• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 22. maija noteikumi Nr. 333 "Dabas parka "Numernes valnis" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.05.2007., Nr. 84 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157682

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.334

Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumos Nr.476 "Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli augu valsts izcelsmes produktos"

Vēl šajā numurā

25.05.2007., Nr. 84

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 333

Pieņemts: 22.05.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.333

Rīgā 2007.gada 22.maijā (prot. Nr.30 19.§)
Dabas parka "Numernes valnis" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas parka "Numernes valnis" (turpmāk - dabas parks) aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka funkcionālo zonējumu;

1.3. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību;

1.4. dabas parkā esošo dabas pieminekļu - aizsargājamo koku - aizsardzī­bas un izmantošanas kārtību.
2. Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
3. Dabas parka platība ir 978 ha. Dabas parka funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs un sezonas lieguma robežu apraksts - šo noteikumu 2.pielikumā.
4. Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm. Informatīvās zīmes paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā. Speciālo informatīvo zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.
5. Dabas parkā noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas parka zona.
II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas parkā
6. Zemes īpašniekiem (lietotājiem) aizliegts savā īpašumā (lietojumā) ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem, ūdenstecēm, ūdenstilpēm, kā arī takām, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas dabas parka apskatei.
7. Jebkāda veida reklāma dabas parkā izvietojama pēc attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes (turpmāk - reģionālā vides pārvalde) rakstiskas atļaujas saņemšanas.
8. Informāciju par dabas parka aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
9. Visā dabas parkā aizliegts:

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam nepiemērotās vietās;

9.2. pārvietoties pa ūdenstilpēm un ūdens­tecēm ar motorizēto ūdenstransportu, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

9.3. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

9.4. veikt zemes transformāciju, izņemot transformāciju, kas nepiecie­šama šo noteikumu 1.pielikumā norādīto tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai;

9.5. nosusināt purvus;

9.6. dedzināt sauso zāli un niedres, izņemot gadījumus, ja tas nepiecie­šams dabas apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās institūcijas rakstiska atļauja;

9.7. ierīkot jaunus meža ceļus;

9.8. audzēt zivis, tās piebarojot, kā arī turēt zivis iežogotās platībās;

9.9. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

9.10. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanai;

9.11. uzstādīt vēja ģeneratorus;

9.12. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību;

9.13. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašu­mam, ja kāda kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

9.14. celt un ierīkot jaunus aizsprostus un citas ūdens regulēšanas ietaises;

9.15. bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:

9.15.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

9.15.2. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

9.15.3. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku.
III. Regulējamā režīma zona
10. Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu aizsardzību īpaši aizsargājamām sugām, kā arī osveida vaļņa avotainajai dienvidu nogāzei, pārejas un augstajiem purviem, pārmitriem mežiem un kaļķainiem zāļu purviem ar dižo aslapi (Cladium mariscus).
11. Regulējamā režīma zonā aizliegts:

11.1. veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību, izņemot:

11.1.1. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošanu;

11.1.2. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu ar reģionālās vides pārvaldes rakstisku atļauju;

11.2. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

11.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

11.4. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlī­dzekļiem, mopēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību, vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

11.5. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

11.6. rīkot autosacensības, motosacen­sības, ūdensmotosporta un ūdensslē­po­šanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma brau­cienus;

11.7. ierīkot savvaļas augu, sēņu un dzīvnieku, kā arī to produktu pārdo­šanas un iepirkšanas punktus;

11.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personis­kajām vajadzībām;

11.9. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

11.10. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

11.11. bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:

11.11.1. vākt dabas materiālus kolekcijām;

11.11.2. veikt zinātniskos pētījumus.
IV. Dabas parka zona
12. Dabas parka zona ir izveidota, lai nodrošinātu skujkoku mežu uz osiem aizsardzību un sekmētu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem nepieciešamo apsaimniekošanu, kā arī dabas aizsardzības prasībām atbilstošu tūrisma un atpūtas infrastruktūras attīstību.
13. Dabas parka zonā aizliegts:

