Turpinājums

no 1.lpp.

Par Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas reorganizāciju

Kā žurnālistiem pastāstīja augstskolu reorganizācijas komisijas vadītājs Andrejs Rauhvargers, komisija faktiski nav nobalsojusi ne par vienu no piedāvātajiem variantiem, bet ar balsu vairākumu izšķīrusies par to, kuru no piedāvātajiem variantiem pieņemt par pamatu galīgās reorganizācijas programmas izstrādei. "Pret katru no variantiem bija kādi iebildumi," paskaidroja A.Rauhvargers, bet komisija kopumā izšķīrusies noslēguma variantu, kas tiks nosūtīts tālākai izskatīšanai abu augstskolu senātiem un kopā ar to atzinumiem iesniegts valdībai, izstrādāt uz IZM un LU Senāta stratēģiskās komisijas kopīgi veidotās reorganizācijas programmas bāzes. "Manuprāt, tas nebūt nenozīmē to, ka otrs piedāvātais variants tiktu ignorēts. Nākamajā trešdienā komisija lems, ko no tā integrēt," savu pārliecību pauda komisijas vadītājs.

IZM un LU Senāta stratēģiskās komisijas kopīgi izstrādātie priekšlikumi Medicīnas akadēmijas pievienošanai Latvijas Universitātei un abu augstskolu reorganizācijai paredz izveidot piecas lielas fakultātes — Sociālo zinātņu fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti, Dabaszinātņu un matemātikas fakultāti, Pedagoģijas un izglītības zinātņu fakultāti un Medicīnas, farmācijas un veselības zinātņu fakultāti, kurai pieļaujams saglabāt nosaukumu "Medicīnas akadēmija" vismaz tik ilgi, kamēr tiek sakārtoti jautājumi, kas skar akadēmijas nosaukuma maiņu starptautiskajos katalogos. Reorganizācijas projekta variants paredz saglabāt Medicīnas, farmācijas un veselības zinātņu fakultātei juridiskas personas statusu. Par pārējo četru fakultāšu juridisko statusu ir tiesīga lemt LU Satversmes sapulce. Pašreizējās Latvijas Universitātes un Latvijas Medicīnas akadēmijas fakultātes paredzēts apvienot minētajās lielajās fakultātēs kā atsevišķas nodaļas. Lielo fakultāšu sastāvā iekļaujas arī augstskolu zinātniskie institūti un centri. Ārpus tām kā autonomas vienības saglabājas tikai Latvijas Universitātes bibliotēka un centrālās apkalpojošās struktūras, kas darbojas visu fakultāšu interesēs.

Reorganizācijas projektā izklāstīta arī aptuvenā secība, kā tas tiktu realizēts,— līdz 2000.gada janvārim Ministru kabinets izdod rīkojumu par Latvijas Medicīnas akadēmijas pievienošanu Latvijas Universitātei, līdz 2000.gada martam tiek sasaukta ar Latvijas Medicīnas akadēmijas pārstāvjiem papildināta Latvijas Universitātes Satversmes sapulce, kas pieņem Satversmē nepieciešamos grozījumus. Līdz nākamā gada maijam LU Satversmes sapulce izveido LU Senātu, kurš tālāk vada augstskolu integrācijas procesu.

Latvijas Universitātes rektors, komentējot komisijas balsojumu un atzīstot, ka pats līdz galam nevar piekrist ne vienam, ne otram reorganizācijas variantam, atzīmēja Latvijas Universitātes lielo pieredzi dažādu zinātnisko un izglītības institūciju pievienošanā un uzsvēra, ka vienmēr viss ticis darīts, vienas struktūras vadītājam tiekoties ar otras struktūras vadītāju, vienojoties senātiem un citām pārvaldes organizācijām, un nekādas "ārējas" komisijas piedalīšanās nav bijusi nepieciešama.

"Tagad par godu šim gadījumam, kas ir tikpat parasts kā visi pārējie, ir izveidota valdības komisija," savu attieksmi pauda J.Zaķis. Viņš apliecināja, ka abu augstskolu rektori ir nolēmuši sastrādāties, nevis gaidīt, ko viņiem pateiks priekšā komisija. Lai arī reorganizācijas komisija par pamatu tālākam darbam neizvēlējās abu rektoru izstrādāto apvienošanas programmu, J.Zaķis lēmumu nevērtēja kā traģisku:

"Patiesībā abi priekšlikumu varianti ir tik tuvi viens otram, ka nav nekādu problēmu tos sintezēt." LU rektors izteica cerību, ka komisijas turpmākajā darbā izdosies atrast kompromisu arī tajos jautājumos, kur šobrīd ir izveidojušies pretēji viedokļi, piemēram, jautājumā par kārtību, kādā tiks noteikta abu augstskolu programmu dublēšanās un tās novēršana.

Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors uzsvēra programmas finansiālā nodrošinājuma nozīmi, pamatoti atgādinot, ka bez materiālā seguma augstskolu apvienošana nav praktiski realizējama. Reorganizācijas komisijas locekļiem J.Vētra pārmeta balsojumu, kura pamatā ir Latvijas Medicīnas akadēmijas likvidēšana un pārvēršana par Latvijas Universitātes fakultāti, nevis situācijas izvērtējums un Latvijas Medicīnas akadēmijas iekļaušana Latvijas Universitātes sastāvā, kam sekotu pakāpenisks darbs tās pilnīgai un pamatotai integrācijai.

Latvijas Medicīnas akadēmijas rektora izstrādātajā augstskolu reorganizācijas variantā, ko pamatos atbalsta arī viņa kolēģis Latvijas Universitātē J.Zaķis, paredzēts, ka LU tiek izveidotas četras lielas fakultātes, identiskas otrajā variantā minētajām, bet medicīnas, farmācijas un veselības zinātņu programmas tiek realizētas "Latvijas Medicīnas akadēmijā, kas tiek veidota par Latvijas Universitātes Medicīnas akadēmiju". Tālākajā reorganizācijas gaitā priekšlikumi paredz veidot kopīgas koleģiālās pārstāvības un vadības institūcijas, sagatavot nepieciešamos administratīvos aktus un normatīvos dokumentus, uz kuru pamata tiktu veidoti tālākie reorganizācijas plāni un projekti.

Līdz 30.novembrim, kad augstskolu reorganizācijas programma kopā ar senātu atzinumiem jāiesniedz Ministru kabinetam, atlicis mazliet vairāk par trim nedēļām...

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore