ATSAUCĒ IETVERT:
Uzruna Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2007., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/154246
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Uzruna Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā
2007.gada 7.martā Latvijas Nacionālajā operā:
Ekselences, dāmas un kungi, dārgie mūziķi un mūzikas mīļotāji visā Latvijā!
Mums šodien atkal ir svētku un prieka diena, kad Latvija oficiāli var atzīt labākos savā vidū, šoreiz tie ir mūziķi.
Mēs esam maza zeme, un mūsu vēsture arī nav to tām garākajām, kaut, godīgi jāsaka, arī ne no īsākajām. Mūs pasaulē vēl maz pazīst. Tas prasīs laiku, līdz mūs labāk atpazīs. Un kā tas notiks? Tas notiks kontaktā ar visiem tiem, kuri nāk no Latvijas un nes tās vārdu. Tajā ziņā mums ir ļoti laimējies – mūsu mazā valsts ir spējusi dot pasaules līmeņa mūziķus, kuri tiek cienīti un mīlēti tālu pāri savas valsts robežām. Bet vissvarīgākais, protams, ir tas, ka mums šeit, Latvijā, šie mūziķi dienu no dienas katrs savā vietā un pilsētā sniedz ārkārtīgi dziļu prieku. Mēs abi ar dzīvesbiedru šovakar personiski vēlētos pateikties visiem Latvijas mūziķiem par brīnišķīgajiem sasniegumiem, par lielo baudu, ko viņi spēj sniegt Latvijas klausītājam. Kā Valsts prezidente es vēlētos uzsvērt, ka mums ir ļoti jāgādā par saviem mūziķiem un mūzikas skolām. Mums ir jāgādā par viņu izaugsmi, par viņu iespējām izkopt savus talantus līdz to augstākajam iespējamajam līmenim.
Lai Dievs sargā mūsu mūziķus, lai valsts viņus atbalsta, lai tauta viņus mīl, lai mūsu mūziķiem labi klājas! Šovakar īpaša mana apbrīna, vissirsnīgākie sveicieni un dziļas cieņas apliecinājumi visiem, visiem, kuri šovakar saņem šo Lielo mūzikas balvu. Apsveicu! Bravo!