Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 14. jūnija Šengenas informācijas sistēmas darbības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.2007., Nr. 102 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159481-sengenas-informacijas-sistemas-darbibas-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finanšu ministrijas lēmums Nr.72

Par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu nodibinājumam "IDEJU PARTNERU FONDS"

Vēl šajā numurā

27.06.2007., Nr. 102

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 14.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Šengenas informācijas sistēmas darbības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts — valsts, kura pievienojusies konvencijai, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985.gada 14.jūnija Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (turpmāk — Šengenas konvencija), kā arī valsts, kura nav pievienojusies Šengenas konvencijai, bet kura piemēro Šengenas acquis noteikumus;

2) Šengenas informācijas sistēma (turpmāk — Sistēma) — informācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, lai stiprinātu sabiedrisko kārtību un drošību dalībvalstu teritorijā, nodrošinot ziņojumu pieejamību dalībvalstu kompetentajām institūcijām un iestādēm;

3) SIRENE informācijas sistēma — datu apstrādes sistēma, kurā apstrādā papildinformāciju un ar kuras palīdzību apstrādā ziņojumus;

4) ziņojums — Sistēmā iekļaujamo datu kopums par personu, priekšmetu vai dokumentu;

5) papildinformācija — informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu, vai ziņojums iekļaujams Sistēmā, vai lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai lai konstatētu, ka mērķa sasniegšana nav iespējama, kā arī lai nodrošinātu ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un personu tiesības saņemt informāciju par sevi.
2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt Sistēmas izmantošanu sabiedriskās kārtības un drošības stiprināšanai dalībvalstīs.

(2) Šis likums nosaka Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību Latvijā, par to darbības nodrošināšanu atbildīgās institūcijas un iestādes, kā arī minēto institūciju un iestāžu funkcijas.
3.pants. Sistēmas izmantošana

(1) Iekļaut Sistēmā ziņojumus un piekļūt Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem ir tiesīgas šajā likumā noteiktās institūcijas un iestādes, lai atbilstoši Sistēmas darbības principiem izplatītu un saņemtu savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.

(2) Valsts policijas struktūrvienība — SIRENE Latvijas birojs (turpmāk — Birojs) Sistēmu izmanto, lai uzraudzītu iekļaujamo ziņojumu atbilstību Sistēmas darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem un veicinātu rīcību, kas nepieciešama tā mērķa sasniegšanai, kura dēļ ziņojumi iekļauti Sistēmā.
4.pants. Informācijas izmantošanas uzraudzība

(1) Informācija, kas ietverta ziņojumos, un papildinformācija izmantojama tikai tiem mērķiem, kuriem tā sniegta.

(2) Biroja arhīvā esošo papildinformāciju drīkst izmantot noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai.

(3) Šajā likumā paredzēto personas datu apstrādi uzrauga Datu valsts inspekcija.
II nodaļa
Sistēmas un SIRENE informācijas sistēmas uzturēšana
5.pants. Sistēmas darbības nodrošināšana

(1) Sistēmas tehnisko darbību Latvijā nodrošina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs (turpmāk — Centrs).

(2) Attiecībā uz Sistēmas Latvijas valsts daļu Centrs pilda Sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Centrs uzrauga Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto tehnisko prasību ievērošanu.

(4) Ja institūcijas vai iestādes, kuras iekļauj ziņojumus Sistēmā vai kurām ir piekļuve Sistēmā esošajiem ziņojumiem, nevar nodrošināt tehnisko prasību izpildi, Centrs var tām liegt piekļuvi Sistēmai līdz trūkumu novēršanai.
6.pants. SIRENE informācijas sistēmas darbības nodrošināšana

(1) SIRENE informācijas sistēmas tehnisko darbību Latvijā nodrošina Centrs.

(2) Centrs pilda SIRENE informācijas sistēmas pārziņa funkcijas, ievērojot šā likuma nosacījumus.

(3) Piekļuve SIRENE informācijas sistēmai tiek piešķirta tikai Birojam tā funkciju veikšanai.
III nodaļa
Ziņojumu iekļaušana Sistēmā
7.pants. Lēmums par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā

(1) Lēmumu par to, ka ziņojums par personām, kuras meklē, lai apcietinātu izdošanas nolūkā, ir iekļaujams Sistēmā, pieņem Ģenerālprokuratūra.

(2) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros vai tiesnesis sprieduma izpildes kontroles ietvaros par personām, kuru apcietināšanu izdošanas nolūkā nav pamata lūgt, bet kuras meklē, lai noskaidrotu to pastāvīgās uzturēšanās vietu procesuālo darbību veikšanai.

(3) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai priekšmetu vai dokumentu izņemtu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, pieņem procesa virzītājs konkrētā kriminālprocesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par:

1) identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem mehāniskiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 kubikcentimetrus, piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kilogramus, dzīvojamām kabīnēm, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem, rūpniecības iekārtām un piekaramajiem motoriem;

2) identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem šaujamieročiem;

3) identificējamām noziedzīgā ceļā atsavinātām vai pazudušām personu apliecinošo dokumentu (pases, personas apliecības), atgriešanās apliecību, jūrnieka grāmatiņu, transportlīdzekļu vadītāja apliecību, uzturēšanās atļauju, vīzu un transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību veidlapām;

4) identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personas apliecības), atgriešanās apliecībām, jūrnieka grāmatiņām, transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, uzturēšanās atļaujām, vīzām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm;

5) identificējamām banknotēm (reģistrētas naudaszīmes);

6) identificējamiem noziedzīgā ceļā atsavinātiem vai pazudušiem finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem.

(4) Lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā pieņem operatīvās darbības subjekts konkrētā operatīvās darbības procesa ietvaros attiecībā uz ziņojumu par:

1) bez vēsts pazudušām personām, ko meklē, lai noskaidrotu to atrašanās vietu;

2) pazudušām personām, ko meklē, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;

3) personām, transportlīdzekļiem, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem un konteineriem, lai maskētā veidā iegūtu informāciju par tiem;

4) personām, transportlīdzekļiem, kuģošanas līdzekļiem, gaisa kuģiem un konteineriem, lai, maskētā veidā veicot pārbaudi, iegūtu informāciju par tiem.

(5) Iekšlietu ministrs, ārlietu ministrs, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktors vai diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības amatpersonas, kuras ir pilnvarotas veikt konsulārās funkcijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes amatpersona, Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona katrā atsevišķā gadījumā atbilstoši kompetencei pieņem lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, lai liegtu ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minēto lēmumu var pieņemt, ja kriminālprocesa vai operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšana nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta bez dalībvalsts palīdzības vai ja ziņojuma iekļaušana Sistēmā var mazināt dalībvalstu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu.
8.pants. Papildinformācijas nodrošināšana

(1) Šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas, pieņemot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, nodrošina, lai Birojam būtu pieejama papildinformācija pārsūtīšanai uz dalībvalstīm.

(2) Kārtību, kādā nodrošināma papild­informācijas pieejamība Birojam, un kārtību, kādā institūcijas un iestādes apmainās ar papildinformāciju, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja saskaņā ar informācijas aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem papildinformācijas pārsūtīšana uz dalībvalstīm ar SIRENE informācijas sistēmas starpniecību nav pieļaujama, šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas nedrīkst pieņemt lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā.
9.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā, labošana un dzēšana

(1) Ziņojumus Sistēmā atbilstoši kompetencei apstrādā:

1) Valsts policija;

2) Drošības policija;

3) Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija;

4) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde;

5) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs;

6) Valsts robežsardze;

7) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) Militārā policija;

9) prokuratūras iestādes;

10) tiesas;

11) Ieslodzījuma vietu pārvalde;

12) Satversmes aizsardzības birojs.

(2) Ziņojumu iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā Latvijas datubāzē ir iekļauts ieraksts par to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu identiska mērķa sasniegšanai (turpmāk — ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts). Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.

(3) Kārtību, kādā ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.
10.pants. Ziņojumu iekļaušana Sistēmā nederīgu dokumentu un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanas novēršanai, šo ziņojumu labošana un dzēšana

(1) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Sistēmā iekļauj ziņojumus par personu apliecinošiem dokumentiem (pases, personu apliecības), atgriešanās apliecībām, uzturēšanās atļaujām, vīzām, lai izņemtu minētos dokumentus, ja tie atzīti par nederīgiem, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(2) Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistrs Sistēmā iekļauj ziņojumus par jūrnieka grāmatiņām, lai izņemtu jūrnieka grāmatiņas, ja tās atzītas par nederīgām, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(3) Ceļu satiksmes drošības direkcija un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Sistēmā iekļauj ziņojumus par transportlīdzekļu vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmēm, lai tās izņemtu, ja minētie dokumenti un numura zīmes atzītas par nederīgām, bet ir iespējama to nelikumīga izmantošana.

(4) Ziņojuma iekļaušana Sistēmā ir pieļaujama, ja kādā Latvijas datubāzē ir ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts. Dzēšot ziņojumam līdzvērtīgo ierakstu, dzēšams arī ziņojums Sistēmā.

(5) Kārtību, kādā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētie ziņojumi iekļaujami Sistēmā, kā arī labojami un dzēšami, nosaka Ministru kabinets.
11.pants. Ziņojumu atsaukšana

(1) Ja zudusi nepieciešamība sasniegt mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, vai tā sasniegšanu vairs nav iespējams nodrošināt, šā likuma 7.pantā minētās amatpersonas nekavējoties atceļ lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, kā arī dzēš ziņojumu Sistēmā vai informē par to attiecīgo institūciju vai iestādi, kas ir atbildīga par ziņojuma dzēšanu.

(2) Atceļot lēmumu par ziņojuma iekļaušanu Sistēmā, amatpersona izvērtē, vai kādā Latvijas datubāzē ir saglabājams ziņojumam līdzvērtīgs ieraksts.
12.pants. Ziņojumu prioritāšu rinda

(1) Latvijas Republika Sistēmā iekļauj tikai vienu ziņojumu par vienu un to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu.

(2) Ja atbilstoši šā likuma 7. vai 10.panta prasībām Sistēmā jāiekļauj vairāki ziņojumi par vienu un to pašu personu, priekšmetu vai dokumentu, Sistēmā uzturams ziņojums, kuram šā panta trešajā vai ceturtajā daļā noteikta augstāka prioritāte. Ja ziņojumu mērķi ir identiski, par augstākas prioritātes ziņojumu uzskatāms tas, kurš Sistēmā iekļauts agrāk.

(3) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par personām, šiem ziņojumiem noteiktas prioritātes šādā secībā:

1) lai apcietinātu izdošanas nolūkā;

2) lai liegtu ieceļošanu un uzturēšanos dalībvalstīs;

3) lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku aizsargātu;

4) lai, maskētā veidā veicot pārbaudi, iegūtu informāciju;

5) lai maskētā veidā iegūtu informāciju;

6) lai noskaidrotu pastāvīgās uzturēšanās vietu;

7) lai noskaidrotu atrašanās vietu.

(4) Atkarībā no mērķa, kura dēļ Sistēmā iekļaujami ziņojumi par priekšmetiem vai dokumentiem, šiem ziņojumiem noteiktas prioritātes šādā secībā:

1) lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā;

2) lai izņemtu;

3) lai, maskētā veidā veicot pārbaudi, iegūtu informāciju;

4) lai maskētā veidā iegūtu informāciju.

(5) Zemākas prioritātes ziņojumu Sistēmā drīkst iekļaut vai uzturēt, saskaņojot ar amatpersonu, kuras kompetencē ir lēmuma pieņemšana par augstākas prioritātes ziņojumu.

(6) Birojs koordinē institūciju un iestāžu rīcību sakarā ar ziņojumu uzturēšanu Sistēmā. Izņēmuma gadījumā, lai iekļautu Sistēmā augstākas prioritātes ziņojumu, Birojam ir tiesības dzēst Sistēmā zemākas prioritātes ziņojumu, par to informējot attiecīgo šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu. Ja zemākas prioritātes ziņojums ir iekļauts saskaņā ar šā likuma 10.panta prasībām, Birojs to dzēš bez informēšanas.
13.pants. Dalībvalstu ziņojumu līdzāspastāvēšana

(1) Ja tiek saņemts dalībvalsts lūgums dzēst Sistēmā Latvijas Republikas iekļautu ziņojumu, Birojs to dzēš, saskaņojot ar attiecīgo šā likuma 7.pantā minēto amatpersonu vai 10.pantā minēto iestādi. Ja šā likuma 7.pantā minētā amatpersona vai 10.pantā minētā iestāde nepiekrīt ziņojuma dzēšanai un pamato savu rīcību, ziņojums Sistēmā saglabājams.

(2) Ja Sistēmā ir iekļauts Sistēmas darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktais dalībvalsts zemākas prioritātes ziņojums, kas liedz iekļaut ziņojumu Sistēmā, Birojs nosūta attiecīgajai dalībvalstij lūgumu dzēst Sistēmā šo ziņojumu.
IV nodaļa
Sistēmā iekļauto ziņojumu izpildes nodrošināšana
14.pants. Piekļuve Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem

(1) Piekļuve Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām personu, priekšmetu un dokumentu kontroles funkcijām nodrošināma šādām institūcijām un iestādēm:

1) Valsts policijai;

2) Drošības policijai;

3) Valsts robežsardzei;

4) pašvaldības policijai;

5) Militārajai policijai;

6) Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai;

7) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

8) Ceļu satiksmes drošības direkcijai;

9) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

10) Ārlietu ministrijas Konsulārajam departamentam;

11) Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;

12) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldei;

13) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

14) prokuratūras iestādēm;

15) tiesām;

16) Satversmes aizsardzības birojam.

(2) Centrs piešķir piekļuvi Sistēmā iekļautajiem ziņojumiem šā panta pirmajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonām, pamatojoties uz institūcijas vai iestādes vadītāja pieprasījumu.
15.pants. Dalībvalstu iekļauto ziņojumu izvērtēšana

(1) Birojs, izvērtējot dalībvalsts ziņojumu un ar to saistīto papildinformāciju, pieņem lēmumu par ziņojumā prasītās darbības nepildīšanu Latvijā, ja ziņojuma izpildi nepieļauj normatīvie akti vai ja attiecībā uz konkrētajā ziņojumā prasīto darbību likumā noteiktajā kārtībā jau ir pieņemts lēmums, kas nepieļauj tās izpildi.

(2) Ja, pieņemot šā panta pirmajā daļā noteikto lēmumu, Biroja amatpersonai rodas pamatotas šaubas par ziņojumā prasītās darbības izpildes pieļaujamību, lēmumu pieņem, saskaņojot ar institūciju vai iestādi, kura ir kompetenta izlemt jautājumu par rīcību, kas seko ziņojumā prasītās darbības izpildei pēc personas atrašanās vietas konstatēšanas.
16.pants. Ziņojumu izpilde

(1) Šā likuma 14.panta pirmajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonas, kas konstatē personu, priekšmetu vai dokumentu, par kuru Sistēmā iekļauts ziņojums, savas kompetences ietvaros veic normatīvajos aktos paredzētos pasākumus, lai sasniegtu ziņojumā norādīto mērķi. Par konstatēto personu, priekšmetu vai dokumentu nekavējoties informējams Birojs.

(2) Birojs pēc papildinformācijas saņemšanas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības vai organizē minēto darbību veikšanu.

(3) Lai sasniegtu mērķi, kura dēļ ziņojums iekļauts Sistēmā, šā likuma 14.panta pirmajā daļā minēto institūciju un iestāžu amatpersonas var:

1) pieprasīt nepieciešamo informāciju un paskaidrojumus;

2) pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju;

3) noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu;

4) iegūt paraugus un izņemt objektus, ja tas nepieciešams ekspertīzes veikšanai.
17.pants. Papildinformācijas apstrādāšanas nosacījumi

(1) Birojs pēc papildinformācijas saņemšanas uzsāk pārbaudes lietu un visus ar papildinformācijas pārbaudi un ziņojuma izpildi saistītos materiālus glabā vienkopus. Uzsākot pārbaudes lietu, tā reģistrējama SIRENE informācijas sistēmā, norādot reģistrācijas numuru, lietas uzsākšanas datumu un sniedzot īsu satura aprakstu.

(2) Ja ir uzsākta pārbaudes lieta un Sistēmā ir ziņojums par pārbaudāmo personu, priekšmetu vai dokumentu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad attiecīgais ziņojums dzēsts Sistēmā. Ja uzsākta pārbaudes lieta, bet Sistēmā nav ziņojuma par pārbaudāmo personu, priekšmetu vai dokumentu, Birojs šādu lietu iznīcina (dzēš) pēc gada, skaitot no dienas, kad uzsākta pārbaudes lieta.

(3) Ja Latvijā ir veikti pasākumi ziņojumā norādītā mērķa sasniegšanai, Birojs pārbaudes lietu glabā savā arhīvā 10 gadus.
V nodaļa
Datu subjekta tiesības
18.pants. Personu tiesības saņemt informāciju

(1) Datu subjekts (vai tā pilnvarota persona) par sevi var saņemt informāciju, kas glabājas Sistēmā un SIRENE informācijas sistēmā, kā arī informāciju par savu personas datu saņēmējiem, ja šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā, kā arī ja datu izsniegšanas ierobežojumus nav noteikusi cita dalībvalsts.

(2) Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja ziņojumi iekļauti Sistēmā un papild­informācija iekļauta SIRENE informācijas sistēmā sakarā ar Latvijā notiekošu kriminālprocesu vai operatīvās darbības procesu, informācija sniedzama ar procesa virzītāja vai attiecīgā operatīvās darbības subjekta atļauju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā paredzētos gadījumus.
Pārejas noteikumi
1. Šā likuma 7.panta piektā daļa ir piemērojama pēc tam, kad stājies spēkā Eiropas Padomes lēmums par robežkontroles atcelšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
2. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā, 9.panta trešajā daļā, 10.panta piektajā daļā un 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 14.jūnijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 27.jūnijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!