"Esam uzņēmušies atbildību, un esam gatavi atbildēt"

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Turpinājums no 1.lpp.

Tam, ko — vēlreiz varu atkārtot — valdība ir izdarījusi, tas ir, 8,24 miljonu papildu pielikums četru mēnešu laikā atrasts, nav precedenta. Jāreformē sistēma — par to mums ir vienošanās ar arodbiedrību. Domāju, ka galu galā šī reforma šīs Saeimas laikā tiks veikta un arī mēs spēsim izpildīt tos solījumus, kuriem termiņš bija dots trīs līdz pieci gadi, jau šīs Saeimas laikā.

— Ja jūs sakāt, ka domāsiet tālāk, ko darīt šajā situācijā, runājot par Goldes kundzes demisiju? Vai jūs redzat vēl kādu iespēju iet pretī, es domāju, arodbiedrībām, meklēt šo kompromisu vēl kaut kur?

A.Šķēle:

— Vakardien valdība izskatīja visas iespējas. Vakardien budžeta likuma ietvaros ļoti daudzām skolām tika novirzīta papildu nauda skolu tīkla sakārtošanai — gan inventāra iegādei, gan jumtiem, gan sporta zālēm, siltināšanai. Kā zināt, tik tikko manas valdības laikā ir parakstīts un mēs sāksim šo vērienīgo projektu saistībā ar Pasaules banku par skolas infrastruktūras sakārtošanu. Tās visas ir lietas, ko mēs jutīsim jau nākamgad un kas noteikti šīs Saeimas pilnvaru laikā būs redzamas visā Latvijā. Man ir faktiski neiespējami pašlaik kaut ko teikt, 2000.gada budžeta ietvaros vēl, neredzot, kā mums veiksies ar tautsaimniecību, bet cerot, protams, ka tās tendences, kas vērojamas pēdējo trīs mēnešu laikā, būs noturīgas. Šobrīd tomēr es nevaru teikt, ka ir iespējams vēl ko papildus atrast.

— Vai jūs cerat, ka Goldes kundze varētu pārdomāt?

A.Šķēle:

— Es domāju, ka Goldes kundze varētu droši vien rīkoties saskaņā ar manis kā Ministru prezidenta pieņemtiem lēmumiem — tā, kā tas ir paredzēts likumā par Ministru kabineta iekārtu. Mans lēmums būs, kad būšu rūpīgi iepazinies ar visiem apstākļiem, ar visu šo samērā vienpusēji uzturēto fonu. Iespējams, ka man ir jātiekas arī ar Harbacēvičas kundzi, varbūt jārunā vēl ar kādiem pedagogiem no rajoniem. Es gribu saprast, vai kādam šķiet tas, ko valdība ir sākusi darīt, nav pareizi, vai kādam šķiet, ka tas četru mēnešu laikā nav bijis pietiekami. Un, ja tāda ir nostāja, tad es pieļauju, ka ministre arī nebūs gatava nekādā veidā šo pozīciju tālāk atbalstīt un man būs jāpaziņo par viņas demisiju.

— Nākamais temats — "Latvijas dzelzceļš". Vakar valdība skatīja šo jautājumu, un ir arī kāds lēmums. Gorbunova kungs to ir nosaucis par saprātīgu rezultātu tam visam, kas ir bijis. Kā jūs vērtējat?

A.Šķēle:

— Ir pabeigts valdības sēdes protokols, kas vakardien apstiprināts un šodien tiks parakstīts. Tur ir pateikts, ka mums ir jānodala atsevišķā valsts uzņēmumā infrastruktūras uzņēmums, lai kādam garnadzim negribētos pie lētām sliedēm un lēta biznesa ķerties klāt. Ir jāizveido atsevišķas operatoru kompānijas, kas ir pašreizējais "Latvijas dzelzceļa" ritošais un apkalpojošais sastāvs. Ir noteikts, ka ministram ir jānomaina pilnvarnieki, to neesam ierakstījuši protokola lēmumā, bet ministrs ir apņēmies sekot līdzi, ka netiks parakstīts vairs neviens galvojums, neviena atļauja, kamēr mēs nebūsim tikuši skaidrībā par finansu līdzekļu izmantošanu, jo finansu ministram vakardien bija nopietni argumenti, ieskaitot to, ka ir pat apturēti starptautiski tenderi, ir norādīts par negodīgu tendera pieteikumu. Ir bijusi kādam vēlme sliedītes iepirkt par dārgāku naudu, nekā tirgus to prasa. Šādi fakti ir zināmi, ministrs vakardien par to ziņoja. Gorbunova kungs ir gatavs šiem jautājumiem ļoti rūpīgi sekot, un es esmu pārliecināts, ka ministrs atbildīgi izturēsies pret visiem "Latvijas dzelzceļa" tālāksakārtošanas jautājumiem.

— Zorgevica kungs Latvija radio šodien apgalvoja, ka, viņaprāt, "Latvijas dzelzceļš" ir strādājis no visas sirds, veiksmīgi, sekmīgi, cik nu tas bija iespējams, un attīstījies pēc labākās sirdsapziņas.

A.Šķēle:

— Nevaru apšaubīt, ka "Latvijas dzelzceļš" kopumā ir nozīmīgs uzņēmums un tāpēc arī pelna valdības uzmanību. Tas, kā ir vērtējams darbs, droši vien būtu jāpaprasa tiem pasažieriem, kuru līnijas ir slēgtas. Kā zināt, man nācās iejaukties personīgi, lai apturētu dzelzceļa līnijas Vecumi—Balvi—Gulbene—Pļaviņas slēgšanu. Es esmu nodrošinājis, ka līnija nav slēgta. Mēs ļoti rūpīgi izskatīsim arī visu, kā varam palīdzēt "Latvijas dzelzceļam", domājot par infrastruktūras tālāku attīstību, bet mēs gribam būt ļoti atbildīgi. Tas, ka kompānija strādā ar zaudējumiem, diez vai pelna vērtējumu — veiksmīgi. Varbūt būtu bijis pareizāk, ja Zorgevica kungs lietotu situācijai atbilstošus formulējumus. Kompāniju, kas strādā ar zaudējumiem, saukt par ļoti veiksmīgu varbūt ir nedaudz neprecīzi. Vismaz pasažieru ziņā kompānija strādā ļoti neveiksmīgi.

— Nu, jebkurā pasaules valstī, cik es saprotu, pasažieru pārvadājumi rada zaudējumus, un tos jebkurā gadījumā subsidē valsts. Dzelzceļa vadība uzskata, ja valsts subsidē, piemēram, autopārvadājumus, tad dzelzceļš vairs nespēj konkurēt, it sevišķi ja tā izmaksas ir lielākas nekā autopārvadājumiem.

A.Šķēle:

— Var piekrist tam, ka valdībai agri vai vēlu nāksies ļoti precīzi formulēt pasūtījumu, par to valdība ir runājusi un apstiprinājusi pasažieru pārvadājumu koncepciju, tādēļ ir jānodala infrastruktūra, tādēļ par kravām ir jāprasa tā samaksa, kāda ir, un par dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem arī jābūt patiesai cenai, kāda ir. Šobrīd tur viss ir sajaukts kopā, nav skaidras infrastruktūras maksas. Galu galā viens pasažieris izmaksā Latvijā tikpat, cik viena tonna kravas. Man grūti iedomāties kādu tik svarīgu Latvijas pilsoni, kas maksātu tik daudz.

— Varbūt jūs?

A.Šķēle:

— Atvainojiet, mans svars ir 82 kilogrami.

— Bet jautājums par paša Zorgevica kunga atbilstību amatam tomēr netika izvērtēts. Vai tas tiks aktualizēts?