13.1. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē un kailcirtē, izņemot kailcirti baltalkšņu audzēs, ja audze tiek atjaunota ar ozolu, liepu, kļavu, osi, vīksnu vai gobu atbilstoši augšanas apstākļu tipam;

13.2. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, mopēdiem un pajūgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

13.3. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 cm, izņemot bīstamo koku novākšanu atbilstoši šo noteikumu 13.5.apakšpunktam;

13.4. no 15.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem, kā arī bīstamo koku novākšanu atbilstoši šo noteikumu 13.5.apakšpunktam;

13.5. cirst un novākt bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus) bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas;

13.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) pļavas un ganības, kā arī lauci Austrumlatgales virsmežniecības Kārsavas mežniecības zemes īpašuma ar kadastra numuru 68940010080 6.kvartāla 48.nogabalā;

13.7. bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:

13.7.1. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

13.7.2. atjaunot un ieaudzēt mežu sējot vai stādot;

13.7.3. rīkot autosacensības, motosa­censības, ūdensmotosporta un ūdens­slēpo­šanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

13.8. veicot kopšanas cirtes mistrotās audzēs (mežaudze, kuru veido divas vai vairākas koku sugas un kurā citu koku sugu piemistrojums veido vairāk nekā 10 % no kopējās koku krājas vai skaita):

13.8.1. veidot mežaudzi, kurā vienas koku sugas īpatsvars ir lielāks par 70 %, ja pirms kopšanas cirtes citu koku sugu krājas vai skaita īpatsvars mežaudzē ir vismaz 30 %;

13.8.2. samazināt citu koku sugu īpat­svaru mežaudzē, ja pirms kopšanas cirtes citu koku sugu krājas vai skaita īpatsvars mežaudzē ir mazāks par 30 %;

13.8.3. silā, mētrājā, lānā un damaksnī veidot mežaudzi, kurā priedes īpatsvars pārsniedz 90 %;

13.9. veicot kopšanas cirti, izcirst valdošās koku sugas valdaudzes kokus (izņemot augšanā atpalikušos, slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

13.9.1. priežu un ozolu audzēm - 60 gadu;

13.9.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm - 50 gadu;

13.9.3. apšu audzēm - 30 gadu;

13.10. kopšanas cirtēs izcirst audzes vecākos un lielāka izmēra kokus (ekoloģiskos kokus). Saglabāšanai vispirms izvēlas resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļa­vas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām;

13.11. cirst kokus galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, sanitārajā cirtē un citā cirtē, ja nav saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.
14. Pieļaujamais galvenās cirtes veids ir koku ciršana vairākos paņēmie­nos, pastāvīgi saglabājot mežaudzes pirmā stāva augošo koku biezību ne mazāku kā:

14.1. 0,5 priežu audzēs silā, mētrājā, lānā un damaksnī;

14.2. 0,6 priežu audzēs pārējos meža augšanas apstākļu tipos un pārējo koku sugu audzēs visos meža augšanas apstākļu tipos.
15. Cērtot kokus galvenajā cirtē un kopšanas cirtē dabas parka zonā, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 dzīvotspējīgus vecākos un lielāka izmēra kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.
16. Veicot kopšanas cirtes priežu audzēs (silā, mētrājā, lānā un damaksnī), vispirms izcērtami vismaz 90 % egļu paaugā un otrajā stāvā. Kopšanas cirtes atļautas laikā no 1.septembra līdz 31.martam. Lai attīrītu cirsmu, pieļaujama ciršanas atlieku savākšana un izvešana vai sadedzināšana.
V. Sezonas liegums
17. Lai nodrošinātu netraucētu ūdens­putnu barošanos un atpūtu pēcligzdo­šanas un migrāciju periodā, dabas parka zonā noteikts sezonas liegums uz laiku no ledus izkušanas līdz 1.jūlijam.
18. Sezonas lieguma robežas noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.
19. Sezonas liegumā Numernes ezerā ir aizliegts atrasties laivām un uztu­rēties cilvēkiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams sezonas lieguma uzraudzībai, apsaimniekošanai un zinātnisko pētījumu veikšanai.
VI. Dabas pieminekļi
20. Dabas parkā esošie dabas pieminekļi - aizsargājamie koki - ir vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteik­tajiem izmēriem).
21. 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts:

