Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 27. jūnija rīkojums Nr. 401 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas "Attīstība"" Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2007., Nr. 103 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159569

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.402

Par Izglītības inovācijas fonda padomi

Vēl šajā numurā

28.06.2007., Nr. 103

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 401

Pieņemts: 27.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.401

Rīgā 2007.gada 27.jūnijā (prot. Nr.37 19.§)

Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība”” Satversmes apstiprināšanu

 

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība”” Satversmes sapulces 2006.gada 31.maijā pieņemto sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība”” Satversmi.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Izglītības un zinātnes ministra vietā – zemkopības ministrs M.Roze


 

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2007.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.401

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” Satversme

I. Vispārīgie jautājumi

1. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”” (turpmāk tekstā - Augstskola) ir augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes institūcija, kas atrodas Latvijas Republikā, īsteno studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni un pētniecību.

2. Augstskola dibināta 1991. gadā. Augstskola akreditēta 1997. gada 3. jūlijā. Augstskola reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā 2000. gada 3. februārī ar reģistrācijas Nr.3343800242.

3. Augstskolas pirmā satversme pieņemta satversmes sapulcē 1996.gada 16. janvārī un apstiprināta ar Ministru kabineta 1996.gada 9.jūlija noteikumiem Nr.250 “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolas “Attīstība” satversme”. Grozījumi satversmē pieņemti satversmes sapulcē 2002.gada 31. oktobrī.

4. Augstskolas pilns nosaukums ir:

latviešu valodā – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”;

angļu valodā – Limited Liability Company “Higher School of Social Work and Social Pedagogics “Attīstība”;

vācu valodā – GmbH “Hochschule fűr soziale Arbeit un soziale Pädagogik “Attīstība”;

franču valodā - Societe a la Responsabilite Limitee “Ecole Superieure du Travail Social et de la Pedagogie Social “Attīstība”;

krievu valodā – Общество с ограниченной ответственностью “Высшая школа социальной работы и социальной педагогики “Aттистиба”.

5. Augstskolas saīsinātais nosaukums latviešu valodā ir SDSPA “Attīstība”.

6. Augstskola ir augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kuras īsteno Augstskolas vadība un personāls normatīvajos aktos un Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā.

7. Augstskola ir fiziskas personas dibināta komercsabiedrība – Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība””, vienotais reģistrācijas numurs: 40103020433. Augstskolas juridiskā adrese ir Rīga, Eiženijas iela 1, LV-1007.

8. Augstskolai ir zīmogs ar pilnu nosaukumu latviešu valodā un emblēmas attēlu.

9. Augstskolas atklāšanas diena – 2. novembris – ir svinama diena Augstskolā.

II. Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

10. Augstskolas darbības mērķi:

10.1. nodrošināt kvalitatīvu augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību sociālā darba, sociālās pedagoģijas, sociālās politikas nozarēs, nepārtraukti attīstot studiju programmu specializācijas un tālākizglītības mācību programmas;

10.2. ieviest globālo sociālā darba prakses un izglītības standartu pielietojamību, balstoties uz Latvijas reģionālo sociālās attīstības kontekstu, sociālā darba profesijas un iedzīvotāju vajadzībām, sociālo pētījumu rezultātiem un inovatīviem sociālā darba teorijas un prakses modeļiem;

10.3. attīstīt materiāli tehnisko un metodisko bāzi, kas nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem ar speciālām vajadzībām iegūt augstāko izglītību.

11. Augstskolai ir šādi uzdevumi:

11.1. nodrošināt studējošiem iespēju iegūt pirmā un otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un augstāko akadēmisko izglītību, atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, profesionālos un akadēmiskos grādus sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā, un citās izglītības tematiskajās jomās;

11.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

11.3. izraudzīties akadēmisko personālu, izstrādāt un īstenot studiju programmas un tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas sociālā darba un sociālās pedagoģijas jomā un citās izglītības tematiskajās jomās;

11.4. veikt fundamentālus un lietišķus zinātniskos pētījumus sociālajās zinātnēs un citās zinātnēs;

11.5. informēt sabiedrību par Augstskolas darbību, studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, kā arī piedāvāt sabiedrībai Augstskolā iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas un pētījumu rezultātus.

12. Augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības ieguve Augstskolā paredz atbilstošu studiju programmu īstenošanu. Augstskola īsteno gan profesionālās, gan akadēmiskās studiju programmas, kā arī tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas.

13. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas studējošajam tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds.

14. Augstskola pamatojas uz šādiem pamatprincipiem:

14.1. studiju un zinātniskajā darbā tiek ievērotas Latvijas Republikas intereses, kā arī pasaules civilizācijas sasniegumi un pasaules humānisma tradīcijas;

14.2. Augstskola īsteno studiju un zinātniskā darba brīvību un autonomiju, pētniecības darba rezultātu publicēšanu un popularizāciju;

14.3. Augstskola nodrošina studiju un zinātniskā darba nedalāmību.

15. Augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību Augstskolā var iegūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un personas, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personas, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā.

16. Ārvalstniekiem, kuriem nav izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tiesības studēt Augstskolā saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem normatīviem aktiem.

III. Kompetence un darbības formas

17. Augstskola atbilstoši saviem mērķiem un uzdevumiem:

17.1. izstrādā un pieņem Augstskolas satversmi, kā arī izdara grozījumus tajā;

17.2. veido Augstskolas personālu, nosaka tā pienākumus un tiesības un apstiprina štatu sarakstus;

17.3. nosaka Augstskolas pārvaldes struktūru, struktūrvienību dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību, kā arī struktūrvienību tiesības un pienākumus;

17.4. nosaka darba samaksas kārtību un apmēru saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

17.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas, izstrādā un apstiprina studiju programmas;

17.6. izstrādā un īsteno uzņemšanas papildu noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

17.7. nosaka zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus;

17.8. piešķir profesionālo kvalifikāciju un akadēmiskos grādus un izsniedz atbilstošus izglītības dokumentus;

17.9. piešķir Augstskolas goda nosaukumu un ievēlē Augstskolas goda biedrus;

17.10. dibina un piešķir Augstskolas prēmijas un personālstipendijas;

17.11. izstrādā un apstiprina Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

17.12. nodrošina mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, ievērojot dibinātāja apstiprināto Augstskolas budžetu.

18. Augstskolai ir tiesības:

18.1. slēgt līgumus ar izglītības, zinātnes un citām iestādēm;

18.2. organizēt konferences un publiskas lekcijas, rīkot kongresus un sanāksmes;

18.3. darboties nacionālajos un starp­tautiskajos fondos un projektos, dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju;

18.4. slēgt līgumus ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskajām personām un fiziskajām personām par speciālistu izglītošanu un zinātnisku pētījumu veikšanu;

18.5. atvērt Augstskolas filiāles un pārstāvniecības Latvijā un ārvalstīs, izveidot nodaļas un citas struktūrvienības;

18.6. veikt Augstskolas mērķiem atbilstošu komercdarbību, dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku (akcionāru);

18.7. veikt darbības, kas nav pretrunā ar dibinātāja noteikto Augstskolas darbības mērķi, pamatprincipiem un uzdevumiem.

19. Augstskolas struktūrvienības darbojas saskaņā ar Augstskolas senāta apstiprinātiem nolikumiem. Ja struktūrvienības darbība nesaskan ar attiecīgo nolikumu vai ir pretrunā ar Augstskolas interesēm, Augstskolas senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs apturēt vai izbeigt tās darbību.

IV. Personāls

20. Augstskolas personālu veido:

20.1. akadēmiskais personāls – Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

20.2. vispārējais Augstskolas personāls;

20.3. pilnā laika studējošie (bakalauru studiju programmu un profesionālo studiju programmu studējošie, kā arī maģistranti, doktoranti, tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu studējošie, kuru pamatnodarbošanās ir studijas Augstskolā).

21. Augstskolas personālam ir šādas tiesības:

21.1. Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā piedalīties Augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā;

21.2. piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam;

21.3. piedalīties pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

22. Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina atbilstošus apstākļus tā profesionālajai darbībai, kā arī tālākizglītības un profesionālās pilnveides iespējas, ja tās atbilst Augstskolas interesēm.

23. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu nosaka senāts, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem.

24. Akadēmisko personālu veido:

24.1. profesori un asociētie profesori;

24.2. docenti un vadošie pētnieki;

24.3. lektori un pētnieki;

24.4. asistenti.

25. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus.

26. Par īpašu ieguldījumu Augstskolas darbībā un attīstībā atbilstošas personas var ievēlēt par Augstskolas goda biedriem.

27. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā ievēl uz sešiem gadiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu. Profesoru amatu skaitu nosaka rektors, saskaņojot ar dibinātāju.

28. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Asociēto profesoru atklātā konkursā ievēl uz sešiem gadiem Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu. Asociēto profesoru amatu skaitu nosaka rektors, saskaņojot ar dibinātāju.

29. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, kurai ir vismaz 7 gadu praktiskā darba stāžs. Augstskola ar senāta lēmumu apstiprina prasības, kas izvirzāmas šādu docenta amatu pretendentiem. Docenta amatā ievēl atklātā konkursā uz sešiem gadiem Augstskolas senāts un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz ievēlēšanas laiku.

30. Par lektoru var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai lektora amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts nosaka lektora uzdevumus un pienākumus un ievēlē lektoru saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos. Lektoru ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz ievēlēšanas laiku.

31. Par asistentu var ievēlēt personu ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asistenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību, kurai nav zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja minētajai personai ir vismaz piecu gadu praktiskā darba stāžs attiecīgajā specialitātē. Augstskolas senāts nosaka asistenta uzdevumus un pienākumus un ievēlē asistentu saskaņā ar nolikumu par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos. Asistentu ievēlē uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz ievēlēšanas laiku.

32. Ja Augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva attiecīga akadēmiskā amata vieta, Augstskolas senāts pēc rektora ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru. Viesprofesori, viesdocenti vai vieslektori tiek pieņemti darbā, noslēdzot ar viņiem darba līgumu, un tie nevar piedalīties vēlēto Augstskolas vadības institūciju darbā.

33. Vadošos pētniekus un pētniekus var ievēlēt amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un Augstskolas satversmi.

34. Ja attiecīgās amatpersonas atrodas pagaidu prombūtnē (bet ne ilgāk kā divus gadus), rektoram ir tiesības pēc tam, kad saņemta Augstskolas senāta piekrišana, iecelt profesora amatā asociēto profesoru un docenta amatā - lektoru vai asistentu ar doktora grādu.

35. Vispārējo personālu veido:

35.1. administratīvais personāls;

35.2. mācību palīgpersonāls;

35.3. saimnieciskais personāls;

35.4. pārējais personāls, izņemot akadēmisko personālu.

36. Darba attiecības ar vispārējo personālu regulē darba tiesiskās attiecības regulējošie likumi un citi normatīvie akti, Augstskolas darba kārtības noteikumi un noslēgtie darba līgumi. Darba līgumus ar vispārējo personālu slēdz valde.

V. Studijas Augstskolā

37. Personai ir tiesības studēt Augstskolā, ja tā ir ieguvusi:

37.1. vidējo izglītību, lai pretendētu uz augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību un bakalaura grādu;

37.2. bakalaura grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;

37.3. maģistra grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

38. Studējošo uzņemšanas papildu noteikumus apstiprina Augstskolas senāts. Studējošo skaitu Augstskolā nosaka tās dibinātājs.

39. Studējošie ir tiesīgi:

39.1. izmantot Augstskolas piedāvātās studiju iespējas un iegūt augstāko profesionālo izglītību vai akadēmisko izglītību un zinātnisko grādu;

39.2. noteiktā kārtībā izmantot Augstskolas telpas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

39.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

39.4. izvēlēties studiju virzienus;

39.5. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Augstskolas pārvaldes institūcijās.

40. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Augstskolas senāts. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem senātā un satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

41. Studijas Augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolas senāta apstiprinātām studiju programmām. Attiecīgās studiju programmas darbību nosaka studiju satura un īstenošanas apraksts. Studiju programmu var izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai atsevišķi profesori, kā arī nodaļas vai citas akadēmiskās struktūrvienības Augstskolas senāta noteiktajā kārtībā. Īpašas prasības studijām nosaka Augstskolas senāts. Ja studiju programma tiek likvidēta, studējošajiem nodrošina iespēju turpināt studijas citā studiju programmā vai arī atbilstošā studiju programmā citā augstskolā.

42. Augstskola īsteno gan profesionālās, gan akadēmiskās studiju programmas. Studiju programmas, kuru apgūšanas rezultātā iegūst augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, nedrīkst būt īsākas par četriem gadiem.

43. Akadēmiskās studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

44. Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas noslēdzas ar valsts pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa var būt diplomdarba vai diplomprojekta izstrādāšana un aizstāvēšana.

45. Gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi var būt gan mutiski, gan rakstiski, to kārtību un norisi nosaka Augstskolas senāta apstiprināts nolikums par valsts pārbaudījumiem un gala pārbaudījumiem.

46. Par studijām Augstskolā tiek noteikta maksa. Maksas apmērus un maksāšanas kārtību katram mācību gadam nosaka Augstskolas valde. Mācību maksu sedz juridiskās un fiziskās personas saskaņā ar līgumiem, ko Augstskola noslēgusi ar studējošajiem. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā mācību maksu pilnīgi vai daļēji var segt arī valsts.

VI. Augstskolas pārvalde un struktūra

47. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir:

47.1. Augstskolas satversmes sapulce;

47.2. Augstskolas senāts;

47.3. rektors;

47.4. revīzijas komisija;

47.5. akadēmiskā šķīrējtiesa.

48. Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir Augstskolas dibinātājs.

49. Jautājumos, kas nav noteikti šajā satversmē, Augstskolu pārstāv un lēmumus pieņem Augstskolas pārvaldes institūcijas saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem, ciktāl tas nav pretrunā ar Augstskolu likumu.

50. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos.

51. Satversmes sapulce:

51.1. pieņem Augstskolas satversmi un izdara grozījumus tajā;

51.2. apstiprina satversmes sapulces nolikumu;

51.3. ievēlē un atceļ rektoru;

51.4. noklausās un izvērtē rektora pārskatu;

51.5. ievēlē Augstskolas senātu un atceļ senāta locekļus, kā arī apstiprina senāta nolikumu;

51.6. ievēlē un atceļ revīzijas komisiju un akadēmisko šķīrējtiesu;

51.7. apstiprina revīzijas komisijas nolikumu un akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu;

51.8. noklausās un izvērtē senāta pārskatu un pieņem lēmumus par senāta darbību;

51.9. izskata un izlemj citus ar Augstskolas akadēmiskās un zinātniskās darbības konceptuāliem virzieniem saistītus jautājumus, kuri nav Augstskolas senāta vai rektora kompetencē.

52. Satversmes sapulces sastāvā ir 20 locekļi: viens dibinātāja pilnvarots pārstāvis, 12 akadēmiskā personāla pārstāvji, četri studējošo pārstāvji, trīs vispārējā (t.sk. administratīvā) personāla pārstāvji, kurus satversmes sapulcē ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot.

53. Satversmes sapulces pārstāvi ir tiesības atsaukt tai institūcijai vai personāla grupai, kura viņu ir ievēlējusi. Satversmes sapulces pārstāvis ir atsaukts, ja par tā atsaukšanu nobalso ne mazāk kā 75 procenti no attiecīgās institūcijas vai personāla, kuram ir tiesības ievēlēt attiecīgo satversmes sapulces pārstāvi. Satversmes sapulces pārstāvja atsaukšanas gadījumā attiecīgā institūcija vai personāla grupa ievēlē jaunu satversmes sapulces pārstāvi.

54. Pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību Augstskolas satversmes sapulcē un to atsaukšanas kārtību, kā arī satversmes sapulces sasaukšanas un norises kārtību nosaka satversmes sapulces nolikums.

55. Kārtējo Augstskolas satversmes sapulci sasauc Augstskolas senāts vai rektors ne retāk kā reizi trīs gados. Ārkārtas satversmes sapulce jāsasauc, ja to pieprasa rektors, Augstskolas senāts vai vismaz puse no akadēmiskā personāla, kā arī vismaz puse no studējošajiem.

56. Augstskolas satversmes sapulces lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, izņemot grozījumi Augstskolas satversmē un lēmums par rektora ievēlēšanu amatā un atcelšanu no amata, un satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no satversmes sapulces locekļu kopskaita.

