• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uzturoties oficiālajā vizītē Brazīlijā 10.-13.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.06.2007., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159008

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

19.06.2007., Nr. 97

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uzturoties oficiālajā vizītē Brazīlijā 10.–13.jūnijā

 

Tiekoties ar Brazīlijas valsts parlamenta vadību 13.jūnijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vizītes ietvaros Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā 13.jūnijā tikās ar valsts parlamenta Senāta un Apakšpalātas vadību un apspriedās par ciešāku abu valstu parlamentu sadarbību pieredzes apmaiņā par likumdošanas procesiem.

Brazīlijas parlamentārieši ar lielu interesi izvaicāja prezidenti par mūsu valsts likumdošanu un praksi saistībā ar vispārējo un pašvaldību vēlēšanu rīkošanu. Pēc parlamentāriešu sacītā, Brazīlijas priekšstāvji šobrīd daudz diskutē par politisko reformu savā valstī saistībā ar vēlēšanu kārtību un organizēšanu. Daudz uzmanības tikšanās laikā tika pievērsts sieviešu iesaistes palielināšanai politiskajā jomā. Ļoti atzinīgi tika vērtēts Latvijas prezidentes sniegums savas valsts attīstībā, kā arī sieviešu sekmīgas politiskās vadības aktualizēšanā visā pasaulē.

Brazīlijas parlamentā strādā 12 procentu deputāšu, un tika izteikta cerība, lai sieviešu skaits sasniegtu arī Latvijas līmeni, kur sieviešu ir 20 procenti, un turpinātu abās valstīs pieaugt ar katrām jaunām vēlēšanām.

Deputāti arī izteica ieinteresētību abu valstu saimniecisko kontaktu paplašināšanā, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā.

Valsts prezidenta preses dienests

 

Uzruna Latviešu kopienas centrā Novo Odesā 10.jūnijā:

Augsti godātie klātesošie!

Labvakar visiem un vēlos visiem pateikties – pirmajai Novo Odesas Latviešu baptistu draudzei un tās ganam par šo viesmīlību, ko viņi ir izrādījuši man kā Valsts prezidentei, manam dzīvesbiedram un visai Latvijas delegācijai. Šī sirsnība man atgādina tos tālos gadus, kad mums jau bija izdevība viesoties šeit jauniešu nometnē Saulainē, kas notika šeitpat tuvumā. Man ir jāsaka, ka tā pati sirdsšķīstība, atvērtība un draudzība citam pret citu, kādu es toreiz starp jums manīju, tādu es manu vēl šodien. Mēs jūs ļoti apbrīnojam par to, ka esat spējuši paturēt latvisko garu tālu, tālu no savas senču dzimtenes un dzīvojat tik tiešām bieži grūtos apstākļos.

Vēl daudzus gadus, pirms es kļuvu par Latvijas prezidenti, man bija izdevība apceļot dažādas pasaules malas un tikties ar latviešiem kā mazās, tā lielās pilsētās, bet Brazīlija un Novo Odesa man palikušas prātā ar savu dziļo uzticību savam senču mantojumam, bet tajā pašā laikā pret Dievu un jūsu ticību, kas jūs šeit iezīmē. Es piekrītu jūsu draudzes ganam par to, kādas īpašības jums kā latviešiem piemīt. Ar šīm rakstura īpašībām jūs esat nesuši Latvijas vārdu pasaulē tādā veidā, ka gan latvieši dzimtajā zemē, gan visos citos kontinentos par jums var būt lepni. Un tieši Latvijas latviešiem gribētu novēlēt to pašu saticību, solidaritāti un gatavību strādāt, vienalga, cik lieli izaicinājumi mums būtu priekšā.

Šajā dievnamā es gribētu jums visiem par piemiņu atstāt šos vārdus, kas mums visiem ir tik noderīgi: “Kas uz To Kungu paļaujas, tas iegūst jaunus spēkus.” Kas paļausies, tie celsies uz augšu kā ērgļi, tie tecēs un nepiekusīs, tie staigās un nepagurs. Es novēlu jums visiem tā staigāt savus dzīves ceļus, lai jums būtu Dieva svētība un lai jūs ar savu vārdu vienmēr būtu par lepnumu savam mantojumam, savai Latvijai!

Jūsu koris šovakar dziedāja ar tādu sirsnību un pārliecību, ko varētu apskaust jebkurš koris pasaulē. Man nāk prātā, ka arī toreiz, 1979.gadā, kad draudze mūs uzņēma, tā dziedāja valsts himnu tik debešķīgi četrās balsīs.

Dievs, svētī Latviju!

 

Uzruna Novo Odesas pilsētas simtgades svinībās 10.jūnijā:

Augsti godātais Novo Odesas mēra kungs un mēra kundze, ekselences Brazīlijas vēstnieks Latvijā un Latvijas goda konsuls Brazīlijā, godātie Latvijas valdības ministri un Latvijas delegācija, mīļie Novo Odesas iedzīvotāji un ļoti dārgie latvieši!

Man ir tiešām liels prieks un gods būt klāt pilsētas svinību noslēgumā, kur tiek atzīmēta šīs pilsētas dibināšanas un latviešu ierašanās šeit, Novo Odesā, simtgade. Tie ir bijuši ļoti smaga darba, daudzu cerību un lielu sasniegumu gadi. Pirms 100 gadiem uz Novo Odesu latviešus atvilināja doma par nākotnes pilsētu, kurā varētu iedzīvoties, palīdzēt to celt un veidot, un attīstīt Brazīlijas zemi. Un es vēlos apsveikt Novo Odesu ar visu, kas aizvadītajos 100 gados ir sasniegts, – jūs varat būt par to lepni.

