Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 31. maija sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien Saeima ievēlēja jaunu Valsts prezidentu – Valdi Zatleru.

Bija izvirzīti divi kandidāti, kuri uzturēja savu kandidatūru – Zatlera kungs un Endziņa kungs. Koalīcija vienojās, un par Valsts prezidentu tika ievēlēts Zatlera kungs. Kur ir grūtības un kas ir tas, kas manī rada bažas? Šajā procesā, līdzīgi kā valsts drošības likumu grozījumu pieņemšanā steidzamības kārtā Saeimā, netika uzklausīts ne ekspertu, ne sabiedrības, ne arī Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas viedoklis. Vairāku aptauju rezultāti liecināja, ka par Valsts prezidentu viennozīmīgi vajadzēja ievēlēt Endziņa kungu, ne Zatlera kungu. Koalīcija kārtējo reizi neieklausījās tajā, ko pauda sabiedrības vairākums. Kāds ir rezultāts? Šodien pie Saeimas nama bija sanākuši neredzēti daudz cilvēku, lai izteiktu savu viedokli. Pēc balsojuma cilvēki neizklīda, daudzi ļoti asi izteica savu nepatiku par notiekošo. Tā plaisa starp varu un tautu, kas ir izveidojusies valstī (vai nu to kāds grib atzīt vai ne), reāli pastāv. Zatlera kungam kā jaunievēlētam prezidentam tagad ir ļoti svarīgs uzdevums, bet to, vai viņš varēs vai nevarēs to pildīt, vai viņš kļūs par patiesi neatkarīgu un neietekmējamu prezidentu, mēs redzēsim. Pirmkārt, kā viņš veidos savu padomdevēju komandu, otrkārt, kādu viedokli pieņems valstij svarīgos jautājumos, tajā skaitā arī par referendumu saistībā ar grozījumiem valsts drošības likumos, kas notiks jau pēc mēneša.

“Jaunais laiks” pēc tam, kad Sandra Kalniete savu kandidatūru atsauca, atbalstīja Endziņa kungu. Tā mēs arī nobalsojām. Mēs argumentējām, ka varam domāt par labu vienam vai otram kandidātam, bet ir jāieklausās sabiedrības un tautas viedoklī. Tas diemžēl netika darīts. Ko darīt? Ir jāuzsāk nopietna sabiedriska diskusija par visas tautas vēlētu prezidentu, lai nākotnē nebūtu tā, ka tauta domā vienu, bet koalīcija dara pilnīgi pretēji.

J.Strazdiņš
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Latvijai bija vēsturiska diena, kad mēs izvēlējāmies trešo atjaunotās un neatkarīgās Latvijas Valsts prezidentu. Izvēlēšanās process nebija viegls. Mums bija daudz labu kandidātu, piedāvājumi tika izteikti vairākiem sabiedrībā ļoti pazīstamiem cilvēkiem. Taču bija svarīgi, lai no visiem mēs izvēlētos to labāko, neatkarīgāko, piemērotāko un perspektīvāko cilvēku ar augstu inteliģenci, spēcīgu un uzticamu Latvijas patriotu, kurš sevi ir pierādījis neatkarīgās Latvijas laikā un visās grūtībās pēc neatkarības atgūšanas, kas prata izdzīvot šajā laikā, izveidoja un nostiprināja savu vadīto iestādi, kas guvusi atzinību arī Eiropā un kurā strādā ar visaugstākajām tehnoloģijām. Tas ir ārsts Valdis Zatlers. Mums ir cerība, ka var piepildīties kārtējais fenomens, ko mēs novērojām Vairas Vīķes–Freibergas izvirzīšanas laikā. Augstas raudzes inteliģence spēja izaugt par visā pasaulē pazīstamu politisku personību un iegūt popularitāti. Tas varbūt apgrūtina jaunā Valsts prezidenta darbu, jo viņam būs jāmēģina līdzināties Vairai Vīķei-Freibergai. Zatlera kungs ir jauns un spējīgs, ļoti izturīgs un daudzsološs. Mēs ceram, ka tieši šī personība varētu būt tā, kas turpinās Vairas Vīķes-Freibergas iesākto.

Runājot par sabiedrības sašķeltību un sabiedrisko domu, es Zaļo un Zemnieku savienības vārdā neatļautos izteikties tik asi un radikāli. Es uzskatu, ka šī situācija ir mākslīgi veidota. Mums ir liela preses brīvība, un Latvija ir demokrātiska valsts. Taču preses ļaudis ir nedaudz aizmirsuši par savu vārdu atbildību. Brīvība ir arī liela atbildība, to teicis ir arī Zatlera kungs. To nevar izmantot pārāk ļaunprātīgi. Ne jau visi cilvēki šodien spēj izlasīt piecas vai sešas avīzes, noklausīties informāciju no ārvalstu informācijas sniedzējiem un noskatīties vairākas televīzijas programmas. Tas bieži vien ir nereāli. Lielāka ietekme ir Latvijas radio un Latvijas televīzijas pirmajam kanālam, tāpat arī avīzei “Diena”, kas sāka šo kampaņu ar ārvalstu finansētu nevalstisku organizāciju atbalstu. Es gribētu minēt “Delnu”, viņu tekstu un visu, kas tika tiražēts, organizējot milzīgu propagandu. Cilvēki nonāk šādu mediju ietekmē un sabiedriskā doma tā arī veidojas. Diemžēl šodien ne katram ir pieejama tāda informācija kā Saeimas deputātiem. Mēs savu darbu izdarījām pēc labākās sirdsapziņas. Mēs visi vienojāmies un guvām atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai. Mums bija ļoti atklāta diskusija starp koalīcijas partneriem. Mēs noskaidrojām katra mūsu koalīcijā ietilpstošā politiskā spēka domas un mēs tās respektējam. Tāpēc arī balsojums ir tāds, kāds tas ir – 58 balsis “par”. Protams, ka šī pretkampaņa koalīciju tikai nostiprināja. Tā koalīcijai bija laba skola, cik saskaņoti tai jāstrādā tālāk. Piektdien, Latvijas ārstu biedrībā tiekoties ar Valdi Zatleru, es pārliecinājos, ka mēs tiešām esam izdarījuši pareizu izvēli. Šis cilvēks ir ļoti piemērots tik svarīgam valsts amatam. Par to, ka viņš ir valstsvīrs, liecina arī tas, ka viņš izturēja pret sevi vērsto smago presingu un ka viņš nesalūza. Viņam, kā saka, ir potence labi strādāt.

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

Protams, ka šodienas notikums numur viens bija jaunā Latvijas Valsts prezidenta ievēlēšana. Tautas partija ar pilnu atbildības sajūtu balsoja, tāpat kā visa koalīcija, par perspektīvu, nākotni un par Latvijas izaugsmi. Šodien es gribu teikt lielu paldies visai sabiedrībai, kas atbalstīja mūsu kandidātu. Gan tiem, kuri bija ārā pie Saeimas, gan tiem, kuri rakstīja vēstules, gan arī tiem, kuri savu atbalstu izteica citādāk. Jāsaka, ka šī pretkampaņa, kādu priekšvēlēšanu laikā mēs līdz šim vēl nebijām pieredzējuši, radīja pretēju efektu. Tā koalīciju saliedēja. Ir tādas sarkanās līnijas, ko šodien minēja iekšlietu ministrs Godmaņa kungs, kuras šajā brīdī, man šķiet, tika pārkāptas. Turklāt nevis no valsts, valdības vai parlamenta puses, bet tieši no malas. Tāpēc liels paldies visiem, kuri saprata un kuri bija ar mums.

Pārējie jautājumi un turpmāk darāmais šodien palika ēnā. Tie ir daudzi likumprojekti gan Saeimā, gan valdības darbs. Man šķiet, ka mūsu ieguvums ir ļoti liels: tā ir stabilitāte. Mēs varam cerēt un domāt, ka Latvija straujiem soļiem dosies uz priekšu. Mums ir jādomā par izaugsmi, par izglītību un labākām darba vietām.

Visiem, kuriem ir sācies eksāmenu laiks, novēlu atcerēties, ka dzīvē panākumi ir sasniedzami, tikai nepārtraukti un cītīgi mācoties. Latvijas nākotne pieder tiem, kuri daudz strādā un daudz zina. Lai mums visiem veicas!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien būtiskākais notikums Saeimā bija Valda Zatlera ievēlēšana Valsts prezidenta amatā. Vēlēšanas notika saskaņā ar jauno Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu. Atšķirībā no abām iepriekšējām reizēm, kad pēdējā brīdī bija dažādi negaidīti notikumi, šoreiz kandidāti bija zināmi jau labu laiku pirms balsošanas. Bija iespēja diskutēt, izsakot dažādus un arī galēji pretējus viedokļus. Uzskatām, ka saprātīgi bija tas, ka koalīcija vienojās par kopīgu kandidātu. Šādu viedokli “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pauda jau pašā sākumā, uzskatot, ka neizdosies panākt, ka vienas valdības partijas kandidātu atbalstītu trīs citas partijas. Tādējādi šis kandidāts bija jāmeklē kopīgi. Meklējumi notika samērā sekmīgi. Valdis Zatlers bija tas kandidāts, par kuru varēja vienoties visas četras partijas. Nav tiesa, ka tas tika speciāli slēpts. Līdzko šī vienošanās tika panākta un bija arī paša kandidāta “jā” vārds, tad arī šī ziņa tika raidīta sabiedrībai. Protams, tika izskatīti arī vairāki citi pietiekami nopietni kandidāti, bet vai arī paši kandidāti šaubījās, vai arī kāda no partijām vai vairākas partijas iebilda. Tātad uzvārdi bija minēti, bet koalīcijas uzticība netika iegūta. Jāsaka arī, ka ne visi kandidāti bija gatavi riskēt šādā nopietnā startā. Domāju, ka arī balsojuma rezultāts nevarēja būt liels pārsteigums, jo balsu samērs apmēram jau bija zināms iepriekš. V.Zatlera pusē ir pieredze un sasniegumi konkrētā nozarē, kurus neviens nevar apšaubīt, arī viņa nelabvēļi ne. No mūsu puses simpātiski atzīmēt, ka šie sasniegumi gūti, neveidojot karjeru komunistiskajā partijā. V.Zatlers ir bijis Latvijas Tautas frontes pirmās domes loceklis, kas nepiemita abiem diviem iepriekšējiem Valsts prezidentiem pēc neatkarības atjaunošanas. Būtiski, ka neatkarīgi no samērā asās diskusijas, Zatlera kungs neapgāja sev neizdevīgus jautājumus. Varbūt cits viņa vietā šo lietu par aploksnēm būtu noklusējis, bet tad vienalga agri vai vēlu tas būtu parādījies citādā un, teikšu godīgi, kandidātam daudz nepatīkamākā veidā. Protams, ka neviens kandidāts, tajā skaitā arī Valsts prezidents, un cita amata ieņēmējs nav atbrīvots no nepieciešamības savest kārtībā visus jautājumus, kas skar attiecības ar nodokļu vai citām iestādēm, kuru priekšā visi ir vienādi. Stājoties šādā amatā, neviens neapgalvotu, ka viņš jau iepriekš zina visu, kas viņam būs jādara. Domāju, ka tas ir labi, ka vairāk nekā 30 dienu laikā līdz zvēresta nodošanai iespējams pārdomāt visu, kas jādara, un veidot savu palīgu un padomdevēju komandu.

Mēs izsakām cerību, ka Valdis Zatlers šajā amatā uzturēs ciešāku kontaktu ar Saeimas deputātiem un politiskajām partijām, kas viņu atbalstīja. Protams, viņš ieklausīsies arī tajos, kuri viņu neatbalstīja. Ceram, ka ievēlētais Valsts prezidents lielāku uzmanību pievērsīs arī iekšējās politikas jautājumiem. Ņemot vērā savu pieredzi, lielāka uzmanība noteikti tiks pievērsta tieši sociālajiem, labklājības un medicīnas jautājumiem. Tas būtu ļoti labi, jo, ņemot vērā Zatlera kunga pieredzi, valdībai un Saeimai tiktu dota viena otra vērtīga iniciatīva. Ceram arī, ka jaunais prezidents konsekventi turpinās Vairas Vīķes–Freibergas sākto ārpolitisko kursu un efektīvi izmantos gan NATO, gan arī Eiropas Savienības iespējas Latvijas kā nacionālas valsts interesēs.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Protams, ka šodien svarīgākā ziņa bija par Valsts prezidenta vēlēšanām. Mūsu frakcija, ilgi diskutējot, pieņēma lēmumu šodien tomēr balsot par alternatīvo kandidatūru Aivaru Endziņu. Galvenie mūsu argumenti pieņemtajam lēmumam bija sekojoši.

Mums ir liela problēma ar pašu ievēlēšanas formu. Iznāk, ka šodien par prezidentu tika ievēlēts cilvēks, kuru sabiedrība līdz šim nezināja. Tikai pirms nedēļas sabiedrībai bija iespēja iepazīties un uzzināt, kas viņš ir par personību, kāds viņš ir kā profesionālis, kādi ir viņa uzskati un kādas ir viņa domas par nākotni un savu darbību. Es domāju, ka principā nedēļas laikā to nav iespējams izdarīt. Aivars Endziņš ir pietiekami ilgi strādājis konstitucionālajā tiesā un sabiedrība varēja iepazīties ar viņa darba augļiem. Tieši tāpēc mūsu frakcija šodien balsoja par viņu.

Bet problēma tomēr paliek. Situācija diemžēl ir tāda, ka principā var ievēlēt jebkuru cilvēku, sākot ar profesoru un beidzot ar kādas Rīgas priekšpilsētas sētnieku, jo galvenais kritērijs, kāds izvirzīts šim cilvēkam, ir tas, ka viņš nepieder ne pie kādas politiskās partijas. Tagad mana vienīgā cerība ir tā, ka Zatlera kungs būs pietiekami stipra personība un ka viņš tomēr sapratīs, ka viņš ir visas Latvijas tautas prezidents, ka Saeimā ir ne tikai tās partijas, kuras balsoja par viņu, bet arī citas, kuras pārstāv ievērojamu iedzīvotāju daļu. Ceram, ka Zatlera kungs tomēr mēģinās distancēties un būt neatkarīgs, nevis neitrāls, kas tagad bieži vien ir populārs vārds. Tieši neatkarīgs. Neitrāls cilvēks ir kā plastilīns, ko var veidot kā kurš grib, bet neatkarīgs cilvēks patstāvīgi pieņem lēmumus, kurus viņš uzskata par svarīgiem. Es tomēr ceru, ka Zatlera kungs būs tieši šāda neatkarīga personība. Bet mums tomēr ir jādomā par to, kādā veidā tomēr grozīt Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmu, jo tieši šoreiz atklājās tās nepilnības.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Šodien Saeimas deputāti vēlēja nākamo Valsts prezidentu. Parlamentāriešiem bija jāizšķiras, vai šajā amatā atbalstīt koalīcijas virzīto ārstu Valdi Zatleru vai apvienības “Saskaņas centrs” virzīto bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aivaru Endziņu.

Lai paustu atbalstu Valsts prezidenta amata kandidātiem, šodien no rīta pie Saeimas nama pulcējās gan Zatlera, gan Endziņa atbalstītāji, un man gribētos pateikt lielu paldies visiem sabiedriski aktīvajiem Latvijas iedzīvotājiem. Bet Latvijas iedzīvotāju absolūtais vairākums tomēr izteicās par to, ka tieši Endziņa kungs ir tautas prezidents. Varu izdarīt secinājumu, ka “Saskaņas centrs” atkal gatavojas uzsākt diskusiju par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Ir zināms, ka mūsu frakcija izvirzīja Aivaru Endziņa kungu kā Latvijas Republikas Valsts prezidenta amata kandidātu sekojošu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Aivara Endziņa desmit gadu laikā vadītā Satversmes tiesa vienmēr ir bijusi neatkarīga, jo vadījās tikai un vienīgi no likuma. Aivars Endziņš ir pierādījis savas spējas stāvēt pāri politiskajām kaislībām un cīņām un pieņemt neatkarīgus lēmumus. Mūsuprāt, šāda prasība valsts galvam ir ļoti nozīmīga.

Otrkārt, Aivaram Endziņam ir milzīga autoritāte sabiedrībā.

Treškārt, kas ir pats galvenais, viņš ir politiski neatkarīgs cilvēks. Pierādījums tam ir viņa piekrišana kandidēt no “Saskaņas centra” frakcijas. Gribu pateikt paldies Endziņa kungam par sadarbību un uzticību.

Pēdējās dienās uzsāktā nomelnošanas kampaņa pret mūsu kandidātu Aivaru Endziņu ir nepieņemama. Īpaši neizskaidrojami ir apvainojumi, kas izskanēja no valsts visaugstāko personu puses. Mēs taču zinām, ka, piemēram, 1990.gada 4.maijā Aivars Endziņš balsoja par deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Mums šķiet, ka ar šo balsojumu tika izdarīta izvēle par labu neatkarīgai, brīvai un demokrātiskai Latvijai. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga savā intervijā Latvijas radio 30.maijā, salīdzinot abus izvirzītos Valsts prezidenta amata kandidātus, atzīmēja, ka “..vienu no viņiem, kā zināms, izvirzījusi Saeimas valdošā koalīcija, bet otru izvirzījusi viena partija, ko mēs saucam par “kreisu” un par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”. Turpinot šo domu, Vaira Vīķe–Freiberga teica, ka šīs partijas deputātiem, protams, arī esot tiesības izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu. Viņa lika saprast, ka šāda situācija met ēnu arī uz tās izvirzītu kandidātu. Vaira Vīķe-Freiberga savā intervijā, protams, domāja politisko organizāciju apvienību “Saskaņas centrs” un Aivaru Endziņu. Mēs uzskatām, ka katrai personai, jo īpaši valsts augstākajai amatpersonai, ir jābūt gatavai atbildēt par saviem vārdiem, jo īpaši, ja tie ir tik aizskaroši ne tikai 17 Saeimas frakcijas deputātiem, bet arī vēlētāju tūkstošiem, kuri 9.Saeimas vēlēšanās balsoja par “Saskaņas centru”. Līdz ar to mēs lūdzam Valsts prezidentes kundzi sniegt oficiālu paskaidrojumu par savā intervijā Latvijas radio teikto. Kādus politisko partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumus, viņasprāt, ir pieļāvis “Saskaņas centrs”, kurš no “Saskaņas centra” finansējuma avotiem prezidentei rada bažas par “Saskaņas centra” ievēlēto deputātu lojalitāti Latvijas valstij? Vai prezidentei ir bažas par visu 17 “Saskaņas centra” Saeimas deputātu lojalitāti Latvijas valstij, vai tikai par atsevišķu deputātu lojalitāti? Kāds tad konkrēti ir “Saskaņas centra” un Valsts prezidenta amata kandidāta Aivara Endziņa negatīvais sakars? Endziņa kungs nekad nav bijis šīs apvienības biedrs vai atbalstītājs. Vai prezidente apšauba arī Aivara Endziņa kunga lojalitāti Latvijas valstij? Mūs, protams, interesē, vai Vaira Vīķe-Freiberga ir iepazīstināta ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaužu rezultātiem, kuri liecina, ka partiju finansēšanas noteikumus ir pārkāpušas tieši valdošās koalīcijas partijas un ka apšaubāmi varētu būt šo partiju finanšu avoti. Vai vieni finansēšanas noteikumu iespējamie pārkāpēji ir lojāli Latvijas valstij, bet citi – nē? Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas centrs” uzskata, ka tieši Aivars Endziņš ar savu dzīvi un darbu ir pierādījis, ka godam ir pelnījis tautas uzticību.

A.Bērziņš
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Vispirms es arī gribu pateikties visiem, kuri aktīvi piedalījās Valsts prezidenta kandidatūras izvēlēšanā, novērtēšanā un atlasīšanā un atbalstīja šo procesu. Es domāju ne tikai tos, kuri šodien atrada iespēju atnākt pie Saeimas nama, bet arī tos daudzos cilvēkus, kuri šajā laikā un agrāk, kad sākās kandidātu izvirzīšana, rakstīja mums vēstules. Gribu teikt, ka šodien mēs esam nonākuši līdz jaunam Valsts prezidentam. Ievēlētā valsts prezidenta kandidatūru Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas ceļš” nebija izvirzījusi. Mēs jau pašā kandidātu izvirzīšanas sākumā skaidri un gaiši bijām definējuši: ja trim koalīcijas partijām izdosies vienoties par vienu kandidatūru, tad ceturtajai vienkārši ir jāpiekāpjas. Tā arī iznāca, ka ceturtā partija izrādījāmies mēs. Mēs savu, pēc manām domām, ļoti labu kandidāti Kārinu Pētersoni tālāk vairs nevirzījām. Mēs palikām pie trīs koalīcijas partiju izvirzītā kandidāta Valda Zatlera. Mēs viņu ļoti uzmanīgi uzklausījām, iztaujājām un izlēmām atbalstīt. Es aicinu visus žurnālistus un klātesošos pret Valdi Zatleru, īpaši pirmajā brīdī, izturēties saudzīgi. Jāsaka, ka viņš nav bijis ne komunistu partijā, ne arī kādās citās partijās. Viņš ir neatkarīgs kandidāts, kuram pēc definīcijas nevarētu būt liela politiskā pieredze, lai skaidri, tekoši un ļoti konkrēti atbildētu uz visiem jau iepriekš sagatavotiem žurnālistu vai kādu sabiedrisko organizāciju, vai arī jebkura Latvijas iedzīvotāja jautājumiem. Es domāju, ka Valdis Zatlers, kurš pēc izglītības ir ārsts, turklāt ļoti sekmīgs un viens no labākajiem Latvijā, tiks galā ar visām problēmām, kādas viņam kā jebkuram cilvēkam ir. Viņš būs ļoti labs Latvijas valsts prezidents, un mēs visi ar viņu leposimies.

Bez tam bija vēl arī Saeimas sēde, kurā tika izskatīti vairāki jautājumi. Minēšu tikai trīs. Divi no tiem skar reliģiskās lietas. Mēs trešajā lasījumā pieņēmām Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likumu. Turpmāk Latvijā arī ebreju reliģiskās kopienas darbosies saskaņā ar likumu. Es domāju, ka tas tikai veicinās sakārtotību šajā reliģiskajā konfesijā. Vēl galīgajā lasījumā mēs pieņēmām Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likumu. Tas nozīmē, ka arī vecticībniekiem pirmo reizi pēc daudziem simtiem gadu beidzot būs likums un arī viņi savu darbību varēs iekļaut likuma rāmī.

Šodien pirmajā lasījumā konceptuāli tika pieņemts Šengenas informācijas sistēmas darbības likums. Tas ir svarīgs tiem, kuri bez dažādām papildu pārbaudēm vēlas ceļot pa Eiropas Savienību un nākotnē vēlēsies to darīt vēl biežāk. Tātad, ja mēs būsim ieviesuši visas nepieciešamās sistēmas, no 2008.gada tas viss būs iespējams. Mēs pie tā strādājam.

Vēlreiz gribu pateikt visiem paldies. Mums ir jauns Valsts prezidents, kurš mīl cilvēkus. Mēs ar viņu leposimies.