Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šis Saeimas darba gads bijis apņēmīgs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.1999., Nr. 390/391 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15886

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - apmeklējot Vidzemes vidieni, Cēsu rajonu

Vēl šajā numurā

25.11.1999., Nr. 390/391

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šis Saeimas darba gads bijis apņēmīgs

S.JPG (25584 BYTES) Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 24.novembrī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Nupat, pirms pāris nedēļām, apritēja gads, kopš darbu uzsāka 7.Saeima, tātad tā ir nostrādājusi ceturto daļu no tai atvēlētā laika. Kā jūs vērtējat aizvadīto laikposmu — īpaši salīdzinājumā ar 5. un 6. Saeimas darbu?

— Jā, esmu bijis arī 5. un 6. Saeimas deputāts, tāpēc laikam varu veikt salīdzinājumus. Jāsaka, salīdzinot visu trīs pēc neatkarības atgūšanas ievēlēto mūsu parlamentu darbu, septītās Saeimas pirmais darba gads vērtējams kā ļoti cerīgs. Par to, manuprāt, liecina kaut vai tas, ka šajā parlamentā joprojām ir tikai sešas frakcijas un tikai viens tā sauktais neatkarīgais deputāts. Turklāt rodas iespaids, ka šī politiskā spektra stabilitāte arī turpmāk saglabāsies.

Domāju, 7.Saeimas darbs īpaši iezīmējas ar to, ka tā strādā apstākļos, kas ir izšķiroši Latvijas tālākai nākotnei virzībā gan uz Eiropas Savienību, gan uz NATO. Acīmredzot šīs Saeimas laikā nevienā no šīm starptautiskajām institūcijām Latvija vēl nekļūs par pilntiesīgu locekli. Taču tieši septītā Saeima ar savu darbu ieliks pamatus reālai līdzdalībai abās Latvijai tik ļoti svarīgajās organizācijās.

Manuprāt, parlamenta darbs šajā pirmajā gadā ir bijis ļoti konstruktīvs, to sekmēja šīs Saeimas diezgan kvalitatīvais un kvalificētais sastāvs. Gan pozīcijai, gan opozīcijai visumā ir bijusi raksturīga konstruktīva pieeja jautājumu risināšanai. Varbūt ir bijuši daži izņēmumi, ko es jau minēju savā uzrunā Saeimas sēdē 18.novembrī, norādot uz situāciju, kas radās pēc pensiju likuma grozījumu pieņemšanas. Taču arī tā zināmā mērā ir parlamentārās demokrātijas skola, kas mūsu valstij un tās likumdevējiem var nākt tikai par labu.

Bet kā jūs raksturotu Saeimas darba pēdējo mēnesi, kas šoreiz bija visai bagāts ar valstiski nozīmīgiem notikumiem?

— Jāatzīst, ka novembris šogad ir bijis politisko aktivitāšu ziņā vispiesātinātākais mēnesis. Ne tikai tāpēc, ka 11.novembrī svinējām Lāčplēša dienu un 18.novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 81. gadskārtu. Kā zināms, 13.novembrī bija sarīkota tautas nobalsošana attiecībā uz grozījumiem pensiju likumā. Noticis arī skolotāju streiks, kas zināmā mērā izraisījis destabilitāti valdības darbībā.

Lai gan darbs pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas otrajam jeb galīgajam lasījumam liecina, ka attieksme pret to ir ļoti konstruktīva gan parlamentā, gan valdībā. Šodien Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija praktiski pabeidza izskatīt visus valsts budžeta likumu pavadošos likumprojektus un arī apmēram 400 priekšlikumus 2000.gada valsts budžeta likumprojektam. Un jāteic, ka pamatvilcienos komisijas un valdības līmenī ir panākta vienprātība. Bet, kā valsts budžeta likums izskatīsies galīgajā veidā, to, protams, rādīs debates un balsojumi Saeimā nākamajā nedēļā.

Katrā ziņā novembris politiskā ziņā izrādījās ļoti saspringts. Bet es tomēr īpaši gribētu uzsvērt to, kas mani patīkami pārsteidza. Tā bija tā vienotība, ko mēs visi izjutām 18.novembrī visos svētku pasākumos, kas notika ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī laukos un mazpilsētās. Bija ļoti daudz apmeklētāju, piemēram, Rīgā bija ieradušies pilsoņi no visas Latvijas. Bija patīkama sajūta, ka, neraugoties uz visām tām grūtībām, kas mūs skar ikdienā, tomēr spējam apliecināt vienotību. Tas ir labs stimuls turpmākajam darbam.

Tātad tuvākajā laikā — decembra sākumā — Saeimā uzmanības centrā galvenokārt būs divi likumi — par valsts budžetu nākamajam gadam un arī par valsts valodu?

— Jā, abu šo likumprojektu izskatīšanai un pieņemšanai laikam gan tiks veltīts vairāk uzmanības. Tādēļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir ierosinājusi sākt izskatīt valsts budžeta likuma projektu dienu agrāk — jau nākamajā trešdienā, 1.decembrī. Par to rīt, 25.novembrī, lems Saeima. Jo viss pamatdarbs jau ir paveikts.

Attiecībā uz valsts valodas likumu turpinās nopietnas diskusijas gan starp frakcijām, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ietvaros. Notiek aktīvas konsultācijas ar ekspertiem no Eiropas organizācijām.

Domāju, ka 9.decembrī parlaments pieņems šo likumu. Vēl ir grūti prognozēt, kāds būs tā galīgais teksts. Taču esmu vienisprātis ar Valsts prezidenti par to, ka, neraugoties uz dažādiem viedokļiem politiskajā spektrā, ir iespējams pieņemt šo likumu tādu, kas atbilstu gan Satversmei, gan nacionālajām interesēm, gan EDSO ekspertu ieteikumiem. Tas varbūt skan utopiski, bet, domāju, šis pašreizējais process konsultāciju ietvaros vieš zināmu optimismu, ka galarezultāts patiešām varētu būt itin pieņemams.

Kad varētu beigties šī Saeimas rudens sesija?

— Par to mēs rīt lemsim vienā no plenārsēdes pārtraukumiem, kad tiks sasaukta Saeimas Prezidija un frakciju padomes kopīga sēde. Acīmredzot Prezidija priekšlikums būs pārtraukt rudens sesiju 20.decembrī un atsākt darbu ziemas sesijā 10.janvārī. Ceru, ka par to rīt vienosimies.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas un valdības lietu redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!