Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 24. aprīļa noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2007., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157197-noteikumi-par-preventivajiem-un-sanacijas-pasakumiem-un-kartibu-kada-novertejams-kaitejums-videi-un-aprekinamas-preventivo-neat...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.318

Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju pašvaldībai, lai kompensētu nekustamā īpašuma nodokļa par ēkām prognozes samazinājumu

Vēl šajā numurā

16.05.2007., Nr. 78

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 281

Pieņemts: 24.04.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.281

Rīgā 2007.gada 24.aprīlī (prot. Nr.25 31.§)
Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas
Izdoti saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 27.panta trešās daļas 5.punktu, 28.panta sesto daļu, 31.panta trīspadsmito daļu un 34.panta otro daļu un Sugu un biotopu aizsardzības likuma 4.panta 3.punktu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:

1.1. tieša kaitējuma draudu gadījumus, kuros Valsts vides dienests organizē preventīvos pasākumus;

1.2. kārtību, kādā tieša kaitējuma draudu gadījumā Valsts vides dienests organizē preventīvos pasākumus;

1.3. sanācijas mērķus un metodes, kuras izmanto, ja ir nodarīts kaitējums videi;

1.4. kārtību, kādā nosaka un veic sanācijas pasākumus, ja ir nodarīts kaitējums videi;

1.5. kārtību, kādā novērtē kaitējumu videi un aprēķina preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas;

1.6. kārtību, kādā Valsts vides dienests un operatori sniedz informāciju Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums videi;

1.7. zaudējumu atlīdzināšanu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu.
II. Preventīvie pasākumi
2. Valsts vides dienests (turpmāk - dienests) organizē preventīvos pasāku­mus, ja pastāv tieša kaitējuma draudi, kuru dēļ varētu tikt pārsniegti vides normatīvajos aktos noteiktie vides kvalitātes normatīvi, vai tie varētu radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un ja:

2.1. operators, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tieša kaitējuma draudus, neveic dienesta pieprasītos nepieciešamos preventīvos pasākumus;

2.2. operators, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tieša kaitējuma draudus, nepilda dienesta norādījumus par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem, un tādēļ netiek novērsti vai mazināti tiešā kaitējuma draudi;

2.3. nav konstatēts operators, kura profesionālā darbība izraisījusi tieša kaitējuma draudus;

2.4. preventīvie pasākumi, ko tieša kaitējuma draudu gadījumā veicis operators, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tieša kaitējuma draudus, nav pietiekami efektīvi, un tieša kaitējuma draudi nav novērsti;

2.5. operatoram nav jāsedz izdevumi par preventīvajiem pasākumiem Vides aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos.
3. Dienests šo noteikumu 2.punktā minētajos tieša kaitējuma draudu gadījumos:

3.1. nosaka tieša kaitējuma draudu cēloņus un rašanās vietu, novērtē tieša kaitējuma draudiem pakļauto teritoriju un dabas resursu veidus un, ja nav iespējama visu aizsargājamo dabas resursu aizsardzība, īstenojoties tieša kaitējuma draudiem, nosaka prioritāri aizsargājamos dabas resursus;

3.2. nodrošina savu darbinieku ierašanos vietā, kur pastāv tieša kaitējuma draudi, situācijas novērtēšanai un vietas apsekošanai;

3.3. informē institūcijas, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību, piesārņojumu, pārvadājumiem un civilās aizsardzības plāniem iesaistītas preventīvo pasākumu veikšanā, un sadarbībā ar šīm institūcijām piedalās preventīvo pasākumu organizēšanā, lai novērstu tieša kaitējuma draudus un sagatavotos iespējamās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;

3.4. ja nepieciešams, piesaista citas valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas tieša kaitējuma draudu novērtēšanā un novēršanā;

3.5. koordinē un sadarbojas informācijas apmaiņā ar valsts vai pašvaldību institūcijām un privātpersonām;

3.6. informē vietējo pašvaldību, kuras teritorija tiek vai var tikt ietekmēta;

3.7. sadarbībā ar vietējo pašvaldību, ja nepieciešams, informē iedzīvo­tājus, kas atrodas teritorijā, kuru varētu ietekmēt iespējamais kaitējums videi;

3.8. no operatora pieprasa tā veiktā monitoringa datus;

3.9. veic citus pasākumus, kas nepieciešami tieša kaitējuma draudu novēršanai.
4. Ja tieša kaitējuma draudu dēļ rodas vai var rasties draudi vai nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, dienests pieaicina Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu speciālistus tieša kaitējuma draudu novērtēšanā un novēršanā.
5. Ja tieša kaitējuma draudus ir izraisījuši objekti, uz kuriem attiecas normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska sama­zināšanas pasākumiem, vai ja tieša kaitējuma draudi atbilst civilās aizsardzības plānos noteiktajiem apdraudējumiem, preventīvo pasākumu organizēšana un veikšana notiek saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem un dokumentiem.
III. Videi nodarītā kaitējuma novērtēšana un neatliekamo pasākumu veikšana
6. Ja ir nodarīts kaitējums videi, dienests nekavējoties nodrošina videi nodarītā kaitējuma vietas pārbaudi, lai sniegtu sākotnējo vērtējumu par kaitējumu videi un noteiktu neatliekamos pasākumus. Pārbaudē dienests apseko videi nodarītā kaitējuma vietu un novērtē tā apmēru un veidu, kaitējumam pakļautos dabas resursus un cilvēku veselību, kaitējuma iespējamo izplatību un tā novēršanas iespējas.
7. Ja kaitējums videi rada vai var radīt draudus vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, dienests pieaicina Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu speciālistus, lai novērtētu kaitējumu videi un noteiktu, organizētu vai novērtētu neatliekamos pasākumus un sanācijas pasākumus.
8. Pēc pārbaudes dienests nekavējoties sastāda pārbaudes aktu. Pārbaudes aktā norāda arī termiņu, līdz kuram operatoram, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, jāiesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plāns saskaņošanai. Ja neatliekamie pasākumi veicami nekavējoties un operators tos nav veicis, dienests pārbaudes aktā norāda pasākumus, kuri operatoram jāveic.
9. Ja dienests pārbaudē konstatē, ka operators jau ir veicis nepieciešamos neatliekamos pasākumus, pārbaudes aktā norāda veiktos pasākumus.
10. Operators pārbaudes aktā norādītajā termiņā iesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plānu, izņemot šo noteikumu 8. un 9.punktā minētos gadījumus. Dienests 30 dienu laikā izvērtē neatliekamo pasākumu plānu un pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu. Lēmumā norāda termiņu, kādā operatoram jāveic neatliekamie pasākumi. Ja nepieciešams, lēmumā sniedz norādījumus operatoram par veicamajiem pasākumiem.
11. Pēc neatliekamo pasākumu veikšanas operators nekavējoties par to rakstiski informē dienestu. Dienests organizē šo pasākumu izvērtēšanu un novērtē videi nodarīto kaitējumu.
12. Attiecībā uz kaitējumu videi novērtē:

12.1. kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;

12.2. kaitējumu ūdeņiem (virszemes vai pazemes ūdeņi):

12.2.1. kaitējumu zivju resursiem saskaņā ar zivsaimniecisko ekspertīzi;

12.2.2. kaitējumu ekoloģiskajai vai ķīmiskajai kvalitātei, kvantitatīvajam stāvoklim vai ekoloģiskajam potenciālam. Kaitējumu novērtē, salīdzinot esošo stāvokli ar ūdensobjekta pamatstāvokli, veicot nepieciešamās analīzes un izvērtējot monitoringa rezultātus, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus;

12.3. kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm. Kaitējumu novērtē, salīdzinot piesārņoto augsni vai zemes dzīles ar pamatstāvokli, veicot nepieciešamās analīzes un izvērtējot monitoringa rezultātus, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
13. Ja teritorijā, kurā nodarīts kaitējums videi, konstatē vairākus pēc izcelsmes, sastāva vai vecuma atšķirīgus piesārņojošo vielu veidus, novērtē atsevišķi katras piesārņojošās vielas veida kaitējumu videi.
14. Ja videi nodarītā kaitējuma novērtēšanai un lēmuma par sanācijas pasākumiem pieņemšanai ir nepieciešams dažādu institūciju, ekspertu vai speciālistu viedoklis, dienests ar rīkojumu izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj dienesta un citu Vides ministrijas padotībā esošo iestāžu pārstāvjus un, ja nepieciešams, ņemot vērā nodarīto kaitējumu videi, tās vietējās pašvaldības pārstāvjus, kuras teritorijā ir nodarīts kaitējums videi, vai citu iestāžu pārstāvjus. Ja kaitējums videi nodarīts meža zemēs, komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta pārstāvi.
15. Ja ar sākotnējo vērtējumu netiek iegūta pietiekama informācija, lai novērtētu kaitējumu videi, dienests veic atkārtotu pārbaudi. Dienests atkārtotajā pārbaudē var piesaistīt komisijas pārstāvjus, kā arī citas valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas, kurām ir līgums ar dienestu, un to atzinumus un analīžu rezultātus pievieno pārbaudes aktam.
16. Pēc atkārtotās pārbaudes dienests sastāda pārbaudes aktu. Pārbaudes aktā norāda arī termiņu, līdz kuram operatoram, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, jāiesniedz dienestā sanācijas pasākumu plāns.
17. Lai pilnībā novērtētu videi nodarīto kaitējumu un pieņemtu lēmumu par sanācijas pasākumiem, dienests ir tiesīgs piesaistīt operatoru un organizēt papildu pasākumus, lai novērtētu kaitējumu videi. Dienests noskaidro, izvērtē un, ja iespējams, ņem vērā tā īpašnieka apsvērumus, kura nekustamajā īpašumā paredzēts veikt sanācijas pasākumus.
IV. Sanācijas mērķi un metodes un sanācijas pasākumu izvēle
18. Sanācijas mērķi ir šādi:

18.1. attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem - atjaunot pamatstāvokli, izmantojot primāro, papildu un kompensējošo sanāciju, kā arī novērst būtiskus draudus nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēku veselību. Atjaunošana, tai skaitā dabiskā atjaunošanās, attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nozīmē izpostīto dabas resursu vai pasliktinājušos ar dabas resursiem saistīto funkciju atjaunošanu līdz pamatstāvoklim, bet attiecībā uz augsni vai zemes dzīlēm - jebkāda cilvēku veselībai nelabvēlīgās ietekmes būtiska riska novēršana;

18.2. attiecībā uz kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm - atjaunot pamatstāvokli vai vismaz nodrošināt, ka piesārņojums tiek savākts, kontrolēts, ierobežots vai samazināts, lai tas, ņemot vērā zemes lietošanas mērķi, neradītu būtiskus draudus vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi.
19. Primārā sanācija ir pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot izpostītos dabas resursus vai pasliktinājušās ar dabas resursiem saistītās funkcijas līdz pamatstāvoklim vai iespējami tuvu tam.
20. Papildu sanācija ir pasākumu kopums, ko veic attiecībā uz dabas resursiem vai ar dabas resursiem saistītajām funkcijām, lai kompensētu primārajā sanācijā pilnīgi neatjaunotos izpostītos dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas. Papildu sanācijas mērķis ir sasniegt līmeni, kas līdzīgs dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju līmenim, kāds tas būtu, ja izpostītā teritorija būtu atjaunota līdz tās pamatstāvoklim.
21. Ja ar papildu sanāciju nav iespējams veikt atjaunošanu izpostītajā teritorijā, dienests pieņem lēmumu veikt atjaunošanu alternatīvajā teritorijā. Tas ir iespējams, ja alternatīvās teritorijas zeme pieder operatoram vai operators ir panācis vienošanos ar zemes īpašnieku. Ja iespējams un tas ir lietderīgi, alternatīvā teritorija ģeogrāfiski jāsaista ar izpostīto teritoriju, ņemot vērā ietekmētos dabas resursus, skartās īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamos biotopus.
22. Kompensējošā sanācija ir darbība, kuru veic, lai kompensētu dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju iekšējos zudumus, kas veidojušies no kaitējuma rašanās līdz brīdim, kad primārā sanācija ir pilnībā iedarbojusies. Šo kompensāciju veido papildu uzlabojumi īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām vai ūdeņiem izpostītajā teritorijā vai alternatīvajā teritorijā, un to nevar aizstāt ar finansiālu kompensāciju. Iekšējie zudumi rodas, ja izpostītie dabas resursi vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas nespēj pildīt savu ekoloģisko lomu vai nodrošināt funkcijas citiem dabas resursiem vai sabiedrībai, kamēr primārā vai papildu sanācija nav iedarbojusies.
23. Ja primārā sanācija nenodrošina vides atjaunošanos līdz pamatstāvoklim, veic papildu sanāciju.
24. Sanācijas metožu izvēlē ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem ievēro šādus nosacījumus:

24.1. nosakot primārās sanācijas pasākumus, dienests izvērtē iespēju atjaunot dabas resursus vai ar dabas resursiem sais­tītās funkcijas līdz pamatstāvoklim paātrināti vai izmantojot dabisko atjaunošanos;

24.2. nosakot papildu un kompensējošās sanācijas pasākumus un to apjomu, sākotnēji izvērtē visus dabas resursus, kuriem nepieciešama sanācija. Vispirms izskata pasākumus, kas paredz atjaunot tādus pašus dabas resursus vai ar dabas resursiem saistīto funkciju veidu, kvalitāti un kvantitāti. Ja tas nav iespējams, nodrošina alternatīvus dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītas funkcijas;

24.3. ja nav iespējams izmantot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minēto atsevišķu dabas resursu vai ar dabas resursiem sais­tīto funkciju pieeju un nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst vai to ir iespējams novērst tikai daļēji, dienests:

24.3.1. zaudējumus īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem aprēķina atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai;

24.3.2. kaitējumu ūdeņiem aprēķina kā zaudējumus attiecībā uz zivju resursiem saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu un kaitējumu attiecībā uz ūdeņos palikušā piesārņojuma vienību, kas novērtēts, aprēķinot vai veicot analīzes, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulai.
25. Papildu un kompensējošās sanācijas pasākumus plāno, lai tie nodrošinātu papildu dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas, ņemot vērā sanācijas pasākumu priekšrocības un to veikšanai nepieciešamo laikposmu.
26. Sanācijas metodes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem novērtē ar labākajām pieejamām metodēm, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

26.1. ietekme uz cilvēku veselību un sabiedrības drošību;

26.2. īstenošanas izmaksas;

26.3. panākumu varbūtība;

26.4. pakāpe, līdz kādai metode novērsīs turpmāko kaitējumu, un izvairīšanās no papildu kaitējuma, metodi īstenojot;

26.5. pakāpe, līdz kādai metode dos labumu katrai dabas resursa vai ar dabas resursu saistīto funkciju sastāvdaļai;

26.6. pakāpe, līdz kādai katrā metodē ņemti vērā sociālie, ekonomiskie un kultūras aspekti un citi būtiski faktori, kas raksturīgi teritorijai;

26.7. laikposms, kas nepieciešams, lai videi nodarītā kaitējuma atlīdzinā­šana būtu efektīva;

26.8. pakāpe, līdz kādai atjaunos teritoriju, kurā noticis kaitējums videi;

26.9. ģeogrāfiskā saikne ar kaitējuma skarto teritoriju.
27. Novērtējot sanācijas metodes, dienests var izvēlēties primārās sanā­cijas pasākumus, ar kuriem pilnībā līdz pamatstāvoklim nevar atjaunot nodarīto kaitējumu ūdeņiem vai aizsargājamām sugām, vai biotopiem vai ar kuriem atjaunošana notiks daudz lēnāk. Tādu lēmumu dienests var pieņemt tikai tad, ja dabas resursi vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas, kas iepriekš bija iespējamas primārajā teritorijā, pēc šī lēmuma pieņemšanas tiks kompensētas ar pastiprinātām papildu vai kompensējošām darbībām, lai nodrošinātu līdzīgu dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju līmeni, kāds bija iepriekš. Sanācijas papildu pasākumus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
28. Sanācijas pasākumus attiecībā uz kaitējumu zivju resursiem nosaka saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu.
29. Sanācijas pasākumus attiecībā uz kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm nosaka:

29.1. izmantojot riska novērtēšanas procedūras, ņemot vērā augsnes vai zemes dzīļu funkcijas un īpašības, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tipu un koncentrāciju, to izkliedes draudus un iespējamību;

29.2. ņemot vērā zemes lietošanas mērķi, kāds bija laikā, kad notika kaitējums. Ja zemes lietošanas mērķis ir mainījies, nosaka pasākumus, kas veicami, lai novērstu jebkādu kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību;

29.3. izvērtējot dabiskās atjaunošanās iespējamību bez tiešas cilvēku iejaukšanās;

29.4. ņemot vērā vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti;

29.5. ja nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst vai to ir iespējams novērst tikai daļēji, - aprēķinot radīto kaitējumu par palikušo piesārņojumu vienību, kas novērtēts, aprēķinot vai veicot analīzes, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulai.
V. Sanācijas pasākumu noteikšana un veikšana
30. Operators atbilstoši pārbaudes aktā noteiktajam termiņam izstrādā sanācijas pasākumu plānu, ņemot vērā šo noteikumu IV nodaļā minētās prasības, un iesniedz to dienestā izvērtēšanai un apstiprināšanai. Ja sanācijas pasākumu veikšanu organizē dienests, sanācijas pasākumu plāna izstrādi organizē dienests.
31. Ja operators nav konstatēts vai kaitējumu videi ir izraisījusi persona, kas nav uzskatāma par operatoru, tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides normatīvo aktu prasības, sanācijas pasākumus organizē dienests atbilstoši piešķirtajam finansējumam.
32. Ja operatoram sanācijas pasākumu plāna izstrādei ir nepieciešama dienesta rīcībā esošā informācija par videi nodarītā kaitējuma novērtējumu, dienests tā rīcībā esošo informāciju sniedz operatoram.
33. Dienests sadarbībā ar komisiju (ja tāda ir izveidota) Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos izvērtē operatora izstrādāto sanācijas pasākumu plānu, ņemot vērā videi nodarīto kaitējumu un šo noteikumu IV nodaļā minētās prasības, un pieņem lēmumu par sanācijas pasākumu veikšanu. Lēmumā norāda:

33.1. veicamos sanācijas pasākumus attiecībā uz kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem vai biotopiem, ūdeņiem un augsnei vai zemes dzīlēm. Ja kaitējumu videi nav iespējams novērst vai kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, norāda aprēķināto summu, kas operatoram jāiemaksā valsts pamatbudžetā, un termiņu, līdz kuram aprēķinātā summa iemaksājama valsts pamatbudžetā;

33.2. sanācijas pasākumu sākšanas laiku, šo pasākumu veikšanas kārtību un termiņu, līdz kuram minētie pasākumi pabeidzami;

33.3. termiņu, līdz kuram operatoram jāiesniedz informācija par sanācijas pasākumu gaitu;

33.4. citus nosacījumus vai norādījumus operatoram par sanācijas pasāku­miem.
34. Neņemot vērā šo noteikumu 27.punktā minētos nosacījumus un ievē­rojot Vides aizsardzības likuma 28.panta septīto daļu, dienests var pieņemt lēmumu, ka turpmākus sanācijas pasākumus neveic, ja:

