Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 13 "Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.01.2001., Nr. 7 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1550

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.13

Par nekustamā īpašuma Koknesē, Lāčplēša ielā 7, nodošanu Kokneses pagasta pašvaldības īpašumā

Vēl šajā numurā

12.01.2001., Nr. 7

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 13

Pieņemts: 09.01.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 13

Rīgā 2001.gada 9.janvārī (prot. Nr. 2, 14.§)

Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Pilsonības likuma 26.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek dokumentēta atteikšanās no Latvijas pilsonības un tās atjaunošana pēc personas lūguma, kā arī Latvijas pilsonības atņemšana.

2. Iesniegumus par atteikšanos no Latvijas pilsonības un tās atjaunošanu, kā arī iesniegumus par pārbaudes lietas ierosināšanu par Latvijas pilsonības atņemšanu pieņem un izskata Naturalizācijas pārvalde (turpmāk — pārvalde).

II. Kārtība, kādā tiek dokumentēta

atteikšanās no Latvijas pilsonības

3. Latvijas pilsonis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, aizpilda iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības (turpmāk šajā nodaļā — iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un iesniedz to pārvaldes reģionālajā nodaļā (turpmāk — nodaļa) atbilstoši dzīvesvietai.

4. Latvijas pilsonis, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, iesniegumu iesniedz attiecīgās ārvalsts Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā (konsulārajā iestādē) vai, ja tādas nav, tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā (konsulārajā iestādē), vai pārvaldes Pilsonības lietu daļā (turpmāk — daļa).

5. Ja persona vēlas, lai no Latvijas pilsonības atteiktos tās nepilngadīgie bērni, persona aizpilda iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

6. Personas nepilngadīgais bērns vecumā no 14 līdz 18 gadiem šo noteikumu 5.punktā minētajā iesniegumā ar parakstu apliecina, ka neiebilst pret atteikšanos no Latvijas pilsonības.

7. Persona var iesniegt šo noteikumu 5.punktā minēto iesniegumu tikai ar bērna otra vecāka piekrišanu, izņemot gadījumu, ja ir iesniegti dokumenti, kas apliecina vienu no šādiem faktiem:

7.1. likumā noteiktajā kārtībā viņam ir atņemta vai pārtraukta vecāku vara;

7.2. viņš ir miris.

8. Persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu Latvijas Republikā atzītu personu apliecinošu dokumentu un iesniegumam pievieno:

8.1. dokumentu, kas apliecina, kādas valsts pilsonība personai jau ir vai tiek garantēta;

8.2. kvīti par valsts nodevas samaksu;

8.3. divas fotogrāfijas (3 x 4 cm).

9. Iesniedzot šo noteikumu 5.punktā minēto iesniegumu, persona papildus šo noteikumu 8.punktā minētajiem dokumentiem iesniedz:

9.1. bērna dzimšanas apliecību (ja bērns ir sasniedzis 16 gadu vecumu, uzrāda bērna pasi);

9.2. dokumentu, kas apliecina, kādas valsts pilsonība personas nepilngadīgajam bērnam jau ir vai tiek garantēta.

10. Nodaļas (daļas) amatpersona pārbauda personas lietā esošos dokumentus un pārliecinās, ka:

10.1. ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

10.2. lietā esošā informācija apstiprina attiecīgās personas tiesības atteikties no Latvijas pilsonības.

11. Ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, nodaļas (daļas) amatpersona izsniedz nodaļas (daļas) vadītāja parakstītu motivētu lēmumu par iesnieguma izskatīšanas izbeigšanu, kuru mēneša laikā var pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam.

12. Pārvalde, pārbaudot personas sniegto informāciju un tās atbilstību Pilsonības likuma 23.pantam, pieprasa informāciju no šādām iestādēm:

12.1. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra — par personām, kuras tiek apsūdzētas, tiesātas vai notiesātas par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

12.2. Valsts militārā dienesta pārvaldes — par personām, kuras ir pakļautas obligātajam valsts militārajam dienestam;

12.3. Valsts ieņēmumu dienesta — par personu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistību izpildi.

13. Pārvaldei ir tiesības bez maksas pieprasīt nepieciešamo informāciju arī no citām valsts un pašvaldību institūcijām.

14. Šo noteikumu 12. un 13.punktā minēto iestāžu pienākums ir mēneša laikā sniegt atbildi uz pārvaldes pieprasījumu, bet, ja ir nepieciešama papildu pārbaude, — divu mēnešu laikā.

15. Pamatojoties uz personas lietā esošo dokumentu pārbaudi, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas tieslietu ministrs pieņem attiecīgu lēmumu:

15.1. par personas atzīšanu par Latvijas pilsonību zaudējušu, ja persona atsakās no tās;

15.2. par personas iesnieguma noraidīšanu, ja persona nav izpildījusi obligātā valsts militārā dienesta pienākumu vai citas saistības pret Latvijas Republiku.

16. Ja ir nepieciešama papildu pārbaude, pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs pagarināt iesnieguma izskatīšanas termiņu par trim mēnešiem.

17. Ja personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, daļa nosūta šo noteikumu 15.punktā minēto lēmumu attiecīgajai nodaļai, kas:

17.1. ne vēlāk kā piecu dienu laikā uzaicina personu saņemt lēmumu;

17.2. pret parakstu izsniedz lēmumu personai un, ja persona ir zaudējusi Latvijas pilsonību, atsakoties no tās, ar attiecīgu spiedogu anulē personas Latvijas pilsoņa pasi, kuru kopā ar anulēšanas protokolu nosūta norakstīšanai pases izdevējiestādei;

17.3. nosūta lēmuma kopiju Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļai atbilstoši personas dzīvesvietai, ja persona ir zaudējusi Latvijas pilsonību, atsakoties no tās.

18. Ja personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, daļa nosūta šo noteikumu 15.punktā minēto lēmumu attiecīgās ārvalsts Latvijas Republikas diplomātiskajai pārstāvniecībai (konsulārajai iestādei) vai, ja tādas nav, tuvākajai Latvijas Republikas diplomātiskajai pārstāvniecībai (konsulārajai iestādei), kas nodrošina šo noteikumu 17.1. un 17.2.apakšpunkta izpildi.

19. Personai, kura ir zaudējusi Latvijas pilsonību, atsakoties no tās, ir pienākums nodot Latvijas pilsoņa pasi pārvaldes nodaļā vai attiecīgās ārvalsts Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā (konsulārajā iestādē) vai, ja tādas nav, tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā (konsulārajā iestādē), saņemot apliecinājumu par Latvijas pilsonības zaudēšanu (3.pielikums).

20. Lēmumu par iesnieguma noraidīšanu var pārsūdzēt tiesā.

III. Kārtība, kādā tiek dokumentēta

Latvijas pilsonības atņemšana

21. Pārbaudes lietu par Latvijas pilsonības atņemšanu pārvalde var ierosināt pēc savas iniciatīvas, valsts vai pašvaldību institūciju lūguma, kā arī fizisko un juridisko personu lūguma, ja sniegtā informācija atbilst Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

22. Pārvaldei, uzsākot pārbaudi, ir tiesības saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, fiziskajām personām un ārvalstu institūcijām informāciju, kas apstiprina Latvijas pilsonības atņemšanu.

23. Ja ir iemesls uzskatīt, ka Latvijas pilsonis ieguvis citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, pārvalde, veicot pārbaudi, noskaidro:

23.1. vai persona ir iesniegusi iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;

23.2. kad un kādas valsts pilsonību (pavalstniecību) persona ir ieguvusi pēc Latvijas pilsonības iegūšanas.

24. Ja ir iemesls uzskatīt, ka Latvijas pilsonis bez Ministru kabineta atļaujas dien ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai tieslietu institūciju dienestā, pārvalde, veicot pārbaudi, noskaidro:

24.1. vai persona dien kādā no Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 2.punktā minētajiem ārvalstu dienestiem (kādā, kur un kopš kura laika);

24.2. vai uz personu attiecas Pilsonības likuma pārejas noteikumu 2.punktā minētais nosacījums;

24.3. vai Ministru kabinets ir atļāvis personai dienēt Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 2.punktā minētajos ārvalstu dienestos.

25. Ja ir iemesls uzskatīt, ka persona, apliecinot savu piederību Latvijas pilsonībai vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas, tādējādi nepamatoti iegūstot Latvijas pilsonību, pārvalde, veicot pārbaudi, noskaidro:

25.1. kuras no personas sniegtajām ziņām, iegūstot Latvijas pilsonību, ir bijušas nepatiesas;

25.2. kas liecina par to, ka nepatiesās ziņas ir sniegtas apzināti;

25.3. vai persona ir pamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

26. Pārvalde pārbaudi sakarā ar Latvijas pilsonības atņemšanu veic gada laikā, bet, ja ir nepieciešama sarakste ar ārvalstīm vai papildu pārbaude, pārvaldes priekšnieks ir tiesīgs šo termiņu pagarināt par vienu gadu.

27. Ja pārbaudes gaitā tiek konstatēti apstākļi, kas var būt Latvijas pilsonības atņemšanas iemesls, pārvalde uzaicina attiecīgo personu sniegt paskaidrojumus un iesniegt nepieciešamos dokumentus.

28. Personas izvairīšanās vai atteikšanās sniegt paskaidrojumus uzaicinājumā noteiktajā laikā nevar būt iemesls, lai netiktu pieņemts lēmums celt apgabaltiesā prasību par Latvijas pilsonības atņemšanu vai pārbaudes lietas izbeigšanu.

29. Pirms lietas nodošanas pārvaldes priekšniekam lēmuma pieņemšanai attiecīgā persona ir tiesīga pārvaldes noteiktajā laikā iepazīties ar pārbaudes lietas materiāliem vai izdarīt to ar pārstāvja palīdzību (starpniecību).

30. Pamatojoties uz pārbaudes lietā savāktajiem materiāliem, pārvaldes priekšnieks pieņem attiecīgu lēmumu:

30.1. par prasības par Latvijas pilsonības atņemšanu celšanu tiesā;

30.2. par pārbaudes lietas izbeigšanu, ja pārbaudē nav konstatēti apstākļi, kas var būt Latvijas pilsonības atņemšanas iemesls.

IV. Kārtība, kādā tiek dokumentēta

Latvijas pilsonības atjaunošana

31. Persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, aizpilda iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu (turpmāk šajā nodaļā - iesniegums) saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu un iesniedz to pārvaldes nodaļā atbilstoši dzīvesvietai.

32. Persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, iesniegumu iesniedz attiecīgās ārvalsts Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā (konsulārajā iestādē) vai, ja tādas nav, tuvākajā Latvijas Republikas diplomātiskajā pārstāvniecībā (konsulārajā iestādē), vai pārvaldes daļā.

33. Ja persona vēlas, lai Latvijas pilsonība tiktu atjaunota tās nepilngadīgajiem bērniem, persona aizpilda iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu.

34. Personas nepilngadīgais bērns vecumā no 14 līdz 18 gadiem šo noteikumu 33.punktā minētajā iesniegumā ar parakstu apliecina, ka neiebilst pret Latvijas pilsonības atjaunošanu.

35. Persona var iesniegt šo noteikumu 33.punktā minēto iesniegumu tikai ar bērna otra vecāka piekrišanu, izņemot gadījumu, ja ir iesniegti dokumenti, kas apliecina vienu no šādiem faktiem:

35.1. likumā noteiktajā kārtībā viņam ir atņemta vai pārtraukta vecāku vara;

35.2. viņš ir miris.

36. Ja persona vēlas atjaunot Latvijas pilsonību, kas zaudēta vecāku (adoptētāju) izvēles dēļ, persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu Latvijas Republikā atzītu personu apliecinošu dokumentu un iesniegumam pievieno:

36.1. dokumentu, kas apliecina faktu, ka Latvijas pilsonība ir zaudēta vecāku (adoptētāju) izvēles dēļ;

36.2. fotogrāfiju (3 x 4 cm);

36.3. kvīti par valsts nodevas samaksu.

37. Ja persona vēlas atjaunot Latvijas pilsonību, kas zaudēta juridiskas kļūdas dēļ, persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu Latvijas Republikā atzītu personu apliecinošu dokumentu un iesniegumam pievieno:

37.1. dokumentu, kas apliecina to ziņu vai apstākļu neatbilstību patiesībai, ar kuriem bija pamatots amatpersonas lēmums vai rīcība, kuras dēļ persona zaudējusi Latvijas pilsonību;

37.2. fotogrāfiju (3 x 4 cm).

38. Ja persona vēlas atjaunot Latvijas pilsonību, kas zaudēta prettiesiskas atņemšanas rezultātā, persona, iesniedzot iesniegumu, uzrāda pasi vai citu Latvijas Republikā atzītu personu apliecinošu dokumentu un iesniegumam pievieno:

38.1. tiesas spriedumu, ar kuru valsts pārvaldes institūciju (amatpersonu) rīcība (lēmums) par pilsonības atņemšanu ir atzīta par prettiesisku, vai tiesas spriedumu, kas atceļ likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru tika atņemta Latvijas pilsonība;

38.2. fotogrāfiju (3 x 4 cm).

39. Ja persona vēlas vienlaikus atjaunot Latvijas pilsonību savam nepilngadīgajam bērnam, papildus iesniedzama bērna dzimšanas apliecība.

40. Nodaļas (daļas) amatpersona pārbauda personas lietā esošos dokumentus un pārliecinās, ka:

40.1. ir iesniegti visi nepieciešamie dokumenti;

40.2. lietā esošā informācija apstiprina attiecīgās personas tiesības atjaunot Latvijas pilsonību.

41. Ja nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, nodaļas (daļas) amatpersona izsniedz nodaļas (daļas) vadītāja parakstītu motivētu lēmumu par iesnieguma izskatīšanas izbeigšanu. Minēto lēmumu mēneša laikā var pārsūdzēt pārvaldes priekšniekam.

42. Pārvalde ne vēlāk kā mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas, bet, ja ir nepieciešama papildu pārbaude, ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā sagatavo atzinumu par pārbaudi.

43. Pamatojoties uz pārvaldes atzinumu, tiek izdots attiecīgs rīkojums:

43.1. Ministru kabineta rīkojums par Latvijas pilsonības atjaunošanu;

43.2. pārvaldes priekšnieka rīkojums par iesnieguma noraidīšanu, ja lietā esošie dokumenti neapstiprina personas tiesības atjaunot Latvijas pilsonību.

44. Pārvalde pēc šo noteikumu 43.punktā minētā rīkojuma izdošanas ne vēlāk kā piecu dienu laikā uzaicina personu ierasties nodaļā (daļā) un izsniedz viņai attiecīgo rīkojumu.

45. Ja personas pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Latvijas, pārvaldes daļa nosūta šo noteikumu 43.punktā minēto rīkojumu attiecīgās ārvalsts Latvijas Republikas diplomātiskajai pārstāvniecībai (konsulārajai iestādei) vai, ja tādas nav, tuvākajai Latvijas Republikas diplomātiskajai pārstāvniecībai (konsulārajai iestādei), kas uzaicina personu saņemt attiecīgo rīkojumu.

46. Šo noteikumu 43.2.apakšpunktā minēto rīkojumu par iesnieguma noraidīšanu var pārsūdzēt tiesā.

V. Noslēguma jautājums

47. Atzīt par spēku zaudējušiem:

47.1. Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumus Nr.157 "Noteikumi par Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 100.nr.; 1998, 283.nr.);

47.2. Ministru kabineta 1998.gada 28.septembra noteikumus Nr.364 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 20.jūnija noteikumos Nr.157 "Noteikumi par Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 283.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Tieslietu ministre I.Labucka

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 13.janvāri

113.GIF (53474 BYTES)

213.GIF (80718 BYTES)

313.GIF (25079 BYTES)

413.GIF (62999 BYTES)

513.GIF (72836 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!