Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Raugoties valsts nākotnes spogulī (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.1999., Nr. 368/369 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15384

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Sociālo taisnību pie mums var atjaunot sakārtota pensiju sistēma"

Vēl šajā numurā

09.11.1999., Nr. 368/369

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Raugoties valsts nākotnes spogulī

Par Latvijas labklājību nākamajos desmit gados un tālāk

E3.JPG (26399 BYTES)

"Ekonomistu apvienības 2010" biedrs Eižens Cepurnieks, Valsts prezidentes padomniece Inese Vaidere, apvienības viceprezidents Dzintars Kalniņš; apvienības valdes loceklis Uldis Osis

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimšēvičs, atskatoties uz konferencē paveikto, uzsvēra, ka otrās tūkstošgades priekšvakarā nedomāt par nākotni būtu vairāk nekā bezatbildīgi. "Konference noritēja vairāk nekā laikā, tās ietvaros notikušajās "prāta un ideju vētrās" iezīmējās Latvijas nākotnes attīstības virzieni." Viņš atzina, ka daudzu izvirzīto problēmu piedāvātie risinājuma varianti bijuši ļoti radikāli. Atkārtoti uzmanības centrā nonācis jautājums par patiesajām Latvijas prioritātēm: vai Latvija var atļauties finansēt visas tautsaimniecības jomas vienādi nepietiekami, vai tomēr ir jāatbalsta konkrēti tās virzieni, kas jau tuvākajā nākotnē dotu reālu atdevi. Par neapšaubāmi prioritāru nozari konferencē atzīta izglītība, kas ir viens no valsti virzošajiem spēkiem. Ticis diskutēts par tās finansēšanas modeļiem, par Rīgas pārmērīgo attīstību izglītības iespēju piedāvājumā un kvalitātes līmenī salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem un pilsētām. Ticis uzdots arī jautājums par pilsētas un lauku rajona attīstības iespējām vispār, ja tajos nav pietiekama izglītotu cilvēku potenciāla.

"Konference bija mēģinājums sistematizēt lietas un vēlreiz noskaidrot mērķus, kas mums jāsasniedz, arī to sasniegšanas iespējamos variantus," uzsvēra I.Rimšēvičs. "No 2000.gada budžeta uz Latvijas ilgtermiņa ekonomikas vīziju" — kā atzina ekonomistu apvienības eksperti, diskusija attaisnojusi savu nopietno nosaukumu, un tās rezultātā radies pamatīgs materiāls turpmākam darbam — izvirzīto ideju apkopošanai un formulēšanai, to aizstāvēšanai politiķu un uzņēmēju priekšā ar mērķi sasniegt tādu Latvijas labklājības līmeni, kas paceltu to augstāk par Eiropas Savienības nomales statusu, padarītu par valsti, kas ir līdzvērtīga un spēj pati ko dot, ne tikai ņemt.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!