34.1. veiktie neatliekamie un sanācijas pasākumi nodrošina, ka vairs nepastāv būtiski draudi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēku veselību, ūdeņiem vai aizsargājamām sugām un biotopiem;

34.2. prognozējamās veicamo pasākumu izmaksas, lai sasniegtu pamat­stāvokli vai līdzīgu vides kvalitātes līmeni, nav samērīgas ar panāktajiem ekoloģiskajiem ieguvumiem.
35. Ja operators, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, sanācijas pasākumu laikā konstatē, ka ar dienesta lēmumā norādītajiem sanācijas pasākumiem nevar novērst kaitējumu videi, operators iesniedz dienestā iesniegumu, kurā pamato nepieciešamību veikt grozījumus dienesta pieņemtajā lēmumā. Dienests izvērtē operatora iesniegumā minēto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
36. Pēc sanācijas pasākumu veikšanas operators rakstiski informē dienestu par veiktajiem pasākumiem, pievienojot iesniegumam informāciju, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi ir veikti atbilstoši dienesta lēmumam, tai skaitā akreditētu laboratoriju veikto analīžu testēšanas pārskatus.
37. Lai konstatētu, vai operators kaitējumu videi ir novērsis atbilstoši dienesta pieņemtajam lēmumam, dienests veic pārbaudi. Pārbaudē dienests piesaista attiecīgus speciālistus, ja dienesta rīcībā nav nepieciešamo speciālistu vai dienestam lēmuma pieņemšanai tas ir nepieciešams. Pārbaudes aktā norāda konstatētos faktus, kā arī nosaka operatoram veicamo vides monitoringu un termiņu monitoringa datu iesniegšanai dienestā, lai pārliecinātos, vai veiktie sanācijas pasākumi ir pietiekami efektīvi un nenotiek vides stāvokļa pasliktināšanās.
VI. Zaudējumu atlīdzināšana attiecībā uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem
38. Ja, izmantojot šo noteikumu IV nodaļā minētās sanācijas metodes, nav iespējams atjaunot īpaši aizsargājamās sugas vai biotopus pamatstāvoklī, dienests saskaņā ar šo nodaļu aprēķina nodarītos zaudējumus īpaši aizsargāja­mām sugām vai biotopiem, kas ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.
39. Kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām novērtē, ņemot vērā nodarīto kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem vai biotopiem. Ja šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.
40. Lai segtu kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem (piemēram, dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, ievainošana un to dzīvotņu postīšana, augu sugas indivīdu ciršana, noplūkšana, izrakšana, vākšana, bojāšana, lasīšana un to dzīvotņu postīšana), to atlīdzības apmērus nosaka atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma:

40.1. par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina 40 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu;

40.2. par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina 10 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu;

40.3. par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (4.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
41. Par tādu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 2., 3. vai 4.pielikumā, kaitējumu atlīdzina triju minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
42. Kaitējumu īpaši aizsargājamam biotopam (iznīcināšana vai bojāšana, piemēram, piesārņošana, uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve) atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katriem 10 m2 iznīcinātā vai bojātā biotopa. Nodarītos zaudējumus īpaši aizsargājamiem mežu un krūmāju biotopiem neaprēķina, ja mežam nodarītie zaudējumi aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību.
43. Par īpaši aizsargājamo putnu dējuma vai perējuma iznīcināšanu vai bojāšanu (olu bojāšana, olu vai mazuļu izņemšana no ligzdas) atlīdzināmā kaitējuma apmērs palielināms divas reizes par katru indivīdu atbilstoši grupai, kurā attiecīgā suga iekļauta.
VII. Preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšana
44. Šīs nodaļas prasības attiecas uz tām preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksām, kuras veidojas iestādei, organizējot vai veicot preventīvos, neatliekamos vai sanācijas pasākumus, tai skaitā iesaistot šo pasākumu veikšanā citas iestādes vai privātpersonas.
45. Preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas veido to darbu izmaksas, kas nepieciešami, lai samazinātu un novērstu kaitējumu draudus videi, veiktu neatliekamos un sanācijas pasākumus, novērstu kaitējuma dēļ videi nodarītos zaudējumus.
46. Preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķinā iekļauj:

46.1. tās iestādes maksas pakalpojumu faktiskos izdevumus, kura organi­zējusi vai veikusi preventīvos, neatliekamos un sanācijas pasākumus;

46.2. izmaksas, kas saistītas ar preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanu, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem starp iestādi, kura organizējusi preventīvos, neatliekamos un sanācijas pasākumus, un personām, kuras veikušas šajā punktā minētos pasākumus, un maksājumu dokumentiem;

46.3. iestādes administratīvās izmaksas, kas radušās, organizējot vai veicot preventīvos, neatliekamos vai sanācijas pasākumus.
47. 30 dienu laikā pēc tam, kad veikti šajos noteikumos noteiktie darbi, lai novērstu tieša kaitējuma draudus vai kaitējumu videi, iestāde sastāda aktu par preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksām. Aktā norāda preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķinu un nosaka termiņu, kādā attiecīgā summa samaksājama valsts pamatbudžetā.
VIII. Informācijas sniegšana gadījumos, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi
48. Operators informāciju par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums videi, iesniedz dienestā rakstiski atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam, vienlaikus nosūtot to arī elektroniski. Dienests izvērtē operatora iesniegto informāciju un, ja sagatavotā informācija ir nepilnīga vai nav norādītas visas šo noteikumu 5.pielikumā minētās prasības, uzdod operatoram to precizēt.
49. Dienests operatora sagatavoto informāciju iesniedz rakstiski Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā (turpmāk - aģentūra), vienlaikus nosūtot to arī elektroniski.
50. Ja dienests organizē preventīvos pasākumus, neatliekamos pasākumus vai sanācijas pasākumus, operators dienestam nesniedz informāciju par gadījumu, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi. Šajā gadījumā informāciju sagatavo dienests un iesniedz aģentūrā rakstiski, vienlaikus nosūtot to arī elektroniski.
51. Informāciju par gadījumu, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi, operators iesniedz dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nodarītā kaitējuma videi vai radītā tieša kaitējuma draudiem. Ja sanācijas pasākumi attiecībā uz nodarīto kaitējumu videi šajā termiņā nav vēl pilnībā pabeigti, operators iesniedz informāciju par kaitējumu videi un jau veiktajiem pasāku­miem. Turpmāko informāciju iesniedz pēc sanācijas pasākumu pabeigšanas, bet ne retāk kā reizi gadā.
52. Aģentūra elektroniski apkopo informāciju par gadījumiem, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi. Aģentūra izveido, uztur un aktualizē datu bāzi.
53. Datu bāzē iekļautā informācija ir publiski pieejama aģentūras mājas lapā internetā.
54. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumus Nr.117 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 43.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281
Piesārņojuma vienības vērtība atbilstoši piesārņojošo vielu klasifikācijai pēc to bīstamības

1.tabula

Ūdeņu piesārņošana

Nr.
p.k.

Piesārņojošo vielu un vielu grupu nosaukumi

Bīstamības klase

Piesārņojuma vienības vērtība
(Ls/t)

1.

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

vidēji bīstams

300,00

2.

Kopējais slāpeklis (N kop.)

vidēji bīstams

300,00

3.

Kopējais fosfors (P kop.)

vidēji bīstams

300,00

4.

Absorbējamie organiskie halogenīdi (summārais rādītājs AOX)

vidēji bīstams

300,00

5.

Cinks un tā savienojumi

bīstams

80000,00

6.

Varš un tā savienojumi

bīstams

80000,00

7.

Niķelis un tā savienojumi

bīstams

80000,00

8.

2,4-dihlorfenoksietiķskābe

bīstams

80000,00

9.

Akrilnitrils

bīstams

80000,00

10.

Alvas organiskie savienojumi (izteikti kā alva)

bīstams

80000,00

11.

Dihlormetāns

bīstams

80000,00

12.

Dietilamīns

bīstams

80000,00

13.

Dimetoāts jeb rogors

bīstams

80000,00

14.

Epihlorhidrīns

bīstams

80000,00

15.

Fenoli (fenolu indekss)

bīstams

80000,00

16.

Formaldehīds

bīstams

80000,00

17.

2-,3-,4-hloranilīni

bīstams

80000,00

18.

Hlorbenzols

bīstams

80000,00

19.

Naftalīns

bīstams

80000,00

20.

Polihlorbifenili (PHB)

bīstams

80000,00

21.

Simazīns

bīstams

80000,00

22.

Tributilfosfāts

bīstams

80000,00

23.

Trifluralīns

bīstams

80000,00

24.

Monoaromātiskie ogļūdeņraži (benzols, toluols, etilbenzols, ksiloli) ar summāro rādītāju BTEX

bīstams

80000,00

25.

Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

bīstams

80000,00

26.

Alahlors

bīstams

80000,00

27.

Atrazīns

bīstams

80000,00

28.

Benzols

bīstams

80000,00

29.

Hlorfenvinfoss

bīstams

80000,00

30.

Hlorpirifoss

bīstams

80000,00

31.

Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

bīstams

80000,00

32.

Diurons

bīstams

80000,00

33.

Fluorantēns

bīstams

80000,00

34.

Izoproturons

bīstams

80000,00

35.

4-(para)-nonilfenols

bīstams

80000,00

36.

4-oktilfenols

bīstams

80000,00

37.

4-terc-oktilfenols

bīstams

80000,00

38.

Benz[a]pirēns

bīstams

80000,00

39.

Benz[e]acefenantrilēns (3,4-benzofluorantēns)

bīstams

80000,00

40.

Benz[g,h,i]perilēns

bīstams

80000,00

41.

Benz[k]fluorantēns

bīstams

80000,00

42.

Indeno[1,2,3-cd]pirēns

bīstams

80000,00

43.

Tributilalvas katjons

bīstams

80000,00

44.

Arsēns un tā savienojumi

bīstams

80000,00

45.

Hroms un tā savienojumi

bīstams

80000,00

46.

Naftas necikliskie ogļūdeņraži

bīstams

80000,00

47.

1,2-dihloretāns

bīstams

80000,00

48.

Svins un tā savienojumi

īpaši bīstams

500000,00

49.

1,2,4-trihlorbenzols

īpaši bīstams

500000,00

50.

Aldrīns

īpaši bīstams

500000,00

51.

Dihlordifeniltrihloretāns (DDT), dihlordifenildihloretāns (DDD) un dihlordifenildihloretilēns (DDE)

īpaši bīstams

500000,00

52.

Dieldrīns

īpaši bīstams

500000,00

53.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

īpaši bīstams

500000,00

54.

Endrīns

īpaši bīstams

500000,00

55.

Heksahlorbutadiēns jeb perhlorbutadiēns

īpaši bīstams

500000,00

56.

Heksahlorbenzols

īpaši bīstams

500000,00

57.

Heksahlorcikloheksāns (visi izomēri), tajā skaitā lindāns

īpaši bīstams

500000,00

58.

Trihlormetāns (hloroforms)

īpaši bīstams

500000,00

59.

Izodrīns

īpaši bīstams

500000,00

60.

Kadmijs un tā savienojumi

īpaši bīstams

500000,00

61.

Perhloretilēns jeb tetrahloretilēns

īpaši bīstams

500000,00

62.

Pentahlorfenols

īpaši bīstams

500000,00

63.

Tetrahlorogleklis jeb tetrahlormetāns

īpaši bīstams

500000,00

64.

Trihloretilēns

īpaši bīstams

500000,00

65.

Trihlorbenzols (tehniskais maisījums)

īpaši bīstams

500000,00

66.

Antracēns

īpaši bīstams

500000,00

67.

Bromētie difenilēteri

īpaši bīstams

500000,00

68.

C10-C13 hloralkāni

īpaši bīstams

500000,00

69.

Endosulfāns

īpaši bīstams

500000,00

70.

Alfa-endosulfāns

īpaši bīstams

500000,00

71.

Nonilfenoli (izomēru maisījums)

īpaši bīstams

500000,00

72.

Pentahlorbenzols

īpaši bīstams

500000,00

73.

Trihlorbenzoli (izomēru maisījums)

īpaši bīstams

500000,00

74.

Tributilalvas savienojumi

īpaši bīstams

500000,00

2.tabula

Augsnes, grunts un ūdenstilpju gultnes piesārņošana

Nr.
p.k.

Piesārņojošo vielu un vielu grupu nosaukumi

Bīstamības klase

Piesārņojuma vienības vērtība
(Ls/t)

1.

Kopējais slāpeklis (N kop.)

vidēji bīstams

1000,00

2.

Kopējais fosfors (P kop.)

vidēji bīstams

1000,00

3.

Cinks un tā savienojumi

bīstams

10000,00

4.

Varš un tā savienojumi

bīstams

10000,00

5.

Niķelis un tā savienojumi

bīstams

10000,00

6.

2,4-dihlorfenoksietiķskābe

bīstams

10000,00

7.

Akrilnitrils

bīstams

10000,00

8.

Alvas organiskie savienojumi (izteikti kā alva)

bīstams

10000,00

9.

Dihlormetāns

bīstams

10000,00

10.

Dietilamīns

bīstams

10000,00

11.

Dimetoāts jeb rogors

bīstams

10000,00

12.

Epihlorhidrīns

bīstams

10000,00

13.

Fenoli (fenolu indekss)

bīstams

10000,00

14.

Formaldehīds

bīstams

10000,00

15.

2-,3-,4-hloranilīni

bīstams

10000,00

16.

Hlorbenzols

bīstams

10000,00

17.

Naftalīns

bīstams

10000,00

18.

Polihlorbifenili (PHB)

bīstams

10000,00

19.

Simazīns

bīstams

10000,00

20.

Tributilfosfāts

bīstams

10000,00

21.

Trifluralīns

bīstams

10000,00

22.

Monoaromātiskie ogļūdeņraži (benzols, toluols, etilbenzols, ksiloli) ar summāro rādītāju BTEX

bīstams

10000,00

23.

Poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO)

bīstams

10000,00

24.

Alahlors

bīstams

10000,00

25.

Atrazīns

bīstams

10000,00

26.

Benzols

bīstams

10000,00

27.

Hlorfenvinfoss

bīstams

10000,00

28.

Hlorpirifoss

bīstams

10000,00

29.

Di(2-etilheksil)ftalāts (DEHP)

bīstams

10000,00

30.

Diurons

bīstams

10000,00

31.

Fluorantēns

bīstams

10000,00

32.

Izoproturons

bīstams

10000,00

33.

4-(para)-nonilfenols

bīstams

10000,00

34.

4-oktilfenols

bīstams

10000,00

35.

4-terc-oktilfenols

bīstams

10000,00

36.

Benz[a]pirēns

bīstams

10000,00

37.

Benz[e]acefenantrilēns (3,4-benzofluorantēns)

bīstams

10000,00

38.

Benz[g,h,i]perilēns

bīstams

10000,00

39.

Benz[k]fluorantēns

bīstams

10000,00

40.

Indeno[1,2,3-cd]pirēns

bīstams

10000,00

41.

Tributilalvas katjons

bīstams

10000,00

42.

Arsēns un tā savienojumi

bīstams

10000,00

43.

Hroms un tā savienojumi

bīstams

10000,00

44.

Naftas necikliskie ogļūdeņraži

bīstams

10000,00

45.

1,2-dihloretāns

bīstams

10000,00

46.

Ekstrahējamie organiskie halogēnīdi (summārais rādītājs EOX)

bīstams

10000,00

47.

Svins un tā savienojumi

īpaši bīstams

100000,00

48.

1,2,4-trihlorbenzols

īpaši bīstams

100000,00

49.

Aldrīns

īpaši bīstams

100000,00

50.

Dihlordifeniltrihloretāns (DDT), dihlordifenildihloretāns (DDD) un dihlordifenildihloretilēns (DDE)

īpaši bīstams

100000,00

51.

Dieldrīns

īpaši bīstams

100000,00

52.

Dzīvsudrabs un tā savienojumi

īpaši bīstams

100000,00

53.

Endrīns

īpaši bīstams

100000,00

54.

Heksahlorbutadiēns jeb perhlorbutadiēns

īpaši bīstams

100000,00

55.

Heksahlorbenzols

īpaši bīstams

100000,00

56.

Heksahlorcikloheksāns (visi izomēri), tajā skaitā lindāns

īpaši bīstams

100000,00

57.

Trihlormetāns (hloroforms)

īpaši bīstams

100000,00

58.

Izodrīns

īpaši bīstams

100000,00

59.

Kadmijs un tā savienojumi

īpaši bīstams

100000,00

60.

Perhloretilēns jeb tetrahloretilēns

īpaši bīstams

100000,00

61.

Pentahlorfenols

īpaši bīstams

100000,00

62.

Tetrahlorogleklis jeb tetrahlormetāns

īpaši bīstams

100000,00

63.

Trihloretilēns

īpaši bīstams

100000,00

64.

Trihlorbenzols (tehniskais maisījums)

īpaši bīstams

100000,00

65.

Antracēns

īpaši bīstams

100000,00

66.

Bromētie difenilēteri

īpaši bīstams

100000,00

67.

C10-C13 hloralkāni

īpaši bīstams

100000,00

68.

Endosulfāns

īpaši bīstams

100000,00

69.

Alfa-endosulfāns

īpaši bīstams

100000,00

70.

Nonilfenoli (izomēru maisījums)

īpaši bīstams

100000,00

71.

Pentahlorbenzols

īpaši bīstams

100000,00

72.

Trihlorbenzoli (izomēru maisījums)

īpaši bīstams

100000,00

73.

Tributilalvas savienojumi

īpaši bīstams

100000,00

Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281
Pirmās grupas īpaši aizsargājamās sugas

1. Zīdītāji

1.1. Lācis, brūnais / Ursus arctos

2. Putni

2.1. Čūskērglis / Circaetus gallicus

2.2. Ērglis, jūras / Haliaetus albicilla

2.3. Ērglis, klinšu / Aquila chrysaetos

2.4. Ērglis, mazais / Aquila pomarina

2.5. Ērglis, vidējais / Aquila clanga

2.6. Klija, melnā / Milvus migrans

2.7. Klija, sarkanā / Milvus milvus

2.8. Lija, lauku / Circus cyaneus

2.9. Lija, pļavu / Circus pygargus

2.10. Piekūns, lielais / Falco peregrinus

2.11. Stārķis, melnais / Ciconia nigra

2.12. Ūpis / Bubo bubo

2.13. Zaļvārna / Coracias garrulus

2.14. Zivjērglis / Pandion haliaetus

2.15. Zoss, mazā / Anser erythropus

2.16. Zoss, sarkankakla / Branta ruficollis

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281
Otrās grupas īpaši aizsargājamās sugas

1. Zīdītāji

1.1. Lidvāvere / Pteromys volans

1.2. Susuris, lielais / Glis glis

1.3. Ūdrs / Lutra lutra

2. Putni

2.1. Apodziņš / Glaucidium passerinum

2.2. Apogs, bikšainais / Aegolius funereus

2.3. Apogs, mājas / Athene noctua

2.4. Baltirbe / Lagopus lagopus

2.5. Baltmugurdzenis / Picoides leucotos

2.6. Dūkuris, mazais / Tachybaptus ruficollis

2.7. Dūkuris, melnkakla / Podiceps nigricollis

2.8. Dūkuris, ragainais / Podiceps auritus

2.9. Dumpis, lielais / Botaurus stellaris

2.10. Dumpis, mazais / Ixobrychus minutus

2.11. Dzenis, trīspirkstu / Picoides tridactylus

2.12. Dzenis, vidējais / Picoides medius

2.13. Dzērve / Grus grus

2.14. Dzilna, pelēkā / Picus canus

2.15. Dzilna, zaļā / Picus viridis

2.16. Gārgale, brūnkakla / Gavia stellata

2.17. Gārgale, melnkakla / Gavia arctica

2.18. Gulbis, mazais / Cygnus columbianus

2.19. Gulbis, ziemeļu / Cygnus cygnus

2.20. Piekūns, lauka / Falco tinnunculus

2.21. Piekūns, purva / Falco columbarius

2.22. Pūce, purva / Asio flammeus

2.23. Pupuķis / Upupa epops

3. Rāpuļi

3.1. Bruņurupucis, purva / Emys orbicularis

3.2. Čūska, gludenā / Coronella austriaca

4. Ziedaugi un paparžaugi

4.1. Cietpaparde, Brauna / Polystichum braunii (Spenn.) Fee

4.2. Cietpaparde, daivainā / Polystichum aculeatum (L.) Roth.

4.3. Efeja, Baltijas / Hedera helix var. baltica Rehder

4.4. Ēnpaparde, vārpu / Blechnum spicant (L.) Roth.

4.5. Īve, parastā / Taxus baccata L.

4.6. Kreimule, Alpu / Pinguicula alpina L.

4.7. Pundurgrimonis, Zviedrijas / Chamaepericlymenum suecicum (L.) Asch. et Graebn.

4.8. Zilpodze, jūrmalas / Eryngium maritimum L.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281
Trešās grupas īpaši aizsargājamās sugas

