Par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ

Ekonomikas ministrija, izvērtējot sabiedrības un uzņēmēju pausto viedokli un argumentus, rosinās Ministru kabinetam pieņemt lēmumu atbalstīt arī turpmāk Latvijā pāriet uz vasaras laiku un atpakaļ, vienlaikus norādot, ka ES dalībvalstu rīcībai jābūt identiskai.

Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, ietverot situācijas raksturojumu Latvijā, kā arī pieejamo informāciju par situāciju citās ES valstīs, apkopojusi iedzīvotāju un uzņēmēju viedokli par pārejas uz vasaras laiku ietekmi un sniegusi savus priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

Lai sagatavotu viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz tautsaimniecību, Ekonomikas ministrija konsultējās ar citu nozaru ministrijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī veica iedzīvotāju aptauju internetā.

Pēc nozares ekspertu sniegtajām ziņām, pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ kopumā nav vērojama būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību – enerģētikas un transporta nozarē ietekme pārejai uz vasaras laiku un atpakaļ ir nebūtiska; savukārt tūrisma nozarē ir vērojama pozitīva ietekme, jo tas rada papildu pieprasījumu pēc dažādiem tūrisma pakalpojumiem gan aktīvai atpūtai, gan izklaides iespējām.

Sabiedrības viedoklis par pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ nav viennozīmīgs. Kaut saskaņā ar veiktajām aptaujām internetā aptuveni 60% iedzīvotāju uzskata, ka nav nepieciešams turpmāk pāriet uz vasaras laiku, vēstulēs un telefona sarunās iedzīvotāji vairāk minējuši pozitīvos ieguvumus un sniegtās iespējas.

Iedzīvotāji kā galvenos pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ negatīvos aspektus min ierastā bioritma izjaukšanu gan sev, gan mājlopiem. Tāpat pēc laika pārgriešanas daži cilvēki arī izjūt diskomfortu, tomēr vairumā gadījumu tas ir īslaicīgs.

Vienlaikus iedzīvotāji min vairākus aspektus, kas pozitīvi ietekmē viņu dzīvi un ievērojami paplašina darba laika efektīvāku izmantošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Pārejot uz vasaras laiku un atpakaļ, vasarās vakari ir ilgāk gaiši, kas ļauj ilgāk izmantot aktīvā tūrisma piedāvājumus, kā arī dod iespēju pavadīt vairāk laika kopā ar ģimeni un brīvā dabā.

Šo apstākli kā ļoti pozitīvu min arī ārsti, kuri uzsver, ka aktīvā atpūta svaigā gaisā veicina gan fiziskās, gan emocionālās pašsajūtas uzlabošanos cilvēkiem. Savukārt psihologi norāda, ka gaišās diennakts stundas darba dienas vakaros mazina depresijas izpausmes un rosina cilvēkiem meklēt jaunus izaicinājumus dzīvē.

Daudzi cilvēki kā būtisku argumentu norādījuši iespēju pēc darba dienas beigām vēl nodarboties ar lauksaimniecības darbiem, t.i., saimniekot mazdārziņos.

Savukārt lauksaimnieki uzsvēruši iespēju efektīvāk izmantot agrās rīta un vēlās vakara stundas zemkopības darbu veikšanai, kas ir īpaši nozīmīgas karstās vasaras dienās.

Informatīvo ziņojumu ministrija nosūtījusi saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Satiksmes, Veselības un Zemkopības ministrijai, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijai, lūdzot sniegt atzinumus, pēc kuru saņemšanas ministrija Ziņojumu iesniegs izskatīšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa