Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 29. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

I.Čepāne
(frakcija “Jaunais laiks”):

Es šodien gribu runāt par trim lietām.

Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka Saeima laboja savu kļūdu, proti, otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā, Nacionālās drošības likumā un grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”, atgriežoties pie iepriekšējās kārtības, kāda tā bija pirms skandalozajiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem noteikumiem, kuri tapa par likumu, bet ko Valsts prezidente apturēja.

Otrkārt, vairāki opozīcijas izstrādātie likumprojekti šodien pat netika nodoti komisijām. Par vienu no tiem runāšu sīkāk. “Jaunais laiks” piedāvāja izdarīt grozījumus Satversmes 30.pantā. Pašlaik Satversmes 30.pants paredz, ka Saeimas loceklim nevar uzlikt administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas. Pat gadījumā, ja deputāts atzīst savu pārkāpumu un ir gatavs izciest tam piespriesto administratīvo sodu, viņam nav tiesību atteikties no imunitātes un amatpersona nav tiesīga bez Saeimas piekrišanas to sodīt.

Mana kolēģe Āboltiņas kundze ir izpētījusi, ka 8.Saeimas darbības laikā tikai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vien deputāti tikuši sodīti 78 reizes, un nevienā no tiem nav prasīta Saeimas piekrišana. Tātad nevienā no šīm 78 reizēm pārkāpējs nav stājies Saeimas priekšā, un šie deputātu pārkāpumi presei un sabiedrībai ir palikuši nezināmi. Es kā juriste varu teikt, ka šis Satversmes 30.pantā noteiktais ierobežojums dzīvē faktiski nedarbojas. “Jaunais laiks” ir pārliecināts, ka deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības nedrīkst atstāt citu deputātu kompetencē, jo tādā gadījumā mēs – deputāti – pēc būtības pildām funkciju, kas jāveic tiesai, nevis rīkojamies saskaņā ar Satversmi.

Treškārt, pēdējā lieta, ko gribu pateikt, bet kas neattiecas uz šodienas plenārsēdi, ir tā, ka “Jaunais laiks” un vēl arī trīs pozīcijas deputāti ar saviem parakstiem ir apliecinājuši, ka mēs vēršamies Satversmes tiesā, lai apstrīdētu robežlīgumu, kā arī pilnvarojuma likumu, ar kuru Saeima pilnvaroja valdību parakstīt Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Mēs uzskatām, ka šis pilnvarojuma likums neatbilst 4.maija Neatkarības deklarācijas 9.punktam, jo pilnvarojuma likumā pastarpināti ir dota atsauce arī uz deklarāciju. Kamēr šis deklarācijas 9.punkts nav atcelts, Latvija visas līgumattiecības ar Krieviju var veidot vienīgi tā, lai jaunākie likumi nebūtu pretrunā ar 1920.gada Miera līgumu. Robežlīguma atbilstības Satversmes 3.pantam padziļināta izpēte šajā laikā notika manis izveidotā īpašā darba grupā. Mēs esam pētījuši gan Valsts arhīva, gan arī Valsts kancelejas materiālus un esam pilnīgi pārliecināti, ka šis robežlīgums neatbilst Satversmes 3.pantam un ka ir pārkāptas būtiskas Latvijas tautas tiesības. Tas ir galvenais, par ko šodien gribēju runāt.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Pirms dažām dienām Maskavā Latvijas un Krievijas premjeri parakstīja jauno Latvijas un Krievijas robežlīgumu, ar kuru Krievijai Abrene un seši pagasti faktiski tiek atdāvināti. Līguma noslēgšanai labvēlīgi noskaņotie žurnālisti, komentētāji un pārējie uzsver to, cik Krievijas pozīcija bija salīdzinoši draudzīga un miermīlīga, salīdzinot ar iepriekšējām šādām vizītēm. Tomēr atsevišķos komentāros un paziņojumos atkal tika pieminēti vairāk nekā 400 tūkstoši nepilsoņu. Tāpēc joprojām diemžēl paliek spēkā bažas, ka kārtējo reizi no opozīcijas deputātu puses šī nepilsoņu kārts tiks mesta galdā ne tikai šeit Saeimā, bet arī citur. Valdība droši vien vistuvākajā laikā gatavojas iesniegt Saeimā priekšlikumu ratificēt šo robežlīgumu. Mūsu pozīcija ir skaidra – apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK paliek pie iepriekšējās pozīcijas. Mēs nebūsim tie, kas jebkādā veidā steidzinās šī, mūsuprāt, neveiksmīgā, nesavlaicīgā un arī Satversmei diez vai atbilstošā līguma izskatīšanu un ratifikāciju Saeimā. Mēs ar savu balsojumu teiksim “nē”. Tāpat kā, dodot pilnvarojumu šī līguma parakstīšanai Saeimā. Mēs arī paturam iespējas sagatavot savus priekšlikumus likumam, ar kuru šī ratifikācija tiks veikta, lai kaut kādā veidā tomēr mīkstinātu šīs nelabojamās vēsturiskās sekas, atgādinot gan par 1918.gadā dibināto Latvijas Republiku, gan arī par 1920.gada Miera līgumu. Krievija negrib dzirdēt to, ka Latvija pirms kara kādreiz vispār ir pastāvējusi un ka tai bijušas kaut kādas tiesības. Mēs atgādināsim arī par okupācijas faktu, kas ir starptautiski atzīts ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu tā saucamajā Ždanokas lietā. Tādējādi diskusijas Saeimā vēl tikai būs, kaut arī balsu samērs, kā apmēram zināms, ir par labu šādu līgumu slēgšanai.

Šodien Saeima pārliecinoši atcēla vairākus ziemā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtos likumus, kas skar valsts drošības iestādes, nacionālo drošību un valsts noslēpumu. Tātad tie ir grozījumi, kas tika veikti pēc valdības priekšlikuma un kas izsauca dažādu reakciju, tajā skaitā arī asu kritiku. Tagad tie ir atcelti, lai Saeima varētu mierīgi un nesteidzīgi strādāt pie jauniem grozījumiem, kas droši vien būs vajadzīgi, bet ar kuriem arī nebūtu saprātīgi steigties. Tas jādara trijos lasījumos, rūpīgi izsverot visus par un pret, turklāt, sēžot pie viena galda ar visu atbildīgo iestāžu – Saeimas, valdības, drošības un izmeklēšanas iestāžu un tiesas – pārstāvjiem, jāspriež, kas šajā lietā uzlabojams un kādā veidā nodrošināma rūpīgāka parlamentārā kontrole pār drošības iestāžu darbību, tajā skaitā arī par dažādu noslēpumu izpaušanu vai noklausīšanos.

Šodien Saeima izskatīšanai komisijās nodeva valdības izstrādātos un piedāvātos likumprojektus, kas galvenokārt skar nodokļu likumdošanu. Grozījumu mērķis ir samazināt inflāciju. Tātad tas skars gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan arī vairākus citus būtiskus jautājumus. Protams, valdība ir iesniegusi samērā piesardzīgus priekšlikumus, tāpēc šobrīd varam tikai minēt, cik ātri un kādā veidā šie likumprojekti, ja tos pieņemtu, varētu sekmēt inflācijas samazināšanos, ko visi, protams, gaida. Bet jāatzīst, ka to, kā redzams, nebūs tik viegli izdarīt.

V.Buhvalovs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu frakcijas priekšlikumu teritorijas plānošanas likumprojekta galīgajam lasījumam. Priekšlikums paredzēja noteikt, ka pašvaldība nosaka tās pašvaldības teritorijas daļas, kuru pašreizējā un plānotā izmantošana būtiski atšķiras un nodrošina reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt attiecīgās izmaiņas, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā, vai veic šīs iedzīvotāju daļas aptauju. Lieta tāda, ka mūsu frakcija saņēmusi daudz sūdzību par to, ka dzīvojamajās un zaļajās zonās tiek būvēti dažādi objekti, neņemot vērā kaimiņmāju iedzīvotāju viedokli. Šo jautājumu šādi varētu atrisināt. Formulējums “nodrošināt reprezentatīvas iedzīvotāju daļas līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai veicināt šīs iedzīvotāju daļas aptauju” ir aizgūts tieši no likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Mēs no pašvaldībām neprasām neko neiespējamu, kas nebūtu darīts arī agrāk. Mēs tikai prasām, lai pirms plāna apstiprināšanas pašvaldība pievērstu īpašu uzmanību tiem nedaudzajiem zemes gabaliem, kuru pašreizējā un plānotā teritorijas izmantošana būtiski atšķiras. Tas ir uz potenciālo konfliktu ar iedzīvotājiem. Šajos konkrētajos gadījumos nepietiek ar informācijas publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai arī vietējā avīzē, kā to paredz spēkā esošā likumdošana. Šādos gadījumos nepieciešams izsūtīt katram iedzīvotājam vēstuli ar sīku informāciju par pārmaiņām (par plusiem un mīnusiem) un aicināt iedzīvotājus uz sapulci ar speciālistiem. Diemžēl šo loģisko priekšlikumu Saeima šodien noraidīja.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka šodien Saeimā iesniegtā valdības likumprojektu pakete ar sešiem likumprojektiem inflācijas apkarošanai ir stipri virspusēja. Vairums šo likumprojektu nespēs kaut cik būtiski mazināt inflācijas līmeni valstī. Šā uzdevuma sasniegšanai varētu kalpot grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz aplikt ar nodokli spekulatīvus darījumus ar nekustamo īpašumu, ko mūsu frakcija atbalsta. Valdības nolūks ar administratīviem līdzekļiem ierobežot iedzīvotāju patēriņa kreditēšanu izraudzīto mērķi, mūsuprāt, nesasniegs. Tas vienīgi radīs papildu birokrātiju kredītu saņemšanai. No šīs valdības rīcības cietīs, pirmkārt, iedzīvotāju vidējais slānis, par kura veidošanu un atbalstu līdz šim bija iestājusies valdības koalīcija. Valdības piedāvātās manipulācijas ar lieljaudas un luksusa automobiļiem, mūsuprāt, ir klajš populisms, kam nav nekāda sakara ar inflācijas mazināšanu. Mēs aicinām valdību un Saeimas valdošo koalīciju izraudzīties citus inflācijas mazināšanas līdzekļus, kas neapšaubāmi ietekmē un ietekmēs dzīves dārdzību Latvijā. Vispirms valdībai un Saeimai vajadzētu atteikties no dažu greznumlietu iegādes, kas prasa simtiem miljoniem latu no valsts budžeta un sadārdzina preču un pakalpojumu (celtniecības) izmaksas valstī, piemēram, Nacionālās bibliotēkas jeb “Gaismas pils” un akustiskās koncertzāles celtniecību.

G.Blumbergs
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Kā jau kolēģi minēja, šodien Saeimā bija ražīga diena, kad tika izskatīti un pieņemti, kā arī nodoti komisijām dažādi likumprojekti.

Bet viens no galvenajiem šīsdienas jautājumiem, protams, ir valdības izstrādātie likumprojekti saistībā ar inflācijas novēršanas plānu. Tagad priekšā ir darbs komisijās, kad tiks izskatīti kolēģu iepriekš izteiktie priekšlikumi.

Svarīgi ir tas, ka mēs vienprātīgi esam atgriezušies atpakaļ 2006.gada decembrī. Tātad otrajā – galīgajā – lasījumā šodien tika pieņemti grozījumi likumos, kas saistīti ar valsts drošības iestādēm. Paralēli tam, kā zināms, pašlaik norit darbs darba grupā, kura izstrādā priekšlikumus, kas būtu pieņemami un saprotami gan sabiedrībai, parlamentam un valdībai, gan arī Valsts prezidentei.

Svarīgi, ka šonedēļ tika parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums. Šobrīd vissvarīgāk ir pieņemt apzinātu lēmumu un izvērtēt, kad tas būtu ratificējams Saeimā. Kā zināms, “Jaunais laiks” iesniedza pieprasījumu Satversmes tiesā. Šis fakts arī mums būs jāizvērtē.

Ārpus Saeimas sestdien notika Latvijas Zemnieku savienības kārtējais kongress. Pretēji gaidītajam tas nebija vētrains, jo tajā bija normāls un konstruktīvs darbs. Tika pieņemti lēmumi un uzklausītas ministru atskaites. Atkārtoti par Zemnieku savienības priekšsēdētāju tika ievēlēts Augusts Brigmanis.

M.Ārbergs
(Tautas partijas frakcija):

Arī es pieskaršos šai nozīmīgajai likumprojektu paketei par inflācijas ierobežošanu. Tajā ir seši likumprojekti, kas izstrādāti, lai valstī mēģinātu samazināt inflāciju. Kā zināms, valdība jau 6.martā atbalstīja inflācijas novēršanas plānu, kas paredz spert vairākus radikālus soļus – ierobežot kredītu izsniegšanu, ieviest bezdeficīta budžetu un ar nodokļiem aplikt spekulatīvus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem. Paredzēts, ka līdz 2011.gadam inflāciju Latvijā varētu samazināt līdz 2–2,5 procentiem. Nododot šos likumprojektus izskatīšanai komisijās, Saeima noteica, ka atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Faktiski ir plānots, ka šie likumprojekti jāpieņem vienotā paketē tā, lai likumi stātos spēkā ar šī gada 1.jūliju.

Nedaudz par katru likumprojektu atsevišķi. Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” ir skaidri definēts, kas ir reprezentatīvs vieglais pasažieru autotransports, kādā veidā tiek paredzēts norakstīt nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām un kādā veidā šis transports tiek lietots.

Minot grozījumus Kredītiestāžu likumā, jāteic, ka tas tiek darīts, lai Valsts ieņēmumu dienests savā rīcībā esošajā informācijā par fizisku personu ienākumiem ietvertu arī ziņas par ienākumiem, kas gūti no noguldījumiem un ieguldījumiem kredītiestādēs. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās ziņas saturēs datus par visiem personas ienākumiem. Līdz ar to izziņas, kas turpmāk fiziskajām personām būs jāiesniedz kredītiestādēm, būs pilnīgākas.

Ar grozījumiem likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” ir paredzēts neņemt CO₂ izmešu apjomu par kritēriju nodokļa lieluma aprēķināšanai, jo šis ir objektīvi grūti izrēķināms rādītājs. Tomēr valdība pilnībā neatsakās iekasēt nodokļus arī par CO₂ izmešu apjomu. Pašlaik Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija vienojas par attiecīgu grozījumu izstrādi dabas resursu nodokļa likumā. Nodokli par dzinēju tilpumu rēķinās tikai no 3 litru dzinēja tilpuma, lai vairākām vidējās klases automašīnām piemērotu paaugstinātu nodokļu likmi.

Vēl jāmin grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz aplikt ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas pārdevēja īpašumā bijis mazāk par trim gadiem un kas nav īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta. Lai īstenotu tiesiskās paļāvības principu, grozījumos ir iekļauta norma, kas nosaka, ka noteiktā trīs gadu prasība neattieksies uz tiem īpašumiem, par kuriem pirkšanas darījumi noslēgti pirms likuma stāšanās spēkā.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka kredītdevējs aizdevumus var izsniegt tikai ar Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas iestādes izdotu izziņu par kredītņēmēja ienākumiem. Tāpat likumprojekts paredz patērētāju līdzfinansējumu 10 procentu apmērā.

Un visbeidzot grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sankciju gadījumos, kad kredītdevējs ir izsniedzis aizdevumu, nesaņemot Valsts ieņēmumu dienesta vai citas valsts nodokļu administrācijas iestādes izziņu par kredītņēmēja ienākumiem. Likuma grozījumi sekmēs kredīta atmaksāšanas līdzekļa legālās izcelsmes kontroli, samazinās vēlmi saņemt aplokšņu algas, kā arī palielinās nodokļu nomaksas.

Saeimas preses dienests