Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 20. jūnija rīkojums Nr. 386 "Par Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnēm 2007.-2010.gadam". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2007., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159282

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.387

Par Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekta 2007.-2013.gadam apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

22.06.2007., Nr. 100

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 386

Pieņemts: 20.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.386

Rīgā 2007.gada 20.jūnijā (prot. Nr.36 47.§)

Par Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnēm 2007.–2010.gadam

 

1. Atbalstīt Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnes 2007.–2010.gadam (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Krīzes vadības padomes sekretariātu par kontrolējošo un koordinējošo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Aizsardzības ministrijai izstrādāt un līdz 2007.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā detalizētu plānu pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildei.

4. Krīzes vadības padomes sekretariātam sagatavot un Krīzes vadības padomei līdz 2008.gada 1.maijam iesniegt Ministru kabinetā pārskata ziņojumu par pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildi un līdz 2010.gada 1.maijam – noslēguma informatīvo ziņojumu.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.360 “Par Civilmilitārās sadarbības koncepciju” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 105.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Aizsardzības ministra vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš


 

Apstiprinātas ar

Ministru kabineta

2007.gada 20.jūnija rīkojumu Nr.386

Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnes 2007.–2010.gadam

Ievads

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem efektīvai Latvijas valsts rīcībspējai apdraudējuma novēršanā, pārvarēšanā un tā radīto seku likvidācijā gan pašas spēkiem, gan arī saņemot palīdzību atbilstoši Ziemeļatlantijas līguma 5.pantam un piedaloties starptautiskajās operācijās, ir plānota, saskaņota un izpildes laikā koordinēta valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un bruņoto spēku darbība, kas pamatojas uz civilmilitāro sadarbību.

Sakarā ar Latvijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) un Eiropas Savienībā, kā arī šo organizāciju vadītajās starptautiskajās operācijās un misijās nepieciešams turpināt plānveidīgu civilmilitārās sistēmas attīstību, un tādēļ:

– jāpilnveido civilmilitārā sadarbība atbilstoši nacionālajai drošības sistēmai, panākot efektīvu valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku sadarbības koordināciju, vienotu izpratni par kopējiem mērķiem un dalītu atbildību par mērķu sasniegšanas rezultātiem;

– jānodrošina valsts gatavība pildīt galvenos NATO Civilmilitārās sadarbības doktrīnā noteiktos civilmilitārās sadarbības uzdevumus – atbalstīt NATO militārās operācijas un būt gataviem nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu (civilā un militārā palīdzība, kādu Latvija kā uzņemošā valsts sniedz citu valstu vai starptautisko organizāciju bruņotajiem spēkiem, kas tiek izvietoti, darbojas vai dodas caur Latvijas teritoriju) uzdevumu izpildē;

– jāturpina pilnveidot civilmilitāro sadarbību starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanas un īstenošanas, kā arī pēckrīžu stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā.

Rīcības politikas pamatnostādnes civilmilitārās sadarbības jomā:

– izstrādātas, pamatojoties uz Nacionālās drošības likumu, NATO Civilmilitārās sadarbības doktrīnu un attīstības stadijā esošo Eiropas Savienības civilmilitārās koordinācijas politiku, un aizstāj 2002.gada 9.jūlijā Ministru kabinetā apstiprināto Civilmilitārās sadarbības koncepciju;

– attiecināmas uz civilmilitārās sadarbības īstenošanu Latvijā, ārpus tās teritorijas, kā arī Eiropas Savienībā un NATO.

1. Situācijas raksturojums

Latvijas nacionālās drošības sistēma pamatojas uz civilmilitāro sadarbību – plānotu un saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbību valsts apdraudējuma pārvarēšanā. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi ir efektīva sadarbības koordinācija, vienota izpratne par kopējiem mērķiem un dalīta atbildība par mērķu sasniegšanas rezultātiem (Nacionālās drošības likuma 3.panta trešā daļa).

Kopš 2002.gada Latvijas rīcības politiku civilmilitārās sadarbības jomā nosaka Civilmilitārās sadarbības koncepcija (apstiprināta ar Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija rīkojumu Nr.360), kas veidota uz totālās aizsardzības principiem. Latvijas dalība NATO un Eiropas Savienībā nosaka nepieciešamību pilnveidot civilmilitārās sadarbības rīcības politiku.

Dalība NATO un Eiropas Savienībā Latvijai nozīmē papildu atbildību un saistības ar sabiedrotajām valstīm jautājumā par dalību starptautiskajās operācijās, tai skaitā nodrošinot Nacionālo bruņoto spēku civilmilitārās sadarbības spēju un funkcionālo speciālistu iesaisti tajās.

Civilo un militāro spēju koordinācija Eiropas drošības un aizsardzības politikā pakāpeniski kļūst par vienu no svarīgākajiem jautājumiem. Attīstības stadijā esošā Eiropas Savienības civilmilitārās koordinācijas politika atbilst starptautiski pieņemtajai politikai par civilo un militāro institūciju un organizāciju sadarbību un lomu apdraudējuma situāciju pārvarēšanā. Civilmilitārā koordinācija ir vērsta uz visu Eiropas Savienības krīzes vadības operācijās iesaistīto dalībnieku (Eiropas Savienības Padomes, komisijas un dalībvalstis) rīcības saskaņošanu, sākot ar iespējamās operācijas plānošanu un beidzot ar stabilizāciju pēc konflikta.

Pamatnostādnes atbilstoši esošai situācijai precizē civilmilitārās sadarbības mērķus un rīcības virzienus, plānojot, organizējot un īstenojot civilmilitāro sadarbību šādos gadījumos:

– valsts nemilitāra apdraudējuma gadījumā;

– veicot glābšanas darbus un sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību;

– valsts militāra apdraudējuma gadījumā līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī nodrošinot uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu izpildi un pildot valsts aizsardzības uzdevumus sadarbībā ar NATO valstu bruņotajiem spēkiem;

– piedaloties NATO militārajās operācijās kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros un citu starptautisko organizāciju vadītajās operācijās;

– piedaloties citu starptautisko krīžu pārvarēšanas operāciju plānošanā, īstenošanā, kā arī pēckrīzes stabilizācijas un rekonstrukcijas laikā.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 23.pantu Krīzes vadības padomes sekretariāts ir kontrolējošā un koordinējošā institūcija pamatnostādņu īstenošanā.

2. Būtiskākās risināmās problēmas

Pastāv šādas risināmās problēmas:

– nav reglamentēta resursu sadales plānošanas organizācija un koordinācija valsts militārās aizsardzības un civilās aizsardzības pasākumu izpildes nodrošināšanai, un tādēļ var veidoties situācija, ka dažādu pasākumu izpildei tiek plānots izmantot vienus un tos pašus resursus;

– nav reglamentēta kārtība, kādā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieks (līdz virspavēlnieka iecelšanai – Nacionālo bruņoto spēku komandieris) mobilizē tautsaimniecību valsts aizsardzības vajadzībām kara laikā;

– nav noteikti ministriju pienākumi nacionālās drošības jomā (izņemot Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju, kuru kompetence valsts apdraudējuma gadījumā noteikta Nacionālās drošības likumā), un tas apgrūtina civilmilitārās sadarbības jautājumu risināšanu (gan tos plānojot, gan īstenojot), kā arī civilo speciālistu apmācību, sagatavošanu un piedalīšanos pasākumos atbilstoši civilmilitārajai sadarbībai;

– nav pietiekami reglamentētas civilmilitārās sadarbības procedūras starp valsts pārvaldes iestādēm un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

– nav izveidota visām valsts aizsardzības plānošanā iesaistītajām institūcijām pieejama konsolidēta datu bāze par to rīcībā esošajiem resursiem un atbilstoši tiem izstrādātiem visu veidu valsts apdraudējuma novēršanas un seku pārvarēšanas plāniem.

3. Civilmilitārās sadarbības pamatprincipi

Koordinācijas princips – civilmilitāro sadarbību koordinē (valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku darbības saskaņošana) gan plānošanas posmā, gan pasākumu īstenošanas laikā, lai atbilstoši apdraudējuma veidam nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

Vienotas izpratnes princips – plānojot un organizējot civilmilitārās sadarbības pasākumu izpildi, nosaka konkrētus un saprotamus mērķus un to sasniegšanas rezultātus.

Dalītas atbildības princips – atbildību par civilmilitārās sadarbības mērķu sasniegšanas rezultātiem civilmilitārās sadarbības plānošanas un pasākumu izpildes laikā nodala pa vadības līmeņiem un atbildības jomām.

Resursu pieejamības princips – civilmilitārās sadarbības pasākumus plāno tikai atbilstoši rīcībā esošajiem resursiem, kas ir abpusēji pieejami visu veidu apdraudējumu gadījumos (militārie resursi civilā apdraudējuma gadījumā un civilie resursi militāra apdraudējuma gadījumā), kā arī izmantojot resursu piesaisti civilmilitārās sadarbības īstenošanā.

Efektivitātes princips – plānojot un īstenojot civilmilitārās sadarbības pasākumus, paredz vairākus risinājuma variantus, taču attiecīgajā situācijā īsteno tikai atbilstošāko un efektīvāko risinājuma variantu.

Sabiedrības atbalsta princips – sabiedrībai jāsaņem informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi un valsts pārvaldes iestāžu plānoto rīcību visu veidu apdraudējumu novēršanā un to radīto seku pārvarēšanā, kā arī informācija par civilmilitārās sadarbības nozīmi, piedaloties starptautiskajās operācijās. Sabiedriskās domas veidošanai šajā jomā jāveicina saskaņota sabiedrības, valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku sadarbība.

4. Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības mērķi

Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstībai ir šādi mērķi:

– nodrošināt saskaņotu valsts pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības darbību un to rīcībā esošo resursu mērķtiecīgu izmantošanu nemilitāra valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī militāra apdraudējuma gadījumā (līdz NATO militārās palīdzības saņemšanai, kā arī pēc NATO militārās palīdzības saņemšanas) atbilstoši Valsts aizsardzības plānam, Valsts aizsardzības operatīvajam plānam, Tautsaimniecības mobilizācijas plānam (pēc tā izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabinetā), Valsts civilās aizsardzības plānam, kā arī ar republikas pilsētu, rajonu civilās aizsardzības plāniem, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānam un Uzņemošās valsts atbalsta plānam;

– nodrošināt operatīvu un ticamu informācijas apriti par uzdevumiem un rīcībā esošajiem resursiem un resursu izlietojumu valsts apdraudējuma gadījumā valsts, pašvaldību un Nacionālo bruņoto spēku līmenī, lai apdraudējuma pārvarēšanā iesaistītās institūcijas varētu nodrošināt apdraudējuma novēršanas, pārvarēšanas un seku likvidācijas plānos noteikto pasākumu izpildi;

– nodrošināt Latvijas gatavību un spēju pildīt civilmilitārās sadarbības un civilmilitārās koordinācijas uzdevumus starptautiskajās operācijās proporcionāli nacionālajam kontingentam attiecīgajā operācijā;

– nodrošināt valsts pārvaldes iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbību apmācībā, kvalifikācijas paaugstināšanā un kopējās mācībās.

5. Civilmilitārās sadarbības sistēmas rezultāti un rezultatīvie rādītāji to sasniegšanai

Attīstot civilmilitārās sadarbības sistēmu, tiks sasniegti šādi galvenie attīstības rezultāti un to sasniegšanas rādītāji:

– valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku valsts vienota civilmilitārās sadarbības problēmu izpratne, reglamentētas sadarbības un resursu izmantošanas procedūras apdraudējuma gadījumā;

– savstarpēji saskaņoti un ar resursiem nodrošināti dokumenti – Valsts aizsardzības plāns, Tautsaimniecības mobilizācijas plāns, Valsts aizsardzības operatīvais plāns, Valsts civilās aizsardzības plāns, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns un Uzņemošās valsts atbalsta plāns, kā arī republikas pilsētu un rajonu civilās aizsardzības plāni;

– valsts pārvaldes iestāžu, sabiedrības un Nacionālo bruņoto spēku gatavība sadarboties minētajos plānos noteikto uzdevumu pildīšanā un operatīva informācijas aprite atbilstoši civilmilitārajai sadarbībai;

– atbilstoši sagatavots Nacionālo bruņoto spēku personāls glābšanas darbu veikšanai, profesionāla medicīniskā transportēšana ar gaisa transportu un piedalīšanās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā;

– gatavība nodrošināt ar nepieciešamo skaitu profesionāli sagatavotu civilmilitārās sadarbības speciālistu dalību starptautiskajās operācijās un uzņemošās valsts atbalsta uzdevumu pildīšanu.

6. Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums

Civilmilitārās sistēmas attīstība tiks īstenota attiecīgajam gadam plānoto valsts un pašvaldību budžetu ietvaros. Pašreiz nav iespējams veikt konkrētus aprēķinus par pasākumiem nepieciešamo finanšu līdzekļu izlietojumu. Aprēķini tiks veikti, izstrādājot pamatnostādnēs minētos tiesību aktu projektus.

Valsts apdraudējuma gadījumā papildus nepieciešamie valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi tiks noteikti tiesību aktos atkarībā no konkrētā apdraudējuma veida, tā intensitātes un radīto seku likvidēšanai nepieciešamo resursu (administratīvo, darba un materiālo) apjoma, reālais papildu budžeta pieprasījuma nodrošinājums konkrētajā situācijā – atkarībā no valsts rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem un iespējām tos iegūt papildus.

7. Pamatnostādņu sasaiste ar plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm

Pamatnostādņu izpilde nav saistīta ar plānošanas reģionu attīstības programmās un stratēģijās noteiktajām prioritātēm.

8. Turpmākās rīcības plānojums

Nr.
p.k.

Uzdevums

Izpildes termiņš

Atbildīgā institūcija

Iesaistītās institūcijas

1.

Izstrādāt kārtību, kādā tiek sadalīti resursi, plānojot valsts nemilitārā vai militārā apdraudējuma pārvarēšanu vai to radīto seku likvidāciju

Līdz 01.01.2009.

Krīzes vadības padomes sekretariāts

Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība

2.

Izveidot datu bāzi par valsts apdraudējuma (nemilitāra un militāra) pārvarēšanai un to seku likvidācijai nepieciešamajiem un rīcībā esošajiem resursiem

Līdz 01.01.2010.

Krīzes vadības padomes sekretariāts

Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība

3.

Uz NATO Krīzes reaģēšanas sistēmas bāzes izveidot integrētu NATO un nacionālo krīzes reaģēšanas pasākumu datu bāzi

Līdz 01.01.2009.

Krīzes vadības padomes sekretariāts

Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Veselības ministrija, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

4.

Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem tiesību aktos par Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka uzdevumiem tautsaimniecības mobilizācijas gadījumā un kompetences sadali šajā jautājumā starp Ministru kabinetu un Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieku

Līdz 01.01.2009.

Aizsardzības ministrija

Krīzes vadības padomes sekretariāts, Ekonomikas ministrija, Iekšlietu ministrija

5.

Izstrādāt tiesību aktu, kas reglamentē ministriju un pašvaldību uzdevumus un pienākumus nacionālās drošības jautājumos miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā

Līdz 01.01.2008.

Aizsardzības ministrija

Krīzes vadības padomes sekretariāts, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība

6.

Izstrādāt rokasgrāmatu valsts pārvaldes iestādēm civilmilitārās sadarbības plānošanas un īstenošanas jautājumos

Līdz 01.01.2009.

Aizsardzības ministrija

Krīzes vadības padomes sekretariāts, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība

7.

Pilnveidot speciālistu mācību kursu, lai to varētu piedāvāt arī citu institūciju ekspertiem, kas dodas uz starptautiskām operācijām

Līdz 01.01.2008.

Aizsardzības ministrija

Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija

8.

Izstrādāt kārtību, kādā notiek civilo ekspertu atlase, sagatavošana un nosūtīšana dalībai starptautiskajās operācijās

Līdz 01.01.2008.

Ārlietu ministrija

Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija

9.

Izstrādāt kārtību, kādā tiek plānoti, finansēti, koordinēti un kontrolēti civilmilitārā atbalsta projekti reģionos, kur starptautisko operāciju ietvaros atrodas nacionālais kontingents

Līdz 01.11.2007.

Aizsardzības ministrija

Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība

10.

Informēt sabiedrību par civilmilitārās sadarbības nozīmi un valsts pārvaldes iestāžu plānoto rīcību visu veidu apdraudējumu novēršanā un to radīto seku pārvarēšanā, kā arī informēt par civilmilitārās sadarbības nozīmi, piedaloties starptautiskajās operācijās

Pastāvīgi

Aizsardzības ministrija

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija, Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Vides ministrija, Zemkopības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība

11.

Izstrādāt kārtību par medicīniskā atbalsta vienības izveidošanu, uzturēšanu, apmācību un finansēšanu, kā arī kārtību, kādā notiek minētās vienības iesaistīšana starptautiskās palīdzības sniegšanā un personāla sociālās garantijas

Līdz 01.09.2007.

Veselības ministrija

12.

Izstrādāt kārtību, kādā tiek sagatavoti militārie medicīnas rezerves virsnieki un nodrošināta to piedalīšanās pasākumos civilmilitārās sadarbības ietvaros (piemēram, starptautiskajās operācijas)

Līdz 01.12.2008.

Aizsardzības ministrija

Veselības ministrija

9. Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Krīzes vadības padomes sekretariāts sagatavo un Krīzes vadības padome līdz 2008.gada 1.maijam iesniedz Ministru kabinetā pārskata ziņojumu par Civilmilitārās sadarbības sistēmas attīstības pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildi un līdz 2010.gada 1.maijam – noslēguma informatīvo ziņojumu.

Aizsardzības ministra vietā – finanšu ministrs O.Spurdziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!