Valsts sekretāru 2007.gada 15.marta sanāksmē

 

AM: Par finansējuma piešķiršanu raidījumu cikla “Reālā Eiropa” veidošanai

15.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu biedrībai “Eiropas latvietis” televīzijas raidījumu cikla “Reālā Eiropa” veidošanai”.

MK rīkojuma projekts paredz piešķirt 19 974 latu finansējumu biedrībai “Eiropas latvietis” raidījumu cikla “Reālā Eiropa” veidošanai.

Raidījumu ciklu “Reālā Eiropa” 2007.gadā veidos sešpadsmit oriģinālraidījumi, un tie tiks pārraidīti Latvijas Televīzijas 1.kanālā. Raidījumu cikla galvenie temati būs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionalizācija un rekrutēšana, Latvijas kā NATO dalībvalsts aktivitātes un Eiropas Savienības Kopējā drošības politika. Sabiedrībai tiks sniegta informācija, kā mainījušies NBS vienību uzdevumi pēc Latvijas iestāšanās NATO.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par komersantu deklarēšanos atbilstoši komersantu definīcijai

Valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai 15.martā nodots Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Noteikumi par komersantu deklarēšanos atbilstoši mikro, mazo un vidējo komersantu definīcijai”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrētie komersanti deklarē savu atbilstību mikro, mazo un vidējo komersantu definīcijai atbilstoši Eiropas Komisijas 2004.gada 25.februāra Regulai Nr.364/2004.

Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas un valsts atbalsta programmas paredz atšķirīgus atbalsta piešķiršanas nosacījumus atkarībā no komersanta statusa (mikro, mazā, vidējā vai lielā). Katra atbalsta programma paredz atsevišķu kārtību, kādā komersants deklarē savu statusu. Lai izvairītos no situācijas, kad viens un tas pats komersants dažādās atbalsta programmās tiek klasificēts atšķirīgi, EM izstrādāja šādu MK noteikumu projektu.

Lai deklarētu komersanta atbilstību kādai no mikro, mazo vai vidējo komersantu definīcijas kategorijām, komersantam būs jāaizpilda standartforma: autonoma komersanta tipa gadījumā – viena standartforma; un partnerkomersanta un saistītā komersanta tipa gadījumā – cita standartforma, kas tiks apstiprinātas reizē ar šiem MK noteikumiem (tie ir MK noteikumu pielikumi).

Vienotās standartformas ieviešana samazinās administratīvo slogu iesniedzējam, jo tā būs pielietojama visās valsts atbalsta programmās, kā arī vienkāršos pieteikšanos tām, jo komercsabiedrības statuss būs jānosaka tikai vienreiz.

 

EM: Par kvalitātes prasībām augu eļļām, E 85 biodegvielai un biogāzei

Lai sekmētu biodegvielas ražošanu un biodegvielas izmantošanu transportā, Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 18.oktobra noteikumos Nr.772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”, kuri 15.martā tika nodoti starpinstitūciju saskaņošanai.

Ar grozījumiem šajos MK noteikumos tiks noteiktas kvalitātes prasības, atbilstības novērtēšana, tirgus uzraudzība un patērētāju informēšanas kārtība rapšu sēklu eļļai, citai no eļļas augiem iegūtai augu eļļai, E 85 biodegvielai un biogāzei.

Noteikumu projektā iestrādātas kvalitātes prasības biodegvielai, biodegvielas maisījumiem ar fosilo degvielu, kā arī noteikta kārtība, kādā notiek minēto produktu atbilstības novērtēšana, kontrolējama biodegvielas ražošana un jaukšana ar fosilo degvielu, patērētāju informēšana un tirgus uzraudzība.

MK noteikumu grozījumu sagatavošanas procesā notika konsultācijas ar vairākām nevalstiskajām organizācijām – Latvijas degvielas tirgotāju asociāciju, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienību, Latvijas biodegvielu asociāciju un Latvijas biogāzes asociāciju, kā arī ar Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Satiksmes ministriju un Zemkopības ministriju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par kārtību, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta

15.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta. Ar grozījumiem paredzēts palielināt līdz 50% atsavināšanas izdevumu likmi procentos no realizācijas cenas.

Grozījumi paredzēs mainīt valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu procentu likmi, kas tiek aprēķināta no realizācijas cenas, palielinot to no pašreizējiem 7% uz 50%, bet ne mazāk kā 900 latu, gadījumos, ja pārdod apbūvētus zemes gabalus. Līdzīgi tiek plānots mainīt likmi, ja pārdod citu nekustamo īpašumu. Paredzams, ka tā tiks palielināta no 14% uz 50%, tomēr ne mazāk kā 1500 latu.

Laika posmā, kad valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir jāveic lieli kapitālieguldījumi, lai īstenotu valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas programmu un veiktu citus MK uzdevumus, būtu lietderīgi daļu no ieņēmumiem, kas iegūti, atsavinot valsts nekustamos īpašumus, novirzīt citu valstij piederošo nekustamo īpašumu būvniecībā, rekonstrukcijā un restaurācijā. Minētais nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu procentu palielinājums ļautu gadā iegūt papildus 2,8 miljonus latu, kas tiktu izmantoti valstij piederošo nekustamo īpašumu būvniecībā, rekonstrukcijā un restaurācijā nepieciešamo kredītprocentu un kredītu summu atmaksai.

Valdība ir uzdevusi VNĪ veikt virkni jaunu un valstij nepieciešamu ēku būvniecību, esošo ēku rekonstrukciju un restaurāciju par VNĪ līdzekļiem, nepieciešamības gadījumā ņemot aizdevumus kredītiestādēs. Tāpat Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija paredz vairāku ministriju un valsts institūciju pārvaldīšanā esošos nekustamos īpašumus pakāpeniski nodot VNĪ pārvaldīšanā. Taču kopējie VNĪ naudas ieņēmumi, ko iegūst no FM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nomas maksas un nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumu atskaitījumiem, ir nepietiekami, lai pilnīgi izpildītu kredītsaistības, kas veidosies saistībā ar nekustamo īpašumu būvniecību un rekonstrukciju. Tāpat paredzams, ka 2007.gadā ir gaidāms būtisks ieņēmumu samazinājums, jo privatizācijai tiek nodoti daudzi valsts īpašuma objekti.

Lai veiktu plānotos pasākumus, ir jāpalielina atsavināšanas izdevumu atskaitījums. Līdz ar to FM ir sagatavojusi atbilstošus grozījumus atsavināšanas izdevumu procentu likmes mainīšanai.

 

FM: Par kārtību elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanai

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā piemērojami elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi. Noteikumi 15.martā tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Finanšu ministrijas izstrādātie noteikumi reglamentēs kārtību, kādā piemērojami atbrīvojumi no elektroenerģijas nodokļa. Saskaņā ar noteikumiem plānots, ka atbrīvojums piemērojams elektroenerģijai:

• kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, hidroelektrostacijās un koģenerācijas elektrostacijās;

• kuru izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem (izņemot elektroenerģiju, kas izmantota preču transportēšanai cauruļvadu transportā) un mājsaimniecību lietotāji;

• kura ir piegādāta citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai citu ārvalstu pārstāvjiem vai organizācijām.

MK noteikumi paredzēs, ka piegādātājs elektroenerģiju, kura ir atbrīvota no nodokļa, uzskaitīs atsevišķi pa iegūšanas un izmantošanas veidiem.

Tāpat paredzams, ka elektroenerģijai, kuru piegādā personām ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, nodokli aprēķinās pēc likmes 0 latu par megavatstundu, ja to apliecinās dokumenti par elektroenerģijas piegādēm šādām personām.

MK noteikumi sagatavoti saskaņā ar Elektroenerģijas likumu, kas stājās spēkā ar šā gada 1.janvāri.

 

FM: Par jaunumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtībā

Valsts sekretāru sanāksmē 15.martā izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) normu piemērošanas kārtību.

Tā kā mainījušies likumā par IIN ietvertie nosacījumi par maksimālo no IIN atbrīvoto apdrošināšanas prēmiju maksājumu apjomu, ko darba devējs var veikt darba ņēmēja labā, ar grozījumiem tiks iestrādāts regulējums, lai noteiktu, kā attiecīgās summas aprēķina un izslēdz no apliekamā ienākuma.