57. Grozījumi Augstskolas satversmē un lēmums par rektora ievēlēšanu amatā un atcelšanu no amata tiek pieņemts ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu no satversmes sapulces locekļu kopskaita.

58. Augstskolas senāts ir koleģiāla Augstskolas vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kuru 15 senatoru sastāvā uz trim gadiem ievēlē satversmes sapulce, aizklāti balsojot. Senāta sastāvā ir 11 akadēmiskā personāla pārstāvji, trīs studējošo pārstāvji un viens citu institūciju vai personāla grupu pārstāvis.

59. Ja senators pārtrauc darba vai studiju attiecības ar Augstskolu, viņam izbeidzas senatora pilnvaras un viņa vietā satversmes sapulce ievēlē jaunu senatoru.

60. Senatoru ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību, kā arī senāta darbību nosaka satversmes sapulces apstiprināts senāta nolikums. Senāta kompetencē ir visas Augstskolas darbības jomas akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos, nolikuma par ievēlēšanu akadēmiskajos amatos apstiprināšana, nolikuma par valsts pārbaudījumiem un gala pārbaudījumiem apstiprināšana, mācību un metodiskais darbs, zinātniskās pētniecības darbs, studiju organizācijas un koordinācijas jautājumi, struktūrvienību dibināšana, reorganizācija un likvidācija, to nolikumu apstiprināšana, saskaņojot ar dibinātāju.

61. Augstskolas senātam ir tiesības izveidot patstāvīgo komisiju, kura kontrolē Augstskolas satversmes ievērošanu un Augstskolas darbības atbilstību likumiem un citiem tiesību aktiem.

62. Augstskolas senāts pēc savas ini­ciatīvas var dibināt padomnieku konventu, kura darbību nosaka Augstskolu likums un Augstskolas senāta apstiprināts nolikums.

63. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kura:

63.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas Satversmei;

63.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu un īstenotās mākslinieciskās jaunrades kvalitāti; 

63.3. nodrošina dibinātāja apstiprinātā Augstskolas budžeta izpildi un atbild par mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu atbilstoši dibinātāja lēmumiem;

63.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

63.5. apstiprina Augstskolas iekšējās kārtības noteikumus;

63.6. ne retāk kā reizi sešos mēnešos sniedz pārskatu dibinātājam par Augstskolas budžeta un saimnieciskās darbības plāna izpildi.

64. Rektoru no Augstskolas senāta izvirzītajiem kandidātiem, aizklāti balsojot, ievēlē Augstskolas satversmes sapulce uz pieciem gadiem. Rektoru ievēlē ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora atcelšanu var ierosināt Augstskolas senāts. Darba līgumu ar rektoru uz ievēlēšanas laiku slēdz Augstskolas valde.

65. Rektors savas kompetences ietvaros izdod rīkojumus un pieņem lēmumus par Augstskolas darbības jautājumiem, slēdz darba līgumus ar personālu, paraksta pilnvaras un citus dokumentus.

66. Augstskolas pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību Augstskolas personāls ir tiesīgs apstrīdēt Augstskolas akadēmiskajā šķīrējtiesā. Augstskolas akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus ir tiesības pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

67. Personas, kuras nav Augstskolas personāls Augstskolas pārstāvības un vadības un lēmējinstitūciju lēmumus ir tiesīgas apstrīdēt vai pārsūdzēt Augstskolu likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

68. Pēc rektora priekšlikuma Augstskolas senāts apstiprina amatā studiju un zinātniskā darba prorektoru. Prorektora kompetencē ir zinātnisko tēmu un pasniedzēju zinātniskā darba organizācija un koordinācija un studiju programmu analīze. Citus prorektora uzdevumus nosaka Augstskolas senāts.

69. Augstskolas saimniecisko darbību vada un pārzina saimnieciskais direktors, kuru pieņem darbā un atbrīvo no darba valde. Saimnieciskā direktora pienākumus nosaka valde attiecīgajā darba līgumā.

70. Augstskolas darbību kontrolē revīzijas komisija, kuru trīs personu sastāvā uz trim gadiem ievēlē satversmes sapulce. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem un Augstskolas satversmei.

71. Revīzijas komisijas tiesības un pienākumus, tās locekļu ievēlēšanas un atsaukšanas kārtību nosaka spēkā esošie normatīvie akti un revīzijas komisijas nolikums.

72. Neatkarīgi no revīzijas komisijas ievēlēšanas Augstskolas finansiālo un saim­niecisko darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda dibinātāja ievēlēts zvērināts revidents saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

73. Akadēmisko šķīrējtiesu četru locekļu sastāvā, aizklāti balsojot, ievēlē Augstskolas satversmes sapulce uz trim gadiem no trim akadēmiskā personāla pārstāvjiem un viena studējošo pārstāvja. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Tās lēmumus apstiprina Augstskolas senāts un izpilda administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Augstskolas satversmes sapulcei. Akadēmiskā šķīrējtiesa savu darbu veic saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām.

74. Augstskolai var būt šādas struktūrvienības:

74.1. filiāles un pārstāvniecības Latvijā un ārvalstīs;

74.2. centri;

74.3. nodaļas;

74.4. citas struktūrvienības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

75. Nodaļu darbību un statusu nosaka Augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Nodaļas nodrošina atbilstošu studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no nodaļu darbības mērķiem un uzdevumiem.

76. Zinātniskās pētniecības centra statusu un uzdevumus nosaka Augstskolas senāta apstiprināts nolikums. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada tā vadītājs.

77. Augstskola ar senāta lēmumu var atvērt filiāles un pārstāvniecības Latvijā un ārvalstīs. Filiāles un pārstāvniecības atvēršanai jāsaņem iepriekšēja dibinātāja piekrišana. Filiāles un pārstāvniecības darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru pieņem un apstiprina senāts.

VII. Augstskolas finanses un īpašums

78. Augstskolas īpašumu veido tās dibinātāja nošķirtā manta un finanšu līdzekļi. Augstskolas ieņēmumus veido:

- valsts budžeta līdzekļi;

- studiju maksa;

- maksa par tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu;

- ieņēmumi no publisko iepirkumu izpildes;

- ienākumi no zinātniskās darbības un zinātnisko pētījumu veikšanas;

- ienākumi no starptautiskās sadarbības projektu finansēšanas;

- ienākumi no Augstskolas satversmē un statūtos noteiktās komercdarbības un saimnieciskās darbības;

- juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

- banku un citu kredītiestāžu kredīti;

- ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

79. Augstskolas finanšu līdzekļu struktūru nosaka senāts, ievērojot dibinātāja apstiprināto Augstskolas budžetu. Budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija un dibinātāja iecelts zvērināts revidents.

80. Augstskolas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs. Augstskolai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai, ievērojot dibinātāja noteikto kārtību.

81. Augstskolai ir tiesības lietot un izmantot tai valdījumā vai lietošanā nodoto dibinātāja mantu. Kārtību, kādā Augstskola izmanto tās valdījumā vai lietošanā nodoto dibinātāja mantu, nosaka Augstskolas dibinātājs.

VIII. Augstskolas reorganizācija un likvidācija

82. Augstskolu reorganizē vai likvidē ar Augstskolas dibinātāja lēmumu vai arī citos likumos noteiktajos gadījumos. Augstskola jālikvidē vai jāreorganizē par tādu izglītības iestādi, kurai nav augstskolas statusa, ja Augstskolai likumā noteiktajā kārtībā tiek anulēta licence.

83. Ja Augstskolu likvidē vai reorganizē, studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

84. Augstskolas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā tās dibinātājs ir atbildīgs par Augstskolas saistībām saskaņā ar likumiem un citiem tiesību aktiem.

85. Pieņemot lēmumu par Augstskolas likvidāciju vai reorganizāciju, dibinātājs statūtos noteiktā kārtībā lemj par Augstskolas mantas izmantošanas kārtību un saistību izpildi.

IX. Augstskolas satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

86. Augstskolas satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Augstskolas satversmes sapulce Augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā. Tiesības ierosināt grozījumus Augstskolas satversmē ir katram Augstskolas satversmes sapulces loceklim un dibinātājam. Augstskolas satversme un tajā izdarītie grozījumi jāsaskaņo ar Augstskolas dibinātāju.

87. Augstskolas satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!