Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.303
Rīgā 2007.gada 8.maijā (prot. Nr.28 19.§)
Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums
Izdoti saskaņā ar Civilās aizsardzības likuma 9.panta otrās daļas 1.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Pašvaldības civilās aizsardzības komisija (turpmāk - komisija) ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir koordinēt civilās aizsardzības pasākumus katastrofu un to draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības jautājumu risināšanu republikas pilsētas vai rajona teritorijā.
2. Komisijas nolikumu un komisijas sastāvu apstiprina attiecīgā republikas pilsētas dome vai rajona padome.
II. Komisijas uzdevumi un tiesības
3. Komisijas uzdevumi ir:
3.1. analizēt informāciju par situāciju katastrofas apdraudētajā teritorijā, par cilvēkiem, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanu, kā arī izvērtēt apdraudējuma iespējamo attīstību;
3.2. organizēt palīdzības sniegšanu vietējām pašvaldībām katastrofas vai tās draudu gadījumā, ja vietējo pašvaldību rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai;
3.3. koordinēt papildu resursu piesaisti katastrofu pārvaldīšanā, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju palīdzības saņemšanu;
3.4. koordinēt evakuācijas pasākumus, iedzīvotāju izvietošanu, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību, apgādi pagaidu dzīvesvietās, kā arī cita veida palīdzības sniegšanu katastrofās cietušajiem;
3.5. organizēt preses konferences plašsaziņas līdzekļu un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu pārstāvjiem;
3.6. pēc apdraudējuma pārvarēšanas novērtēt veiktos pasākumus un, ja nepieciešams, sniegt attiecīgajām institūcijām ieteikumus par materiāli tehniskās bāzes atjaunošanu un priekšlikumus valsts materiālo rezervju pilnveidošanai;
3.7. izskatīt pašvaldības civilās aizsardzības plānu un sniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai priekšlikumus tā precizēšanai;
3.8. piedalīties vietēja mēroga civilās aizsardzības mācībās;
3.9. izskatīt citus ar attiecīgās republikas pilsētas vai rajona drošību saistītos civilās aizsardzības jautājumus.
4. Komisijai ir šādas tiesības:
4.1. uzaicināt uz komisijas sēdēm valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas un speciālistus;
4.2. izveidot ekspertu grupas darbam katastrofas vietā;
4.3. vērsties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ar ierosinājumu iesaistīt valsts materiālo rezervju resursus;
4.4. ierosināt pašvaldības priekšsēdētājam vērsties Krīzes vadības padomē, ja pašvaldības rīcībā esošie resursi ir nepietiekami reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai;
4.5. ierosināt izsludināt ārkārtēju situāciju, kā arī ar to saistītu ierobežojumu ieviešanu republikas pilsētas, rajona vai attiecīgā pagasta teritorijā;
4.6. pieprasīt un bez maksas saņemt no iestādēm un komersantiem uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;
4.7. ierosināt pieprasīt Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšanu neatliekamo pasākumu veikšanā, ja ārkārtējā situācija izsludināta republikas pilsētas vai rajona administratīvajā teritorijā.
III. Komisijas struktūra
5. Komisijas vadītājs ir republikas pilsētas domes vai rajona padomes priekšsēdētājs.
6. Komisija ar lēmumu nosaka komisijas locekļu uzdevumus un komisijas locekļu apziņošanas kārtību.
7. Komisijas sekretāru ieceļ komisijas vadītājs no republikas pilsētas domes vai rajona padomes darbinieku vidus. Komisijas sekretārs nav komisijas loceklis.
8. Komisijas sastāvā iekļauj šādu institūciju pārstāvjus:
8.1. republikas pilsētas vai rajona pašvaldība;
8.2.Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
8.3.Valsts policija;
8.4. Nacionālie bruņotie spēki (zemessardze);
8.5. Valsts meža dienests;
8.6. akciju sabiedrība "Latvenergo";
8.7. pašvaldības veselības un sociālās aprūpes struktūras;
8.8. citas institūcijas, ņemot vērā apdraudējumus, kas var ietekmēt attiecīgo republikas pilsētu vai rajonu.
IV. Komisijas darba organizācija
9. Komisijas sēdes rīko, ja notikusi katastrofa vai pastāv tās draudi, kā arī citu jautājumu risināšanai civilās aizsardzības jomā. Komisijas sēdi var sasaukt arī tad, ja to ierosina kāds no komisijas locekļiem.
10. Lēmumu par komisijas sasaukšanu pieņem komisijas vadītājs. Komisijas vadītājs nosaka sēdes darba kārtību un iesaista komisijas darbā komisijas locekļus. Komisijā izskatāmos jautājumus var ierosināt jebkurš komisijas loceklis. Komisijas sēde var notikt, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse komisijas locekļu.
11. Komisijas sēdes vada un komisijas sēdes protokolus paraksta komisijas vadītājs. Komisijas vadītāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic komisijas vadītāja vietnieks.
12. Komisijas sēdes ir atklātas. Komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Katram komisijas loceklim ir viena balss. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas vadītāja balss. Pieaicinātajām amatpersonām un speciālistiem ir padomdevēja tiesības.
13. Komisijas sekretārs ne vēlāk kā divas dienas pirms sēdes (ja notikusi katastrofa - nekavējoties) paziņo komisijas locekļiem par sēdes norises vietu un laiku, kā arī nosūta komisijas locekļiem sēdes darba kārtību.
14. Komisijas vadītājs informē komisiju par pieņemto lēmumu izpildi.
15. Komisijas sēdes protokolē komisijas sekretārs. Komisijas sekretārs piecu darbdienu laikā nosūta komisijas locekļiem sēdes vadītāja parakstītu protokolu (kopiju).
16. Komisijas vadītājs un komisijas vadītāja vietnieks nosaka komisijas sēžu norises vietu un komisijas uzdevumu izpildei katastrofu pārvaldīšanā izmantojamās telpas.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Iekšlietu ministrs I.Godmanis
