Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2007., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/152721

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par tūrisma iespējām Latvijā

Vēl šajā numurā

08.02.2007., Nr. 23

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra sēdē

FM: Par budžeta tāmju sastādīšanu valsts budžeta iestādēs

Finanšu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta (MK) instrukciju par valsts budžeta iestāžu valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmju sastādīšanas un apstiprināšanas kārtību 2007.gadam 6.februārī apstiprināja MK sēdē.

Instrukcija reglamentē kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sastāda, apstiprina, nodrošina izpildi un iesniedz Finanšu ministrijā valsts budžeta programmu, apakšprogrammu un pasākumu tāmes 2007.gadam. Tā ir izstrādāta, lai valsts budžeta iestādes varētu lietderīgi un objektīvi plānot valsts budžeta līdzekļus atbilstoši spēkā esošajiem ieņēmumu un izdevumu klasifikāciju kodiem.

Saskaņā ar instrukciju budžeta izpildītājs ir atbildīgs par finanšu disciplīnas ievērošanu. Iestādes izdevumi pēc naudas plūsmas nedrīkst pārsniegt tāmē apstiprināto plānoto izdevumu apjomu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Tāpat instrukcija nosaka, ka ministrijām un citām centrālās valsts iestādēm tāmes (arī elektroniski) jāiesniedz Finanšu ministrijā viena mēneša laikā pēc instrukcijas apstiprināšanas MK un turpmāk 10 darbdienu laikā pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu finansējuma sadales kārtību

Valdība 6. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2005.gada 1.februāra noteikumos Nr.88 par kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz MK priekšlikumus par budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības (ES) fondu un Norvēģijas valdības finanšu instrumenta līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” līdzekļu pārdali.

Grozījumi paredz precizēt MK noteikumu nosaukumu, kā arī veikt atbilstošas redakcionālas izmaiņas tekstā, jo tiek mainīts nosaukums budžeta apakšprogrammai, kurā plāno līdzfinansējumu ārvalstu finanšu palīdzībai. Tā kā turpmāk budžeta apakšprogrammas nosaukums būs “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, šādas izmaiņas tiek veiktas arī MK noteikumos par ārvalstu līdzfinansējuma sadales kārtību.

Noteikumi Nr.88 attiecas uz ES finanšu plānošanas ietvaru 2004.–2006.gadam.

Jaunajam ES un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu plānošanas periodam no 2007. līdz 2013.gadam tiek izmantots šis budžeta apakšprogrammas nosaukums. Lai valsts budžetā nebūtu jāveido divas apakšprogrammas, kas pēc būtības paredzētas vienam mērķim, tad gan šajos noteikumus, gan jaunajā noteikumu projektā, kas kārtību noteiks jaunajam plānošanas periodam, jāizmanto vienāds budžeta apakšprogrammas nosaukums.

 

FM: Par Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām piemērošanu

Lai vienkāršotu administratīvo procedūru un nodrošinātu ātrāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Kopienas noteikumu pārkāpumu konstatēšanu, novēršanu un vainīgo personu sodīšanu, 6.februārī Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts atbilstošs Finanšu ministrijas sagatavots likumprojekts.

2004.gada 29.aprīlī tika pieņemts likums par Konvenciju, kas nosaka informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām. Konvencija ir divas reizes grozīta: ar protokolu par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu un protokolu, kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju. Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu, lai varētu pievienoties protokoliem.

Pirmajā protokolā noteikti grozījumi Konvencijā, paplašinot tās piemērošanu par īpašumu vai ieņēmumu nodošanu, konvertēšanu, noklusēšanu vai slēpšanu, kas iegūti, īstenojot starptautisku nelegālu narkotiku tirdzniecību vai pārkāpjot:

• ES normatīvos aktus, kas ir muitas pārvaldes kompetencē, par preču pārrobežu tirdzniecību, uz kurām attiecas īpaši aizliegumi, ierobežojumi vai kontroles;

• ES noteikumu kopumu, kas reglamentē tādu preču importu, eksportu, tranzītu un esamību, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešajām valstīm, kā arī dalībvalstīs tādu preču gadījumā, kurām nav Kopienas statusa, vai precēm, uz kurām attiecas papildu kontrole vai izmeklēšana, lai konstatētu to Kopienas statusu;

• saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ES pieņemtu noteikumu kopumu un īpašus noteikumus, kas pieņemti precēm, kuras ražotas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus;

• tādu noteikumu kopumu, kas Eiropas Savienībā pieņemts harmonizētiem akcīzes nodokļiem un pievienotās vērtības nodokli importam, līdz ar valstu noteikumiem to īstenošanai.

Otrais protokols groza Konvenciju, papildinot to ar jaunām nodaļām par Muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidi un lietošanu. Datu bāzes mērķis ir ļaut par muitas pārkāpumu izmeklēšanu atbildīgajām valsts iestādēm, uzsākot vai atverot lietu, pārliecināties, vai citā Konvencijas dalībvalstī kompetentās iestādes ir veikušas vai veic izmeklēšanu par personām, kā arī identificēt par šo lietu izmeklēšanu atbildīgās citu valstu iestādes.

 

FM: Par informācijas apjomu ziņojumam par azartspēļu un izložu organizēšanu

Lai noteiktu ziņojuma par azartspēļu un izložu organizēšanu iesniegšanas termiņu, formu un tajā iekļaujamo informāciju, 6.februārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti noteikumi par kārtību, kādā iesniedzams ziņojums par azartspēļu un izložu organizēšanu.

Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Azartspēļu un izložu likumu, kas paredz azartspēļu un izložu organizētājam 20 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai ziņojumu par spēļu un izložu organizēšanu pārskata ceturksnī.

Saskaņā ar noteikumiem azartspēļu organizētājam pārskata ceturkšņa ziņojumā jānorāda azartspēļu organizēšanas rādītāji, licences saņēmēja darbības ekonomiskie rādītāji, iedzīvotāju ienākuma nodoklis no laimestiem, kā arī cita informācija. Līdzīgi noteikumos tiek reglamentēta ziņojumā norādāmā informācija arī izložu organizētājiem.

Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 14.marta noteikumi Nr.102 “Kārtība, kādā iesniedzams ziņojums par izložu vai azartspēļu organizēšanu”.

 

FM: Par iesniedzamās informācijas apjomu par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem

6.februārī valdībā tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par kārtību, kādā atbalsta sniedzēji iesniedz FM informāciju par veiktajiem atlīdzības maksājumiem par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem. Paredzams, ka ar MK noteikumiem tiks reglamentēts ikgadēji iesniedzamās informācijas apjoms un vienota iesniedzamās informācijas pārskata forma gadījumos, kad atbalsta sniedzēji komercsabiedrībām piešķir finansējumu, kas kvalificējams kā atlīdzības maksājums par sniegto sabiedrisko pakalpojumu.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti saskaņā ar Komercdarbības atbalsta likumu, kas paredz, ka visi atbalsta sniedzēji, kas veic atlīdzības maksājumus par sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, arī tad, ja to atbalstītie pasākumi ir atbrīvoti no iepriekšējās pieteikšanas Eiropas Komisijai, katru gadu līdz 1.aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Finanšu ministrijai:

• apstiprinājumu, ka sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā ir ievēroti likumā ietvertie nosacījumi;

• informāciju par sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja gada neto apgrozījumu un atlīdzības maksājumu apmēru;

• informāciju par jebkādām izmaiņām sabiedrisko pakalpojumu organizēšanā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavotajiem noteikumiem pārskatu atbalsta sniedzējs FM katru gadu varēs iesniegt papīra formā un elektroniski vai tikai elektroniskā formā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

Noteikumi arīdzan paredz, ka pārskats par 2006.gadā veiktajiem atlīdzības maksājumiem atbalsta sniedzējam būs jāiesniedz Finanšu ministrijai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

 

FM: Par atbalsta programmu un projektu elektronisku paziņojumu iesniegšanas kārtību Eiropas Komisijai

Ministru kabineta (MK) sēdē 6.februārī tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavoti MK noteikumi par kārtību, kādā elektroniski Eiropas Komisijai (EK) iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumus. Noteikumi arīdzan regulē atbalsta paziņojumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesību piešķiršanas un anulēšanas kārtību.

Valsts atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumi ar 2006.gada 1.janvāri EK ir jāiesniedz elektroniski. Atbalsta paziņojumu elektroniskai iesniegšanai EK ir izveidota atbalsta paziņojumu elektroniskā sistēma “State Aid Notifications Interactive” (SANI). MK noteikumi ir izstrādāti, lai Latvijā reglamentētu kārtību, kādā EK izstrādātā sistēma ir piemērojama, kā arī lai nodrošinātu vienotu un caurskatāmu sistēmas izmantošanu. Tāpat noteikumi regulē kārtību, kādā EK elektroniski jāiesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu paziņojumi.

Stājoties spēkā FM sagatavotajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.473 “Kārtība, kādā elektroniski Eiropas Komisijai iesniedz atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu pieteikumus un kādā piešķir un anulē atbalsta pieteikumu elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

 

 

 

RAPLM: Par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu izvērtēšanu

Ministru kabinets 6.februārī atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumu plānošanas reģioniem nodot vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un detālplānojumu izvērtēšanu.

Kompetenču pārdale teritorijas plānošanas jomā varētu notikt no 2008.gada 1.janvāra. Līdz šā gada septembrim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā attiecīgus normatīvo aktu projektus.

Patlaban Teritorijas plānošanas likums paredz, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izvērtē teritorijas plānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem un augstāka līmeņa plānojumam. Ministrija uzskata, ka šīs funkcijas īstenošana efektīvāka būtu tieši plānošanas reģionos, savukārt RAPLM vairāk koncentrēsies uz metodiskās vadības un telpiskās plānošanas jomas attīstības jautājumiem.

Plānotās izmaiņas vietējo pašvaldību teritoriju plānojumu izvērtēšanā būtu iespējamas, sākot ar 2008.gadu, līdz tam laikam gan sakārtojot normatīvo bāzi, gan nostiprinot plānošanas reģionu kapacitāti. Ministrija paredzējusi tuvākajā laikā sadarbībā ar plānošanas reģioniem detalizēti izstrādāt iespējamo mehānismu teritorijas plānojumu izvērtēšanas funkcijas nodošanai.

Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu reģionālās attīstības plānošanai, koordinācijai un pašvaldību sadarbības nodrošināšanai pašvaldības ir izveidojušas piecus plānošanas reģionus: Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales. Plānošanas reģionu finansējumu veido valsts budžeta dotācija. Šogad katram plānošanas reģionam ir piešķirti 200 000 latu pamatdarbības nodrošināšanai un 52 000 latu reģionālo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu informācijas centru darbības nodrošināšanai.

Ar plānošanas reģionu attīstības perspektīvām Ministru kabinetu iepazīstināja Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.

N.Stepanovs norādīja uz problēmām attīstības plānošanas procesā reģionālajā un vietējā līmenī. Trūkst integrētā skatījuma uz teritoriju attīstību, ko nosaka pašvaldību sadarbības trūkums attīstības plānošanas procesā. Tāpat ir konstatēts attīstības plānotāju trūkums, tāpēc izstrādāto vietējo pašvaldību teritoriju un attīstības plānošanas dokumentu apjoms un kvalitāte ir nepietiekama.

Vienlaikus pastāv vāja reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējā sasaiste, kā arī nepieciešama to saskaņotība ar nacionālajā līmenī definētajām valsts attīstības prioritātēm.

Jau iepriekš īstenotie pasākumi, lai nostiprinātu plānošanas reģionu statusu un lomu, rada iespēju plānošanas reģioniem kļūt par spēcīgiem partneriem nacionālā līmeņa institūcijām koordinētas un ilgtspējīgas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā. Plānošanas reģioniem arī jānodrošina tajos ietilpstošo vietējo pašvaldību darbības un attīstības plānošanas koordinācija, sekmējot vienotu redzējumu par reģiona attīstības prioritātēm un konsekventu to īstenošanu.

Runājot par finansējuma plānošanu reģioniem, N.Stepanovs uzsvēra vēlmi uzlabot nacionālā un reģionālā līmeņa sadarbību ES struktūrfondu līdzekļu plānošanas un apguves procesā. Plānojot finansējumu, jāveicina līdzsvarota visas valsts attīstība, tāpēc par struktūrfondu ieviešanu atbildīgo institūciju sadarbībai ar plānošanas reģioniem ir liela nozīme atbalsta sniegšanas principu un kritēriju noteikšanā. Lai gan formāli plānošanas reģioniem ir piešķirtas tiesības un iespējas piedalīties kā partneriem struktūrfondu līdzekļu apguves procesā, to līdzšinējā sadarbība ar atbildīgajām nacionālā līmeņa pārvaldes iestādēm esot bijusi formāla.

Lai mainītu līdzšinējo nepietiekami efektīvo sadarbības praksi reģionālajai attīstībai svarīgu atbalsta līdzekļu apguvē, jānostiprina plānošanas reģionu kā sadarbības partneru kapacitāte un jādod iespēja plānošanas reģionu attīstības padomēm pieņemt lēmumus par katrā reģionā īstenojamajiem projektiem.

N.Stepanovs Ministru kabinetu iepazīstināja ar Vidzemes plānošanas reģionu un tā attīstības plāniem. Vidzemi plānots veidot kā dinamisku un konkurētspējīgu ES reģionu ar unikālu dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma dažādību, kur iedzīvotāji var rast savai kvalifikācijai un personīgās izaugsmes interesēm atbilstošas darba un izglītības iespējas.

Vidzemes reģiona attīstības prioritātes ir konkurētspējas paaugstināšana, uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšana, rūpniecības, lauksaimniecības un pakalpojumu nozaru produktivitātes palielināšana, cilvēkresursu piesaistīšana reģionam, izglītības iespēju uzlabošana, pielāgojot darba tirgus prasībām, ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras attīstība, kultūrvēsturiskā mantojuma, dabas bioloģiskās daudzveidības un reģionam raksturīgās ainavas saglabāšana.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

 

TM: Par nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību

Ministru kabinets 6.februārī pieņēma noteikumus par nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību. Noteikumus kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (VZD) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā Ministru kabinetam doto deleģējumu. Tie nosaka kārtību, kādā VZD izsniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informāciju, kā arī izsniedzamās informācijas apjomu un informācijas pieprasīšanas kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, attīstoties nekustamo īpašumu nozarei, aizvien lielāku nozīmi iegūst kadastra informācija. Pašlaik šādu informācijas pieprasījumu sagatavošanā tiek izmantotas metodes un atlases kritēriji, kā arī programmatūras, kas nelietderīgi izmanto VZD rīcībā esošos resursus.

Lai optimizētu datu sagatavošanas procesu un resursu izmantošanu, tiks noteiks, ka kadastra informācijas sistēmas aktuālos datus VZD sagatavos un izsniegs standartizētā apjomā un veidā, t.i., informācija tiks sadalīta noteiktos blokos – kadastra objekta identifikācijas, nekustamā īpašuma sastāva, nekustamā īpašuma pamatdatu, īpašuma tiesību un nomas tiesību bloki u.c.

Noteikumi paredzēs kadastra informācijas izsniegšanu arī nestandartizētā apjomā vai veidā, datu sagatavošanā izmantojot specializētas datu sagatavošanas metodes un atlases kritērijus. Tādējādi tiks noteikta iespēja pieprasītājam saņemt aktuālos kadastra informācijas sistēmas datus īpašā apjomā vai veidā.

Papildus tam tiks noteikts arī datu sagatavošanas formāts, veids, termiņi un prasības kadastra informācijas pieprasījuma noformēšanai. Kadastra informāciju VZD izsniegs, pamatojoties uz pieprasījumu, kas būs noformēts rakstiski vai saņemts elektroniski, izmantojot VZD mājaslapu internetā, kā arī uz rakstiskas vienošanās pamata.

Programmatūras izstrāde, kas nepieciešama noteikumu ieviešanai, tiks finansēta no līdzekļiem, kas VZD piešķirti 2006.gada budžeta ietvaros, uzsvērts paskaidrojuma rakstā.

 

TM: Par Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā apgādāšanu ar nepieciešamo aprīkojumu

6.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Tieslietu ministrijai (TM) tika atļauts noslēgt līgumu ar SIA “Arbor Medical Korporācija” par Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā aprīkošanu ar medicīniskām iekārtām, saimniecības inventāru un autotransportu par summu Ls 691 138.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pēdējos gados saņemta nopietna starptautisko institūciju kritika un kategoriski norādījumi par Latvijas Cietumu slimnīcas nekavējošu slēgšanu. Arī Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (MADEKKI) regulāri apsekojusi Latvijas Cietumu slimnīcu, un pēdējo gadu laikā saņemti vairāki brīdinājumi par tās slēgšanu sakarā ar neatbilstību noteiktajām prasībām. 2006.gada martā MADEKKI pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Latvijas Cietumu slimnīca tiks slēgta 2007.gada 7.aprīlī, ja līdz tam netiks nodrošināta tās darbība atbilstošās telpās.

Valdība pagājušā gada septembrī pieņēma lēmumu par Valsts investīciju programmas projekta “Tuberkulozes slimnīcas ar 450 vietām izveide Olaines cietumā” maiņu uz “Latvijas Cietumu slimnīca Olaines cietumā”. Lai Latvijas Cietumu slimnīcu pārceltu uz Olaines cietumu, to jānodrošina ar nepieciešamajām medicīniskajām un saimnieciskajām ierīcēm.

Ievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto kārtību, līdz 2007.gada 7.aprīlim nebūtu iespējams pārcelt Latvijas Cietumu slimnīcu uz Olaines cietumā uzbūvētajām slimnīcas telpām. Tomēr likumā noteikts, ka izņēmuma gadījumos var nerīkot konkursu, ja tas nepieciešams būtisku valsts interešu aizsardzībai. Līdz ar to TM tika atļauts veikt medicīnisko iekārtu, saimniecības inventāra un autotransporta iegādi Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā vajadzībām bez iepirkuma konkursa organizēšanas.

Latvijas Cietumu slimnīcai Olaines cietumā tiks iegādāti trīs auto, dažādi medicīnas darba galdi, gultas un tādas medicīniskās iekārtas kā skābekļa ligzdas, ķirurga krēsli, medikamentu skapji u.c.

 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par Zemkopības ministrijas valsts sekretāri

Par Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāri valdība 6.februārī apstiprināja Daci Lucauu, kura kopš 2002.gada pildīja Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres amata pienākumus. Valsts sekretāra kandidatūra tika izvēlēta atklāta konkursa kārtībā.

Līdz šim ZM valsts sekretāre bija Laimdota Straujuma, kura kopš šā gada 2.janvāra valsts sekretāra amatu pilda Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!