Lai samazinātu nodokļa administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos arīdzan paredzēs iespēju turpmāk apdrošināšanas sabiedrībām sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju elektroniska saraksta veidā, tādējādi novēršot nepieciešamību katram nodokļu maksātājam pašam izņemt izziņu apdrošināšanas sabiedrībā un iesniegt to VID.

Plānots, ka Ministru kabineta noteikumi tiks papildināti ar jaunu veidlapas paraugu par augoša meža izciršanai un tajā iegūtu kokmateriālu pārdošanu, kas izstrādāts saistībā ar 2006.gadā veiktajiem grozījumiem likumā par IIN. Tāpat noteikumos tiks ietverti citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par četriem noteikumu projektiem ES fondu apguves sistēmas izveidei

15.marta Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti un saskaņošanai nodoti četri Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas nosaka ES fondu vadības principus nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam.

Starpnozaru komentēšanā un priekšlikumiem no nevalstiskā sektora nodoti MK noteikumu projekti: “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus”, “Kārtība, kādā valsts budžetā tiek paredzēti līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī kārtība, kādā veic maksājumus un sagatavo izdevumu deklarāciju”, “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu ieviešanu” un “Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtība”.

MK noteikumu projekts par ziņošanu ES fondu projekta īstenošanā konstatētu neatbilstību gadījumā nosaka kārtību, kādā ziņojams par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņemami pārvaldes lēmumi par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi.

Kārtība, kādā valsts budžetā paredzami līdzekļi ES fondu apguves līdzfinansēšanai paredz, kā valsts budžetā tiek plānoti līdzekļi ES fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī kārtību, kādā atbildīgā vai sadarbības iestāde pārbauda ES fonda finansējuma saņēmēja iesniegtos maksājumu pieprasījumus, apstiprina attiecināmo izdevumu summu un veic maksājumus ES fonda finansējuma saņēmējam. Vienlaikus noteikumu projekts nosaka arī izdevumu deklarācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

MK noteikumu projektā “Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu ieviešanu” noteikts, kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas uzrauga un izvērtē ES fondu ieviešanas gaitu.

“Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtība” nosaka, kā uzkrājama un uzglabājama informācija ES fondu kopējā procesa vadībai, kontrolei un uzraudzībai, kā arī nodrošināma pārskatu veidošana un informācijas analīzes iespējas par ES fondu apguves rādītājiem. ES fondu vadības informācijas sistēma arī nodrošinās elektronisko datu apmaiņu ar Eiropas Komisijas un iesaistīto institūciju informācijas sistēmām, kā arī uzturēs sasaisti ar citām informācijas sistēmām nacionālajā līmenī.

Atlikušos divus ES fondu vadības sistēmas MK noteikumu projektus, kas izriet no “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma” (stājās spēkā šā gada 1.martā), paredzēts izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē virzīt atlikušajās marta nedēļās.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

 

IeM: Par Apsardzes darbības likuma apsardzes atļaujām

Iekšlietu ministrija 15.martā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Apsardzes darbības likumā, kas pilnveido apsardzes darbības atļauju derīguma termiņa, anulēšanas un citus nosacījumus.

Projektā svītrotas likuma normas, kas noteica licences derīguma termiņu un tā pagarināšanas kārtību, un iestrādāts pilnvarojums Ministru kabinetam paredzēt prasības, kas jāpilda apsardzes komersantam licences darbības laikā. Tādējādi atteikšanās no licences derīguma ierobežojošā termiņa tiks kompensēta ar citām prasībām, saglabājot apsardzes komersantu darbības kontroli licences darbības laikā.

Tāpat projektā noteiktas stingrākas prasības licences izsniegšanai tādiem komersantiem, kuriem iepriekš jau anulēta apsardzes darbības licence, kā arī iestrādāta norma, ka lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur lēmuma darbību un izpildi. Tas nepieciešams, lai komersanti pēc licences anulēšanas neturpinātu prettiesisku darbību, kas aizskar personu tiesības un likumīgās intereses un rada draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai. Līdzīgi ierobežojumi paredzēti arī attiecībā uz iekšējās drošības dienestu vadītājiem.

Projekts paredz arī papildināt likumu ar normu, kurā noteikts, kādos gadījumos apsardzes sertifikāts tiek anulēts. Pašlaik nepastāv apsardzes sertifikāta anulēšanas iespējas, taču tas būtu paredzams, jo pašreizējais apsardzes darbības un sertificēšanas tiesiskais regulējums ļauj apsardzes darbiniekam turpināt profesionālo pienākumu pildīšanu, izdarot jebkādus likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumus.

 

IeM: Par Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumiem

Iekšlietu ministrija 15.martā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”, kas paredz pilnveidot Noziedzīgu nodarījumu reģistra veidošanas kārtību. Pašlaik noziedzīgu nodarījumu uzskaite tiek nodrošināta saskaņā ar 2005.gada 4.oktobra MK noteikumiem Nr. 756 “Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”. Šie noteikumi tika sagatavoti pirms Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās, kad izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras iestādēm un tiesām vēl nebija praktiskās pieredzes un vienota viedokļa Kriminālprocesa likuma normu piemērošanā.

Kriminālprocesa likuma piemērošanas prakse pierādīja, ka Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumos paredzētais Kriminālprocesa likuma pantu uzskaitījums, par kuriem ziņas uzkrājamas reģistrā, ir nepietiekams, tie jāpapildina ar to Kriminālprocesa likuma pantu uzskaitījumu, kuri atspoguļo ziņas par atklātiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat reģistrā iekļaujamas ziņas par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus izdarījušas personas, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu, kā arī ziņas saistībā ar materiālu par noziedzīgi iegūtu mantu izdalīšanu no krimināllietas. Ņemot vērā to, ka izstrādātie grozījumi skar vairāk nekā pusi no šobrīd spēkā esošajiem 2005.gada 4.oktobra MK noteikumiem Nr.756 Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”, tie jāizsaka jaunā redakcijā.

Vienlaikus, lai paātrinātu ziņu iekļaušanu reģistrā un atteiktos no darbietilpīgas papīra tehnoloģijas, aizpildot un nosūtot noziedzīga nodarījuma uzskaites kartes, noteikumu projekts paredz pāriet uz pilnīgu informācijas apstrādi tiešsaistes režīmā, kas nodrošinās iespēju redzēt reģistrā aktuālāko informāciju par kriminālprocesa virzību un tajos pieņemtajiem lēmumiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par nacionālās sporta bāzes definētu statusu likumā

15.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) likumprojektu “Par nacionālās sporta bāzes statusu”.

Pašreiz nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.novembra lēmums “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”.

Atbilstoši mērķim, kādu nosaka Augstākās padomes lēmums, t.i., lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta bāzes un nodrošinātu tajās iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai Olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām, valstī tiek izveidotas nacionālās sporta bāzes. Atsevišķi nacionālo sporta bāzu darbības noteikumi reglamentēti Ministru padomes 1993.gada 23.marta lēmumā Nr.145 “Par Nolikumu par nacionālās sporta bāzes darbību un tās finansēšanas kārtību”.

LR Augstākās padomes lēmuma darbības laikā no 1992.gada līdz 2006.gadam (ieskaitot) nacionālās sporta bāzes statusu ir ieguvušas 28 sporta bāzes. Šis statuss sniedz valstij iespēju izmantot sporta bāzes sabiedrības vajadzībām atbilstoši minētā LR Augstākās padomes lēmumā noteiktajam mērķim. Šo vajadzību nodrošināšanas pamatā ir valsts budžeta līdzekļu piesaiste un sporta bāzu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajā kārtībā.

Savukārt ar minētā statusa piešķiršanu saistītie jautājumi, kurus regulē minētais LR Augstākās padomes lēmums, ir jautājums par nacionālās sporta bāzes atsavināšanu un privatizāciju, lai šo procesu rezultātā netiktu pieļautas izmaiņas nacionālās sporta bāzes darbības profilā (šis jautājums ir Latvijas Nacionālās sporta padomes kompetencē), un jautājums par starptautisku sporta veidu federāciju prasību ievērošanu sporta bāzē, lai nodrošinātu starptautisku un valsts nozīmes sacensību rīkošanu (šis jautājums ir Sporta pārvaldes kompetencē). LR Augstākās padomes lēmums neregulē sīkāku ar šo jautājumu izskatīšanu saistītu darbību izklāstu, neizskaidro to nozīmi un sekas, kā arī neparedz citu ar to izskatīšanu saistītu jautājumu skaidrojumu un risināšanu.

