Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Čehijas parlamenta delegācija : - pie Saeimas priekšsēdētāja; - Saeimas komisijās. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1999., Nr. 390/391 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15891

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Desmit gadu pēc Berlīnes mūra

Vēl šajā numurā

25.11.1999., Nr. 390/391

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Čehijas parlamenta delegācija :

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 24.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Čehijas Republikas parlamenta apakšpalātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas deputātiem.

"Man ir liels prieks jūs sveikt mūsu parlamentā. Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības pēdējos gados strauji attīstījušās un pilnveidojušās. Mūsu sadarbībai raksturīgs aktīvu konsultāciju mehānisms, gan risinot aktuālus divpusējos jautājumus, gan diskutējot par Eiropas Savienības (ES) un NATO integrācijas jautājumiem," tikšanās sākumā teica Saeimas priekšsēdētājs.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latviju un Čehiju vieno ne tikai viens kopējs mērķis — integrācija Eiropas Savienībā, bet arī problēmas attiecībā uz likumdošanas harmonizāciju ar ES normām. Čehijas parlamenta apakšpalātas Konstitucionālo lietu komisijas priekšsēdētāja Jitka Kupčova atzina par pamatotu aso kritiku ES Komisijas progresa ziņojumā, ka Čehija pārāk lēni pārņem ES likumdošanu. Čehijas parlamentārieši piekrita J.Straumes viedoklim, ka jebkurai reformai vienmēr atradīsies pretinieki, tāpēc valdības un parlamenta darbam jābūt saskaņotam.

Saeimas priekšsēdētājs interesējās par Čehijas divpalātu parlamenta darbu un savstarpējām attiecībām.

Čehijas parlamenta deputāti informēja, ka attiecības starp Pārstāvju palātu un Senātu ir korektas, notiek abu palātu kopējas sēdes un diskusijas par valstij svarīgiem likumprojektiem.

Tikšanās noslēgumā Čehijas parlamenta deputāti pasniedza Saeimas priekšsēdētājam piemiņas velti.

— Saeimas komisijās

Juridiskās komisijas deputāti tikās ar Čehijas Republikas parlamenta apakšpalātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegāciju.

Tikšanās laikā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Linards Muciņš iepazīstināja kolēģus no Čehijas parlamenta ar komisijas struktūru un tās uzdevumiem, kā arī likumprojektu izskatīšanas kārtību Saeimā, īpaši uzsverot, ka Juridiskā komisija galvenokārt strādā ar valsts tiesību nozares likumprojektiem, izņemot Krimināllikumu un Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, kurus pēc tradīcijas izskata Aizsardzības un iekšlietu komisija. L.Muciņš viesiem pastāstīja, ka Latvijā ir spēkā 1922.gadā pieņemtā konstitūcija, kas pilnībā atjaunota 1993.gadā, kā arī atjaunotais Saeimas vēlēšanu likums, kurā ieviesta piecu procentu barjera, un valstī darbojas atjaunotā tiesu sistēma, kas veidota pēc tā sauktā franču modeļa. Latvijā reformēta prokuratūra, advokatūra un notariāts.

Čehijas parlamenta apakšpalātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas priekšsēdētāja Jitka Kupčova pateicās L.Muciņam par vispusīgo informāciju, kā arī izteica prieku par iespēju apmeklēt Rīgu un Latvijas Saeimu.

— Saeimas komisijās

J.Kupčova iepazīstināja Saeimas deputātus ar Čehijas parlamenta struktūru un Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas uzdevumiem. Abu palātu 13 komisiju sēdes faktiski notiek vienlaikus, tāpēc deputātiem nav iespējams darboties vairākās komisijās. Parlamenta sēdēs likumprojekti tiek izskatīti uzreiz pirmajā lasījumā un tikai tad nodoti komisijām, un jebkura komisija var izskatīt jebkuru likumprojektu. Turklāt noteikts, ka starp likumprojektu lasījumiem jābūt 60 dienu starplaikam, kurā ar tiem strādā komisijas, tāpēc likumu galīgai pieņemšanai nepieciešami pieci seši mēneši. Ir priekšlikumi par šīs sistēmas mainīšanu, jo Čehijai, tāpat kā Latvijai, jāpieņem liels skaits Eiropas Savienības likumdošanas normu. Pašlaik komisija strādā ar grozījumiem civiltiesību likumā, kā arī pārskatīs krimināllikumu.

Viesi interesējās par tiesvedību mūsu valstī, īpaši par problēmām, kas saistītas ar korupciju. L.Muciņš informēja, ka 1998.gadā Ministru kabinets apstiprinājis korupcijas novēršanas programmu, kuras lielākā daļa ir izpildīta. Juridiskās komisijas locekle Vineta Muižniece pastāstīja par valsts amatpersonas deklarācijām, kuras pārbauda Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļa, un par administratīvo atbildību nepatiesu ziņu sniegšanas gadījumā, kā arī par deputāta imunitāti. Čehijas parlamenta deputātiem imunitāte saglabājas visu mūžu, un viņus var sodīt tikai ar palātas atļauju. Pašlaik tiek gatavoti grozījumi likumā, lai deputāta imunitāte tiktu saglabāta tikai uz deputāta pilnvaru laiku.

Viesu delegācijas vadītāja pateicās par patīkamo uzņemšanu un iespēju uzzināt Latvijas parlamentāriešu viedokli, jo Čehijai un Latvijai ir daudz kopīgu darbu, kas jāveic ceļā uz Eiropas Savienību.

Arī Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un komisijas deputāti tikās ar Čehijas parlamenta apakšpalātas Konstitucionālo un juridisko lietu komisijas delegāciju.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas un Čehijas darbu pie likumdošanas sakārtošanas atbilstoši ES prasībām.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas un Čehijas divpusējās attiecības pēdējā laikā intensificējušās — par to liecina vairākas augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās. Arī jautājumi, kas aktuāli abām valstīm, rada kopīgu pamatu dialogam. Viens no tiem — Latvijas un Čehijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā un nacionālās likumdošanas saskaņošana ar ES normām.

Viesi informēja, ka Eiropas Komisijas progresa ziņojumā par Čehiju kā būtisks trūkums minēts lēnais darbs pie ES normu ieviešanas. Kā pastāstīja Čehijas delegācijas vadītāja Jitka Kupčova, tam ir objektīvi iemesli, jo Čehijas likumdošanas kārtība paredz diezgan ilgu likumprojektu izskatīšanas periodu. Tomēr pašlaik tiekot domāts par to, kā saīsināt likumprojektu izskatīšanas gaitu parlamentā.

Savukārt Latvijas puses pārstāvji informēja, ka Latvijas konstitūcija — Satversme — paredz iespēju, ka sesiju starplaikā valdība var izdot noteikumus ar likuma spēku. Tas būtiski paātrina likumu pieņemšanas gaitu un vienlaikus ļauj parlamentam sekot, lai šie likumi būtu kvalitatīvi un atbilstu starptautiskajām normām.

Runājot par Eiropas lietu komisijas darbību, E.Inkēns pastāstīja, ka tā galvenokārt vērsta trīs virzienos. Pirmkārt, strīdīgo un tā saucamo smago likumprojektu sagatavošanas gaitā tiek rīkoti semināri deputātiem, kā arī pieaicināti starptautiskie eksperti. Otrkārt, pēc Eiropas lietu komisijas iniciatīvas Saeimā ieviesta likumprojektu anotācija, kas pakāpeniski tiek uzlabota un pilnveidota. Un, treškārt, par PHARE piešķirtajiem līdzekļiem izveidots ES informācijas centrs, kas informē sabiedrību par aktuālākajiem ar ES saistītiem jautājumiem.

Tika pārrunāts arī referenduma mehānisms, ar ko jārēķinās valstīm, lemjot par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!