1. Zīdītāji

1.1. Garausainis, brūnais / Plecotus auritus

1.2. Naktssikspārnis, bārdainais / Myotis mystacinus

1.3. Naktssikspārnis, Branta / Myotis brandtii

1.4. Naktssikspārnis, dīķa / Myotis dasycneme

1.5. Naktssikspārnis, lielais / Myotis myotis

1.6. Naktssikspārnis, Naterera / Myotis nattereri

1.7. Naktssikspārnis, ūdeņu / Myotis daubentoni

1.8. Platausis, Eiropas / Barbastella barbastellus

1.9. Pundursikspārnis / Pipistrellus pipistrellus

1.10. Ronis, pelēkais / Halichoerus grypus

1.11. Ronis, Baltijas pogainais / Phoca hispida bottnica

1.12. Sicista, meža / Sicista betulina

1.13. Sikspārnis, divkrāsainais / Vespertilio murinus

1.14. Sikspārnis, Natūza / Pipistrellus nathusii

1.15. Sikspārnis, platspārnu / Eptesicus serotinus

1.16. Sikspārnis, ziemeļu / Eptesicus nilssonii

1.17. Susuris, dārza / Eliomys quercinus

1.18. Susuris, lazdu / Muscardinus avellanarius

1.19. Susuris, meža / Dryomys nitedula

1.20. Vakarsikspārnis, mazais / Nyctalus leisleri

1.21. Vakarsikspārnis, rūsganais / Nyctalus noctula

2. Putni

2.1. Balodis, meža / Columba oenas

2.2. Baltacis / Aythya nyroca

2.3. Bārdzīlīte / Panurus biarmicus

2.4. Cīrulis, cekulainais / Galerida cristata

2.5. Cīrulis, sila / Lullula arborea

2.6. Čakste, brūnā / Lanius collurio

2.7. Čakste, lielā / Lanius excubitor

2.8. Čipste, stepes / Anthus campestris

2.9. Dižpīle, Sāmsalas / Tadorna tadorna

2.10. Dzilna, melnā / Dryocopus martius

2.11. Gaura, garknābja / Mergus serrator

2.12. Gaura, lielā / Mergus merganser

2.13. Grieze / Crex crex

2.14. Gugatnis / Philomachus pugnax

2.15. Kuitala / Numenius arquata

2.16. Ķauķis, grīšļu / Acrocephalus paludicola

2.17. Ķauķis, Seivi / Locustella luscinioides

2.18. Ķauķis, svītrainais / Sylvia nisoria

2.19. Ķikuts / Gallinago media

2.20. Ķīķis / Pernis apivorus

2.21. Ķīris, lielais / Larus ridibundus

2.22. Ķīris, mazais / Larus minutus

2.23. Laukirbe / Perdix perdix

2.24. Lietuvainis / Numenius phaeopus

2.25. Lija, niedru / Circus aeruginosus

2.26. Mušķērājs, mazais / Ficedula parva

2.27. Ormanītis / Porzana porzana

2.28. Ormanītis, mazais / Porzana parva

2.29. Paipala / Coturnix coturnix

2.30. Puskuitala, melnā / Limosa limosa

2.31. Pūkpīle, Stellera / Polysticta stelleri

2.32. Somzīlīte / Remiz pendulinus

2.33. Stārķis, baltais / Ciconia ciconia

2.34. Stērste, dārza / Emberiza hortulana

2.35. Stērste, lielā / Emberiza calandra

2.36. Šņibītis, Šinca / Calidris alpina schinzii

2.37. Tārtiņš, dzeltenais / Pluvialis apricaria

2.38. Tārtiņš, smilšu / Charadrius hiaticula

2.39. Tilbīte, dīķa / Tringa stagnatilis

2.40. Tilbīte, pļavas / Tringa totanus

2.41. Tilbīte, purva / Tringa glareola

2.42. Tītiņš / Jynx torquilla

2.43. Ūdensstrazds / Cinclus cinclus

2.44. Urālpūce / Strix uralensis

2.45. Vakarlēpis / Caprimulgus europaeus

2.46. Vistilbe / Lymnocriptes minimus

2.47. Zilrīklīte / Luscinia svecica

2.48. Zivjdzenītis / Alcedo atthis

2.49. Zīriņš, baltspārnu / Chlidonias leucopterus

2.50. Zīriņš, baltvaigu / Chlidonias hybrida

2.51. Zīriņš, jūras / Sterna paradisaea

2.52. Zīriņš, mazais / Sterna albifrons

2.53. Zīriņš, melnais / Chlidonias niger

2.54. Zīriņš, upes / Sterna hirundo

3. Rāpuļi

3.1. Ķirzaka, sila / Lacerta agilis

4. Bezmugurkaulnieki

4.1. Airvabole, divjoslu / Graphoderus bilineatus

4.2. Airvabole, platā / Dytiscus latissimus

4.3. Briežvabole, dižā / Lucanus cervus

4.4. Dēle, medicīnas / Hirudo medicinalis

4.5. Dižspāre, zaļā / Aeschna viridis

4.6. Dižtauriņš, cīrulīšu / Parnassius mnemosyne

4.7. Koksngrauzis, lielais, ozolu / Cerambyx cerdo

4.8. Perlamutrene, biezā / Unio crassus

4.9. Plakanis, sarkanais / Cucujus cinnaberinus

4.10. Pļavraibenis, ošu / Hypodryas maturna

4.11. Pļavraibenis, skabiosu / Euphydryas aurinia

4.12. Praulgrauzis, lapkoku / Osmoderma eremita

4.13. Pumpurgliemezis, četrzobu / Vertigo geyeri

4.14. Pumpurgliemezis, slaidais / Vertigo angustior

4.15. Purvspāre, raibgalvas / Leucorrhinia albifrons

4.16. Purvspāre, resnvēdera / Leucorrhinia caudalis

4.17. Purvspāre, spilgtā / Leucorrhinia pectoralis

4.18. Raibspārnis, esparsetu / Zygaena carniolica

4.19. Samtenis, gāršas / Lopinga achine

4.20. Sfings, zobspārnu / Proserpinus proserpina

4.21. Sīksamtenis, meža / Coenonympha hero

4.22. Upespērlene, ziemeļu / Margaritifera margaritifera

4.23. Upjuspāre, dzeltenkāju / Stylurus flavipes

4.24. Upjuspāre, zaļā / Ophiogomphus cecilia

4.25. Zilenītis, brūnvālīšu / Maculinea teleius

4.26. Zilenītis, esparsetu / Agrodiadetus damon

4.27. Zilenītis, lielais, mārsilu / Maculinea arion

4.28. Zilenītis, zirgskābeņu / Lycaena dispar

5. Ziedaugi un paparžaugi

5.1. Akmeņlauzīte, dzeltenā / Saxifraga hirculus L.

5.2. Āmulis, baltais / Viscum album L.

5.3. Armērija, jūrmalas / Armeria maritima (Mill.) Willd.

5.4. Bezgale, prūšu / Laserpitium prutenicum L.

5.5. Bitene, sarmatainā / Geum hispidum Fr.

5.6. Brūngalvīte, lielziedu / Prunella grandiflora (L.) Scholler

5.7. Cefalantēra, sarkanā / Cephalanthera rubra (L.) Rich.

5.8. Cekuliņš, piramidālais / Ajuga pyramidalis L.

5.9. Cietpiene, krūmu / Crepis praemorsa (L.) Tausch

5.10. Cietpiene, mīkstā / Crepis mollis (Jacq.) Asch.

5.11. Cīrulītis, dobais / Corydalis cava (L.) Schweigg. et Körte

5.12. Cūknātre, spārnainā / Scrophularia umbrosa Dumort.

5.13. Dedestiņa, jūrmalas / Lathyrus maritimus (L.) Bigelow

5.14. Dedestiņa, kalnu / Lathyrus linifolius (Reichard) Bässler

5.15. Dedestiņa, zirņveida / Lathyrus pisiformis L.

5.16. Diždadzis, birztalas / Arctium nemorosum Lej.

5.17. Drudzene, krustlapu / Gentiana cruciata L.

5.18. Drudzene, tumšzilā / Gentiana pneumonanthe L.

5.19. Dzegužkurpīte, dzeltenā / Cypripedium calceolus L.

5.20. Dzegužpirkstīte, asinssarkanā / Dactylorhiza cruenta (O.F.Müll.) Soó

5.21. Dzegužpuķe, zalkšu / Orchis morio L.

5.22. Embotiņš, ķiploku / Teucrium scordium L.

5.23. Epipogija, bezlapainā / Epipogium aphyllum Sw.

5.24. Gaiļpiesis, augstais / Delphinium elatum L.

5.25. Jāņeglīte, dižā / Pedicularis sceptrum-carolinum L.

5.26. Jāņeglīte, meža / Pedicularis sylvatica L.

5.27. Klintene, melnā / Cotoneaster niger (Wahlb.) Fr.

5.28. Klintene, Skandināvijas / Cotoneaster scandinavicus B. Hylmö

5.29. Knīdija, mānīgā / Cnidium dubium (Schkuhr) Thell.

5.30. Kosa, lielā / Equisetum telmateia Ehrh.

5.31. Krustābele, šķībkausa / Crataegus plagiosepala Pojark.

5.32. Kurpīte, dzeltenā / Aconitum lasiostomum Rchb.

5.33. Lakacis, šaurlapu / Pulmonaria angustifolia L.

5.34. Mēlziede, Sibīrijas / Ligularia sibirica (L.) Cass.

5.35. Mēnesene, daudzgadīgā / Lunaria rediviva L.

5.36. Miešķis, krāsu / Galium tinctorium (L.) Scop.

5.37. Miķelīte, jūrmalas / Aster tripolium L.

5.38. Mugurene, mieturu / Polygonatum verticillatum (L.) All.

5.39. Nārbulis, sekstainais / Melampyrum cristatum L.

5.40. Neļķe, Fišera / Dianthus fischeri Spreng.

5.41. Neļķe, krāšņā / Dianthus superbus L.

5.42. Neotiante, cepurainā / Neottianthe cucullata (L.) Schltr.

5.43. Ofrīda, mušu / Ophrys insectifera L.

5.44. Pūķgalve, Ruiša / Dracocephalum ruyschiana L.

5.45. Retējs, Kranca / Potentilla crantzii (Crantz) Beck ex Fritsch

5.46. Rūgtene, ārstniecības / Gratiola officinalis L.

5.47. Rūgtlape, Igaunijas / Saussurea esthonica Baer ex Rupr.

5.48. Sārtene, grīņa / Erica tetralix L.

5.49. Septiņvīre, apaļā / Phyteuma orbiculare L.

5.50. Silpurene, meža / Pulsatilla patens (L.) Mill.

5.51. Skābardis, parastais / Carpinus betulus L.

5.52. Tofieldija, kauslapu / Tofieldia calyculata (L.) Wahlenb.

5.53. Tragantzirnis, nokarenais / Astragalus penduliflorus Lam.

Vides ministrs R.Vējonis
5.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 24.aprīļa noteikumiem Nr.281

01.JPG (102695 bytes)

02.JPG (114451 bytes)

03.JPG (96002 bytes)

04.JPG (92609 bytes)

05.JPG (84814 bytes)

06.JPG (112176 bytes)

07.JPG (98332 bytes)

08.JPG (100517 bytes)

09.JPG (82003 bytes)

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!