Par Latvijas zinātnes sasniegumiem

22.februārī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, tiekoties ar Eiropas Komisijas zinātnes un pētniecības komisāru Janežu Potočniku, uzmanību pievērsa plašu starptautisku atpazīstamību un ievērību guvušajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem, kā arī ieskicēja turpmākos soļus zinātnes un pētniecības attīstībā.

Komisārs augstu novērtēja mūsu valsts paveikto un aicināja konsekventi turpināt sākto, jo tā ir būtiska kopējā Eiropas Savienības (ES) telpā.

Latvijas sasniegtais

B.Rivža uzsvēra, ka Latvijā liela uzmanība pievērsta dabaszinātņu un inženierzinātņu attīstībai, kā arī inovatīvu tehnoloģiju veicināšanai, tāpat ir veiksmīgas iestrādes zinātnieku un uzņēmēju sadarbībā. Ministre piebilda, ka šajā gadā Latvijā gandrīz dubultots valsts atbalsts zinātnei un pētniecībai.

Ar īpašu lepnumu B.Rivža atzīmēja Latvijā veiktos unikālos pasaules līmeņa eksperimentus magnetohidrodinamikā (dinamo eksperiments), kas pierādīja, kā zemes magnētiskais lauks tiek ģenerēts laboratorijā. Tāpat izcili sasniegumi gūti pretgripas medikamentu pētniecībā un izstrādē. Pateicoties Latvijas speciālistu paveiktajam, medicīnas praksē ieviesti oriģināli imūnpreparāti “Rigvir” un “Larifāns”, kas plaši izmantoti vēža imūnterapijā un sekundāra imūndeficīta ārstēšanā.

Pateicoties Latvijas zinātnieku darbam, ieviesta jauna tehnoloģija, kas uzlabo akūtu un hronisku leikozes pacientu ārstēšanas iespējas. Tāpat izstrādāti jauni optiskie paņēmieni ādas un asinsvadu saslimstību diagnostikai. Veikta augu vīrusu genomu klonēšana un parādīts to tālākais izmantojums biotehnoloģijā – vakcīnu un diagnostikas izveidošanā. Latvijā izstrādāta jauna, ietilpīgāka optiskās atmiņas ierīce.

Zinātnes, tehnoloģiju un pētniecības attīstība

Apaļā galda diskusijā “Eiropas zinātnes telpa un Latvijas zinātnes nākotne”, ministre akcentēja Latvijas zinātnes un pētniecības vidi – likumdošanas ietvaru; zinātnes potenciālu un tā attīstību; ES struktūrfondu līdzekļu plānoto ieguldījumu zinātnē un pētniecībā 2007.–2013.gadā; kā arī – Latvijas lomu kopējā Eiropas zinātnes un pētniecības telpā.

Runājot par Latvijas izaicinājumiem, ministre minēja līdzdalības turpināšanu Eiropas pētniecības un attīstības aktivitātēs. Piemēram, Eiropas Savienības 7.ietvarprogramma zinātnei un tehnoloģiju attīstībai (2007.–2013.gadam); Eiropas Savienības Konkurētspējas un inovāciju programma (2007.–2013.gadam); Vienotās tehnoloģiju iniciatīvas aktivitāte; kā arī Eiropas Tehnoloģiju institūta attīstība un Latvijas loma tajā.

B.Rivža minēja Lisabonas stratēģiju un Latvijas Nacionālo Lisabonas programmu, kas ir būtiskas izaugsmei, nodarbinātībai un konkurētspējai. Lai īstenotu Lisabonas stratēģijā minēto mērķu sasniegšanu, ministre ieskicēja plānotos darbus zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā. Proti, vairāk un efektīvāk investēt zinātnē un attīstībā; palielināt privāto resursu piesaisti; turpināt modernizēt infrastruktūru zinātniskajos institūtos un augstskolās; attīstīt intelektuālo potenciālu; kā arī veicināt Latvijas zinātnieku piedalīšanos starptautiskos projektos.

B.Rivža uzsvēra, ka Latvijas mērķis līdz 2010.gadam ir sasniegt 3% finansējumu no iekšzemes kopprodukta zinātnei, pētniecībai un attīstībai (1% – valsts līdzekļi; 2% – privātie investori).

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa