"Es neesmu atsvešinājies no pasaules"

"Die Zeit"

— 99.11.Nr.45.

Vācijas kanclers par vizīti Āzijā: kāpēc Gerhards Šrēders noteikti grib Ķīnu uzņemt pasaules lielāko ekonomisko valstu klubā.

Gerhards Šrēders pirmajā lielajā ārzemju braucienā. Iekšpolitikas neveiksmju pavadīts, viņš meklē savu lomu kā pasaules politiķis. Ķīnai, kā viņš teica braucienā pa Tokiju, Šanhaju un Pekinu, ir jāpievienojas astoņu pasaules svarīgāko industriālo nāciju grupai – G - 8. "Die Zeit" viņš paskaidroja, kāpēc viņš tam neredz alternatīvu. Savu koalīciju gada jubilejā viņš aicina: "Nost ar daudzbalsīgumu!"

Die Zeit : Japāna jau sen ir nozīmīga pasaules ekonomikas dalībniece. Vai nākamajā gadsimtā izdosies līdzīgi integrēt arī Ķīnu?

Gerhards Šrēders: Es to uzskatu par vēlamu un iespējamu. Tomēr Rietumu politiķi uz to vēl nav pietiekami sagatavoti. Ķīnai ir jādod izredzes pēc iespējas ātrāk iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Francija un Vācija jau ir izteikušas savu atbalstu un es domāju, ka Eiropas Komisija, kas par šo lietu runās ar Ķīnu. arī rīkosies tāpat. Kaut arī iespējama pretestība, mums nopietni jāapsver Ķīnas iekļaušana G – 8 grupā, lai kādu dienu tiktu izveidota G - 9 grupa. Nav labi teikt, ka Krievijai politisko un perspektīvo ekonomisko iemeslu dēļ ir jābūt grupas dalībniecei, bet Ķīnai - ne. Tagad mums ir par to jādiskutē, jo man šķiet, ka pašreiz ir īstais brīdis arī Ķīnai uzņemties atbildību par pasaules politiku.

Zeit : Vai jūs domājat, ka komunistiskās Ķīnas vadība ir piemērota G – 8?

Šrēders : Mums Pekinā ir darīšana ar politiķiem, kuri valsti notur reformu ceļā un Āzijas krīzes laikā ir apliecinājuši, ka viņiem ir atbildības sajūta, jo viņi grūtā situācijā nedevalvēja savu valūtu un tādējādi palīdzēja mīkstināt krīzi.

Zeit : Vai nepastāv bažas, ka Ķīnas varasvīri līdz ar piedalīšanos G – 9 uzskatīs, ka tiek akceptēta viņu apšaubāmā cilvēktiesību politika?

Šrēders : Mēs šajā jautājumā turpināsim dialogu. Šajā gadījumā mums ir vajadzīga pacietība, noteiktība un savstarpējais respekts, lai ķīnieši saprastu, ka mēs šo dialogu neveicam tikai misionāriskas izturēšanās dēļ. Tas neko nepalīdz, ja vienmēr izvirza tikai prasības. Ir jāsaprot, ka Pekina vispirms grib reformēt sabiedrības ekonomisko bāzi un tikai tad sociālo un politisko sistēmu. Tas notiks jo ātrāk, jo vairāk Rietumi sadarbosies ar Ķīnu. Jo vairāk tiks īstenota tirgus ekonomika, jo lielāks būs demokrātijas spiediens pārveidot sabiedrību.

Zeit : Jūs Kosovas krīzes laikā uzturējāt ciešus sakarus ar Pekinu. Vai jūs tur guvāt pieredzi, kas ir iemesls jūsu G – 9 iniciatīvai.

Šrēders : Ķīna Kosovas krīzes laikā izturējās ļoti atbildīgi un beigās arī piedalījās krīzes atrisināšanā ANO Drošības padomē. Tāpēc man kā G – 8 priekšsēdētājam bija labs iemesls parūpēties, lai Ķīna krīzes laikā nejustos neinformēta. Es patiesi domāju, ka Rietumiem ir jāmācās no šīs pieredzes. Toreiz kļuva pavisam skaidrs, ka Ķīna ir faktors, ko neviens nevar ignorēt. Valsts ir Drošības padomes dalībniece. Tomēr nedrīkst arī Ķīnas nozīmi reducēt līdz ķīniešu un amerikāņu attiecībām, kas laiku pa laikam pasliktinās, taču saprātīgi cilvēki abās pusēs vienmēr dara visu iespējamo, lai nesaskaņas izlīdzinātu. Lai nenonāktu šo svārstību atkarībā, eiropieši un japāņi ir īpaši ieinteresēti stabilās attiecībās starp Pekinu un Vašingtonu.

Zeit : Vēl viens iebildums: G – 9 ar Ķīnu vairs nebūtu bagāto industrijas nāciju elitārs klubs. Katrs otrais G – 9 pilsonis tad būtu ķīnietis.

Šrēders : Tam nevajadzētu mūs atbaidīt. Ilgākā perspektīvā sadarbība ar Pekinu ir ne tikai mūsu visu ekonomiskajās interesēs vien, tā principā ir ieinteresētība panākt izlīdzinājumu starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Ja pasaules sabiedrībā patiesi izdotos integrēt demokrātisku Ķīnu ar tās ekonomiskajām un pasaules politikas struktūrām, tad ar to būtu saistītas tikai cerības, nevis bailes.

Zeit : Vai šī jaunā pasaules sabiedrība Vācijā un Eiropā vēl vairāk nepalielinās spiedienu pielāgoties?

Šrēders : Nevar būt nekādas runas par to, lai pie mums tiktu ieviesti aziātiskie standarti. Runa ir par pretējo, par augstākiem standartiem Āzijā. Pēc Āzijas krīzes mums, eiropiešiem, ir jāuzstājas pašapzinīgāk. Rietumeiropas sabiedrības sistēma, kas balstās uz plašu strādājošo iedzīvotāju slāņa piedalīšanos un līdz ar to ir saistīta ar jauninājumiem, efektivitāti un sociālo taisnīgumu, saglabāsies. Turpretī Āzijā valstis ir nonākušas grūtos apstākļos, kad īpašums un ietekme ir sadalīti ļoti nevienlīdzīgi. Tomēr šodien arī šajā pasaules reģionā ir jūtama vēlēšanās vairāk paļauties uz cilvēku radošo un garīgo potenciālu. Tā kā cilvēkiem ir jābūt arvien labāk izglītotiem, lai izturētu konkurenci pasaules tirgos, tad kaut kad vairs nebūs iespējams uzkundzēties šiem labi izglītotajiem cilvēkiem. Viņi gribēs piedalīties lēmumu pieņemšanā. Tas ir iemesls, kāpēc šodien arī patriarhālā Āzijas sabiedrība grib mācīties no Eiropas.

Zeit : Tas skan neierasti principiāli, gribētos pat teikt - kā vīzija.

Šrēders : Problēma ir tā, ka jūs mani uzskatāt par vairāk atsvešinājušos no pasaules nekā es patiesībā esmu.

Zeit : Līdz šim jūs netikāt uzskatīts par aizrautīgu ārpolitiķi. Un pēkšņi jūs nodarbojaties ar pasaules politiku. Vai jūsos kaut kas ir mainījies?

Šrēders : Ārpolitiku mācās, tikai esot amatā. Ar Helmūtu Kolu un Helmūtu Šmitu nebija citādi. Tas, kas ir patiesi vajadzīgs, ir jūtīgums un ieinteresētība.

Zeit : Jūsu ārlietu ministrs Fišers dažās jomās mēdz izmantot citu, dedzīgāku, dažkārt pat misionāru toni: piemēram, cilvēktiesību, kā arī Eiropas jautājumos.

Šrēders : Pēc manām domām, Fišers piekopj ļoti pragmātisku ārpolitiku. Var jau būt, ka viņš šur un tur liek atšķirīgus uzsvarus, taču Vācijas valdības ārpolitika ir kopēja.

Zeit : Konfliktā par tanku piegādēm Turcijai nav daudz kopēja.

Šrēders : Lieta ir izlemta. Man ar ārlietu ministru Fišeru nav grūtību ne ar to, kā viņš pārstāv Vāciju ārzemēs, ne arī iekšējās diskusijās.

Zeit : Vēlākais pēc Kosovas krīzes Vācija sāka meklēt savu lomu Eiropā. Kā Jūs to definētu?

Šrēders : Es domāju: ir jāatzīst, ka šī valdība no Vācijas apvienošanas ir izdarījusi ārpolitiskas konsekvences. Līdzdalībai misijā Kosovā bija divi iemesli: cilvēktiesību pārkāpumi Eiropas centrā un mūsu solidaritātes pienākums Aliansē, ko bieži aizmirst.

Zeit : Kanclera kungs, jūs amatā esat jau gadu. Pēc Villija Branta pirmais gads amatā bija saistīts ar "lielāku demokrātiju", ar Kolu saistās "garīgi morālās pārmaiņas". Par ko iestājas Šrēders?

Šrēders : Par pārmaiņām. Problēma, kuras priekšā mēs stāvam, ir tā, ka pēdējos četros Kola gados Vācijā nekas vairs nenotika. Kols mēģināja nodrošināt savu varu.

Zeit : Vai jūs neesat līdzatbildīgs par šiem zaudētajiem gadiem? SPD un Zaļie opozīcijā bloķēja gandrīz visus reformu mēģinājumus.

Šrēders : Politika vienmēr ir arī cīņa par varu. Mums par to nevar pārmest. Es morāli nepārmetu arī šodienas opozīcijai, kas piekopj īstu blokādi. Mums ir jāraugās uz priekšu, jo ir milzum daudz darba: pašreiz mēs nodarbojamies ar pensiju un veselības aizsardzības sistēmu drošības palielināšanu. Tāpat mēs nākotnes vārdā gribam atveseļot arī budžetu.

Zeit : Īpašu panākumu jums šajā darba nav. Jūs zaudējat citā pēc sitas landtāga vēlēšanās. CDU aptaujās tuvojas absolūtajam vairākumam.

Šrēders : Mēs, tiklīdz mēs pierādīsim mūsu lēmumu pieņemšanas spējas, atkal dosimies uzbrukumā. Mums Bundestāgā ir jārealizē 95% taupības paketes, tad jāpieņem lēmums par pensiju sistēmas reformām. Un tad mēs jautāsim opozīcijai, kāda koncepcija ir jums?

Zeit : Vai jūsu problēma nav citur? Vai pašreiz vienkārši neatriebjas tas, ka esat devuši neizpildāmu solījumu: proti, reformēt valsti tā, ka neviens to nemana?

Šrēders : Es to vēlos formulēt diplomātiskāk. Es ticu, ka daļai no mūsu grūtībām ir saistība ar milzīgajām cerībām, kas tiek liktas uz mums un arī uz mani kā personu. Mūsu sabiedrībā ir milzīga plaisa starp cerībām, kas ir saistītas ar reformām, un objektīvajām iespējām tās izpildīt.

Šajā lielajā plaisā savu ieguldījumu ir devuši arī sociāldemokrāti. Tagad mums ir jāpierāda, ka esam spējīgi pamazām attaisnot uz mums liktās cerības.

Zeit : Līdz šim valdības soļi drīzāk atgādina streipuļošanu.

Šrēders : Tas ir pārspīlēts, tomēr mums trūkst solidaritātes. Daudzbalsīgums koalīcijā mums ļoti kaitē. Tagad iespaidam "mēs pret mums" beidzot ir jāpārtop cīņā "mēs pret citiem".

Zeit : Jau gadu šī valdība skaidro, kāpēc tik maz tā paveikusi. Esot pieļautas tehniskas kļūdas, eksistējot komunikācijas grūtības. Vai jūsu valdībai ir strukturālas problēmas?

Šrēders : Nē. Sarkani zaļā konstelācija ir spējīga pārvaldīt Vāciju. Bieži gan saka, ka tā pārāk daudz strīdas, taču neviens principā neapšauba tās spējas pārvaldīt valsti.

Zeit : Daudzi saka, ka slikti, tā nevar.

Šrēders : Pirmām kārtām ir jāatspēko šis neprofesionālisma iespaids. Situācija Vācijā ir daudz labāka nekā noskaņojums valstī. Mums beidzot ir jāļauj mūsu ieguldījumu ekonomiskajā attīstībā izjust arī cilvēkiem. Taču, kā gan tas lai izdotos, ja jūs mums ilgstoši uzbrūkat gan par X un gan par Y.

Georgs Blume

un Johens Buhštainers