21.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi;

21.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personis­kajām vajadzībām;

21.3. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

21.4. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

21.5. apkraut aizsargājamos kokus;

21.6. mainīt vides apstākļus - ūdens un koku barošanās režīmu;

21.7. veikt zemes transformāciju;

21.8. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

21.9. bez reģionālās vides pārvaldes rakstiskas atļaujas:

21.9.1. veikt aizsargājamo koku apsaimniekošanas pasākumus to turp­mākai aizsardzībai un saglabāšanai;

21.9.2. veikt tādu pazemes būvju celtniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

21.9.3. cirst kokus.
22. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta attiecīgās reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.
Pārejas noteikums
23. Zemes transformācija dabas parkā ir atļauta, ja saņemta zemes transformācijas atļauja līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izņemot zemes transformāciju šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma un atpūtas infrastruktūras objektu būvniecībai.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 22.maija noteikumiem Nr.333
Dabas parka "Numernes valnis" funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 22.maija noteikumiem Nr.333
Dabas parka "Numernes valnis" funkcionālo zonu sastāvs un sezonas lieguma robežu apraksts

I. Regulējamā režīma zona

1. Regulējamā režīma zonā ietilpstošo meža kvartālu, nogabalu un īpašumu kadastra numuru saraksts:

Nr.

p.k.

Īpašuma kadastra numurs

Meža kvartāla numurs

Meža nogabala numurs

Austrumlatgales virsmežniecība

Kārsavas mežniecība

1.1.

68940010080

6.

49., 50., 51.

1.2.

68940020006

8.

28., 29., 30., 38., 39.

9.

14., 26., 27.

16.

11., 12., 13., 20., 26., 27., 30.

17.

8., 9., 10., 11., 27., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 47., 53., 54., 55., 65., 66., 67., 73., 74., 75., 76.

1.3.

68940020007

17.

34., 35., 36., 52., 62., 63., 64., 71., 72., 77., 81., 82., 83.

18.

4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37.

19.

28., 29., 30., 31.

1.4.

68940030069

19.

1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27.

20

5., 6., 7., 8., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20.

21.

1., 2., 3., 4., 5., 6., 7.

1.5.

68940010003

(1995.g. inventarizācija)

1.

4. - daļa uz A no slēpošanas trases, 5., 6., 7., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16.

Vidējais (Lielais Kugru) ezers

1.6.

68940010001

(1993.g. inventarizācija)

2.

3.,4., 5. - A daļa līdz ceļam nogabala Z daļā

1.7.

68940010100

(2004.g. inventarizācija)

5.

2., 3.

1.8.

68940010047

(1998.g. inventarizācija)

1.

2., 3.

1.9.

68940010102

(2004.g.)

viss īpašums

1.10.

68940010071

viss īpašums

2. Īpašuma ar kadastra Nr.68940010003 1.kvartāla 4.nogabala regulējamā režīma zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.

p.k.

Koordinātu punkti

X koordināta

Y koordināta

2.1.

1

713477

6305524

2.2.

2

713470

6305609

2.3.

3

713499

6305621

2.4.

4

713542

6305554

3. Īpašuma ar kadastra Nr.68940010001 2.kvartāla 5.nogabala regulējamā režīma zonā ietilpstošās daļas robežas koordinātu saraksts:

Nr.

p.k.

Koordinātu punkti

X koordināta

Y koordināta

3.1.

1

713803

6305917

3.2.

2

713733

6306025

3.3.

3

713836

6306031

3.4.

4

713899

6306075

3.5.

5

713995

6306001

3.6.

6

713974

6305969

3.7.

7

713896

6305929

II. Dabas parka zona

4. Dabas parka "Numernes valnis" teritorija, kas neietilpst regulējamā režīma zonā, ir dabas parka teritorija.

III. Sezonas liegums

5. Sezonas liegumā ietilpst Numernes ezera rietumu daļa uz rietumiem
no līnijas, ko veido punkts 1 (koordināta X 714705 un Y 6306174) un punkts 2 (koordināta X 714868 un Y 6305729).

Piezīmes.

1. Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" kvartālu un nogabalu numerācijai izmantoti 2001.gada inventarizācijas dati.

2. Kadastrālā informācija pēc stāvokļa uz 2003.gada jūliju.

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 22.maija noteikumiem Nr.333
Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai (turpmāk - zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

02.JPG (5224 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) - gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma - baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums - tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars - baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šī pielikuma 3.1. un 3.2.apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 22.maija noteikumiem Nr.333
Aizsargājamie koki - vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.

p.k.

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

1

2

3

4

I. Vietējās sugas

1.

Apse (Populus tremula L.)

3,5

35

2.

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

1,6

25

3.

Āra bērzs (Betula pendula Roth)

3,0

33

4.

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)

3,0

32

5.

Pūpolvītols (Salix caprea L.)

1,9

22

6.

Egle (Picea abies (L.) Karst.)

3,0

37

7.

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)

1,5

32

8.

Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

4,0

28

9.

Parastā ieva (Padus avium Mill.)

1,7

22

10.

Parastā kļava (Acer platanoides L.)

3,5

27

11.

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

4,0

33

12.

Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)

4,0

30

13.

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)

3,0

30

14.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

4,0

34

15.

Parastais ozols (Quercus robur L.)

5,0

32

16.

Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)

1,9

20

17.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)

1,7

21

18.

Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

3,0

38

19.

Šķetra (Salix pentandra L.)

1,6

22

20.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)

0,8

11

II. Svešzemju sugas

21.

Skujkoki

   

21.1.

Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

1,5

24

21.2.

Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)

2,7

32

21.3.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)

1,6

22

21.4.

Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)

3,2

39

21.5.

Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)

1,3

15

21.6.

Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)

3,0

34

21.7.

Melnā priede (Pinus nigra Arnold)

1,9

23

21.8.

Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)

2,4

-

21.9.

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

1,4

16

21.10.

Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)

1,8

30

21.11.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)

1,9

22

21.12.

Veimutpriede (Pinus strobus L.)

2,7

36

21.13.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)

1,7

32

22.

Lapu koki

   

22.1.

Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)

1,4

20

22.2.

Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa')

1,6

25

22.3.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)

1,9

20

22.4.

Baltais vītols (Salix alba L.)

4,5

20

22.5.

Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)

3,2

30

22.6.

Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)

0,8

10

22.7.

Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1,2

15

22.8.

Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)

1,0

10

22.9.

Holandes liepa (Tilia x europaea L.)

2,8

26

22.10.

Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)

2,2

20

22.11.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)

1,9

20

22.12.

Lauku kļava (Acer campestre L.)

1,5

18

22.13.

Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)

1,6

18

22.14.

Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)

5,0

35

22.15.

Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)

1,6

20

22.16.

Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)

3,8

-

22.17.

Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia')

3,1

30

22.18.

Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata')

2,4

24

22.19.

Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown')

1,9

-

22.20.

Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)

3,0

23

22.21.

Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)

2,8

20

22.22.

Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)

2,0

23

22.23.

Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)

3,1

27

22.24.

Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)

1,0

8

22.25.

Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)

1,6

12

22.26.

Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)

1,9

27

22.27.

Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)

3,1

25

22.28.

Stepju goba (Ulmus minor L.)

2,2

20

22.29.

Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)

3,2

26

22.30.

Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea')

4,5

20

22.31.

Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)

0,7

10

22.32.

Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2,0

23

22.33.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1,9

12

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!