A.Šķēle:

— Tas, atbilstoši likumam "Par valsts akciju sabiedrībām" ir jādara pilnsapulcei — tātad to noteikti darīs pilnvarnieki. Domāju, ir arī jāizveido padome, kas līdz šim nav bijusi valsts akciju sabiedrībā. Jābūt arī padomes un valsts pilnvarnieku izvērtējumam. Būs papildu pētījumi, ministrs ir lūdzis neatkarīgus auditorus vērtēt. Parādās arvien vēl jauni fakti, kas prasīs paskaidrojumus. Tad arī skatīsim, ko darīt ar šī "plaukstošā uzņēmuma" izcilo vadītāju Andri Zorgevicu.

— Ir viens klausītāju jautājums: vai tās līnijas, kas jau ir slēgtas, tiks atjaunotas un vai vajadzētu atjaunot?

A.Šķēle:

— Domāju, tas varētu būt jautājums nākamajiem pilnvarniekiem un ministram, kad mēs atkal valdībā pēc kāda laika skatīsim, kā veicas darbs. Ir paredzēts skatīt janvārī vēlreiz "Latvijas dzelzceļa" restrukturizācijas gaitu. Ministrs arī piekrita, ka tā vajadzētu darīt, tad arī varētu pacelties jautājums, kā ir ar tām nodalītajām līnijām, šobrīd slēgtajām pasažieru maršruta līnijām, kur vēl ir saglabājusies infrastruktūra, ko darīt, kā darīt — vai ir novērtēts tas ilgtermiņā. Var jau būt, ka daudzos gadījumos tas tiešām jau ir jāuzskata kā zaudēts, skatot iespējas atjaunot normālu pasažieru kustību.

— Zorgevica kungs teica: ja jau jūsu rīcībā ir tādi materiāli, kas ir pietiekami kompromitējoši, kāpēc tie neatrodas tajā iestādē, kurai ar to būtu jānodarbojas?

A.Šķēle:

— Ar attiecīgām pārbaudēm nodarbojas arī ministra pilnvaroti cilvēki. Jautājumi vēlāk noteikti tiks skatīti atbilstoši tam apstiprinājumam, ko mēs iegūsim. Ja būs apstiprinājumi par to, ka ir pārkāpti likumi par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanu, ja nav ievērotas procedūras, kādā veidā jābūt novērtētam biznesam, ja kāds man turpinās mēģināt iestāstīt, ka sliedes, kas ieiet putnu kūtī, ir tikpat vērtīgas par sliedēm, kas ieiet viskravnesīgākajā dzelzceļa stacijas mezglā, kurā apgrozās miljoniem tonnu, es domāju, tad noteikti būs kompetentu iestāžu rīcība. Šai zemē vairs sen cilvēki nav tik neprātīgi, lai ticētu padomiskiem lozungiem.

— Kā jūs reaģēsiet uz Lemberga kunga izteicieniem?

A.Šķēle:

— Es esmu palicis pie formulējuma, ka Lemberga kungs ir nepieklājīgs cilvēks. Par vairākiem pēdējā laikā sniegtiem paziņojumiem prokuratūra veiks pārbaudi. Ir kaut kādas robežas šim amatam, kuru pildu es, ir milzīga atbildība, milzīga sabiedriskā slodze, milzīga politiskā slodze, un es domāju, ka nevienam nav tiesību savu ofšorizācijas problēmu slēpšanu kārtot ar valsts amatpersonu apvainošanas taktiku.

— Trešais klausītāju jautājums vēl ir reakcija pēc referenduma. Jūs jau gan esat izteicis savu vērtējumu, vai jūs varētu to vēlreiz atkārtot?

A.Šķēle:

— Referendums beidzās ar to, par ko jau bija skaidrs pirms tam. Visi vadošie politiķi, politologi, kas saprātīgi spēja vērtēt situāciju, jau pirms tam prognozēja šī referenduma bezjēdzīgumu. Referendums notika, kvoruma nepietika, lai dabūtu kvalificējamus rezultātus. Līdz ar to jākonstatē, ka opozīcijas partijas, kas aģitēja tautu iet uz referendumu, nav savākušas pat tik balsu, cik tām bija, ejot uz septītās Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka cilvēki atbildīgi izturas pret šo visdemokrātiskāko viņu iespēju piedalīties un ietekmēt likumdošanu, un viņi to ir darījuši, precīzi pievienojoties valdības pozīcijai, aktīvi un skaidri pasakot: mēs neiesim, nepiedalīsimies, jo tas nav risinājums.

