• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar labestību - pie bērna, pie sirds. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.1999., Nr. 381/383 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15721

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar savu, ar mūsu sarkanbaltsarkano - virs Latvijas, Svētā Gara tornī

Vēl šajā numurā

17.11.1999., Nr. 381/383

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar labestību — pie bērna, pie sirds

"Mēs negaidām, ka mūs kāds sauks: vai nelaimē, vai briesmās — mēs būsim klāt!" — apmēram tā savus draugus iedrošina Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna "Putnu operas" varoņi. Dzejniece un komponists savu darbu jau labu laiku kā paveikuši, taču naudas grūtības līdz šim nav ļāvušas parādīties operai uz mūsu Nacionālās operas skatuves. Tagad tai palīdzēs ceļu šķirt Latvijas Bērnu fonds, iekļaujot operas uzveduma projektu akcijā "Nepaej garām!". Žurnālisti par to tika informēti 12.novembra preses konferencē, kurā piedalījās fonda prezidents Andris Bērziņš un fonda patronese Aina Ulmane, Nacionālās operas direktora vietniece Indra Lukina, režisore Dace Micāne Zālīte, dzejniece Māra Zālīte, komponists Jānis Lūsēns un māksliniece Māra Krauja, kā arī akcijā iesaistīto firmu pārstāves: Monta Strēle (Drogas), Dzintra Uibo (Amaija), Maija Ozola (Latvijas Mobilais telefons) un Elita Mīlgrāve (Mikrofona ieraksti).

Kā uzsvēra Aina Ulmanes kundze, kas piedalījusies daudzos jo daudzos Bērnu fonda pasākumos un akcijās visos Latvijas novados un jau sen tiek godāta par Bērnu fonda krustmāmiņu, akcija "Nepaej garām!" allaž tiek aktualizēta Ziemassvētku laikā, taču patiesībā tā notiek visa gada garumā. Projekti vēršas plašumā. Tagad par Bērnu fonda partneri kļuvusi arī Nacionālā opera. Tā kā Ulmanes kundze ir arī Operas fonda dibinātāju pulkā, šī sadarbība solās būt sevišķi laba.

Nozīmīgākās Latvijas Bērnu fonda aktivitātes raksturoja fonda prezidents Andris Bērziņš.

Pērn Latvijas Bērnu fonds atskatījās uz desmit darbības gadiem, un šajā laikā tā programmas faktiski nav mainījušās. To mērķis joprojām ir bērnu aizsardzība, attīstības un izglītošanas veicināšana, veselības nostiprināšana, ģimeniskās audzināšanas sekmēšana un īpaši talantīgo bērnu atbalstīšana. Darba saturā un projektu virzībā tomēr notikušas būtiskas izmaiņas.

Deviņdesmito gadu sākumā pasaules sabiedrība pievērsa lielu uzmanību Latvijai kā valstij, kas tikko atguvusi neatkarību un sākusi politiskos, sociālos un ekonomiskos pārkārtojumus. Mūsu valstij tika sniegta nozīmīga humānā palīdzība, un LBF daudz nodarbojās ar humāno sūtījumu sagādi, saņemšanu un sadali. Mēbeļu un citu pirmās nepieciešamības mantu defīcīta laikā fonds nodarbojās arī ar sadzīves inventāra sadali trūcīgām daudzbērnu ģimenēm un vienreizēju pabalstu sagādāšanu īpaši trūcīgām ģimenēm.

Pārmaiņas fonda darbībā saistītas ne tikai ar starptautisko humānās palīdzības kravu samazināšanos un apsīkumu, bet arī ar samērā veiksmīgo sakaru nodibināšanu ar nopietnām starptautiskām organizācijām, pirmām kārtām ar Kristīgo bērnu fondu, Amerikas Latviešu apvienību, Nīderlandes Karalienes Julianas fondu, Apvienoto Nāciju Attīstības programmu, Kanādas un Lielbritānijas vēstniecību, kā arī vietējiem ziedotājiem. Tas ļāvis izstrādāt ilgtermiņa projektus, diferencēt mērķtiecīgu palīdzību atsevišķām bērnu kategorijām — bērniem, kuriem dažādu iemeslu dēļ trūkst vecāku gādības un aprūpes vai kuri cieš no varmācības, bada; iesaistīties mazgadīgo invalīdu integrācijas procesu veicināšanā; izveidot ilgtermiņa projektus daudzbērnu ģimeņu un bāreņu atbalstam, lai palīdzētu nodrošināt bērnu dotību attīstību un pilnvērtīgu izglītošanu, īpaši talantīgo bērnu atbalstīšanu. Starptautiskajos projektos tiek iesaistīti smagi slimie bērni no nabadzīgām ģimenēm. Tas palīdz nostiprināt ģimeņu materiālos apstākļus, paplašina bērnu redzesloku un veicina viņu garīgo attīstību, ceļ bērnu pašapziņu un arī atbildību pret saviem ārzemju labdariem.

Virzību uz sociālo problēmu mērķtiecīgāku risināšanu noteikusi iedzīvotāju materiālā noslāņošanās, tas, ka divas trešdaļas iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma un tūkstošiem ģimeņu draud izlikšana no dzīvokļiem bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas, kā arī straujš analfabētisma un nepilngadīgo noziedzības pieaugums.

Apzinoties, ka sabiedriskā organizācija nevar pārkārtot visu sociālās palīdzības sistēmu un mainīt sabiedrības uzskatus par šo problēmu, fonds par svarīgu darbības mērķi uzskata veidot konkrētus ģimeņu un īpaši bērnu sociālās aizsardzības pilotprojektus. Turpinās programma "Veselība". Vairāk nekā 24 tūkstoši latu ziedoti Latvijas Bērnu kardioloģijas centra ultrasonogrāfa iegādei. Tas dod iespēju sniegt kvalitatīvu palīdzību mazajiem pacientiem. Prāvi līdzekļi ziedoti bērnu ārstniecības iestāžu pilnveidošanai un attīstībai, kā arī izlietoti pediatru kvalifikācijas celšanai. Ziedojumu vākšanā aktīvi piedalās arī bērnu vecāki.

Lielu sabiedrības uzmanību ir guvis projekts "Mazgadīgo invalīdu nometnes". Šo projektu atbalstījuši "Latvijas Mobilais telefons", "Unibanka", "Lukoil Baltija", "Rīgas Piensaimnieks", "Latvijas Krājbanka" "Latvijas Energoceltnieks", "Joker LTD", Rīgas Skolu valde un Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija.

Dažādos Latvijas novados pērn bija noorganizētas 15 mazgadīgo invalīdu nometnes. Dažās nometnēs kopā ar slimajiem bērniem bija audžuģimeņu bērni, kā arī SOS pilsētiņas "Īslīce" audzēkņi. Notika visu novadu nometņu dalībnieku salidojums, kurā katras nometnes komanda rādīja, ko pieredzējušu pedagogu vadībā iemācījušies. Viena nometne izmaksā 1750 latu. Pieprasījums diemžēl ir stipri lielāks par iespējām to apmierināt.

Nozīmīgs ir ārzemēs dzīvojošo latviešu devums. Ziedojušas ir Latviešu biedrības, Dāmu komitejas, Latv, ev. lut. draudzes un individuālas personas no Dienvidfloridas, Oregonas, Sirakūzām, Norčepingas, Filadelfijas, Ņujorkas, Pitsburgas, Toronto, Longailendas, Mančestras, Klīvlendas, Čikāgas, Senatobijas, Valengongas u.c.

Programmā — "Bāreņi" tika turpināts agrāk iesāktais projekts — Helgas un Aivara Berkānu audžuģimenes dzīvojamās mājas "Mazputniņi" celtniecība. Vislielāko ieguldījumu deva Karalienes Julianas fonds (Nīderlande), Antons Benjamiņš, Ziemeļkalifornijas Latv. ev.lut. draudze un Dāmu komiteja, kā arī vairāki uzņēmumi. Turpinās Latvijas Bērnu fonda 1994.gadā iesāktie palīdzības projekti bāreņiem, kuri cenšas iegūt augstāko izglītību. Kalamazū Latv.ev.lut. draudze, Kārļa Rabāca piemiņas fonds, Ainas un Jura Pūliņu palīdzības fonds, Ainas un Voldemāra Pamovsku palīdzības fonds, Ilmāra Dzilnas palīdzības fonds, Lilijas Kleinhofas palīdzības fonds, fonds "Latvietis latvietim", Sigridas Reines palīdzības fonds, Annas Lindes piemiņas fonds un Karlīnes Sproģes piemiņas fonds ik mēnesi sūta stipendijas bāreņiem, kuri mācās dažādās mūsu valsts augstskolās.

Bērnu un jauniešu attīstību un izglītošanu veicinošu projektu atbalstam, kā arī īpaši talantīgu bērnu un atsevišķu pasākumu finansēšanai paredzēta programma "Attīstība, kultūra, talants". Vairākus gadus Bērnu fonds ir atbalstījis jaunu talantīgu mūziķu meklējumus, ko organizē fonda prezidija loceklis Arnolds Skride. Svarīgi ir tas, ka daudzi jaunie mūziķi konkursos stiprina pārliecību par savām spējām, rod stimulu tālākai profesionālai attīstībai un līdzdalībai starptautiskos konkursos. Daudzi kļuvuši par starptautisku konkursu laureātiem. Pianiste Lauma Skride ir septiņu starptautisku konkursu laureāte, augstākais viņas sasniegums — "Eirovīzijas" konkursa laureātes diploms. Vijolniece Baiba Skride ir astoņu starptautisku konkursu laureāte un pasaules spējīgāko vijolnieku visnozīmīgākā Nikolo Paganīnī konkursa 2.vietas ieguvēja, kā arī Latvijas Kultūras ministrijas Lielās mūzikas balvas īpašniece.

Sagādāti nozīmīgi naudas līdzekļi grāmatu izdošanai:"Dabaszinātņu pamati", "Dabaszinātņu pamati uzdevumos un vingrinājumos" — eksperimentālie mācību līdzekļi pamatskolai un "Dabaszinātņu pamatu apguve" — eksperimentāls mācību līdzeklis pamatskolas skolotājiem, kā arī "Pasaules zinātniskās un mākslinieciskās apgūšanas hronoloģiskā mozaīka" (no agrīnām civilizācijām līdz Jaunlaikiem), kas varētu veicināt starpkursu izolētības pārvarēšanu un vienotas kultūras un vēsturiskās ainas izpratnes veidošanos.

Programmā "Ģimene" tiek realizēti divējādu veidu projekti:

a) konkrētu daudzbērnu ģimeņu, studējošo bāreņu, mazgadīgo invalīdu un īpaši trūcīgo ģimeņu bērnu ilgtermiņa atbalsta projekti;

b) pilotprojekti, kuru uzdevums ir radīt sociālās aizsardzības modeļus bērniem, kas nebauda vecāku aprūpi, cieš no vardarbības, klaiņo, ubago, veic noziedzīgas darbības.

Sekmīgi attīstās Amerikas Latviešu apvienības un Latvijas Bērnu fonda sadarbība. Ir realizēti 28 kopīgi projekti, kuru ietvaros ikmēneša stipendijas saņēmušas vai saņem 137 ģimenes, t.sk. 29 studējošie bāreņi un daudzbērnu ģimenes, kurās aug 688 bērni.

Latvijas daudzbērnu ģimenēm ikmēneša stipendijas Ls 40 apmērā sūtījis Kalamazū Latviešu ev.lut. draudzes fonds, Evarista un Marinas Bērziņu, Tomasa un Dženiferes Bohannonu, Eritas Dzilnes, Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības, Arvīda un Vilmas Bolšteinu, Ainas un Voldemāra Pamovsku, Milvoku Latviešu ev.lut. draudzes un Sv. Trīsvienības draudzes palīdzības fondi, palīdzības fonds "Latvietis latvietim", kā arī Lidijas Dzelzītes, Almas Venters, Alises Polis un Austras Ritums piemiņas fondi. Stipendiju saņēmēji ir ģimenes no daudziem Latvijas novadiem, visvairāk no lauku rajoniem. Šis ir īpaši nozīmīgs ārzemju latviešu ieguldījums latviešu bērnu attīstībā. Daudzi ārzemju latvieši ir iesaistījušies arī individuālās ikmēneša konkrētu mazgadīgo invalīdu, nabadzīgu bērnu sponsorēšanas projektos. Adelaides Latviešu ev. lut. draudze no Austrālijas un Filadelfijas Latviešu ev. lut. Sv. Jāņa draudze no ASV regulāri sūta humānās kravas Latvijas ģimenēm. Radušies sponsori arī tādās valstīs, kuras agrāk bērnu sponsorēšanā nav piedalījušās. Tie ir Īrijas, Portugāles, Polijas, Slovēnijas un Spānijas iedzīvotāji.

Attīstās pēdējos gados izveidotie projekti Preiļu, Krāslavas, Kuldīgas un Talsu rajonā, kā arī Rīgas Zemgales priekšpilsētā. Izveidoti jauni projekti Liepājā, Dobeles un Ogres rajonā. Tā kā lielākā daļa Krāslavas projekta bērnu pašreiz ir valsts aprūpē, sponsoru ziedotā nauda tiek uzkrāta bankā katra bērna kontā izglītības turpināšanai. Tā noderēs, sākot patstāvīgu dzīvi.

Sponsoru labvēlība ir liels projektu direktoru nopelns. Šo grūto un sarežģīto darbu veic LBF nodaļu vadītāji, pilnvarotie pārstāvji rajonos, nesaņemot par to nekādu atalgojumu.

Pašlaik viens no visnozīmīgākajiem projektiem ir "Krīzes centrs Marsa gatve", ko būvē Rīgā, lai dotu patvērumu klaiņojošiem bērniem, palīdzētu mainīt viņu dzīvesveidu, meklētu un atrastu iespējas šiem bērniem dzīvot, augt, attīstīties, izglītoties cilvēciskos apstākļos, iemācītu izvēlēties tādu dzīves ceļu, kas ļautu izaugt par kārtīgiem ģimenes cilvēkiem, godprātīgiem Latvijas pilsoņiem.

Jau sekmīgi darbojas Krāslavas Bērnu sociālās rehabilitācijas centra "Mūsmājas" amatapmācības darbnīcas. Realizējas arī iecere — strādājot ar ģimenēm un sabiedrību, rast iespējas atgriezties bērniem savā ģimenē vai atrast jaunu ģimeni. Apmēram trešdaļa centra atklāšanas brīdī uzņemto bērnu jau ir pieņemti aizbildniecībā vai atgriezušies savā ģimenē. Viņu vietā ienākuši jauni bērni.

Nozīmīgs un finansiāli dārgs projekts ir Daugavpils Bērnu sociālās rehabilitācijas centrs "Priedīte". Saskaņā ar Daugavpils domes un LBF līgumu par projekta 1. posma finansēšanu Ls 33 000 projektā ieguldīja pašvaldība un tikpat lielu summu — LBF. Pirmā kārta ir sekmīgi pabeigta. Summējot naudas līdzekļus, celtniecības materiālu, sadzīves tehnikas un mēbeļu iegādi, Bērnu fonds jau ieguldījis 47 tūkstošus latu. 35 tūkstoši latu šim projektam atvēlēja Labklājības ministrija.

Īpaši jāuzsver, ka projekti "Krīzes centrs Marsa gatve", "Krāslavas un Daugavpils Bērnu sociālās rehabilitācijas centri", "Helgas un Aivara Berkānu audžuģimenes dzīvojamās mājas celtniecība Limbažos" ir vienas ķēdes posmi, kuru mērķis ir aizsargāt apdraudētos bērnus, nodrošināt viņiem ģimenisku dzīves un audzināšanas vidi, panākt bērnu atgriešanos savā ģimenē vai ievietot viņus citā normālā ģimenē, paglābt bērnus no posta, nodrošināt viņu nākotni.

LBF projektu realizēšanā vispusīgu atbalstu sniedz Rīgas Kongresu nams, mākslinieki Jānis Lūsēns, Ilze Purmaliete, bērnu vokālais ansamblis "Knīpas un Knauķi", ansambļi "Bet, Bet", "Līvi", brāļi Ziemeļi, gleznotājs Jānis Anmanis u. c., kuri ne tikai organizē labdarības pasākumus Ziemassvētkos un Bērnu aizsardzības dienā Latvijas mazgadīgajiem invalīdiem, bāreņiem, trūcīgiem bērniem, bet arī palīdz vākt ziedojumus dažādiem kultūras pasākumiem. Radoša un daudzpusīga sadarbība LBF ir izveidojusies ar Rīgas Skolēnu pils vadību un daudzajiem mākslinieciskajiem kolektīviem, kas nevainojami izprot bērnu auditorijas psiholoģiju un vēlmi aktīvi līdzdarboties. Nozīmīga ir LBF ilgstošā sadarbība ar Rīgas cirku, kura labdarības izrādes bērni gaida ar nepacietību un ir bezgala pateicīgi par dāvāto prieku.

Īpašs ir Karalienes Julianas fonda (Nīderlande) devums LBF biroja telpu remonta apmaksai un privatizācijai, kas ļāva biroja telpas iegūt fonda īpašumā, garantē drošību, ka pēc kāda laika atkal nebūs jāmeklē un jāremontē citas telpas, jāizgatavo jaunas veidlapas un cita dokumentācija, par adreses maiņu steidzami jāinformē vairāki tūkstoši partneru ārzemēs un Latvijā. Tas vienmēr prasa neplānotus finansu tēriņus un uz ilgu laiku paralizē fonda darbu.

Cieša sadarbība Bērnu fondam izveidojusies ar firmu "Latvijas Mobilais telefons", ko šajā sarunā pārstāvēja Maija Ozola . Viņa par to sacīja tā: "Mēs uzskatām, ka jāuzticas profesionāļiem. Un Bērnu fondā tādi ir. Mēs viens uz otru varam paļauties. Ziedojot līdzekļus, esam droši, ka tie sasniegs mērķi, tiks izmantoti vislabākajā veidā. Mēs paši nespētu tik vērienīgus projektus radīt, kādi ir Bērnu fonda izstrādātie projekti un programmas. Es esmu pārliecināta, ka jebkurš uzņēmējs var atrast iespēju atbalstīt kādu bērnu fonda iniciatīvu. Mēs, piemēram, sagādājām lauku bērniem iespēju piedalīties Ķīpsalā sarīkotajos bērnu svētkos. Lai viņiem Rīgas apciemojums būtu bagātīgāks, aizvedām viņus arī uz Zvēru dārzu. Kā tas viņus iepriecināja! Dažreiz nemaz nevajag tik daudz, lai sagādātu bērniem kādu jauku brīdi. Mēs katrā ziņā arī turpmāk atbalstīsim Bērnu fonda labos darbus. Tomēr bēdīgi ir tas, ka mēs visu laiku tikai lāpām caurumus, ārstējam sekas. Perspektīvā mums visiem kopā vajadzētu vairāk rūpēties par cēloņu novēršanu — par ģimeņu stiprināšanu, bērnu pienācīgu aprūpi un audzināšanu ģimenē.

Mikrofona ierakstu firmas direktore Elita Mīlgrāve savus kolēģus un žurnālistus iepriecināja ar gluži "siltu" kompaktdisku, kas ir patiesi ķēnišķīgs mākslinieku un producentu ziedojums bērniem. Flautistes Ditas Krenbergas, dziedātāju Māras Kraujas–Reines un Jāņa Sproģa, saksofonista Arta Gāgas un ērģelnieka Ata Stepiņa izpildījumā kompaktdiskā ierakstīti Jāzepa Mediņa un Romualda Kalsona, kā arī Baha un citu pasaules klasiķu skaņdarbi. Tā prezentācijas koncerts notiks Rīgas Domā 21. decembrī. Un uz jaunā kompaktdiska vāciņa līdz ar tā nosaukumu "Es esmu" varam izlasīt, ka visi ienākumi no tā realizācijas un prezentācijas koncerta ir ziedojums Latvijas Bērnu fonda akcijai "Nepaej garām!". Šos līdzekļus paredzēts izlietot bērnu nometņu sarīkošanai.

Monta Strēle uz preses konferenci bija ieradusies ar iespaidīgu uzskates līdzekli: triecienizturīgu stikla kasti, ko paredzēts izmantot kā krājkasīti naudas vākšanai publiskās vietās. Akciju sabiedrība "Drogas" akcijas "Nepaej garām!" atbalstam paredzējusi vākt ziedojumus visos savos veikalos. Decembrī paredzēts Liepājā atvērt jaunu veikalu, kur pirmajā mēnesī viens procents no ieņēmumiem tiks pārskaitīts projektam, kas paredz palīdzības sniegšanu bērniem, kuri cietuši no vardarbības.

SIA "Amaija" savukārt atbalstīs "Putnu operas" uzvedumu. Kā uzsvēra Dzintra Uibo, bērniem ir vajadzīga bērnu opera, turklāt oriģinālopera, latviešu autoru darbs.

Arī Indra Lukina atzina, ka oriģinālopera bērniem ir vairāk nekā nepieciešama. Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna "Putnu operas" uzvedums nebūs nekāds nieka iestudējums. Kā to prasa lieliskais librets un brīnišķīgā mūzika, tai jābūt varenai izrādei. Taču operas uzvedumam nepieciešami apmēram 50 tūkstoši latu. Tādējādi Bērnu fonds kļūs par iestudējuma līdzautoru. Un jācer, ka šī sadarbība turpināsies.

Jāni Lūsēnu jau godā par Bērnu fonda komponistu, jo viņa ieguldījums ir tiešām liels. Sadarbībā ar ansambli "Knīpas un knauķi" jau tapis uzvedums "Savādā pasaule", ko bērnu auditorija uzņem ar sajūsmu. Režisore Dace Micāne Zālīte, kas izraudzīta arī par operas režisori, tās atbalstam izveidojusi koncertuzvedumu, ko 28.decembrī varēs noskatīties rūpju bērni, bet 29.decembrī — turīgie ļaudis, kas par biļeti atļausies maksāt 100 latus, reizē saņemot biļeti uz "Putnu operas" pirmizrādi tieši pēc gada.

Māra Zālīte izteica prieku, ka vientuļā, pamestā "Putnu opera" ir iekļuvusi labdarības gaismas lokā un ar Bērnu fonda ierosmi tai radušās cerības tikt uz skatuves. Libretā izmantoti visiem bērniem pazīstami tēli un dažas situācijas no Hjū Loftinga grāmatiņām par doktoru Dūlitlu. Bet vispār sižets ir gana dramatisks — par diviem kanārijputniņiem, izciliem dziedātājiem, kas cenšas satikties, bet liktenis šķir viņus. Paralēli sižetiskajai līnijai notiek operas mēģinājumi — bērnu acu priekšā top brīnums, kāds taču ir opera. Jānis Lūsēns, būdams patiesi satraukts par bērniem domātās profesionālās mūzikas deficītu, dzejnieces veidoto libretu uzskata par izcili veiksmīgu. Spraigais, atraktīvais sižets, piedzīvojumi, kustība — tas bērnus var patiesi aizraut. Nekādu elektroniku komponists neparedz izmantot, lai bērni iepazītu dabisko fagota, mežraga, vijoles skanējumu un cilvēka balss skaistumu.

Kā sacīja Dace Micāne Zālīte, šī opera bērnus skolos un atvērs viņu sirdis labajam.

Aina Rozeniece,  "LV" nozares redaktore

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!