku maiņa un lai nenotiktu šo uzņēmējdarbības formu maiņa ar šiem uzņēmumiem. Tas ir pateikts pietiekami saprotami.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Man ir lūgums jums, Krūmiņa kungs, un arī zālē esošajiem juristiem uzmanīgi paskatīties 18.panta 9.punktu, kur tiek reglamentēta šo sabiedrību amatpersonu juridiskā atbildība. Un man jums, Krūmiņa kungs, ir jautājums: vai šī sabiedrība ir juridiskā persona? Jā vai nē?

R.Krūmiņš: Bez šaubām.

I.Čepāne: Bez šaubām. Tad tādā gadījumā lasām tālāk: “Sabiedrības pārvaldes, kontroles, revīzijas, kā arī likvidācijas institūciju locekļi ir amatpersonas.” Labi. “Un par šo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un rīcību tie individuāli atbild likumdošanā noteiktajā kārtībā.” Tātad iznāk, ka šī sabiedrība kā juridiskā persona vispār neatbild, piemēram, par nodarīto kaitējumu? Visi atbild tikai individuāli.

R.Krūmiņš: Nē, bez šaubām, sabiedrība kā juridiskā persona atbild, bet te ir runa konkrēti par šo amatpersonu atbildību par šo pārvaldes – tātad kontroles, revīzijas un likvidācijas – institūciju pieņemtajiem lēmumiem, nevis par pašas sabiedrības atbildību.

I.Čepāne: Taču no tā, kā jūs šeit esat uzrakstījuši, izriet, ka sabiedrība kā juridiskā persona vairs nav atbildīga, par to atbild tikai šīs amatpersonas. Bez tam jautājums: kad tad mums ir bijusi likumā nostiprināta kolektīvā atbildība? Piemēram, vai par sabiedrības nodarīto kaitējumu lemj tikai šīs amatpersonas? Es jūs tomēr lūgtu saskaņot ar juristiem šo punktu.

R.Krūmiņš: Redziet, šeit tā problēma ir mazliet dziļāka. Teiksim, viena lieta ir tad, ja sabiedrībai kā tādai rodas kaut kādas saistības – kredītsaistības vai kaut kādas citas saistības – attiecībā uz likumu, no kura izriet, ka šī sabiedrība atbild kopumā. Un tad tur nav nekādu šaubu, un par to vispār šinī gadījumā nav runas. Tā problēma šeit nav skarta, bet līdz ar šo 18.panta devīto daļu varbūt redakcionāli rodas prasība paralēli izdarīt vēl kaut kādus labojumus. Taču doma ir tāda, ka šo pārvaldes, kontroles, revīzijas un likvidācijas institūciju visi locekļi ir amatpersonas. Līdz šim bija tāda situācija, ka šīs institūcijas vadītājs faktiski tika uzskatīts par vienīgo amatpersonu un viņš vienīgais bija atbildīgs par šo institūciju pieņemtajiem lēmumiem. Piemēram, likums paredz faktiski bezstrīdus kārtībā nošķirt šo mantu, un pretendents uz šo mantu pretendē ar kapitāla daļām. Sabiedrības vadītājs pieņem lēmumu, ka šī manta ir nošķirama, viņš sabiedrības vārdā slēdz šo vienošanos ar mantas pretendentu un rīkojas saskaņā ar likumu. Taču tajā pašā laikā sabiedrības valde, redzot šo viņa rīcību vai viņa prognozējamo rīcību, pieņem lēmumu aizliegt viņam veikt šo darbību. Un šai valdei kā pārvaldes institūcijai ir augstākas tiesības nekā sabiedrības valdes priekšsēdētājam, bet tajā pašā laikā, kaut arī likums nav ievērots, šīs valdes locekļi nekādu atbildību par to nenes, bet atbildīgs vienpersoniski ir šīs sabiedrības izpildinstitūcijas vadītājs. Tāpēc, lai no šādas situācijas izvairītos, ir piedāvātie papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Es ierosinu koriģēt 18.panta 7.apakšpunkta otrā teikuma redakciju: sabiedrības kopsapulce ir lemttiesīga par jebkuru tās kompetencē esošo jautājumu tiktāl, kamēr vienās rokās neuzkrājas 50 procenti no pamatkapitāla. Pēc tam sabiedrība ir atlaižama un kopsapulci nevajag sasaukt. Tad visus jautājumus izlemj viena persona.

Priekšsēdētājs: Rakstiski iesniedziet, Cupruna kungs! Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Attiecībā uz 7.punktu. Praktiski, pastāvot šādam formulējumam, jebkurš procedūras jautājums pat tādā gadījumā, ja grib pārtraukt debates, ir jābalso ar kapitālu. Jūs iedomājieties – ja kapitāla īpašnieku skaits tuvojas pustūkstotim vai vēl vairāk, cik tas aizņems laika? Tāpēc es biju iesniedzis rakstisku priekšlikumu – aizvietot vārdus “par jebkuru tās kompetencē esošo jautājumu” ar vārdiem “ar kapitālu izšķiramos jautājumus”. Un lūdzu par to nobalsot. Gadījumā, ja vienam ir 50 procenti, tad sapulce vispār nav vajadzīga, tad izšķir viens pats cilvēks.

R.Krūmiņš: Es varu paskaidrot par šo problēmu. Tiešām šāds priekšlikums komisijas sēdē tika izteikts, taču lieta ir tāda, ka tad, ja mēs pieļausim situāciju, ka var arī nebūt ar kapitālu izšķiramu jautājumu, mēs nonāksim pretrunā ar likumu par paju sabiedrībām, ar likumu par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un ar likumu par akciju sabiedrībām, kur šie likumi paredz visus balsojumus veikt ar kapitāldaļām, lai gan praksē sapulces realizē šādu kārtību, ka par nebūtiskiem jautājumiem un par darba kārtību, ja šajā sapulcē ir konsenss un ja neviens neiebilst pret to, ka balso ar paceltu kartīti vai vienkārši ar roku, tad tā nu ir. Tāda prakse ir ieviesusies, bet mēs nevaram šeit savā likumdošanā ieviest nevajadzīgas pretrunas jau ar tiem likumiem, kādi ir spēkā. Šinī gadījumā, ja te būtu kāds attaisnojums vai praktiska lietderība no tā, tad to varētu darīt, bet šeit tāda vajadzība nepastāv, jo likumi viennozīmīgi nosaka, ka visus jautājumus izlemj, balsojot ar kapitālu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tā kā Krūmiņa kungs apstiprināja, ka Zaščerinska kungs ir iesniedzis šādu rakstisku labojumu un šeit tas ir strīdīgs jautājums, ko vairāki deputāti izvirzīja, tad man būtu priekšlikums nobalsot par šādu redakciju, kādu mums 7.apakšpunktā piedāvā komisija un Krūmiņa kungs. Ja šis variants negūs vairākumu, tad, dabīgi, mums priekšlikums ir rakstiski jāpavairo un jābalso par citiem variantiem, jo mums šoreiz nekādi noraidītie labojumi nav pavairoti.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 7.punktu tajā redakcijā, kādu mums piedāvā komisija 100.dokumentā. Viena balss papildus “par”. Tā ir Krūmiņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. 47 – par, pret – 8, atturas – 15. Šis variants ir ieguvis balsu vairākumu, un, ja ir kādi labojumi, tad, lūdzu, iesniedziet rakstiski. Mums šis ir steidzams otrais lasījums. Tā ka šī redakcija ir akceptēta.

Lūdzu, Caunes kungs!

I.Caune: Man ir tāds jautājums Krūmiņa kungam: kādēļ uz otro lasījumu nav izsniegti arī tie priekšlikumi, kurus ir iesnieguši deputāti? Tātad ir pārkāpta procedūra.

R.Krūmiņš: Procedūra šajā gadījumā, es uzskatu, nav pārkāpta, jo, iespējams, ka šis Zaščerinska kunga priekšlikums bija vienīgais. Komisijā mēs to uzskatījām par tādu, kurš principā pat nebūtu balsojams, jo tas nonāk pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu, ja par to arī nobalsotu tādā variantā. Tad mums, ja mēs nobalsotu par Zaščerinska kunga priekšlikumu, būtu jālūdz Juridiskā pārvalde dot slēdzienu par šā priekšlikuma atbilstību spēkā esošajai likumdošanai.

I.Caune: Krūmiņa kungs, jūs varat uzskatīt, kā pats gribat, taču ne jau jūs nosakāt procedūru. Tā jau sen ir noteikta, un tā bija jābūt – kaut ir tikai viens priekšlikums, bet tam bija jābūt izdalītam.

R.Krūmiņš: Mūsu procedūra paredz, ka ir jāizdala komisijā noraidītie priekšlikumi.

I.Caune: Sakiet, lūdzu, vai par 8.priekšlikumu var izteikties?

Priekšsēdētājs: Jā, par 18.panta visiem apakšpunktiem. Lūdzu.

I.Caune: Man būtu priekšlikums par to tekstu, kur runa ir par centrālajiem laikrakstiem – to varētu svītrot ārā, jo tas praktiski nav realizējams. Un arī turpmākajos punktos, bet, ja Krūmiņa kungs to nesaprot, tad es tur neko nevaru darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Svītrojumi ir balsojami. Tātad Caunes kungs piedāvā svītrot vārdus “vismaz vienā centrālajā laikrakstā”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Caunes kunga priekšlikumu. Viena balss papildus “pret”. Tā ir Krūmiņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 27, pret – 17, atturas – 24. Ierosinājums par svītrojumu nav guvis balsu vairākumu.

Lūdzu, izsakieties vēl par 18.pantu un tā apakšpunktiem! Par 18.pantu priekšlikumu vairs nav.

Lūdzu, Silāra kungs, par 18.pantu!

I.Silārs: Es atbalstu deputātes Čepānes izteikto domu par 9.apakš­punkta nekorektumu un ierosinu svītrot no tā šo “institūciju pieņemtajiem”, tajā vietā liekot “saviem” un svītrojot vārdu “individuāli”, jo katrs var atbildēt. Šeit es piekrītu, ka varētu ielikt normu, ka tās tiešām ir amatpersonas, bet viņas kā amatpersonas var atbildēt tikai pašas par saviem lēmumiem un savu rīcību likumdošanā noteiktajā kārtībā, bet mēs nevaram uzlikt indivīdam atbildēt par juridiskās personas, tātad šādas institūcijas, pieņemtajiem lēmumiem. Viņa var atbildēt tikai par savu vainu, nevis par visas institūcijas vainu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāta Silāra priekšlikums visiem ir skaidrs. Krūmiņa kungs grib komentēt. Lūdzu.

R.Krūmiņš: Redziet, šeit ir runa nevis par… Valde nav juridiskā persona. Valde nevienā no šīm institūcijām nav juridiskā persona. Juridiskā persona ir pati sabiedrība, bet valde ir tā institūcija, kura rīkojas sabiedrības vārdā. Un, ja mēs šeit izsvītrosim tādā veidā, tad principā zūd jēga tam, ka individuāli ir atbildība. Turklāt katras šīs statūtsabiedrības likumā gan attiecībā uz paju sabiedrībām, gan uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, gan uz akciju sabiedrībām ir atrunāts, ka tie attiecīgo izpildinstitūciju locekļi, kuri, teiksim, ir balsojuši pret šīs institūcijas pieņemto lēmumu, kas ir izrādījies kļūdains, viņiem ir tiesības pieprasīt, lai protokolē viņu nostāju. Un tanī gadījumā, ja tas ir izdarīts, tad viņi ir atbrīvojami no atbildības šajos gadījumos, tātad, ja viņi ir balsojuši pret, ja viņu nostāja ir izrādījusies pareiza un ja tas ir ieprotokolēts. Šajā gadījumā nerodas arī nekāda cietēju kategorija šo institūciju locekļu vidū. Tāpēc man tomēr būtu priekšlikums saglabāt šo redakciju. Iespējams, ka skaidrības labad to varētu redakcionāli kaut kā skaidrāk izteikt, lai nerastos šādi iespējamie pārpratumi.

I.Silārs: Man ir jautājums: vai šis projekts ir saskaņots ar Likumdošanas jautājumu komisiju vai Juridisko pārvaldi?

R.Krūmiņš: Jā, Juridiskās pārvaldes speciālisti piedalījās šo dokumentu izstrādē.

I.Silārs: Un viņi ir akceptējuši šo redakciju?

R.Krūmiņš: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Silāra kungs pastāv uz savu balsojumu – svītrot?

I.Silārs: Nē, es nepastāvu uz balsojumu, taču es gribētu, lai tiešām būtu saskaņots arī ar juristiem.

R.Krūmiņš: Ņemot vērā notiekošo diskusiju, varbūt tad, kad tiks gatavota pilnīgā un galīgā redakcija, redaktori mums varētu palīdzēt noformulēt tādā veidā, lai nerastos pārpratumi.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, es domāju, jūs izdarījāt lielu kļūdu, pieļaujot, ka pieņemtu likumu redaktori vēl labos un mainīs.

R.Krūmiņš: Es te nerunāju par būtiskiem labojumiem. Es runāju par izteiksmes formu, kādā veidā to nepārprotami pateikt, lai nerastos šādas aizdomas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man ir jālūdz jūs balsot par 18.panta redakciju, kāda tā ir šeit, tās akceptēšanu otrā lasījuma stadijā, jo bija vairāki labojumi un ierosinājumi.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 18.panta akceptēšanu tā jaunajā redakcijā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 37 – par, 8 – pret, 22 – atturas. 18.pants ir akceptēts.

20.pants, 4., 5., 6. un 7.daļa. Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Jautājums par sesto daļu: kā saprotams šis “atbilstoši samazinot” otrajā rindiņā?

R.Krūmiņš: Septītajā daļā?

I.Silārs: Nē, sestajā daļā! Ja es teicu septītajā, tad es atvainojos. Tas ir sestajā daļā.

R.Krūmiņš: Nē, par tādu summu, par kādu tiek izņemts laukā šis īpašums no sabiedrības bilances, par tādu pašu summu tas ir izņemams arī no pamatkapitāla, un tad attiecīgi jāsamazina arī šā kapitāla daļu lielums. Par vienu un to pašu summu samazinās grāmatvedības uzskaite pamatkapitālā, un kopsummā attiecīgi samazinās arī kapitāla daļu lielums, un proporcionāli līdz ar to arī katra daļa.

I.Silārs: Taču likvidējas visa sabiedrība…

R.Krūmiņš: Te ir runa par to, ka šis lēmums acīmredzot ir pieņemams tajā laikā, kad sabiedrība vēl nav likvidējusies. Sabiedrība pieņem lēmumu par likvidāciju, un te jau no 18.panta redakcijas…

I.Silārs: Te ir divi vārdi – “likvidējamā sabiedrība”.

R.Krūmiņš: Te ir domāta tā stadija, kad sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par likvidāciju, bet lēmums vēl nav stājies spēkā. Ja jūs izlasījāt uzmanīgi 20.panta ceturto daļu, tad jūs iepazināties ar šo procedūru, kādā veidā tiek pieņemts lēmums par likvidāciju. Tātad lēmums par likvidāciju tiek pieņemts vispirms un pēc tam šinī pašā dokumentā nosaka laiku, kad tas stājas spēkā. Šī ir laika rezerve, kuras ietvaros vēl var iesniegt šos pieprasījumus par mantas nošķiršanu. Un tāpēc šinī laikā var būt tāda situācija, ka ar šo pašu sapulces lēmumu kāds objekts tiek nodots pašvaldībai. Nav svarīgi, vai pašvaldība to ņem vai neņem pretī, bet principā jebkurā gadījumā, ja tas tiek nodots, tad tajā pašā sapulcē ir jāparādās atbilstošam pamatkapitāla samazinājumam un arī kapitāla daļu lieluma samazinājumam, jo pēc tam attiecībā uz šīm kapitāla daļām notiek mantas nošķiršana, un līdz ar to tas var ietekmēt arī šo kapitāla daļu norēķināšanās apjomu.

I.Silārs: Sakiet, kas noteiks to, kam ir sociāla nozīme?

R.Krūmiņš: Te ir domāti, teiksim, kultūras nami, bērnudārzi, katlumājas.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Par 20.panta sesto daļu. Tāda pati situācija kā attiecībā uz likvidējamām saimniecībām var izveidoties arī uz reorganizējamām saimniecībām. Saimniecības sadalās pa tehnoloģiskām vienībām, bet paliek katlumāja un vēl viena vienība, kura varbūt nav sadalījusies. Šī vienība nav spējīga “vilkt” šo katlumāju. Manuprāt, es biju rakstiski iesniedzis priekšlikumu, tāpēc lūdzu nobalsot par labojumu, ka “likvidējamās un reorganizējamās sabiedrības”. Un vēl par 7.pantu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs, varbūt izskatīsim vienā reizē, bet pēc tam balsosim atsevišķi.

J.Zaščerinskis: Par 7.pantu man ir tāds jautājums: pēc kura likuma tiesa pieņems lēmumu par saimniecības likvidāciju vai par maksātnespēju un bankrotu? Vai pēc šā likuma, kuram mēs tagad dodam labojumus?

R.Krūmiņš: Tiesa, bez šaubām, pieņems lēmumu, vadoties pēc visiem likumdošanas aktiem, kuri tobrīd būs spēkā, – gan pēc šā likuma, gan arī pēc likuma par maksātnespēju un bankrotu, gan arī pēc citiem likumdošanas aktiem, kādi tanī brīdī būs spēkā.

J.Zaščerinskis: Man ir priekšlikums, kas arī komisijai tika iesniegts rakstiski. Situācija ir tāda, ka pašlaik praktiski visas sabiedrības ir kādam parādā un ir ļoti daudz tādu sabiedrību, kuras pašas ir parādā, teiksim, vienu miljonu, bet tai ir parādā, pieņemsim, trīs miljonus. Un tātad voluntāri var iesniegt tiesā prasību arī par tādas saimniecības likvidāciju, kura ir parādā vienu miljonu, kaut arī tai citi ir parādā trīs miljonus. Tāpēc man bija priekšlikums par sabiedrības maksātnespējas konstatēšanu, nevis likvidāciju. Tad varētu iesniegt tiesā prasību par sabiedrības maksātnespēju. Tas ir kas cits, nevis likvidācija. Līdz ar to mēs izslēgsim tādus variantus, ka patvarīgi likvidēsim arī tās saimniecības, kuru maksājumu bilancei ir pozitīvs saldo.

R.Krūmiņš: Redziet, šeit situācija ir tāda, ka šinī pašā redakcijā, ja jūs uzmanīgi lasījāt, ir runa ne tikai par šo nemaksāšanu un par kaut kādiem parādiem, kad var šo prasību ierosināt. Taču šo prasību var ierosināt arī par būtiskiem likuma pārkāpumiem, un šāda procedūra ir paredzēta arī katrā likumā par atsevišķiem statūtsabiedrību veidiem – gan par paju sabiedrībām, gan par akciju sabiedrībām, gan par SIA. Un tāpēc šeit, lai akcentētu šīs nostādnes un sakoncentrētu tās vienā vietā, komisijā tika izstrādāta šāda redakcija. Un tāda faktiski tika arī atbalstīta. Un tāpēc, ņemot vērā to, ka mēs šeit nevarējām atteikties no konkrētā kreditoru uzskaitījuma, jo varbūt vienkārši nebūtu korekti un pareizi uzlikt Lauksaimniecības departamentam par pienākumu aizstāvēt jebkura kreditora intereses, mēs nonācām pie secinājuma, ka departamentam būtu lietderīgi to darīt tikai tanī gadījumā, ja šis kreditors ir valsts, teiksim, par nodokļu nemaksāšanu, par kaut kādām piegādēm vai tamlīdzīgi, vai arī tad, ja tie ir sabiedrības dalībnieki, tātad darbinieki. Tātad praktiski runa ir par darba algu – ja ilgstoši netiek maksāta darba alga. Un tikai šajos gadījumos šo lietu var ierosināt izskatīšanai tiesā vai prokuratūrā. Un tieši tāpēc šādi priekšlikumi nebūtu pieņemami.

Par to, ko Zaščerinska kungs teica par likvidējamām un reorganizējamām sabiedrībām. Ja mēs šeit kaut ko grozām, tad mums attiecīgi šinī 18.daļā ir jāmaina tas, ka reorganizāciju sabiedrība nedrīkst veikt. Šāda nostādne tika atbalstīta arī komisijas sēdē, un šī reorganizācija tiešām rada situāciju un padara par iespējamu to, ka šīs reorganizācijas rezultātā attiecīgā sabiedrība faktiski var izslīdēt no šā likuma darbības. Tātad faktiski tā kļūs par tādu pašu sabiedrību, kādas ir tās sabiedrības, kuras ir iekārtotas brīvprātīgā ceļā, un attiecībā uz tām varētu it kā neiedarboties tās īpatnības, kuras paredz šis likums. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šo sabiedrību biedru, šo sabiedrību dalībnieku intereses.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, jūsu atbilde bija tik plaša, ka mums ir jau viena minūte ievilkusies pārtraukumā. Tā ka neko darīt, ir jāiet pārtraukumā, un pēc pārtraukuma Ziediņa kungs un Salīša kungs turpinās apspriest 18.pantu.

 

(Pārtraukums)