Par EK atbalstu ES fondu līdzekļu novirzīšanai Latvijas 17 reģionu pilsētu izaugsmei

Piektdien, 9.februārī, Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārstāvji sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta vadību panāca vienošanos, ka 263 miljoni eiro pilsētvides attīstības jeb tā sauktās “urbānās” prioritātes finansējuma novirzāmi 17 Latvijas pilsētām – Aizkrauklei, Cēsīm, Daugavpilij, Gulbenei, Jelgavai, Jēkabpilij, Kuldīgai, Liepājai, Līvāniem, Madonai, Rīgai, Saldum, Smiltenei, Talsiem, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij. 

“Šodien panāktā vienošanās par “urbānās” prioritātes ietvaros atbalstāmo pilsētu skaitu ir ļoti būtisks solis, lai raiti varētu turpināt iesāktos sagatavošanās darbus jaunā perioda ES fondu finansējuma apguves uzsākšanai,” gandarījumu par sarunu rezultātu pauž īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB/LNNK), uzsverot, ka par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu sadales principiem starp pilsētām Latvijā vēl jādiskutē gan iekšēji, gan turpmākās sarunās ar EK.

Latvijas puse Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadībā piedāvājumu pilsētvides attīstības veicināšanai bija labi sagatavojusi un detalizēti pamatoja sarunās ar EK, panākot iespēju paplašināt Latvijā atbalstāmo pilsētu skaitu no EK piedāvātajām 10 līdz 17 pilsētām.

Kā ziņots, pēc ES fondu finansējuma piešķīrumu pārrēķina reālās cenās EK aizvadītajā gadā informēja, ka Latvija no ES fondiem papildu jau piešķirtajam 4,001 miljardam eiro iegūs vēl 529 miljonus eiro. 263 miljoni eiro no šī finansējuma paredzēti ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jeb tā sauktajai “urbānajai” prioritātei, 180 miljoni eiro Kohēzijas fonda daļas palielinājumam, savukārt 86 miljoni eiro papildu ESF pasākumu ieviešanai.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu un Kohēzijas fonda departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga ES fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par ES fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju. 

“Mēs esam gandarīti par to, ka Eiropas Komisija izprot Latvijas situāciju un nepieciešamību veicināt līdzsvarotu visas Latvijas attīstību un ilgstpējīgu izaugsmi. Šīsdienas sarunas liecina arī par Latvijas spēju sekmīgi aizstāvēt savas intereses Briselē,” atzīst reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

RAPLM ir pārliecināta, ka šīm pilsētām ir nepieciešamais potenciāls, lai sekmētu apkārtējo teritoriju attīstību, kas savukārt veicinās policentrisku visas valsts izaugsmi.

EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pārstāvji, tiekoties ar RAPLM valsts sekretāri Laimdotu Straujumu un ministrijas speciālistiem, uzsvēra nepieciešamību nodrošināt, lai ES fondu līdzekļi pilsētvides prioritātē tiek plānoti kā papildinošs atbalsts citu struktūrfondu aktivitāšu ietvaros paredzētajam finansējumam.

Tām 17 pilsētām, kurām tiek paredzēts ES atbalsts, būs jāizstrādā investīciju plāni un integrēta attīstības stratēģija, jo EK ir ieinteresēta efektīvā struktūrfondu līdzekļu izlietošanā, nodrošinot maksimālu ieguldījumu atdevi. RAPLM valsts sekretāre L.Straujuma norāda, ka attiecībā uz citām pilsētām tiks meklēti risinājumi, kas atvieglos iespējas piesaistīt ES fondus.

EK aicinājusi RAPLM sadarbībā ar nozaru ministrijām turpināt darbu pie kritēriju izstrādes, lai visām Latvijas pilsētām nodrošinātu iespējas veiksmīgi pretendēt uz ES līdzfinansējumu citās struktūrfondu aktivitātēs. Papildus tam nepieciešams stiprināt pašvaldību kapacitāti, kam RAPLM jau ierosinājusi novirzīt 16,26 miljonus eiro (11,43 miljonus latu).

RAPLM vienošanos ar EK par pilsētvides prioritātes līdzekļu sadali atzinīgi vērtē pilsētu pārstāvji, norādot, ka jau sagatavoti infrastruktūras attīstības projekti, lai tos iesniegtu atbalsta saņemšanai.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norāda, ka šajā Zemgales pilsētā ar ES fondu līdzfinansējumu plānots īstenot vairākus projektus. Pilsētā nepieciešams gan sakārtot sabiedriskā transporta infrastruktūru, tai skaitā remontēt ielas, gan veicināt uzņēmējdarbības aktivitāti. Jelgava pauž atbalstu RAPLM panāktajam risinājumam ar EK, jo ES struktūrfondu līdzekļi būs nozīmīgi pilsētas tālākās attīstības sekmēšanā.

Infrastruktūru ar ES atbalstu plāno sakārtot arī Smiltenē. Pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis stāsta, ka ir sagatavoti vairāki projekti, piemēram, ielu remontiem, kanalizācijas un siltumapgādes infrastruktūras sakārtošanai, tāpēc ES fondu līdzfinansējums būs nozīmīgs atbalsts, lai labās ieceres īstenotu.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs Edgars Zalāns augstu novērtē RAPLM darbu, neatkāpjoties no idejas par līdzsvarotu reģionu attīstību, kas saskan arī ar ES kohēzijas politikas mērķi sekmēt pilsētu un lauku teritoriju mijiedarbību. Latvijā ir svarīgi veicināt ne tikai lielo, bet arī rajonu pilsētu izaugsmi, jo tādējādi būs iespēja attīstīt arī pilsētu apkārtējo teritoriju attīstību. Kuldīga ES atbalstu plāno izmantot tūrisma infrastruktūras, tai skaitā Kuldīgas vecpilsētas, sakārtošanai, kas piesaistīs tūristus, sekmēs uzņēmējdarbības aktivitāti un nodrošinās jaunas darba vietas.

Galīgo lēmumu par Latvijai papildus pieejamo 529 miljonu eiro (370 miljonu latu) ES fondu līdzekļu sadali pieņems Ministru kabinets, kuram jāvienojas arī par pilsētvides prioritātes finansējumu.

Finanšu ministrijas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas informācija