Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 20. jūnija rīkojums Nr. 388 "Par Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2007., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159284

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.389

Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums"

Vēl šajā numurā

22.06.2007., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 388

Pieņemts: 20.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.388

Rīgā 2007.gada 20.jūnijā (prot. Nr.35 38.§)

Par Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta 2007.–2013.gadam apstiprināšanu

 

1. Lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā 2007.–2013.gadā:

1.1. apstiprināt Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības program­mas projektu 2007.–2013.gadam;

1.2. Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai iesniegt Eiropas Komisijā šī rīkojuma 1.1.apakšpunktā minēto dokumentu un nodrošināt sarunu uzsākšanu ar Eiropas Komisiju par tā apstiprināšanu.

2. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu īstenošanai 2008.gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs


 

(Ministru kabineta

2007.gada 20.jūnija rīkojums Nr.388)

Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas projekta 2007.–2013.gadam
kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.676 “Par uzdevumiem Eiropas Kopienas iniciatīvu EQUAL un INTERREG vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – RAPLM) ir nacionālā atbildīgā iestāde par Eiropas Kopienas iniciatīvas INTERREG (turpmāk – INTERREG) programmu politikas izstrādi un koordinēšanu atbilstoši INTERREG programmām.

INTERREG programmu turpinājums Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodam būs 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 9.maija rīkojumu Nr.256 “Par uzdevumiem Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” vadības, uzraudzības un kontroles sistēmas ieviešanā” RAPLM ir noteikta par nacionālo atbildīgo iestādi 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu politikas izstrādē un koordinēšanā atbilstoši 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām.

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.mērķis “Eiropas teritoriālā sadarbība” paredz pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu ieviešanu, kas tiks finansētas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem (turpmāk – ERAF).

Teritoriālās sadarbības programmas tiek sagatavotas saskaņā ar Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulu Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr.1260/1999, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulu Nr.1080/2006 “Par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr.1783/1999 atcelšanu”, ar Komisijas 2006.gada 8.decembra Regulu Nr.1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 24.oktobra Regulu (EK) Nr.1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, un Kopienas Stratēģiskajām vadlīnijām kohēzijas politikai izaugsmes un darbavietu palielināšanas atbalstam 2007.–2013.gadā, kā arī saskaņā ar Kopienas Lisabonas un Gēteborgas stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem.

Lai uzsāktu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” finanšu līdzekļu apguvi, no 2007.gada 1.janvāra Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsagatavo visi nepieciešamie plānošanas dokumenti un tiesību akti. Eiropas Komisija ir noteikusi, ka Latvijai sadarbībā ar partnervalstīm ir jāizstrādā šādas programmas:

1) pārrobežu sadarbības programmas:

Latvija–Lietuva;

Latvija–Igaunija;

Latvija–Igaunija–Zviedrija–Somija;

Latvija–Lietuva–Baltkrievija;

Latvija–Igaunija–Krievija.

Šo programmu attiecināmās teritorijas veido dalībvalstīs noteiktie NUTS III reģioni vai tiem atbilstošās teritorijas;

2) transnacionālās sadarbības programma Baltijas jūras reģiona valstu sadarbībai ar integrētiem Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta elementiem;

3) starpreģionu sadarbības programma visai Eiropas Savienības teritorijai.

Teritoriālās sadarbības programmas tiek īstenotas starpvalstu līgumu ietvaros, un to īstenošana un administrēšana notiek angļu valodā.

2006.gada sākumā RAPLM sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu pārstāvjiem ir uzsākusi jauno teritoriālās sadarbības programmu (tai skaitā Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas) izstrādi Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas periodam 2007.–2013.gadam.

Programmas izstrādei tika izveidota programmas sagatavošanas starptautiskā darba grupa, kurā piedalās Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvji no nacionālajām un reģionālajām institūcijām, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas.

Latvijas interesēs ir panākt, lai programmā tiktu ņemtas vērā Latvijas noteiktās prioritātes, kas ir izvirzītas Nacionālā attīstības plāna stratēģiskajā mērķī – izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai, kas nosaka trīs rīcības virzienus – izglītots un radošs cilvēks, uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība, zinātnes un pētniecības attīstība. Lai nodrošinātu sinerģiju starp Eiropas Savienības programmām un Latvijas nacionālajām interesēm, ir izveidota un darbojas nacionālā darba grupa. Tās sastāvā ir nozaru ministriju un reģionu pārstāvji, kas veic padomdevēja funkcijas jauno programmu sagatavošanas procesā. Regulāri tika rīkotas nacionālās darba grupas sanāksmes, kurās tika izskatīti priekšlikumi par prioritārajām sadarbības jomām un stratēģiskajiem projektiem, kas var tikt īstenoti programmas ietvaros, komentāri par izstrādātajiem programmu projektiem, kā arī formulētas nacionālās pozīcijas.

Tika veikta programmas projekta sākotnēja izvērtēšana un stratēģiskais vides novērtējums.

2. Piedāvātais risinājums

Programmas attiecināmajā teritorijā ietilpst Eiropas Savienības dalībvalstu Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas un Zviedrijas teritorijas, Vācijas ziemeļu daļa, kā arī kaimiņvalstis – Norvēģija (visa teritorija), Krievija (Ziemeļrietumu reģioni) un Baltkrievija (visa teritorija).

Galvenais programmas mērķis ir veicināt transnacionālo attīstību, lai izveidotu ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un teritoriāli vienotu Baltijas jūras reģionu.

Programmā ir izdalītas piecas prioritātes:

1. Inovāciju sekmēšana visā Baltijas jūras reģionā

Prioritātes mērķis ir veicināt uz inovācijām balstītu Baltijas jūras reģiona attīstību, atbalstot inovāciju avotus un to saistību ar MVU, atvieglojot transnacionālo tehnoloģiju un zināšanu izplatīšanu un stiprinot sociālo pamatu jaunu zināšanu absorbcijai.

2. Baltijas jūras reģiona iekšējās un ārējās pieejamības uzlabošana

Prioritāte sekmē Baltijas jūras reģiona teritorijas iekšējo un ārējo pieejamību, attīsta transnacionālos risinājumus transporta, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, tādējādi samazinot funkcionālās barjeras inovāciju izplatīšanai un satiksmes plūsmai.

3. Baltijas jūras kā kopējā resursa pārvaldība

Prioritāte uzlabo Baltijas jūras resursu pārvaldību, lai panāktu labāku vides stāvokli, samazinātu jūras piesārņojumu un uzlabotu drošību jūrā.

4. Pievilcīgas un konkurētspējīgas pilsētas un reģioni

Prioritāte veicina metropoļu reģionu, pilsētu un lauku rajonu sadarbību, uzlabojot to konkurētspēju veiksmīgākai ekonomikas attīstībai, kā arī sekmējot to pievilcību iedzīvotājiem un investoriem. Prioritāte ir atvērta arī Baltijas stratēģiju, rīcības programmu, politikas un tām secīgu investīciju sagatavošanai.

5. Tehniskā palīdzība

Atbalsts programmas ieviešanai

Programmas atbalsta saņēmēji ir valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī līdzvērtīgas sabiedriskās institūcijas (piemēram, pētniecības un mācību iestādes, uzņēmējdarbības attīstības iestādes un citas bezpeļņas organizācijas) un citas nevalstiskas organizācijas. Transnacionālās sadarbības partnerībā jāpiedalās vismaz trim partneriestādēm no vismaz trijām valstīm.

Starp programmas partnervalstīm ir panākta vienošanās, ka Šlēsvigas–Holšteinas Investīciju banka (Investitionsbank Schleswig-Holstein) (Vācija, Ķīle) pildīs vadošās iestādes funkcijas un nodrošinās programmas vadības sistēmas izveidošanu un darbību. Latvijas nacionālās intereses tiks pārstāvētas, nodrošinot dalību programmas uzraudzības komitejā, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu, kā arī uzraugot programmas īstenošanas progresu. Vadošā iestāde un uzraudzības komiteja nodrošina programmas īstenošanas kvalitāti.

Turklāt Rīgā atradīsies programmas informācijas punkts, kas nodrošinās programmas publicitāti un sniegs atbalstu projektu pieteicējiem projektu pieteikumu sagatavošanā.

3. Politikas dokumenta īstenošanai papildus nepieciešamais finansējums un paredzētie finansēšanas avoti

Programmas finansēšanas avots ir ERAF. Kopējais attiecināmais programmas budžets ir 293 218 901 eiro, no kuriem:

208 034 499 eiro – Eiropas Savienības finansējums no ERAF;

24 868 000 eiro – Eiropas Savienības piešķīrums Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentam;

12 040 000 eiro – Norvēģijas nacionālais finansējums;

48 275 602 eiro – Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālais finansējums.

195 552 429 eiro no kopējā ERAF budžeta tiks piešķirti 1.–4.prioritātei, bet 12 482 070 eiro no ERAF tiks piešķirti programmas 5.prioritātei (tehniskai palīdzībai).

Aptuveni 28,2 % no ERAF budžeta tiks piešķirts 1.prioritātei, 18,8 % – 2.prioritātei, 28,2 % – 3.prioritātei, 18,8 % – 4.prioritātei un 6 % – 5.prioritātei.

Ņemot vērā, ka Latvijas teritorija ir attiecināma uz Eiropas Savienības struktūrfondu 1.mērķi “Konverģence”, ERAF līdzfinansējums Latvijas publiskajam sektoram 1.–4.prioritātes ietvaros ir 85 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem.

Dalībvalstīm ir jānodrošina nacionālais līdzfinansējums programmas tehniskās palīdzības budžetam. Jautājums par nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 3.mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu, transnacionālās un starpreģionu sadarbības programmu (tai skaitā arī Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas) ieviešanai un vadībai 2008.gadā un turpmākajos gados tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot kārtējā gada valsts budžeta projektu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!