— Opozīcija jums pārmet, ka jūs esot zināmā mērā izrādījis, teiksim tā, pietiekamas bailes, zinot, ja būtu jāiet uz referendumu, tad jūs neiegūtu vajadzīgo atbalstu — šādā ziņā jūs varētu arī negūt atbalstu no tiem, kas vienkārši parasti stāv malā.

A.Šķēle:

— Es saprotu to izmisumu un visus argumentus, ar kuriem šobrīd mēģina operēt Bojārs, Rubiks, Jurkāns, nezinu, kas vēl. Man kā valdības vadītājam un kā Tautas partijas vadītājam bija pienākums precīzi un skaidri formulēt valdības pozīciju. Valdības pozīcija bija: referendums neko nerisina, referendums ir bezjēdzīgs, tajā nav jāpiedalās, jāļauj ātrāk likumiem stāties spēkā, jāļauj ātrāk novērst tās sociālās netaisnības, kas bija iebalsotas pirms septītās Saeimas vēlēšanām, ātrāk novērst draudus pensiju sistēmas sabrukšanai, un valdības pozīcija ir guvusi sabiedrības vislielāko atbalstu.

— Galvenās bažas rada tas, ka pēdējā laikā, piemēram, no Valsts prezidentes kundzes, parādās izteicieni par to, ka šie jau nebūs pēdējie grozījumi pensiju likumā — drīz būs atkal kādi grozījumi.

A.Šķēle:

— Zinu, ka opozīcija ir gatava nākt ar jauniem piedāvājumiem pensiju likuma grozīšanai. Nezinu, vai tas ir nepieciešams šobrīd, domāju, ka nē — pārāk esam šeit prātus visiem jaukuši, pateicoties opozīcijas negodīgajam plāniņam par referendumu, ko viņi mēģināja realizēt. Domāju, šobrīd nav pamata domāt par jauniem pensiju likuma grozījumiem. Šiem ir jāstrādā, mums jākonstatē, kādi ir rezultāti, vai situācija uzlabojas, vai mēs spējam, pensionāriem skatoties acīs, teikt: jā, esiet droši, naudas pensijām pietiks, mēs spēsim saglabāt esošās pensijas, mēs spēsim sākt palielināt tās, mēs esam apturējuši negodīgo pensiju pārrēķinu, kas bija izdarīts uz vairāk nekā 600 tūkstošu citu pensionāru rēķina, mēs esam atbildīgi par to, kā tālāk attīstīsies pensiju sistēmas sakārtošana.

— Cik ilgs laiks varētu būt droši vajadzīgs, kamēr tā lieta būs skaidra?

A.Šķēle:

— Nu, es domāju, ka vispār vajadzētu atturēties agrāk par pusgadu kaut ko teikt, bet tai pašā laikā es skaidri un gaiši vēlreiz varu atkārtot to, ko esmu jau teicis: diemžēl pēc tā visa, kas tika izdarīts īsi pirms septītās Saeimas vēlēšanām, vēl aptuveni divus gadus būs pienākums valdībai strādāt ar iztrūkumu, tātad deficītu sociālajā pensiju budžetā. Tā būs problēma vēl divus gadus visai Latvijas valstij, bet valdība, kuru vadu es, ir ļoti atbildīgi izturējusies, mēs rēķināmies ar šīm konsekvencēm, kas ir radušās no populisma pirms septītās Saeimas vēlēšanām. Mēs esam uzņēmušies atbildību uz sevi un gatavi par to arī esam atbildēt.

— Paldies!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā