Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2007. gada 26. aprīļa likums "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2007., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi

Vēl šajā numurā

16.05.2007., Nr. 78

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 26.04.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi
1.pants. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulcē 2006.gada 16.maijā pieņemtā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme ar šo likumu tiek apstiprināta.
2.pants. Līdz ar likumu izsludināma Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme.
Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 26.aprīlī.
Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis
Rīgā 2007.gada 16.maijā
Pieņemta
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas
Satversmes sapulces sēdē 2006.gada 16.maijā
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversme
Preambula


Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju atklāja 1921.gada 6.septembrī kā Latvijas Fiziskās izglītības institūtu ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. 1945.gada 14.augustā ar Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās Komitejas un Latvijas Tautas komisāru padomes lēmumu Nr.166 institūts ieguva Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta nosaukumu.

Pirmie statūti apstiprināti 1921.gada 6.septembrī ar Latvijas Ministru prezidenta un izglītības ministra rīkojumu. Satversme apstiprināta 1992.gada 10.martā ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu Nr.352 "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu".

I. Vispārīgie noteikumi


1. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (turpmāk tekstā — akadēmija) ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās izglītības, zinātnes, kultūras un sporta institūcija — Alma Mater, kas atrodas Latvijā un kalpo tās tautas interesēm. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LSPA.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Latvian Academy of Sport Education (angļu valodā),

Akademie für Sportpädagogik Lettland (vācu valodā),

Латвийская академия спортивной педагогики (krievu valodā),

Academie pedagogique sportive de Lettonie (franču valodā),

Akademia Latviensis exercitationis corporis pedagogiae (latīņu valodā).

2. Akadēmijas juridiskā adrese: Brīvības gatve 333, Rīga, LV-1006, Latvija.

3. Akadēmijai ir atvasinātas publiskas personas juridiskais statuss. Tās zīmogā ir attēlots Latvijas Republikas mazais valsts ģerbonis un ietverti vārdi "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija". Akadēmijai ir savs karogs un ģerbonis. Akadēmijas karogs ir divkrāsains, viena puse sarkana ar Latvijas Republikas valsts mazo ģerboni zeltītā krāsā, otra puse balta ar akadēmijas ģerboni. Akadēmijas ģerbonis ir akadēmijas fasādes attēls ar četrām kolonnām, diskobola siluetu un uzrakstu "LSPA" puslokā zem tā.

Akadēmijas atklāšanas diena — 6.septembris — ir Akadēmijas svinamā diena.

4. Akadēmijā tiek realizēta akadēmiskā brīvība, tā ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām un iespējām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

Akadēmijas kompetenci nosaka Latvijas Republikas Saeimas apstiprinātā Satversme. Akadēmija darbojas saskaņā ar šo Satversmi, Latvijas Republikas likumiem un augstskolu starptautiskajiem nolīgumiem.

5. Akadēmija ir akadēmiska un profesionāla augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Studējošajiem līdztekus studijām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un sporta meistarības pilnveidošanu.

Akadēmijā īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas.

6. Absolventiem pēc studiju programmu apgūšanas izsniedz valstiski atzītu diplomu ar Latvijas Republikas mazā valsts ģerboņa attēlu. Diploma paraugu nosaka Ministru kabinets.

II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi


7. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību un sagatavotību, attīstīt sporta zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo un fizisko potenciālu, veicinātu to attīstību, nodrošinātu tautas harmonisku attīstību.

Akadēmija nodrošina studiju un zinātniskās pētniecības darba vienotību, iespēju iegūt akadēmiskos un zinātniskos grādus, profesionālās kvalifikācijas, sabiedriskās dzīves, tautsaimniecības, kultūras, izglītības, veselības uzturēšanas un nostiprināšanas, valsts pārvaldes un citās darbības jomās, kā arī nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.

8. Akadēmijas uzdevums ir gatavot akadēmiski izglītotus pedagogus. Akadēmija veic zinātniskās pētniecības darbu sporta zinātnes jomā un pedagoģijā. Realizē sporta darbinieku un pedagogu profesionālās kvalifikācijas celšanu un pārkvalificēšanos. Akadēmija sabiedrībai piedāvā iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus, sagatavo un izdod mācību grāmatas un mācību līdzekļus.

9. Akadēmijas akadēmiskās studijas paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu. Profesionālā augstākā izglītība paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas un profesionālo grādu iegūšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu, kā arī zinātnisko grādu iegūšana ir akadēmijas studiju un pētniecības darba mērķis.

10. Akadēmija izstrādā studiju plānus un programmas, lai studējošajiem būtu iespēja iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālās prasmes un iemaņas atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, kā arī studiju programmu atsevišķās daļas savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.

11. Akadēmija veicina tālākizglītību un piedalās tālākizglītības pasākumos. Tā sadarbojas ar citām augstskolām, zinātniskās pētniecības un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu.

12. Īstenojot savu darbības mērķi un uzdevumus, akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:

12.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība; studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle; brīva zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana), ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

12.2. studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

12.3. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām, ar civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.

13. Akadēmija dod iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību jebkuram Latvijas pilsonim un citām personām atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

III. Kompetence un darbības formas


14. Akadēmija atbilstoši savam darbības mērķim un uzdevumiem:

14.1. izstrādā un pieņem Satversmi;

14.2. veido personālsastāvu;

14.3. izstrādā un pilnveido studiju plānus, grafikus un programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto sporta zāles, stadionu, laboratorijas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas, akadēmisko izglītību, profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

14.4. nodrošina pārbaudījumu un eksā­menu prasības un procedūru tādā kvalitātē, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, studiju programmu apgūšanu atzītu citās augstskolās kā Latvijā, tā arī citās valstīs;

14.5. patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī akadēmijas zinātniskā pētniecības darba pamatvirzienus;

14.6. nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru;

14.7. nosaka darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām;

14.8. veic promociju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā;

14.9. veic tālākizglītības darbu;

14.10. ievēlē akadēmijas Goda doktorus, Emeritus profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas goda nosaukumus, prēmijas un personālstipendijas.

15. Saistībā ar studijām, sporta un zinātnisko darbību akadēmijai ir tiesības:

15.1. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, dibināt biedrības un nodibinājumus, kā arī būt par to biedru vai dibinātāju;

15.2. slēgt līgumus ar Latvijas Republikas un ārvalstu mācību, zinātniskām un citām iestādēm;

15.3. veikt saimniecisko darbību un izdevējdarbību.

16. Akadēmijas dibinātās biedrības, struktūrvienības, filiāles, iestādes, komercsabiedrības un citas organizācijas darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu (statūtu) pamata. Ja to darbība nesaskan ar nolikumu (statūtiem) vai ir pretrunā ar akadēmijas interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt to darbību.

17. Akadēmijas Senāts nosaka akadēmijas darbības iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

IV. Akadēmijas pašpārvalde un struktūrvienības


18. Akadēmijas pārstāvības, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

18.1. Satversmes sapulce;

18.2. Senāts;

18.3. rektors;

18.4. Revīzijas komisija;

18.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

19. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulce:

19.1. pieņem un groza akadēmijas Satversmi;

19.2. ievēlē un atceļ rektoru;

19.3. noklausās rektora pārskatu;

19.4. ievēlē akadēmijas Senātu un atsauc tā locekļus, apstiprina Senāta nolikumu;

19.5. ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus, apstiprina Revīzijas komisijas nolikumu;

19.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus, apstiprina Akadēmiskās Šķīrējtiesas nolikumu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulces dalībniekus ievēlē uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 procentiem un studējošo īpatsvars ne mazāks par 20 procentiem. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas pārstāvju kopsapulce, kura viņu ievēlējusi Satversmes sapulcē. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku(s) un sekretāru. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulces darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

20. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras. Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Senatorus ievēlē uz trīs gadiem Satversmes sapulce. Senāta sastāvā 75 procentiem jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem, studējošo īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20 procentiem. Vismaz 50 procentiem no Senāta sastāva jābūt profesoriem un asociētajiem profesoriem. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē studējošo pašpārvalde. Senāta sēdes vada Senāta priek šsēdētājs. Rektors un prorektori piedalās Senāta sēdēs kā Senāta locekļi ar balss tiesībām. Senāts:

20.1. ievēlē akadēmisko personālu, izņemot profesorus un asociētos profesorus;

20.2. lemj par studiju, zinātniskās, sporta, saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumiem;

20.3. nosaka studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības;

20.4. veido patstāvīgās komisijas un padomes, kas izstrādā priekšlikumus un dod atzinumus par Senāta lēmumu projektiem;

20.5. izveido Padomnieku konventu, kura darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums;

20.6. dibina, reorganizē un likvidē akadēmijas struktūrvienības, filiāles, iestādes un komercsabiedrības;

20.7. noklausās Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas atskaites.

21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju. Rektors pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot normatīvos aktus. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektors izveido konsultatīvo padomi (rektorātu). Prorektora amata ieņemšanas kārtību nosaka Senāta nolikums. Rektors nosaka prorektoru kompetenci.

22. Revīzijas komisiju ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.

Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un akadēmijas Satversmei.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā rakstveidā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.

23. Akadēmisko šķīrējtiesu ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvu veido trīs līdz pieci akadēmiskā personāla pārstāvji. Tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šķīrējtiesas sastāva, tos ievēlē studentu pašpārvalde. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei un no ieņemamā amata pēc darba devēja iniciatīvas viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

23.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

23.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

23.3. iesniegumus par Satversmes sapulces, Senāta un rektora lēmumu pārsūdzēšanu.

24. Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt augstskolas Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav akadēmijas personāls, akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu akadēmijas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis akadēmijas rektors, tad personas, kuras nav akadēmijas personāls, attiecīgos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

25. Akadēmijas struktūru nosaka, struktūrvienības, iestādes un komercsabiedrības dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Akadēmijas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Izglītības, zinātnes, sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir šādas struktūrvienības:

25.1. Studiju dome;

25.2. Sporta dome;

25.3. Dekanāts;

25.4. Institūts;

25.5. Katedra / Profesoru grupa;

25.6. Laboratorija;

25.7. Akadēmiskā personāla komisija;

25.8. Studiju programmu komisija;

25.9. Uzņemšanas komisija;

25.10. Ekspertu komisija;

25.11. Promocijas padome;

25.12. Sporta zinātnes nozares Profesoru padome.

26. Studiju dome koordinē katedru, profesoru grupu un institūtu savstarpējo darbību studiju jautājumos, izlemj studiju un studentu zinātniskā darba organizatoriskos jautājumus, ierosina jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Domē ir visu katedru, profesoru grupu vadītāji, institūtu direktori, dekāni, prodekāns un studiju daļas vadītājs. Studiju domi vada studiju prorektors. Studiju domes nolikumu apstiprina Senāts.

27. Sporta dome koordinē sporta darbu akadēmijā un ierosina jautājumus, kurus jāizskata Senātā. Domē ir katedru vadītāju vietnieki sporta darbā, sporta kluba vadītājs. Sporta domi vada sporta prorektors. Sporta domes nolikumu apstiprina Senāts.

28. Dekanāts ir akadēmijas struktūrvienība, kas nosaka un koordinē dienas nodaļas, maģistrantūras, doktorantūras, neklātienes nodaļas, pēcdiploma apmācības atbilstošas studiju programmas realizāciju akadēmiskās izglītības, akadēmiskā, zinātniskā grāda un profesionālās sagatavotības iegūšanai, nodrošina nepieciešamos apstākļus šai darbībai. Dekanāta darbību vada dekāns un sekretariāts. Pēc Studiju domes ieteikuma dekānus ievēlē Senāts uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Dekāns ir studentu, maģistrantu un doktorantu oficiālais pārstāvis visās studiju lietās. Sekretariāts pārzina dekanāta darbvedību. Dekanāta darbību nosaka nolikums, kuru apstiprina Senāts.

29. Institūts ir vienas vai vairāku zinātnisko apakšnozaru struktūrvienību apvienojums, kas savas kompetences ietvaros veic ar sporta speciālistu izglītošanu un tālākizglītību saistītu studiju, metodisko, zinātnisko un saimniecisko darbību. Institūtu izveido ar Senāta lēmumu. Institūta nolikumu apstiprina Senāts.

30. Katedra/profesoru grupa ir akadēmijas studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un piedāvā studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus. Katedras un profesoru grupas izveido ar Senāta lēmumu. Katedra un profesoru grupa ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus jautājumus atbilstoši tās darbībai, kuri ar Satversmi nav nodoti Studiju domes vai Senāta pārziņā. Katedras/profesoru grupas vadītāju ievēlē Senāts. Katedras un profesoru grupas vadītājs ir oficiālais katedras un profesoru grupas pārstāvis visās tās lietās. Piekritības ietvaros katedras un profesoru grupas var izveidot savas struktūrvienības. Katedras/profesoru grupas darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Senāts.

31. Laboratorija ir akadēmijas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no sporta vai citām zinātnes apakšnozarēm vai piedalās citu programmu realizācijā. Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši principiem, kas izteikti attiecībā uz katedrām un profesoru grupām. Laboratorijas nolikumu apstiprina Senāts.

32. Akadēmiskā personāla komisija izskata akadēmiskā personāla atbilstību ieņemamajam (ievēlētajam) amatam saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tās sastāvā ir vismaz pieci cilvēki, kurus apstiprina Senāts. Akadēmiskās personāla komisijas nolikumu apstiprina Senāts.

33. Studiju programmu komisija organizē un vada kursu programmu izstrādi un pilnveidošanu, kā arī koordinē to savstarpējo integrāciju. Tās sastāvā ir līdz septiņiem cilvēkiem, kurus apstiprina Senāts.

34. Uzņemšanas komisija organizē un vada jauno studentu uzņemšanu un imatrikulāciju. Tās struktūru, skaitlisko un vārdisko sastāvu katru gadu nosaka ar rektora rīkojumu.

35. Ekspertu komisija veic bakalaura un maģistra darbu ekspertīzi. Tās skaitlisko un vārdisko sastāvu nosaka Senāts.

36. Promocijas padome organizē un veic doktora zinātniskā grāda piešķiršanu un nostrifikāciju. Tās sastāvu ievēlē Senāts. Zinātniskā grāda piešķiršanas tiesības deleģē Ministru kabinets saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Promocijas padomes darbību nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

37. Sporta zinātnes nozares profesoru padome izveidota, lai nodrošinātu profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu sporta zinātnes nozarē. Tās sastāvu atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un nolikumu apstiprina Senāts.

38. Akadēmijas uzdevumu veikšanai tiek izveidotas citas struktūrvienības, kuru darbību regulē akadēmijas juridiskie dokumenti (nolikumi, rīkojumi u.tml.).

V. Personāls


39. Akadēmijas personālu veido:

39.1. akadēmiskais personāls — akadēmijas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

39.2. vispārējais personāls;

39.3. pilnā laika studējošie, arī maģistranti un doktorandi.

Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu veikt savus uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības Satversmes noteiktā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam. Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās. Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

40. Akadēmisko personālu veido:

40.1. profesori, asociētie profesori;

40.2. docenti, vadošie pētnieki;

40.3. lektori, pētnieki;

40.4. asistenti.

Personu var ievēlēt tikai vienā — profesora, asociētā profesora, docenta, lektora vai asistenta — akadēmiskajā amatā un tikai vienā augstskolā.

Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.

41. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome un, pamatojoties uz padomes lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

42. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Asociēto profesoru ievēlē uz sešiem gadiem akadēmijas Sporta zinātnes nozares profesoru padome, pamatojoties uz tās lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

43. Akadēmijas docenta (vadošā pētnieka) amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Docentu uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts un pamatojoties uz Senāta lēmumu, rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas laiku — sešiem gadiem.

Ievēlētajiem profesoriem, asociētiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstošu akadēmisko nosaukumu.

44. Akadēmijas lektora un asistenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir vismaz maģistra grāds. Lektorus, pētniekus un asistentus uz sešiem gadiem ievēlē akadēmijas Senāts. Lektoru un asistentu galvenie uzdevumi ir studiju darba nodrošināšana un vadīšana, kā arī pētniecības darba veikšana.

45. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu saturu, formu un organizē to izpildi, atbilstoši kursu programmām gatavo mācību grāmatas un līdzekļus.

46. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, var piešķirt goda nosaukumu — Emeritus profesors un citus akadēmijas goda nosaukumus.

47. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir studiju priekšmetam atbilstoša praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz septiņu gadu praktiskā darba pieredze. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešama priekšmetam atbilstoša piecu gadu praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu asociētā profesora amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē un atbilstoša augstākā izglītība.

48. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka akadēmijas Sporta zinātnes profesoru padomes nolikums. Pārējo akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēlē Senāts atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām. Akadēmiskā personāla kompetenci un darbību nosaka Senātā apstiprinātais "Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums".

Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var izlemt neizsludināt konkursu, bet pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.

49. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu (trīs mēneši) doktora disertācijas sagatavošanai. Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu programmu. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

50. Akadēmijas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, kā arī izmantot visus akadēmijas organizatoriskos veidojumus noteiktajā iekšējās darbības kārtībā.

51. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

52. Akadēmijā studējošie ir:

52.1. bakalaura un visu līmeņu profesionālo studiju programmu studenti;

52.2. maģistranti;

52.3. doktoranti.

53. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, un personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un vidējo izglītību apliecinošs dokuments. Ārzemnieku un bezvalstnieku tiesības studēt akadēmijā regulē Augstskolu likums. Akadēmijā var studēt personas, kuras:

53.1. ieguvušas akadēmijas prasībām atbilstošu vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu, profesionālo augstāko izglītību vai profesionālo grādu;

53.2. ieguvušas bakalaura vai tam pielīdzinātu grādu, lai pretendētu uz profesionālo kvalifikāciju vai maģistra grādu;

53.3. ieguvušas maģistra vai tam pielīdzinātu grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

54. Uzņemšanu akadēmijā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un akadēmijas Senāta apstiprinātajām papildus prasībām.

Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus akadēmijā. Studējošo izslēgšanu no studējošo saraksta regulē akadēmijas Senātā apstiprinātie noteikumi.

55. Studējošo tiesības:

55.1. iegūt augstāko akadēmisko vai augstāko profesionālo izglītību;

55.2. noteiktā kārtībā izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

55.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

55.4. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru;

55.5. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

55.6. saskaņā ar akadēmijas uzdevumiem realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju brīvību;

55.7. vēlēt un tikt ievēlētiem studentu pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās.

55.8. noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu studiju pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

55.9. dibināt biedrības, pulciņus, klubus.

VI. Studijas akadēmijā


56. Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas kārtību nosaka akadēmijas Senāts. Studijas akadēmijā notiek atbilstoši Senātā apstiprinātām studiju programmām. Studiju programmas ir:

56.1. bakalaura un augstākās profesionālās izglītības programmas, kuras ietver visas bakalaura grādam un profesionālām kvalifikācijām nepieciešamās prasības;

56.2. maģistra programmas, kuras ietver maģistra grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;

56.3. doktora programmas, kuras ietver doktora grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;

56.4. citas programmas, kuras ietver kvalifikācijas iegūšanai, celšanai vai pārkvalifikācijai nepieciešamās prasības.

57. Studiju saturs un apjoms, kā arī pārbaudījumos izvirzītās prasības pilna laika un neklātienes nodaļas studentiem ir vienādas.

Bakalaura, maģistra un doktora studijas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem un bakalaura, maģistra vai promocijas darba aizstāvēšanu Senāta apstiprinātā kārtībā.

Augstākās profesionālās izglītības studijas noslēdzas ar kompleksiem valsts pārbaudījumiem katras kvalifikācijas iegūšanai.

58. Akadēmijā iegūst akadēmisko izglītību un šādus grādus:

58.1. bakalaurs (akadēmiskais grāds);

58.2. maģistrs (akadēmiskais grāds);

58.3. doktors (zinātniskais grāds).

Akadēmijā var iegūt arī profesionālo augstāko izglītību un attiecīgu profesionālo kvalifikāciju, kā arī profesionālus grādus atbilstoši studiju programmām.

59. Akadēmija realizē kvalifikācijas celšanas, pārkvalificēšanās, citu kursu un semināru studiju programmas, tajā skaitā tālākizglītības programmas.

VII. Zinātniskā pētniecība


60. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmijas akadēmiskais personāls, iesaistot tajā studentus. Akadēmija patstāvīgi nosaka pētījumu virzienus, tematiku un koordinē pētījumu plānus. Zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas. Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu un Augstskolu likumu.

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība


61. Akadēmijas īpašumā var būt kustama, nekustama manta, intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Akadēmijas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šī īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

62. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

62.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

62.2. pašu ieņēmumi (ienākumi no maksas pakalpojumiem un saimnieciskās darbības);

62.3. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

62.4. citi ienākumu avoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Akadēmija var saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus saskaņā Likumu par budžeta un finanšu vadību.

63. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

Latvijas Republikas budžeta līdzekļus, ko valdība piešķir atsevišķu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

64. Valsts nosaka studiju vietu skaitu akadēmijā, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.

Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju.

65. Akadēmijai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

65.1. atvērt nodaļas, filiāles, pārstāvniecības un koledžas;

65.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši akadēmijas darbības mērķim;

65.3. veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi akadēmijas budžetā akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt savus līdzekļus citos uzņēmumos, piedalīties saimnieciskā darbībā atbilstoši akadēmijas darbības mērķim.

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība


66. Akadēmijas Satversmi un grozījumus tajā pieņem tikai akadēmijas augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija — akadēmijas Satversmes sapulce.

67. Akadēmijas Satversmes sapulces ievēlēšanas kārtību un tās darba reglamentu nosaka akadēmijas personālsastāva referendumā atzīts akadēmijas Satversmes sapulces nolikums.

68. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Latvijas Republikas Saeima.

X. Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija


69. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Ministru kabineta rīkojuma projektam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!