Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.1999., Nr. 368/369 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15409

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iesniegumi

Vēl šajā numurā

09.11.1999., Nr. 368/369

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 4. novembra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šodien ilgas un dedzīgas runas bija par Čečenijas tautas traģēdiju. Man bija ļoti skumji to klausīties laikā, kad Latvijas tauta izmirst ar ātrumu viens cilvēks katru astoņu minūšu laikā. Bet pie mums nav kara — tauta izmirst slikto ekonomisko apstākļu dēļ.

Šodienas plenārsēdē tika izskatīti un pieņemti divi svarīgi likumi, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju. Tie ir likumi par bezdarbniekiem un par pensijām. Bezdarbnieku likums nav veiksmīgs, jo apgrūtinās bezdarbnieku pabalsta saņemšanu. Viens piemērs — līdz šim brīdim, ja par cilvēku deviņu mēnešu laikā maksāts sociālais nodoklis, bija tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Bet saskaņā ar jauno likumu sociālais nodoklis būs jāmaksā veselu gadu. Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" balsoja pret tādām izmaiņām.

Grozījumi Pensiju likumā, kuri arī tika pieņemti šodien, ir valdības kompromisa variants. Tie tautai ir izdevīgāki nekā grozījumu pirmais variants. Bet par to, ka valdība nedaudz piekāpusies, paldies jāsaka nevis valdībai, bet pašiem sev. Jo tikai savāktie paraksti par referendumu piespieda valdību cienīt tautas nostāju pensiju jautājumā. Ko darīsim tālāk? Kompromiss jau ir kabatā, un neviens to mums neatņems. Bet ir iespēja pilnīgi atcelt neizdevīgos grozījumus Pensiju likumā. 13.novembrī noteikti notiks referendums par Pensiju likuma uzlabošanu, jo neviens tagad to vairs nevar atsaukt. Bet mēs uzvarēsim tikai tad, ja uz referendumu atnāks vairāk nekā puse no vēlētājiem. Ejot uz referendumu, jāatceras, ka tikai mēs — Latvijas tauta — spējam apturēt valdības uzbrukumu mūsu ekonomiskajām tiesībām.

J.Stalidzāne (Jaunās partijas frakcija):

Kā katru reizi, arī šoreiz, bija spraiga plenārsēžu diena, un mēs izskatījām daudz jautājumu, bet es gribētu minēt divus.

Pirmais būtu Valsts meža dienesta likums. Mūsu frakcija balsoja pret šī likuma pieņemšanu otrajā lasījumā, jo uzskatām, ka likums ir ļoti nesagatavots un neatbilst tam, kā likums būtu jāpieņem. Vispirms Saeimai bija jāpieņem mežu politikas koncepcija, meža likums, kas būtu šīs nozares jumta likums, un tikai pēc tam varēja strādāt pie šī likuma pieņemšanas. A.Seiles kundze, kas ir ļoti laba šīs jomas speciāliste, bija ieguldījusi lielu darbu, lai glābtu šī likuma redakciju. Bet tas nebija pietiekami, lai mēs varētu šo likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā. Šis likums var radīt lielus sarežģījumus pēc tam, kad tiks pieņemta meža attīstības politikas koncepcija un jumta likums. Tad mums šodien pieņemtais likums būs jāmaina.

Otrs likums, pret kuru mēs balsojām, izņemot divus punktus, bija Pensiju likums. Mēs atbalstījām priekšlikumu par to, ka jābūt priekšrocībām tiem represētajiem, kuri strādāja Selimas rūdas raktuvēs, un arī izsūtītajām personām. Bet pārējos jautājumos Pensiju likumā mēs bijām pret šiem grozījumu grozījumiem grozījumos. Tā ir ļoti nesolīda rīcība, jo referendums ir izsludināts. Vēlēšanu komisijas jau strādā, jāveic arī vajadzīgā aģitācija un informācijas sniegšana — kur un kā cilvēki varēs nobalsot un izteikt savu jā vai nē. Bet ar šiem grozījumu grozījumiem cilvēkiem tiek jaukta galva. Sievietes joprojām nevarēs priekšlaicīgi aiziet pensijā; pensionēšanās vecums būs 62 gadi, un pilnīgi netiek runāts par to, kas notiks ar pensionāriem, kuriem ir noteiktais pensijas atmaksāšanas termiņš par to laiku, kad viņi bija saņēmuši pensiju, bet pēc tam to pārrēķināja. Šie cilvēki ir aizmirsti. Kā viņi atmaksās, ja ir rēķinājušies ar to, ka varēs strādāt un saņemt pensiju. Bet tagad, kad viņi saņems 60 latus, kā gan viņi šo pensiju atmaksās?

Netiek arī domāts par to, kāpēc jādotē tie, kas saņems 1165 latus mēnesī — viņus vēl atbrīvo no šo 9% nomaksas, kas jāiekasē. Kāpēc netiek strādāts pie tā, lai, paaugstinot minimālo algu, papildus sociālajā budžetā varētu iekasēt 7—8 miljonus latu. Tādēļ es aicinu 13.novembrī visus pilsoņus piedalīties referendumā un atbalstīt sevi un pārējos Latvijas iedzīvotājus, balsojot par 5.augusta pieņemto Pensiju likuma grozījumu atcelšanu. Tikai atceļot tos, jūs varat glābt savu, kā arī pārējo pensionāru un iedzīvotāju drošību sociālajos jautājumos!

R.Ražuks (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Šī tiešām ir ļoti nozīmīga diena Saeimas darbā, jo līdz ar balsojumu par izmaiņām pensiju likumā, par ko bija vienojušās trīs valdību veidojošās frakcijas, referendumam zuda jebkura jēga. Tieši tā! Jo pašreizējos Pensiju likuma grozījumos, kas ir kompromiss 5.augustā izstrādātajiem grozījumiem, tiek ievērotas gan valstiskās, gan arī cilvēku intereses. Mēs paaugstinām pensijas veumu līdz 62 gadiem, taču saglabājam iespēju izmaksāt strādājošajiem pensionāriem 60 latu daļu no pensijas un visu algu, cik vien viņi var un spēj nopelnīt; kā arī saglabājam iespēju gan sievietēm, gan vīriešiem priekšlaicīgi pensionēties. Šie grozījumi tapuši grūtās diskusijās, ievērojot arī arodbiedrību, Pensionāru federācijas un citu sabiedrības organizēto slāņu priekšlikumus, un pašreizējā brīdī tas ir zelta vidusceļš, kas valstij pakāpeniski ļauj uzlabot situāciju sociālajā budžetā, bet tās iedzīvotājiem — netraucēti saņemt pensijas. Tāpēc domāju, ka pašreizējā brīdī referendums ir zaudējis savu jēgu. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja referendumā tiks noraidīti arī šīsdienas pieņemtie grozījumi, viss sāksies no gala. Uzskatu, ka tas nevarētu būt iemesls valdības nestabilitātei, šajā situācijā netiks meklēti ceļi krīzes pārvarēšanai, netiks izsvērti un izstrādāti pensiju un sociālā budžeta labojumi, kā tas ir pašreiz.

Ļoti nozīmīgi, ka šodien tika pieņemtas arī izmaiņas Kriminālprocesa kodeksā. Tās attiecas uz bērnu, it īpaši — bērnu liecinieku aizstāvēšanu gadījumos, kad notikusi seksuālā vardarbība. Šie grozījumi ir sākums ļoti nopietnam darbam, jo izmaiņas pieņemtas tikai pirmajā lasījumā. Protams, būs priekšlikumi arī uz nākamajiem lasījumiem, bet jau izdarītais ir nopietns solis situācijas labošanā.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija):

Šodien Saeimā tiešām bija saspringta diena, un mēs gribētu uzsvērt, ka tik tiešām valdības partijas piedāvāja šos grozījumus grozījumos likumam "Par valsts pensijām", kas, manuprāt, ir nekorekti attiecībā pret Satversmi. Bet tā ir garāka saruna. Es gribētu raksturot to, ko tad reāli šie grozījumi dod.

Faktiski šie grozījumi varētu ietaupīt nedaudz vairāk par 5 miljoniem latu. Mums tagad ir pieejami visi dokumenti no Labklājības ministrijas, kas parāda, kāda būtu starpība nodokļu iekasēšanas gadījumā un fiskālajā bilancē. Uzskatu, ka tā nav summa, kuras dēļ nepieciešams tracināt tautu un kas reāli ietekmētu viņu materiālo stāvokli.

Šodien ļoti tipiski izpaudās tas, ka politiski represētajiem tika atņemtas vairākas tiesības, kas pastāvēja jau kopš Latvijas neatkarības, piemēram, iespēja strādāt un saņemt pilnu pensiju, pazemināts pensionēšanās vecums. Šo jautājumu valdības partijas svītroja ar treknu svītru. Līdz ar to gribu teikt, ka šim referendumam ir liela jēga, un mēs visi aicinām tajā piedalīties.

Tagad citēšu Pensionāru federācijas atzinumu par valdības grozījumu grozījumiem: "Latvijas Pensionāru federācija nevar apmierināties tikai ar grozījumu grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas neatrisina pensionāru problēmas. Šeit ir vesela virkne priekšlikumu, kurus valdība ir ignorējusi.

Gribu uzsvērt, ka no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumiem, kas tiešā veidā skāra šo Pensiju likumu, tika ņemts vērā tikai viens — par tiesībām priekšlaicīgi iet pensijā. Bet arī tagad Pasaules banka to apstrīd. Ir vēl viena paradoksāla lieta — valdības partijas frakcija skaidri atzīst, ka Pasaules banka aicina tik un tā, arī pēc šiem it kā ļoti racionālajiem priekšlikumiem, tūlīt ķerties klāt pensiju likuma pārveidošanai. Tostarp viņi uzskata par pilnīgu absurdu to, ka tiks atņemta daļa pensijas strādājošajiem pensionāriem. Tik tiešām — nav labi nacionalizēt privāto īpašumu, it īpaši tiem cilvēkiem, kuriem jau tā šis īpašums ir mazs un pensijas ir personisks īpašums.

Arī Latvijas Invalīdu biedrība uzskata, ka šie valdības grozījumi Pensiju likumā ir jānoraida. Tāds pats viedoklis ir Zinātnieku savienībai un Teātra darbinieku savienībai. Viņiem ir skaidrs — ja viņi strādā un saņem pensiju, viņu darbs pārvēršas par 10—15 latu piepelnīšanās variantu, un tādā gadījumā tam zūd materiālā jēga.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!