Uzturoties darba vizītē Francijā un piedaloties Parīzes forumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien, 10.februārī, Parīzes forumā uzsvēra, ka lielākie ES sekmīgas nākotnes apdraudējuma avoti meklējami dažāda veida neiecietības un rasisma formās, totalitārā ideoloģijā, imperiālisma un teritoriālās ekspansijas tendencēs.

Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, nākotnes Eiropa ir jāveido brīva no pagātnē pieļautiem konfliktiem, teritoriālām cīņām un noziegumiem pret cilvēci, tāda, kas ceļ godā Eiropas vairāku tūkstošu gadu gaitā veidoto kultūru un cieņu pret vispārcilvēciskām vērtībām.

Prezidente salīdzināja šo Eiropas cīņu ar Sv.Jura cīņu pret daudzgalvaino pūķi: “Mēs gribētu uzveikt šo daudzgalvaino pūķi, un viena no bīstamākajām tā galvām ir totalitārā ideoloģija, imperiālisms, teritoriālā ekspansija, visa veida rasisma un neiecietības formas. Otra tikpat bīstama ir vienaldzība pret kaimiņu vai šauri nacionālās interesēs balstīts egoisms. ... Mēs gribētu attīstīt tādu Eiropu, kurai netrūkst pašapziņas, drosmes dažādu apdraudējumu priekšā, solidaritātes lēmumos un pacietības savā noteiktā pārliecībā īstenot iecerētos projektus.”

Runājot par Eiropas kontinenta cilvēku vēlmēm sagaidīt efektīvāku un dinamiskāku ES darbību vispārzināmo ekonomisko, vides un sociālo problēmu risināšanā, prezidente aicināja neaizmirst par ES kaimiņvalstīm: “Vai mēs varēsim visi kopā šo ilgtermiņa mieru, labklājību un drošību Eiropā panākt, ja deklarēsim, ka Eiropas Savienības durvis šobrīd ir aizvērtas un atslēga nolauzta? Vai varam atļauties būt vienaldzīgi pret saviem tuvākajiem kaimiņiem?”

Lai Eiropas Savienība joprojām būtu spēcīga un spētu piemēroties globalizācijas un klimata pārmaiņu raisītajām pārmaiņām, ir jāatrod risinājums Eiropas Konstitucionālajā līgumā jau iepriekš paredzētajiem mehānismiem organizācijas efektivitātei – vairāk lēmumu pieņemt ar kvalificēta vairākuma principu, ieviest ES ārlietu ministra un prezidenta amatu u.c.

Pieminot ES Romas līguma parakstīšanas piecdesmitgadi šī gada martā, Latvijas valsts vadītāja atzīmēja nepieciešamību visām dalībvalstīm turpināt darbu pie kopīgo vērtību izkopšanas: “Mēs esam spējuši dažādībā vienot Eiropas nacionālās, kultūru, valodu un reliģiju atšķirības, izveidojot kopīgas vērtības un identitāti. ... ES idejas tēvi Žans Monē un Robērs Šūmans bija pārliecināti, ka sekmīgu Eiropas nākotni iespējams veidot, ja ir drosme un nākotnes redzējums. Tas mums nepieciešams arī šodien.”

Prezidente ar gandarījumu pieminēja, ka pēc mēneša Latvijā notiks Baltijas reģionā lielākais Francijas kultūras festivāls “Francijas pavasaris”, kas būs atbildes pasākums 2005.gadā ar lielām sekmēm notikušajam “Pārsteidzošās Latvijas” kultūras festivālam Francijā.

Parīzes forumā pulcējušos politiķus, ekspertus un žurnālistus uzrunāja arī Francijas ārlietu ministrs Filips Dusts-Blazī.

Prezidente vizītes laikā arī sniedza intervijas Francijas ietekmīgākajiem laikrakstiem “Le Monde”, “Le Figaro”, kā arī tikās ar “Francijas pavasara” Latvijā goda prezidenti, ievērojamo Francijas politiķi un sabiedrisko darbinieci Simonu Veilu.

Valsts prezidenta preses dienests