Turklāt LR Augstākās padomes lēmuma piemērošana paredz apgrūtinātu procesu, realizējot tā normas un piešķirot sporta bāzei nacionālās sporta bāzes statusu. Šī procesa ietvaros LR Augstākās padomes lēmumā nepārtraukti tiek veiktas izmaiņas – grozījumi, papildinot tā redakciju ar jaunu nacionālo sporta bāzi. Šāda procesa rezultātā nacionālais sporta bāzes statuss tiek piešķirts sporta bāzes apsaimniekotājam (visbiežāk – komersanta firmai) vai bāzes nosaukumam, nevis attiecīgo sporta bāzi veidojošajam nekustamajam īpašumam. 2006.gada 12.decembra Ministru kabineta sēdē tika izskatīts IZM un Sporta pārvaldes sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””, saskaņā ar kuru nacionālo sporta bāzu apsaimniekotājiem tika mainīti to nosaukumi atbilstoši Komerclikuma, Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma un likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” prasībām.

LR Augstākās padomes lēmuma normas, kas tiek regulētas piecos punktos, ir novecojušas un atbilstoši mūsdienām nav piemērojamas. Līdz ar to, lai nodrošinātu ar šo lēmumu valstij izvirzītā mērķa – sabiedrības vajadzību apmierināšana bērnu un jauniešu fiziskā un garīgā attīstībā, sportistu sagatavošana augstas klases sasniegumiem sportā, valsts vārda nešana starptautiskajā arēnā un mūsu valstī nodrošināto iespēju izmantošana jebkuram interesentam, citu valstu sportistiem treniņiem un starptautiskajām sacensībām – sasniegšanu, ir nepieciešams jauns likums.

LR Augstākās padomes lēmumā noteiktā mērķa pamatā ir valsts pienākums uzskaitīt, kontrolēt un finansēt valsts, pašvaldību, fizisku un citu juridisku personu īpašumā esošas nacionālās sporta bāzes, lai paredzētu nacionālo sporta bāzu darbības nodrošinājumu – rekonstrukciju, kapitālo remontu, pārbūvi un labiekārtošanu atbilstoši starptautisko sporta veidu federāciju prasībām; sporta būvju celtniecību tādu pasākumu nodrošināšanai, kuri šos objektus padara pieejamus arī cilvēkiem ar speciālām vajadzībām.

Atbilstoši minētajam valstij ir jābūt iespējai kontrolēt sporta bāzu skaitu un paredzēt augstāku prasību piemērošanas iespējas, jo valsts šī procesa īstenošanu nodrošina ar valsts finanšu budžeta līdzekļiem, tajā skaitā piešķirot atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļu maksājumiem.

Sporta bāzēm ir jābūt konkurētspējīgām un jābūt lietderīgai tajās ieguldīto vai ieguldāmo valsts līdzekļu izmantošanai, lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju nodarboties ar sportu. Tāds uzdevums ir jaunajam likumprojektam par nacionālās sporta bāzes statusu. Tam ir jāatrisina jautājumi par valsts institūciju savstarpējo sadarbību un skaidru kompetenču sadalījumu nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas procesā, kā arī nacionālo sporta bāzu darbības koordinācijā pēc nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas.

Otrkārt, jāparedz nosacījumi, pie kādiem sporta bāze var iegūt nacionālas sporta bāzes statusu, tai skaitā norādot, kādi dokumenti apliecina nosacījumu izpildīšanos un kas to izskata.

Treškārt, jāizveido skaidra un caurskatāma nacionālās sporta bāzes finansēšanas kārtība.

Ceturtkārt, jānosaka skaidri nacionālās sporta bāzes darbības principi.

Likumprojekts sniedz skaidras un konkrētas norādes sporta attīstības ievirzei Latvijā un dod uzdevumu – nodrošināt iespēju rīkot starptautiskas sporta sacensības un radīt apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai startiem Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskās sporta sacensībās (likumprojekta 1.pants).

Sporta bāze tiek pielīdzināta nekustamajam īpašumam, lai nacionālās sporta bāzes statuss tiktu piešķirts konkrētam administratīvi un juridiski teritoriāli nodalītam nekustamajam īpašumam visā tā sastāvā (likumprojekta 3.pants). Saistībā ar minēto tiek izskatīti jautājumi par šī nekustamā īpašuma atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem un valsts līdzfinansējumu tajā esošo sporta objektu uzturēšanai (likumprojekta 4.pants).

Savukārt ar likumprojekta 1.pantā minētā uzdevuma sasniegšanu ir saistīta nosacījumu izvirzīšana, pie kādiem sporta bāzei var piešķirt nacionālas sporta bāzes statusu (likumprojekta 5.panta pirmā daļa). Par sporta bāzes atbilstību nosacījumiem un to pierādīšanas kārtību papildu tiks izdoti MK noteikumi (likumprojekta 6.panta pirmā daļa). Šie MK noteikumi sniegs interesentiem skaidrojumu par nepieciešamo dokumentu sagatavošanu, iesniegšanas un izskatīšanas kārtību.

Nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts ar Saeimas lēmumu. Savu atzinumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu sniedz Latvijas Nacionālā sporta padome un Sporta pārvalde, uz kuru pamata IZM sagatavo Saeimas lēmumu projektu un virza izskatīšanai Saeimā. Sporta pārvalde nodrošina visu ar šī jautājuma izskatīšanu nepieciešamo dokumentu apkopošanu un iesniegšanu Latvijas Nacionālajā sporta padomē atzinuma sniegšanai (likumprojekta 5.pants).

Dokumenti nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir sagatavojami par konkrēta nekustamā īpašuma piederību, sastāvu un tehnisko stāvokli. Šiem dokumentiem ir jābūt noformētiem LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Nekustamo īpašumu, kuram piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss, var pārdot, dāvināt, sadalīt (tajā skaitā atdalīt no tā kādu atsevišķu daļu), citādi atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām, tajā skaitā ieķīlāt, par to rakstveidā paziņojot Sporta pārvaldei (likumprojekta 9.pants).

Pēc nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nacionālās sporta bāzes īpašniekam ir jānodrošina šīs bāzes darbība atbilstoši likumprojekta 8.pantā noteiktajam. Uzraudzību par atbilstošas darbības nodrošināšanu, kā arī nacionālās sporta bāzes uzturēšanu un valsts līdzfinansējuma izmantošanu uzrauga Sporta pārvalde (likumprojekta 10. un 11.pants). Pārkāpumu konstatēšanas gadījumā, nacionālās sporta bāzes statuss var tikt atņemts (likumprojekta 7.pants).

Sporta bāzei, kurai nacionālās sporta bāzes statuss piešķirts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tas tiek saglabāts līdz 2010.gada 1.janvārim.

Ja minētās nacionālās sporta bāzes īpašnieks vēlas saglabāt nacionālās sporta bāzes statusu pēc 2010.gada 1.janvāra, viņš līdz 2009.gada 31.maijam šajā likuma noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu.

 

IZM: Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi

15.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Rīgas Tehniskās universitātes Satversmi”.

Ņemot vērā, ka 2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību ar Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima, ir nepieciešams šis likumprojekts.

Satversme nosaka Rīgas Tehniskās universitātes darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Rīgas Tehniskās universitātes pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: Akadēmiskā sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Tāpat tiek noteikta arī Rīgas Tehniskās universitātes Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

Rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību tās satversmei saskaņā ar Augstskolu likuma 171.panta 1.punktu. Tehniskās universitātes izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību augstskolas personāls var apstrīdēt akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Personas, kuras nav akadēmijas personāla sastāvā, izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

IZM: Par Karjeras izaugsmes koledžas un Grāmatvedības un finanšu koledžas nolikumu

15.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus “Karjeras izaugsmes koledžas nolikums” un “Grāmatvedības un finanšu koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Karjeras izaugsmes koledža un Grāmatvedības un finanšu koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM. Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektus “Karjeras izaugsmes koledžas nolikums” un “Grāmatvedības un finanšu koledžas nolikums”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību

15.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību.

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (NAP) ieviešanas uzraudzību nodrošinās Nacionālā attīstības padome. Februāra sākumā tika izveidota Nacionālās attīstības padome, kuras darbības mērķis ir nodrošināt koordinētu valsts attīstības plānošanu un uzraudzību. Viena no Nacionālās attīstības padomes funkcijām ir uzraudzīt valsts ilgtermiņa un vidējā termiņa plānošanas dokumentu, tai skaitā NAP izstrādes un īstenošanas procesu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par dabas parka “Abavas senleja” aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

15.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Dabas parka “Abavas senleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” .

Vides ministrijas izstrādātais dabas parka “Abavas senleja” (dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts atbilst teritorijas dabas aizsardzības plānā izvirzītajam dabas parka apsaimniekošanas ilgtermiņa mērķim – saglabāt dabas parkā dominējošās atklātās palieņu pļavas, parkveida pļavas, atsevišķus augošus vecus ozolus un īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.

Noteikumu projekts paredz dabas parka teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas – dabas lieguma, dabas parka un neitrālo zonu.

Dabas parks izveidots 1999.gada 9.martā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.83 “Noteikumi par dabas parkiem”, tajā ietilpst dabas liegums “Čužu purvs”, kas izveidots 1999.gada 15.jūnijā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem”. Dabas parks iekļauts Latvijas Natura 2000 – Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par meža reproduktīvā materiāla kontroles un ievešanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.648 “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu””, ko 15.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Šis noteikumu projekts groza šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”, lai precizētu meža reproduktīvā materiāla ievešanas kārtību Latvijā, tajā skaitā no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis. Noteikumu projekts ir sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvas par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību apsvērumos minēto, ka jālieto tāds meža reproduktīvais materiāls, kas ir ģenētiski un fenotipiski atbilstošs audzēšanas vietai un kuram ir augsta kvalitāte. Dalībvalsts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas lēmumu, var lemt par garantijām attiecībā uz meža reproduktīvo materiālu no trešajām valstīm. Grozījumi paredz, ka nepieciešams atzinums par citās valstīs iegūta materiāla piemērotību meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai Latvijā

Tāpat noteikumu projekts paredz, ka augstāko kategoriju meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem ir nepieciešams tā sastāvdaļu identitātes raksturojums. Šis raksturojums nodrošinās meža reproduktīvā materiāla kontroli jebkurā ražošanas stadijā, kā arī nodrošinās no citām valstīm ievestā materiāla kontroli. Identitātes raksturojums aizsargās meža reproduktīvā materiāla nelegālu izplatīšanu.

Normatīvais akts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.novembra noteikumos Nr.648 “Noteikumi par meža reproduktīvo materiālu”” stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par prasībām uztura bagātinātāju ražošanai un reģistrācijai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumos Nr.725 “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību””, ko 15.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments izstrādāts, lai pārņemtu līdz šim atbilstošajā Latvijas likumdošanā neiekļauto Eiropas Komisijas direktīvu attiecībā uz uztura bagātinātāju ražošanā atļautiem vitamīniem un minerālvielām. Tāpat atsevišķos noteikumu punktos veikti grozījumi, lai novērstu sarežģījumus un pārpratumus uztura bagātinātāju reģistrācijas procesā.

Noteikumu projektā norādīts, ka Latvijā atļauts ievest un izplatīt tikai tādus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs ražotus, reģistrētus vai tirgū laistus uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir tikai ES prasībām atbilstoši vitamīni un minerālvielas tādos daudzumos, kā noteikts normatīvajos aktos par uztura bagātinātājiem. Par to produkta importētājs Pārtikas un veterinārajam dienestam iesniedz rakstisku paziņojumu, kā arī uztura bagātinātāja marķējuma paraugu.

Dokumenta grozījumos arī precizēta to uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība, kas ražoti trešajās valstīs. Iesniedzējs (importētājs) papildus līdz šim nepieciešamajiem dokumentiem iesniedz atbilstoši Eiropas vai starptautiskās standartizācijas organizācijas standartam akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas inspekcijas ziņojumu par uztura bagātinātāja ražotāja atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par pārtikas produktu higiēnu vai arī ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka konkrētais uztura bagātinātājs pirms reģistrācijas Latvijā ir laists tirgū citā ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī.

Līdz šim uztura bagātinātāju obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības, kā arī to reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību” un Ministru kabineta noteikumi “Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem”. Saskaņā ar šiem noteikumiem Latvijā atļauts izplatīt tikai noteiktā kārtībā reģistrētus uztura bagātinātājus, lai pasargātu patērētājus no nekvalitatīvu uztura bagātinātāju izplatīšanas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa