Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas Prezidija lēmums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.1999., Nr. 370/371 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15439

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 9. novembra sēdē

Vēl šajā numurā

10.11.1999., Nr. 370/371

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem pēc Saeimas 1999.gada 11.novembra sēdes

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes pēc Saeimas 1999.gada 11.novembra sēdes.

1. Dokuments, reģ.nr.33

Deputātu I.Burvja, L.Bojāra, J.Čevera, P.Salkazanova, J.Lejas jautājums

LR iekšlietu ministram Marekam Segliņam:

Par Ceļu policijas pasākumiem gājēju audzināšanai un autobraucēju drošības nodrošināšanai

1. Ņemot vērā, ka nedisciplinētie gājēji bieži izraisa ceļu satiksmes negadījumus, kādus pasākumus veiks Ceļu policija gājēju audzināšanai?

2. Ņemot vērā to, ka ir bijuši pietiekami daudzi tādi gadījumi, kad autobraucējus aiztur par policistiem pārģērbušies laupītāji, kā tiks nodrošināta autobraucēju drošība tagad, kad policijai dotas tiesības apstādinātos autobraucējus aicināt pie policijas (it kā) automašīnas?

 

2. Dokuments, reģ.nr.34

Deputātu A.Kalniņa, J.Čevera, J.Lejas, V.Lāzo, I.Burvja jautājums

LR ārlietu ministram I.Bērziņam:

Par vīzu režīmu ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju

Tiek uzskatīts, ka galvenais bremzējošais faktors kūrortu viesu pieplūdumam un Latvijas esošo kūrortu noslogotības palielināšanai ir esošais vīzu režīms ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju.

Šajā sakarībā ir šādi jautājumi:

1. Vai Latvijā paredzēts noteikt elastīgāku vīzu režīmu?

2. Kāds vīzu režīms ir noteikts Lietuvā, un kā var tikt izmantota šī prakse Latvijā?

 

3. Dokuments, reģ.Nr.35

Deputātu J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, O.Tolmačova, J.Plinera, B.Cileviča, P.Maksimova, A.Bartaševiča, M.Mitrofanova jautājums

LR Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

LR finansu ministram E.Krastiņa kungam:

Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību

Valdība, veidojot 2000.gada budžetu, ir noteikusi, ka, "sākot ar 2000.gadu, virkne speciālo budžetu būs valsts pamatbudžeta sastāvdaļa. Tas uzlabos valsts budžeta vadību, elastību un nodrošinās budžeta līdzekļu racionālas izmantošanas kontroli. Arī iestāžu maksas pakalpojumi, kas līdz šim bija iestāžu pārziņā, tiks iekļauti kopējos valsts budžeta ieņēmumos". Īstenojot šo principu, vairāku ministriju iestāžu iekasētās nodevas un maksas par maksas pakalpojumiem tiek piedāvāts iemaksāt valsts pamatbudžetā, izdarot grozījumus attiecīgos likumos.

Tajā pašā laikā Ministru kabinets 28.09.1999. pieņem noteikumus nr.334, ar kuriem nosaka, ka "Sanitārās robežinspekcijas finansu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem par transportlīdzekļu un kravu veterināro, fitosanitāro un sanitāri higiēnisko kontroli (saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi)", tādējādi ieviešot jaunu maksas pakalpojumu, maksa par kuru tieši nokļūs Sanitārās robežinspekcijas budžetā.

Zemkopības ministrs, izmantojot Ministru kabineta dotās pilnvaras, 1999.gada 1.oktobrī pieņem rīkojumu nr.248 "Par Sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumiem"(grozīti ar 26.10.1999. rīkojumu nr.276), ar kuru voluntāri traktē Muitas likumā dotos kravu importa un tranzīta jēdzienus, kā arī nosaka izcenojumus par praktiski visu Latvijā ievedamo kravu fitosanitāro vai sanitāri higiēnisko kontroli, kas pēc speciālistu vērtējuma atsevišķu kravu transportēšanas izdevumus (tai skaitā tranzīta kravu) palielinās pat par 20–25%, tādējādi vēl vairāk samazinot Latvijas pārvadātāju (jo īpaši dzelzceļa) konkurētspēju.

Jautājumi:

1. Vai Ministru kabineta 28.09.1999. rīkojums nr.334 atbilst valdības deklarētajai koncepcijai par valsts budžeta ieņēmumu daļas sakārtošanu?

2. Kad tiks atcelts zemkopības ministra voluntārais un nelikumīgais 01.10.1999. rīkojums nr.248 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1999. rīkojumu nr.276)?

3. Kad valdībā tiks pārtraukta atsevišķu valsts dienestu interešu lobēšana uz tautsaimniecības attīstības rēķina?

 

4. Dokuments, reģ.nr.36

Deputātu L.Bojāra, R.Labanovska, J.Čevera, P.Salkazanova, I.Burvja, O.Zvejsalnieka jautājums

LR Ministru prezidentam a.god.A.Šķēlem:

Par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa

Sakarā ar saspringto stāvokli valsts budžetā 2000.gadā lūdzam sniegt informāciju par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa.

1. Kādi fondi eksistē Latvijas Republikā kopš 1995.gada?

2. Kādas ir katra fonda funkcijas?

3. Cik lielu valsts finansējumu katrs no šiem fondiem saņēmis 1995., 1996., 1997., 1998. un 1999.gadā?

4. Cik lielu summu šie fondi izlietojuši minētajā laika posmā (1995.–1999.)?

5. Kāda valsts institūcija koordinē šo fondu darbību, lai tie nedublētu viens otru?

Rīgā 1999. 8.novembrī Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!