Kā Latvijas Valsts prezidente es vēlos pateikties Brazīlijai un tās iedzīvotājiem par laipnību un atvērtību, ar kuru viņi uzņēma savā vidū iebraucējus no Latvijas zemes. Ka Novo Odesa ir skaista, simpātiska un sirsnīga pilsēta, to es paguvu izbaudīt jau pirms daudziem gadiem, kad teicu runas un lasīju lekcijas Brazīlijas, Argentīnas un Venecuēlas latviešu jauniešiem. Toreiz Latvija nepastāvēja kā neatkarīga valsts, tā bija vardarbīgi iekļauta Padomju Savienībā, un doma par brīvu Latviju bija sapnis. Viena no domām, ko stāstīju tolaik jauniešiem, bija tāda, ka mēs neparko nedrīkstam pazaudēt sapni par savas zemes brīvību, par tās neatkarību. Es teicu, ka esmu pārliecināta par to, ka Padomju Savienībai ir kādu dienu jāsabrūk, jāiznīkst, un esmu pārliecināta, ka Latvija atkal būs brīva un neatkarīga. Un šī ilgi cerētā diena pienāca 1991.gadā, un man pienāca liktens dāvana kļūt par tagad šīs brīvās un neatkarīgās valsts prezidenti.

1979.gadā, kad mēs šajā nometnē darbojāmies, tie nebija tikai jaunieši, jo lekcijās par tautas gara mantojumu klāt bija latvieši no 8 līdz 82 gadiem. Ticiet man, arī pieredzējušam lektoram šādai auditorijai runāt ir izaicinājums. Arī tas, ka tāpat kā tagad vajadzēja pagaidīt, kamēr katrs teikums tiek iztulkots portugāliski. Bet tas bija brīnišķīgs piedzīvojums, jo ļāva man nedaudz iemācīties portugāļu valodu, un tagad jau es varu saprast diezgan daudz. Tas, ko toreiz stāstīju, tās saknes, kas nāk no tavas tautas, ir vērtība, ko nekad nedrīkst pazaudēt, tas ir tas, ko cilvēks nes sev līdzi, vienalga, kurā vietā zem saules viņš izvēlas dzīvot.

Es redzēju, cik ļoti laimīgi šeit dzīvo latvieši, cik laimīgi viņi ir ar savu dzīvi Novo Odesā, Amerikānā, Sanpaulu, Riodežaneiro un citās vietās Brazīlijā. Ar lielu prieku un lepnumu viņi man palīdzēja iepazīt šo zemi, ko es arī tad iemīlēju. Jo Brazīlija ir zeme, kurai ir dotas daudzas dabas dāvanas un priekšrocības. Taču vislielākā bagātība Brazīlijā, tāpat kā Latvijā, ir paši cilvēki, viņu garaspēks un darbaprieks, viņu raksturs, viņu talanti.

Es atgādināju Brazīlijas latviešiem, ka viņi var mīlēt Brazīliju un tajā pašā laikā arī savu senču dzimteni, daži jau ceturtajā paaudzē, un ka viņiem ir tiesības uz arī mantojumu, kas nāk no Latvijas. Tas nozīmē, ka tādā zemē kā Brazīlijā, kur daudzi ieradušies no citām zemēm, cilvēks var būt dubulti bagāts. Viņam pieder viss, kas ir Brazīlija, – tās attīstība, vēsture, sasniegumi, vai tā būtu uzvara kādā pasaules čempionātā futbolā vai kāda cita. Bet katram līdzi nāk arī tas, kas nāk līdzi no senčiem, un, ja viņš spēj to atcerēties un saglabāt, tā ir dubultbagātība. Es novēlu Novo Odesas un visas Brazīlijas iedzīvotājiem dzīvot savā starpā mierā un saticībā, veidot savu zemi arvien skaistāku, arvien diženāku un bagātāku. Man īpašs prieks būt šeit kā pirmajai valsts galvai jūsu vidū, un novēlēt, lai nākamie simts gadi būtu vēl veiksmīgāki nekā iepriekšējie un pēc tam tie simts vēl labāki!

Mūsu visas Latvijas delegācijas vārdā vēlos pateikties Novo Odesas vadībai un visiem, kas palīdzējuši sarīkot šos skaistos svētkus. Mana īpaši izjusta pateicība latviešu un Novo Odesas korim, kas tik skaisti nodziedāja Latvijas un Brazīlijas himnas, kā arī paldies Novo Odesas orķestrim. Paldies par visām piemiņas zīmēm, un īpašs paldies par skaistajiem Brazīlijas ziediem, kas man palikuši atmiņā jau kopš iepriekšējās viesošanās reizes. Vēlu jums visiem laimi un veiksmi nākotnē! Lai Dievs jūs visus svētī! Man ir dāvana no Latvijas prefekta kungam – tas ir dzintars no mūsu Dzintara jeb Baltijas jūras. Savu zemi mēs kādreiz saucām par Dzintarzemi un jūru par Dzintarjūru, un šis dzintars lai jums ir par piemiņu no mums.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!