Par Rīgas un Latvijas pamatu ziņa darbu un godu

Rīgas arheoloģiskā izpēte kā viens no letonikas avotiem – tā darba uzdevumu jaunākajā monogrāfijā “Pētījumi Rīgas arheoloģijā” (LVI apgāds, Rīga, 2007, 572 lpp.) formulējis Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Dr.habil.hist. Andris Caune.

Vairāk nekā 35 gadus vadot arheoloģiskos izrakumus 40 Vecrīgas objektos, iegūts materiāls, kuram nu piekrīt avota loma nākamajiem Rīgas vēstures pētniekiem. Ar jaunāko grāmatu Andris Caune atzīmēja savu 70.jubileju. Lasītāji un interesenti ieguvuši saistošu, raiti lasāmu, bagātīgi ilustrētu enciklopēdiju par senās Rīgas vēsturi. Milzu materiālu autors sadalījis piecās daļās: Rīgas pirmsākumi, senākās apdzīvotības un pirmās pilsētas plānojuma rekonstrukcijas, Rīgas upes osta un kuģu atradumi, celtniecība viduslaiku Rīgā, pirmskristīgā laika apbedījumi, arheoloģisko izrakumu atradumi un senlietas. Plašais “zinātniskais aparāts” ieinteresēs speciālistus, bet lasītāji ar aizrautību sekos Rīgas vārda izcelsmes skaidrojumiem, pētīs krastmalas izbūvi un viduslaiku celtņu rekonstrukcijas, uzzinās par rīdzinieku aizraušanos ar šaha un dzirnavu spēlēm. Un tas viss analizēts un saistoši pasniegts, izmantojot arheoloģisko izrakumu laikā iegūtos unikālos materiālus. Arheologs A.Caune savulaik ieguvis divas augstākās izglītības – hidroinženiera un vēsturnieka, un šis fakts devis iespēju ar īpašu precizitāti organizēt izrakumu laukumu uzmērīšanu, skaidrot visus ar ūdensapgādi, kanalizāciju, nocietinājumu izbūvi un meliorāciju saistītos jautājumus.

Šis nozīmīgais izdevums vakar, 27.jūnijā, it kā vainagoja Latvijā un Eiropā pazīstamā speciālista svinību brīdi Zinātņu akadēmijā, kurā bija skaidri saskatāma jubilāra īpašā saistība ar arheoloģiju un tajā pašā laikā visu vēstures zinātni.

A.Caune (dzimis 27.06.1937.), LZA Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks, nodaļas vadītājs, LU Latvijas vēstures institūta direktors, pētījis Rīgas senāko vēsturi, Latvijas viduslaiku pilis, vadījis arheoloģiskos izrakumus Rīgā, arī Bauskā. Prasmīgs lektors, interesants stāstītājs, A.Caune ir lasījis Latvijas arheoloģijas kursu Latvijas Mākslas akadēmijā, vadījis LU studentu zinātniskos darbus un mācību prakses.

Kopš 1998.gada A.Caune ir Valsts prezidenta izveidotās Vēsturnieku komisijas vadītājs, un šīs komisijas racionālais, izsvērtais, plānotais veikums ir arī A.Caunes ieguldījums mūsu historiogrāfijā.

A.Caune ir starptautiski atzīts speciālists. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Atzinības krustu, Baltijas asamblejas balvu zinātnē, LZA Lielo medaļu.

Sveicēji atzīmēja A.Caunes lielo pieredzi, pamatīgumu, īpašo prasīgumu, taču visi izteica neviltotu vēlēšanos turpināt sadarbību, vēlēja jaunus darbus un pat stājās sava veida “rindā”, piedāvājot viņam izpētāmās un aprakstāmās tēmas. Latvijas ZA goda doktors lietuvietis Mīkols Mihelberts sacīja, ka Lietuvas universitātē A.Caunes darbi ir kā studentu mācību literatūra, apgūstot Baltijas arheoloģijas kursu. Un mūsu zinātniekam tas ir lielākais gandarījums.

Ilga Tālberga, LZA Zinātniskais sekretariāts